Legislator Case Law & Legislation
C71294218 / C-0936-19 ECLI:LV:VRT:2019:0226.C71294218.4.S AI generated

Court partially allowed debt collection claim against consumer, dismissing penalty claim due to procedural default.

Case Number C71294218 / C-0936-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against the defendant, who failed to appear or provide explanations. The plaintiff successfully recovered the principal amount, interest, and court costs, but the request for contractual penalties was rejected. The court ruled this way because the defendant's absence prevented the court from addressing the validity of the penalty clause, while the core debt remained valid.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law Art. 8, 97, 41, 193, 195, 204.1; Civil Law Art. 1763: When a defendant fails to appear or explain, the court may rule on the principal debt but cannot adjudicate contested penalty clauses absent their defense.

Keywords

AI generated
debt collection consumer credit default judgment penalty clause commercial pledge interest calculation procedural default

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law Art. 8
Civil Procedure Law Art. 97
Civil Procedure Law Art. 41
Civil Procedure Law Art. 193
Civil Procedure Law Art. 195
Civil Procedure Law Art. 204.1
Civil Law Art. 1763

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:VRT:2019:0226.C71294218.4.S

Noraksts

Lieta Nr. C71294218

C-0936-19/21

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs /Datums A/

Vidzemes rajona tiesa:

tiesnese D. Ročāne

ar tiesas sēdes sekretāri /Persona A/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu ārvalsts komersanta /Organizācija A/, kura vārdā Latvijas Republikā

darbojas /Organizācija B/ Latvijas filiāle, prasībā pret /Persona B/ (/Persona C/) par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

/Datums B/ tiesā saņemta prasītāja ārvalsts komersanta /Organizācija A/, kura vārdā Latvijas Republikā darbojas

/Organizācija B/ Latvijas filiāle (turpmāk-prasītājs), prasība pret atbildētāju /Persona B/ (/Persona C/, turpmāk-

atbildētāja) par parāda 6598,78 EUR piedziņu, tai skaitā, pamatparāds 3144,66 EUR, līgumiskie procenti 2013,43

EUR, līgumsods 314,46 EUR, likumiskie procenti 1126,23 EUR.

Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka /Datums C/ starp likvidējamo /Organizācija C/ un atbildētāju noslēgts

Patēriņa kredīta līgums Nr. MD00-07-P-47 (turpmāk-līgums). Saskaņā ar līgumu atbildētājai izsniegts naudas

aizdevums 2600 Ls apmērā jeb 3699,47 EUR.

Saskaņā ar līguma noteikumiem aizdevuma atmaksas termiņš noteikts līdz /Datums D/. Saskaņā ar līguma

noteikumiem procentu likme noteikta 20 % gadā. Līgumsods saskaņā ar līguma noteikumiem par termiņā

neatmaksātu aizdevumu un/vai nesamaksātiem procentiem noteikts 0,5 % dienā.

/Organizācija C/ savas prasījuma tiesības, kas izriet no līguma, pamatojoties uz /Datums E/ cesijas līgumu,

ar visiem blakus prasījumiem un blakus tiesībām cedējusi un nodevusi /Organizācija D/.

/Datums F/ likvidējamā /Organizācija C/ un /Organizācija D/ noslēgušas aizdevuma līgumu Nr. RC61-08-

A-032, kura saistību izpildes nodrošināšanai /Datums F/ likvidējamā /Organizācija C/ un /Organizācija D/

noslēgušas komercķīlas līgumu Nr. RC61-08-A-032.

Saskaņā ar komercķīlas līgumu /Organizācija D/ ieķīlājusi mantu kā lietu kopību, ieskaitot ķermeniskas un

bezķermeniskas lietas, tai skaitā, prasījuma tiesības. Ņemot vērā, ka /Organizācija D/ nav veikusi savu no

aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildi pret likvidējamo /Organizācija C/, likvidējamā /Organizācija C/

/Datums G/ iesniegusi /Organizācija D/ un nosūtījusi Uzņēmumu reģistram paziņojumu par komercķīlas tiesības

izlietošanu. /Datums H/ Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēmis lēmumu Nr. 6/9/110281/10092 par komercķīlas

izlietošanas reģistrāciju, tādējādi likvidējamai /Organizācija C/ radušās tiesības pārdot no komercķīlas līguma

izrietošo komercķīlas priekšmetu par brīvu cenu.

/Datums I/ likvidējamā /Organizācija C/ un tās meitas kompānija /Organizācija E/, ievērojot

Komerclikuma 38. un 43. panta noteikumus, noslēgušas komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru

likvidējamā /Organizācija C/ pārdevusi /Organizācija F/ piederošo mantu kā lietu kopību, ieskaitot ķermeniskās un

bezķermeniskās lietas, tai skaitā, prasījuma tiesības.

Atbildētāja no līguma izrietošo saistību kavējuma un nepilnīgas izpildes dēļ kreditori, pamatojoties uz

līgumu, vairākkārt nosūtījuši paziņojumus un brīdinājumus par parādsaistību samaksu.

/Datums J/ starp likvidējamo /Organizācija C/, /Organizācija G/ (likvidēta /Datums K/), /Organizācija H/ (likvidēta

/Datums L/, turpmāk-kreditori), un /Organizācija I/ noslēgts prasījumu tiesību (cesijas) līgums Nr. 83/68, saskaņā ar

kuru kreditori cedēja (nodeva) /Organizācija J/ un /Organizācija I/ pieņēmis no kreditora no līguma izrietošās

prasījuma tiesības pret atbildētāju.

/Datums M/ prasītāja nosūtījusi atbildētājam paziņojumu par to, ka /Datums J/ starp kreditoru un prasītāju ir

noslēgts prasījuma tiesību (cesijas) līgums Nr. 83/68, saskaņā ar kuru kreditors cedējis (nodevis) prasītājai un

prasītājs pieņēmis no kreditora no līguma izrietošās prasījuma tiesības, kas sastāv no neatmaksātās pamatsummas

3144,66 EUR, nesamaksātiem līgumiskiem procentiem par laiku no /Datums N/ līdz /Datums D/ 2999,56 EUR,

līgumsoda 314,46 EUR.

Paziņojumā prasītājs tāpat norādījis, ka kredīta limits nav atmaksāts, kā arī piedāvāts labprātīgi nokārtot

saistības.

Pēdējais maksājums no atbildētājas saņemts /Datums O/.

Prasības summa uz /Datums P/ ir neatmaksātā pamatsumma 3144,66 EUR, līgumiskie procenti par laiku no

/Datums Q/ līdz 2011. gada 15. oktobrim 2013,43 EUR, līgumsods 314,46 EUR, likumiskie procenti par laiku no

/Datums R/ līdz /Datums S/ 1126,23 EUR.

Prasītājs norādījis, ka nav izmantojis mediāciju pirms prasības celšanas un nevēlas izmantot mediāciju strīda

risināšanai.

Prasītājs pieteicis prasījumu piedzīt no atbildētājas par labu /Organizācija J/ neatmaksāto pamatsummu 3144,66

EUR, līgumiskos procentus 2013,43 EUR, līgumsodu 314,46 EUR, likumiskos procentus 1126,23 EUR, kopā

6598,78 EUR.

Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētājas tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 498,79 EUR un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 3,20 EUR.

Prasītājs lūdzis noteikt tā tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no kopējās neatmaksātās parāda summas no prasības

pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756.,1764., 1811., 1828., 1934., 1943.

pantu.

Lietas dalībnieki uz tiesas sēdi nav ieradušies.

Tiesā 2019. gada 1. februārī saņemts prasītāja iesniegums ar lūgumu lietu izskatīt bez tā pārstāvja klātbūtnes

tiesas sēdē. Prasītājs norādījis, ka prasība tiek uzturēta pilnā apmērā.

Atbildētājai par tiesā celto prasību un tiesas sēdes vietu un laiku viņam paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 148.

panta pirmās daļas un 56. panta otrās, piektās daļas noteikumiem, /Datums T/ nosūtot uz deklarēto dzīvesvietu

prasības pieteikuma norakstu ierakstītā vēstulē, kā arī /Datums U/ vienkāršā pasta sūtījumā nosūtot tiesas pavēsti,

kā arī atkārtoti prasības pieteikuma norakstu.

Prasības pieteikuma noraksts saņemts tiesā atpakaļ kā neizsniegts ar norādi, ka sūtījumam beidzies glabāšanas

laiks.

Neskatoties uz to, ka atbildētājai sūtītais prasības pieteikuma noraksts ar tam pievienotajiem dokumentiem tiesā

saņemts atpakaļ sūtīts kā neizsniegts, atbilstoši Civilprocesa likuma 56. 1 panta otrajā daļā ietvertajai prezumpcijai,

atzīstams, ka par tiesā celto prasību un tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai ir paziņots, jo saskaņā ar Civilprocesa

likuma 56. 1 panta pirmās daļas 3. punkta un otrās daļas noteikumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.

pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par

procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu, un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā

dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1

panta otrās daļas noteikumiem tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi [..] un no pasta dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Tiesā nav saņemts atbildētājas paskaidrojums par celto prasību, no viņas nav saņemta informācija par

neierašanās iemesliem uz tiesas sēdi, nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Pie minētiem, lietā konstatētiem faktiem un tos apstiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst, ka nav konstatējami

Civilprocesa likuma 209. pantā noteiktie imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati. Tiesa uzskata, ka nav arī

pamata atlikt lietas izskatīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 210. pantā noteiktajiem fakultatīvajiem

pamatiem. Tādēļ lieta izskatāma bez lietas dalībnieku klātbūtnes, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, atzīst, ka prasītāja prasība

apmierināma daļēji tālāk minēto apsvērumu dēļ.

Ar lietā esošo /Datums N/ patēriņa kredīta līgumu /Līgums A/ (lietas 10.-11. lapa) prasītājs pierādījis, ka

starp /Organizācija C/ un atbildētāju /Datums V/ nodibinātas saistību tiesiskās attiecības. Saskaņā ar līguma

noteikumiem atbildētājai izsniegts aizdevums 2600 Ls apmērā, kas atbilst 3699,47 EUR, ar 20 % likmi gadā un

atdošanas termiņu līdz /Datums D/.

Parakstot līgumu, atbildētāja ir apliecinājusi, ka iepazinusies ar /Organizācija C/ Patēriņa kredīta

noteikumiem, Vispārējiem darījuma noteikumiem un Pakalpojumu tarifiem un savas saistības pilnībā apzinās.

Ar lietā esošajiem pierādījumiem – izrakstu no /Datums E/ Cesijas līguma (lietas 20. lapa), izrakstu no

/Datums W/ vienošanās par grozījumiem /Datums E/ cesijas līgumā (lietas 21. lapa), izrakstu no 2. pielikuma pie

/Datums E/ cesijas līguma (lietas 22. lapa), izrakstu no /Datums X/ Komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma (lietas

23.-26. lapa), izrakstu no pielikuma pie /Datums X/ Komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma (lietas 27. lapa),

izrakstu no /Datums Y/ Prasījuma tiesību pirkuma (cesijas) līguma Nr. 83/68 (lietas 30. lapa), izrakstu no

pieņemšanas – nodošanas akta Nr. 4 (lietas 31. lapa) prasītājs pierādījis savas prasījuma tiesības pret atbildētāju,

kas izriet no līguma Nr. MD00-07-P-047.

Tiesai nav šaubu par to, ka atbildētāja uzņemtās saistības nav pienācīgi pildījusi, nav atmaksājusi saņemto

aizdevumu un procentus ne līgumā noteiktajā termiņā, ne arī līdz lietas izskatīšanai. Minēto pierāda lietā esošais

parāda aprēķins (lietas 43.-45. lapa), no kura redzams, ka atbildētāja pēdējo reizi iemaksu aizdevuma segšanai

veikusi /Datums O/.

Tiesa nav šaubu par to, ka līgums pušu starpā noslēgts tiesiski, jo atbildētāja to nav apstrīdējusi.

Saskaņā ar Civillikuma (turpmāk-CL) 1587. panta noteikumiem tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem

pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod

vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Prasītājs lūdzis no atbildētājas piedzīt parādu 6603,78 EUR apmērā, tai skaitā, pamatparāds 3144,66 EUR,

līgumiskie procenti par laiku no /Datums N/ līdz /Datums D/ 2013,43 EUR, līgumsods 314,46 EUR, likumiskie

procenti par laiku no /Datums R/ līdz /Datums S/ 1126,23 EUR.

Tiesai nav pamata apšaubīt pamatparāda, līgumisko un likumisko procentu apmēru, jo tas gandrīz pilnībā

atbilst lietā esošajā parāda aprēķinā ietvertajām summām. Parāda aprēķinā līgumiskie procenti norādīti lielākā

apmērā – 2018,43 EUR. Taču atbilstoši dispozitivitātes principam prasītājs ir tiesīgs prasīt piedzīt no atbildētājas arī

mazāku summu, nekā norādīta parāda aprēķinā.

Tiesa ņem vērā arī to, ka atbildētāja nav cēlusi iebildumus ne pret prasību kopumā, ne kādā tās daļā, nav

iesniegusi pierādījumus minētās summas pilnīgai vai daļējai atmaksai.

CL 1943. pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš

saņēmis.

Līguma 9. punktā puses noteikušas, ka atbildētājas pienākums ir atmaksāt saņemto patēriņa kredītu,

samaksāt procentus un pienācīgi izpildīt citas līgumā un noteikumos noteiktās saistības, nodrošināt, ka katra

kalendārā mēneša līgumā norādītā datumā kontā ir pietiekošs atlikums patēriņa kredīta atmaksas un/vai procentu

samaksas veikšanai.

Tādēļ no atbildētājas prasītāja labā piedzenams pamatparāds 3144,66 EUR.

Tiesa atzīst, ka apmierināma arī prasība daļā par līgumisko procentu 2013,43 EUR apmērā piedziņu.

Saskaņā ar CL 1753. panta noteikumiem ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas

summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu [..].Bet saskaņā ar CL 1756. panta noteikumiem pienākums

maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar līguma 4.5. punkta noteikumiem puses pielīgušas atbildētājas pienākumu par naudas līdzekļu

izmantošanu maksāt /Organizācija C/ atlīdzību 20 % gadā.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto procentu aprēķinu, jo atbildētāja nav iebildusi pret to.

Tādēļ no atbildētājas prasītāja labā piedzenami līgumiskie procenti par laiku no /Datums N/ līdz /Datums

Z/,43 EUR, kas pieprasīti par 5 EUR mazākā apmērā kā norādīts parāda aprēķinā.

Tiesa atzīst, ka apmierināma arī prasība daļā par likumisko procentu par laiku no /Datums R/ līdz /Datums

S/ 1126,23 EUR apmērā piedziņu.

Saskaņā ar CL 1759. panta 1. punkta noteikumiem procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma

pamata, par katra parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus

sauc par nokavējuma procentiem.

CL 1765. panta pirmajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,

seši procenti no simta gadā, un saskaņā ar minētā panta ceturtās daļas noteikumiem likumiskie nokavējuma

procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

No parāda aprēķinā ietvertā likumisko procentu aprēķina konstatējams, ka prasītājs likumiskos nokavējuma

procentus aprēķinājis par laiku no /Datums R/ līdz /Datums S/, t.i., pēc līguma termiņa beigām 1469,09 EUR

apmērā, samazinot tos līdz 1126,23 EUR, lai kopsummā ar līgumiskajiem procentiem procentu kopējā summa

nepārsniegtu pamatparāda summu.

Tādēļ prasītāja labā no atbildētāja piedzenami likumiskie nokavējuma procenti par laiku no /Datums R/ līdz

/Datums S/ 1126,23 EUR apmērā.

Tiesa atzīst, ka prasība daļā par līgumsoda 314,46 EUR piedziņu kā nelikumīga noraidāma.

No parāda aprēķina konstatējams, ka prasītājs aprēķinājis līgumsodu par laiku no /Datums N/ līdz līguma

termiņa beigām /Datums D/ 13639,19 EUR apmērā, samazinot to līdz 314,46 EUR, kas atbilst 10 % no

neatmaksātās aizdevuma pamatsummas.

Noslēdzot līgumu, tā 5.5. punktā un Patēriņa kredīta noteikumu 8. punktā līgumslēdzējpuses pielīgušas

atbildētājas pienākumu maksāt maksājumu kavējumu gadījumos līgumsodu 0,5 % dienā par termiņā neatmaksātu

patēriņa kredītu un/vai nesamaksātiem procentiem, ko aprēķina no termiņā nesamaksātās summas.

Saskaņā ar CL 3. panta noteikumiem katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši

spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Saskaņā ar CL 1716. panta noteikumiem (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums AA/) līgumsods ir

pametums, ko kāda persona uzņēmusies ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu

vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar CL 1717. panta noteikumiem (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums

AA/) līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda

apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Savukārt CL 1720. panta 2. punkts nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja

līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Taču saskaņā ar likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas /Datums AB/ Civillikuma saistību tiesību daļas

spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21. panta noteikumiem līgumiem, kuri noslēgti līdz /Datums AA/ un

kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc /Datums AC/ un līdz /Datums AD/

par tiem nav celta prasība tiesā, ar /Datums AE/ ir piemērojami grozījumi CL 1716., 1717. un 1722. pantā par

līgumsoda noteikumiem un grozījumi CL 1843. pantā par parāda samaksas kārtību.

Tā kā līguma darbība attiecībā uz atbildētāju sakarā ar pienākumu atmaksāt aizdevumu turpinās, un prasība

tiesā celta /Datums B/, lietas izspriešanā piemērojami minētie CL grozījumi.

Saskaņā ar CL 1716. panta pirmās un trešās daļas noteikumiem (redakcijā, kas ir spēkā no /Datums AC/)

līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi

vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās

saistības apmēra.

Savukārt saskaņā ar CL 1722. panta pirmās daļas noteikumiem līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi

vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas

radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža.

Piemērojot CL 1716. panta trešās daļas un CL 1722. panta pirmās daļas noteikumus, tiesa atzīst, ka no

atbildētājas piedzenams līgumsods ne vairāk par 10 % no pamatparāda summas un tādā apmērā, kādā tas pārsniedz

prasīto procentu summu. Tā kā konkrētajā gadījumā prasītā līgumsoda apmērs (314,46 EUR) ir mazāks, t.i.,

nepārsniedz prasīto un piedzīto līgumisko un arī likumisko nokavējuma procentu summu (2013,43 EUR un

1126,23 EUR), tad prasība daļā par līgumsoda piedziņu kā nepamatota un nelikumīga noraidāma.

Tādējādi prasītāja labā no atbildētājas kopā piedzenams parāds 6284,32 EUR, tai skaitā, neatmaksātā

aizdevuma pamatsumma 3144,66 EUR, līgumiskie procenti par laiku no /Datums N/ līdz /Datums D/ 2013,43

EUR, likumiskie nokavējuma procenti par laiku no /Datums R/ līdz /Datums S/ 1126,23 EUR.

Tiesa atzīst, ka prasītāja lūgums par tiesību noteikšanu saņemt likumiskos 6 % gadā no kopējās

neatmaksātās parada summas no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma izpildei apmierināms

daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem taisot spriedumu par naudas summas piedziņu,

tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un

procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru [..].

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5. panta sestās daļas noteikumiem, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem

vērā judikatūru.

Tiesas ieskatā konkrētajā lietā ir piemērojama judikatūra skaidrojumā par Civilprocesa likuma 195. panta

saturu un jēgu.

Augstākās tiesas Civillietu departaments /Datums AF/ lēmumā Nr. SKC-1331-16 norādījis, ka Civilprocesa

likuma 195. pantam ir imperatīvs raksturs un saskaņā ar to tiesa pati (ex officio), neatkarīgi no prasījumā

izteiktajiem lūgumiem, noteic prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus uz likuma

pamata (Civillikuma 1759. pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765. pantā (sk. Senāta /Datums AG/

spriedumu lietā Nr. SKC -87/2007, Senāta /Datums AH/ lēmumu lietā Nr. SPC -166/2010).

Stājoties spēkā nolēmumam par naudas summas piedziņu, par piedziņas juridisko pamatu kļūst spriedums,

kura labprātīga nepildīšana rada nokavējumu Civillikuma 1759. panta izpratnē. Savukārt nokavējums dod pamatu

likumisko procentu maksāšanai.

To pamato apstāklis, ka sprieduma nepildīšana, citam pienākošās summas paturēšana pie sevis, nozīmē

sveša kapitāla lietošanu, par ko pēc likuma pienākas procentu samaksa.

Šādos apstākļos konstatējams, ka eventuāli Civilprocesa likuma 195. pantā minētais procentu maksāšanas

pienākums līdz sprieduma izpildei varētu būt saistīts ar: 1) prasības pieteikumā norādītās saistības pārkāpumu; 2)

izpildes nokavējumu, kas var rasties sprieduma izpildes stadijā.

Vispārīgā gadījumā sprieduma izpildes nokavējums izpildes stadijā rodas, ja piespriestie naudas maksājumi

nav veikti sprieduma labprātīgas izpildes noteiktajā termiņā. Šādos gadījumos procentu maksāšanas pienākuma

izpilde sākas ne ātrāk kā brīdī, kad spriedums stājies likumīgā spēkā, un notecējis termiņš tā labprātīgai izpildei.

Līdz ar to, lai atbildētu uz jautājumu, no kura brīža ir īstenojamas saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu

spriedumā norādāmās tiesības uz likumiskiem procentiem par laiku līdz sprieduma izpildei, [..] jāapsver, ar kādu

mērķi minētās tiesības noteiktas, t.i., lai garantētu personai tiesības uz likumiskiem procentiem sakarā ar prasības

pieteikumā norādīto saistības pārkāpumu, vai arī sakarā ar parādnieka pieļauto vilcināšanos samaksāt spriedumā

piespriesto naudas summu.

Atbildot uz minēto jautājumu, būtu jāņem vērā, ka atbilstoši civilprocesā pastāvošajam dispozitivitātes

principam, ar saistības pārkāpumu saistītie likumiskie procenti pieprasāmi, prasītājam izvirzot attiecīgu prasījumu

jau pirmās instances tiesā. Turpretim Civilprocesa likuma 195. pantā minētās tiesības tiesa nosaka pati, neatkarīgi

no prasījuma esamības.

Valstij ir pienākums nodrošināt likumīgā spēkā stājušos spriedumu izpildi. Minētā pienākuma izpilde, kas ir

valsts uzdevums publisko tiesību jomā, tiek panākta ar dažādiem tiesību instrumentiem, institūtiem un

mehānismiem. Ievērojot minēto, apstāklis, ka likumdevējs pieļāvis civilprocesā publiskām tiesībām raksturīgo

regulējumu, varētu norādīt uz to, ka šajā gadījumā tiesības uz likumiskiem procentiem ir vērstas uz sprieduma

izpildes stimulēšanu, t.i., ka minētās tiesības ir sasaistē ar nokavējumiem, kas var rasties sprieduma izpildes

procesā.

Arī juridiskajā literatūra atzīts, ka likumiskie procenti līdz tiesas sprieduma izpildei pēc satura ir cita veida

prasījums, tas vairs nav prasījums par uzturlīdzekļa maksāšanas, kredīta neatdošanas, preču vai pakalpojumu

samaksas kavējuma sekām, bet gan prasījums sakarā ar tiesas sprieduma izpildīšanas kavējumu, tātad

nepakļaušanos kompetentās tiesu institūcijas spriedumam, kura izraisījusi nepieciešamību vērsties pie tiesu

izpildītāja ar pieteikumu par piespiedu izpildi (sk. /Persona D/ Likumisko procentu aprēķināšana. Tiesību

efektivitāte postmodernā sabiedrībā. Latvijas Universitātes 73. zinātniskās konferences rakstu krājums, /Datums

AI/).

Pamatojoties uz minētajām atziņām, kā arī ņemot vērā to, ka saskaņā ar CL 1765. panta trešās daļas

noteikumiem procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla, nevis no visas piedzītās summas, prasītāja lūgums

apmierināms daļēji un saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem tam nosakāmas tiesības par laiku

sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piedzītā pamatparāda 3144,66 EUR, ievērojot CL 1763. panta 1.

punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla

lielumu.

Tiesa atzīst, ka prasītāja lūgums par tiesas izdevumu piedziņu apmierināms daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas pirmā, otrā teikuma noteikumiem pusei, kuras labā

taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta

daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tā kā prasītāja prasība apmierināta daļēji – 95,23 % apmērā, tad no atbildētājas prasītāja labā piedzenami

tiesas izdevumi – valsts nodeva 474,81 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 3,05 EUR, kopā 477,86 EUR.

Pavisam kopā no atbildētājas prasītāja labā piedzenami 6762,18 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai

sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa atzīst, ka pie apstākļiem, ka atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumu par prasību un nav ieradusies pēc

tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus, kā arī ņemot vērā to, ka lietā esošos augstāk minētos

pierādījumus tiesa atzinusi par pietiekamiem strīda izšķiršanai, lietā taisāms aizmugurisks spriedums, jo saskaņā ar

Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmās daļas noteikumiem aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās

instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumu par prasību un nav ieradies pēc tiesas

aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 41. panta pirmo daļu, otro daļu, 193.,

195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt daļēji prasītāja ārvalsts uzņēmuma /Organizācija A/, kura vārdā Latvijas Republikā darbojas

/Organizācija B/ Latvijas filiāle, prasību pret atbildētāju /Persona B/ (/Persona C/) par parāda piedziņu.

Piedzīt no atbildētājas /Persona C/ (/Persona C/) par labu prasītājam ārvalsts uzņēmumam /Organizācija A/,

kura vārdā Latvijas Republikā darbojas /Organizācija B/ Latvijas filiāle, pēc /Datums N/ patēriņa kredīta līgumu

/Līgums/ parādu 6284,32 EUR (seštūkstoš divsimt astoņdesmit četrus euro 32 centus), tai skaitā, neatmaksātā

aizdevuma pamatsumma 3144,66 EUR (trīstūkstoš simt četrdesmit četri euro 66 centi), līgumiskie procenti par

laiku no /Datums N/ līdz /Datums D/ 2013,43 EUR (divtūkstoš trīspadsmit euro 43 centi), likumiskie nokavējuma

procenti par laiku no /Datums R/ līdz /Datums S/ 1126,23 EUR (tūkstoš simt divdesmit seši euro 23 centi), un

tiesas izdevumus – valsts nodevu 474,81 EUR (četrsimt septiņdesmit četrus euro 81 centu), ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 3,05 EUR (trīs euro 5

centus), pavisam kopā 6762,18 EUR (seštūkstoš septiņsimt sešdesmitdivus euro 18 centus), kas iemaksājami

prasītāja pārstāves ārvalsts uzņēmuma /Organizācija A/ filiāles Latvijā kontā Nr. /IBAN A/ /Organizācija K/.

Noraidīt prasītāja ārvalsts uzņēmuma /Organizācija A/, kura vārdā Latvijas Republikā darbojas

/Organizācija B/ Latvijas filiāle, prasību daļā par līgumsoda piedziņu 314,46 EUR apmērā.

Noteikt atbildētājai /Persona B/ (/Persona C/) termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt prasītājam ārvalsts uzņēmumam /Organizācija A/, kura vārdā Latvijas Republikā darbojas

/Organizācija B/ Latvijas filiāle, tiesības par laiku sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš sprieduma labprātīgai

izpildei, līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas /Persona B/ (/Persona C/)

likumiskos 6 % gadā no piedzītās neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 3144,66 EUR, ievērojot Civillikuma

1763. panta 1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums

sasniedzis kapitāla lielumu.

Prasītājs ārvalsts uzņēmums /Organizācija A/, kura vārdā Latvijas Republikā darbojas /Organizācija B/

Latvijas filiāle, spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas

– /Datums AJ/, iesniedzot apelācijas sūdzību Vidzemes rajona tiesā.

Atbildētāja /Persona B/ (/Persona C/) nav tiesīga pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā.

Atbildētāja /Persona B/ (/Persona C/) 20 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt

Vidzemes rajona tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese (paraksts) D. Ročāne

Noraksts pareizs

Vidzemes rajona tiesas tiesnese D. Ročāne

/Datums AK/