Court finds defendant guilty of administrative offense for sending intimate service ads and imposes fine.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative offense under Article 201.4 of the Administrative Offenses Code for using mass communication to offer intimate services. Although the defendant denied placing the specific ads, the court ruled that the evidence, including the victim's testimony and the nature of the messages, fully proved the violation. Consequently, the court imposed a mandatory fine of 350 euros and denied a request for moral damages.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.4 panta; 32., 33. panti: The court may convict a defendant of an administrative offense for using mass communication to offer intimate services and impose a fine when the evidence sufficiently proves the intent to disturb the victim's private life.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 137003916
Lietas arhīva Nr. 1-0039-16/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā 2016.gada 5.aprīlī
Tukuma rajona tiesa
tiesnese R.Bruce,
ar tiesas sēdes A.Rācenāju,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālu attiecībā par /pers. A/ personas kods /personas kods/, agrāk administratīvi
nesodīts, dzīvo /adrese A/, saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 201.4 pantā, tiesa
konstatēja
2016.gada 1.martā Tukuma rajona tiesā saņemti administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības par
administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā Latvijas APK) 201.4 pantā.
2016.gada 29.februārī VP Zemgales RP Tukuma iecirkņa inspektore leitnante /pers. B/ sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu
Nr.PC205040, par to, ka laika posmā no 2014.gada 16.septembra līdz 2014.gada 11.novembrim /pers. A/, izmantoja masu saziņas līdzekļus:
/elektroniskā pasta adrese/, lai iejauktos /pers. C/ personiskajā dzīvē, ievietojot vairākus sludinājumus, tajos norādot /pers. C/ telefona numuru /numurs/
ar intīma rakstura piedāvājumu,- “Ja vēlies svētdienas nerātnību, tad zvani man, elegantai tumšmatei”; “Aplaimošu, ja vien piezvanīsi”, “Ja Tev šovakar
kārojās nerātnības, tad zvani man”.
/pers. A/ darbības kvalificētas pēc Latvijas APK 201.4 panta.
Tiesas sēdē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja pārstāvis nebija ieradies, par tiesas sēdi ir informēts likumā
paredzētajā kārtībā. Tiesā nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu. Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt bez
pārstāvja klātbūtnes, jo nepastāv Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 28911. panta l. daļā paredzētie apstākļi, kas nepieļauj lietas izskatīšanu.
Tiesas sēdē /pers. A/ sevi par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā neatzina un paskaidroja, ka viņš nav ievietojis tādus sludinājumus, nevarēja izskaidrot
kura persona no viņa telefona to ir darījusi. Telefonu nevienam nav devis. Nenoliedza, ka vasarā bija sūtījis cietušajai aicinājumus pusdienās un citas
ziņas, darot to aiz pieklājības, bez kādiem nolūkiem. Pēdējā īsziņā norādījis, ka neļaus par sevi ņirgāties, bet to nebija domājis kā pārmetumu cietušajai
par to, ka nereaģē uz viņa vēstulēm.
Lietā par cietušo atzītā /pers. C/ paskaidroja, ka SIA "/nosaukums/" strādā kopā ar /pers. A/. Minētajā uzņēmumā sākusi strādāt
2014.gada jūlijā, un trešajā dienā pēc darba attiecību uzsākšanas /pers. A/ sācis sūtīt īsziņas uz viņas mobilo telefonu. Mobilā telefona numuru /pers. A/
atrada uzņēmuma iekšējā sistēmā. Īsziņās tika sūtītas bildītes ar tekstiem - labu vakaru, pusdienās aicinājumiem. /pers. A/ īsziņas sūtījis līdz 2014.gada
septembra sākumam. Sākotnēji uz īsziņām atbildējusi pieklājības pēc, pēc tam, kad īsziņas sāka nākt biežāk, pārtraukusi uz tām atbildēt. /pers. A/ pēc
tam, kad nesaņēmis atbildes uz īsziņām, izteicies, ka viņa esot lepna un viņš neļaus kāpt sev uz galvas. Pēdējā īsziņa, kuru saņēma, /pers. A/ rakstīja, ka
neļaus par sevi ņirgāties. 2014.gada septembra beigās, pēc šīs īsziņas sāka parādīties pirmie sludinājumi interneta vietnēs ar viņas telefona numuru. Tie
bija piedāvājumi par intīmo pakalpojumu sniegšanu, jautājumi par to izcenojumiem. Bija arī zvani uz telefonu. Viņas dzīve pilnībā pārvērtās, saņemot
zvanu kļuva nervoza, bērni arī mājās jautāja kas viņai tik bieži zvana. Jutās aizskarta. Tā tas turpinājās vairākus mēnešus, līdz devās uz policiju, jo
situācija bija kļuvusi ne tikai nepatīkama, bet arī nedroša, jo nesaprata kāpēc tā notiek, jutās apdraudēta un nesaprata kādēļ viņai zvana. Darbā viņu
izsauca priekšnieks un jautāja kādas attiecības viņai ir ar /pers. A/, tas situāciju padarīja vēl nepatīkamāku, jo baidījās pazaudēt darbu. Pastāstīja visu kā
bija, gan par /pers. A/ īsziņām, gan par vēlāk notiekošo, proti, piedāvājumiem no svešiem cilvēkiem par intīmpakalpojumu sniegšanu. Bija atbraucis arī
uzņēmuma vadītājs un par šo pašu jautājumu bija saruna. Pēc neilga laika /pers. A/ vairs uzņēmumā nestrādāja.
Noklausījusies paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ar lietas materiāliem ir pierādīta /pers. A/ vaina
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 201. 4 pantā.
Saskaņā ar Latvijas APK 201. 4 panta par masu informācijas līdzekļu izmantošanu, lai iejauktos personiskajā dzīvē,- uzliekt naudas sodu līdz
trīssimt piecdesmit euro.
Lai izdarītu minēto administratīvo pārkāpumu lietā jābūt pierādījumiem, kuri apstiprina, ka persona ir izmantojusi masu saziņas līdzekļus un
ievietotais teksts ir aizskāris kādas konkrētas personas intereses, iejaucoties tās privātajā dzīvē.
Tiesas ieskatā minētie apstākļi ir pilnībā pierādījušies ar lietā iegūtajiem pierādījumiem kopumā.
Lietas materiāli apstiprina, ka 2014.gada 25.septembrī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī, pamatojoties uz /pers.
C/ iesniegumu, uzsākts kriminālprocess /numurs/.pēc piederības pie noziedzīga nodarījuma grupas objekta, saskaņā ar Krimināllikuma XV nodaļu par to,
ka 2014.gada 16.septembrī /adrese/ /pers. C/ konstatēja, ka portālā /elektroniskā pasta adrese/ tiek ievietoti intīmpakalpojumu sludinājumi ar /pers. C/
telefona numuru.
Kriminālprocesa ietvaros, likumīgi, ir iegūti pierādījumi, kuri apstiprina, ka sludinājumi ar /pers. C/ telefona numuru, kuros tiek piedāvāti
intīmpakalpojumi ievietoti šādās interneta vietnēs: /elektroniskā pasta adrese/- 19.09.2014. plkst.22.05 no e pasta adreses /elektroniskā pasta adrese/,
19.09.2014. plkst.15.37 no e pasta adreses/elektroniskā pasta adrese/ 21.09.2014. plkst. 17.03, no e pasta adreses /elektroniskā pasta adrese/,
23.09.2014. no e pasta adreses /elektroniskā pasta adrese/; /elktroniskā pasta adrese/ - 03.10.2014. plkst.21.50, 07.10.2014. plkst.15.56,
09.10.2014. plkst.20.58, 14.10.2014. plkst.14.32, 19.10.2014. plkst.20.34, 24.10.2014. plkst.00.52, 25.10.2014. pīkst.19.34, 26.10.2014.
plkst.15.03, 31.10.2014. |pJkst.l9.30, 01.11.2014. plkst.18.39, 01.11.2014. plkst. 22.38, 07.11.2014. plkst.23.57, 10.11.2014. plkst.22.38,
11.11.2014. plkst.18.43, 11.11.2014. plkst.22.24; /elektroniskā pasta adrese/- 26.09.2014. plkst.21.39, 03.10.2014. plkst.21.45.
E-pastu /elektroniskā pasta adrese/; /elektroniskā pasta adrese/., /elektroniskā pasta adrese/ un /elektroniskā pasta adrese/ reģistrācija
veikta no IP adreses /ip adrese/ un /ip adrese/.
SIA /Nosaukums A/ informācija apliecina, ka IP adrese /ip adrese/ interneta lietotājs ir /pers. A/. SIA /Nosaukums B/ informācija
apliecina, ka IP adrese /ip adrese/ lietojis abonements /pers. A/.
Lai arī /pers. A/ neatzina, ka viņš ir ievietojis cietušās telefona numuru portālos ar intīmu pakalpojumu piedāvājumiem, lietā iegūtie
pierādījumi liecina pretējo. Kā apliecināja pats /pers. A/ telefons, kurš piesaistīts IP adresēm, no kurām sludinājumi ievietoti bija viņa rīcībā. /pers. A/ arī
nepieļāva iespēju, ka viņa nepilngadīgie bērni vai sieva varētu būt iesaistīti telefona izmantošanā. Tādejādi, tiesas ieskatā, nav nekādu šaubu, ka /pers. A/
ir laika posmā no 2014.gada 16.septembra līdz 2014.gada 11.novembrim izmantoja masu saziņas līdzekļus: /elektroniskā pasta adrese/ lai iejauktos
/pers. C/ personiskajā dzīvē, ievietojot vairākus sludinājumus, tajos norādot /pers. C/ telefona numuru /telefona numurs/ ar intīma rakstura piedāvājumu,-
“Ja vēlies svētdienas nerātnību, tad zvani man, elegantai tumšmatei”; “Aplaimošu, ja vien piezvanīsi”, “Ja Tev šovakar kārojās nerātnības, tad zvani man”.
/pers. A/ darbības kvalificētas pēc Latvijas APK 201.4 panta.
Izvērtējot sludinājumus, kuri tikuši ievietoti interneta vietnēs /elektroniskā pasta adrese/ secināms, ka tajos norādīts cietušās /pers. C/
mobilā telefona numurs, kā arī kāda no iepriekš norādītajām e pasta adresēm. Pēc sava satura, nenoliedzami, ievietotie sludinājumi uzskatāmi par
intīmpakalpojumu piedāvājumiem, proti, "Ja vēlies svētdienas nerātnību, tad zvani man, elegantai tumšmatei", "Ja vēlies ar mani tikties, seksapīlu tumšmati,
tad gaidu zvaniņu, lai vienotos par satikšanos", "Ja vēlies pavadīt pikantus brīžus ar simpātisku tumšmati, tad zvani man", "Esmu slaida tumšmate un
šovakar jaukam vīrietim piedāvāju patīkami atpūsties", "Aplaimošu, ja vien piezvanīsi", "Ja Tev šovakar kārojās nerātnības, tad zvani man," u.tml.
Nenoliedzams ir apstāklis, ka telefona numurs piesaistīts cietušajai un personai, kurai sastādīts protokols bija zināms, ka cietusī izmanto šo tālruni ikdienā
un tātad saņems viņa norādītajā tālrunī dažādus piedāvājumus par intīmu pakalpojumu sniegšanu vai, visādā ziņā, tiks traucēta ar aizskarošiem
piedāvājumiem. Tātad /pers. A/ mērķis atbilda pantā norādītajam, proti, traucēt cietušajai, iejaucoties tādejādi viņas privātajā dzīvē.
Ņemot vērā minētos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka tie pilnībā pierāda /pers. A/ vainu administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 201.4 pantā.
Saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, uzliekot sodu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, vainas pakāpi, mantisko
stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa lietā nesaskata /pers. A/ atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
No administratīvā pārkāpuma protokola konstatējams, ka /pers. A/ nestrādā, administratīvi nesodīts.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pārkāpēja attieksmi pret pārkāpumu, tam nosakāms likumā paredzētais naudas sods .
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 32., 33.pantiem, 2014.pantu, 289.6 pantu, 289.13 pantu 289.16 pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. A/, personas kods /personas kods/ atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
201.4 panta izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu 350 euro( trīs simti piecdesmit euro).
Izskaidrot /pers. A/, ka naudas sods 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas jāieskaita Valsts kasē, NMR90000050138, konts
LV34TREL1060191011100, kods TRELLV22 ar norādi - naudas sods par administratīvo pārkāpumu, protokola Nr. PC205040.
Maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Tukuma rajona tiesā.
Izskaidrot /pers. A/, ka gadījumā, ja naudas soda samaksa netiks veikta, spriedums tiks nodots tiesu izpildītājam piespiedu piedziņas veikšanai.
Morālā kaitējuma atlīdzību 700 euro apmērā /pers. C/ labā nenoteikt, izskaidrojot cietušajai tiesības vērsties tiesa civilprocesa kārtībā.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā Zemgales apgabaltiesā, anojapelācijas
ar amukuT tosūdzību
zde inse i āse i t .
adasgns.al6s1i0eP2i ts t īdoāntsmsumaēsl ski t . ī l ī rpa .51
Tiesnese R.Bruce