Court orders full debt collection including interest, penalty, and costs against a defaulting borrower in Latvia.

Lietas Nr. C73415721

Lietas arhīva Nr. C-4157-21/40

ECLI:LV:ZRT:2021:0910.C73415721.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2021.gada 10.septembrī

Zemgales rajona tiesa: tiesnese N. Zavadska,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „GelvoraSergel” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021.gada 6.aprīlī (ar vēlākiem papildinājumiem, kas tiesā saņemti 2021.gada 14.maijā) prasītāja SIA „GelvoraSergel” tiesā iesniedza prasības

pieteikumu pret atbildētāju /pers. A/ par parāda piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1., 1587., 1589., 1651., 1652.panta trešo punktu, 1662.,

1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1763., 1765., 1770., 1773., 1775., 1779., 1793., 1801., 1828., 1838., 1934., 1943., 1946., 2021.pantu,

lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai galveno parādu 1358,11 euro (tajā skaitā parāda atgūšanas izdevumus 17 euro), līgumiskos procentus

1341,11 euro par laiku no 2008.gada 14.novembra līdz 2021.gada 15.martam, līgumsodu 134,11 euro, valsts nodevu 347,97 euro, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 5,37 euro, kā arī apstiprināt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda summas par laiku līdz sprieduma

izpildei.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 14.novembrī starp atbildētāju un SIA „INSERVISS GROUP” noslēgts aizdevuma līgums

Nr. /numurs/ (turpmāk?Līgums), saskaņā ar kuru pielīgta līgumisko procentu likme 2,083% mēnesī no neatmaksātā galvenā parāda, pielīgts līgumsods

0,5% no neapmaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu.

Atbildētājam saskaņā ar līgumā pielīgto maksājumu kārtību bija pienākums līdz 2011.gada 15.novembrim veikt atlikušā aizdevuma galvenā parāda

un procentu par aizdevuma lietošanu samaksu, veicot regulārus ikmēneša maksājumus. Atbildētājs savas saistības nav izpildījis pienācīgi, tādēļ 2011.gada

16.novembrī iestājies atbildētāja nokavējums.

[1.2] Saskaņā ar 2011.gada 8.martā noslēgto cesijas līgumu un 2011.gada 21.novembra grozījumiem pie noslēgtā cesijas līguma, sākotnējais

cedents savas prasījuma tiesības, kas izriet no aizdevuma līguma, cedēja KREDIT AB Marginalen, kas bija reģistrēts un līdz reorganizācijai darbojās

saskaņā ar Zviedrijas likumiem, reģistrācijas Nr. 556589-3681.

2012.gada 23.aprīlī KREDIT AB Marginalen pievienots Marginalen Bank Bankaktiebolag, kas reģistrēts un likumīgi darbojas saskaņā ar

Zviedrijas likumiem, reģistrācijas Nr. 516406-0807.

Saskaņā ar 2016.gada 19.decembrī noslēgto cesijas līgumu starp Marginalen Bank Bankaktiebolag un SIA „GelvoraSergel” (pirms nosaukuma

maiņas – SIA „GELVORA”), prasījuma tiesības, kas izriet no aizdevuma līguma, nodotas prasītājam, kas kļuva par atbildētāja jauno kreditoru ar

tiesībām pieprasīt no atbildētāja līgumā noteikto saistību izpildi pilnā apmērā.

[2] Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 148.panta (11) daļas un 250.21 panta pirmās daļas prasībām uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīti

tiesas dokumenti, t. sk. prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojuma veidlapa rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no prasības

pieteikuma saņemšanas dienas, izskaidrojot viņa procesuālās tiesības.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi ne tiesas noteiktajā termiņā, ne arī vēlāk tiesā nav saņemti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

[3] Ņemot vērā, ka puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties

uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par to paziņojot lietas dalībniekiem.

Par lietas izskatīšanas vietu un laiku prasītājai paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu uz prasības pieteikumā norādīto elektroniskā pasta adresi.

Savukārt atbildētājam tiesas dokumenti, tostarp, tiesas paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā nosūtīti saskaņā ar Civilprocesa likuma

56.2 panta pirmās daļas 1.punkta noteikumiem.

No Īrijas kompetentās iestādes saņemts apliecinājums, kas apstiprina, ka atbildētajam dokumenti izsniegti 2021.gada 4.jūnijā.

[4] Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[6] Civilprocesa likuma 250.26 panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa vienkāršotās procedūras lietā sastāda spriedumu atbilstoši šā likuma 193.pantā

noteiktajam sprieduma saturam, ja puse tai rakstveidā iesniedz sprieduma sastādīšanas lūgumu. [..] Tiesa arī pēc savas iniciatīvas [..] var sastādīt

spriedumu atbilstoši šā likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa nolēma sastādīt spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam.

[7] No lietas materiāliem redzams, ka 2008.gada 14.novembrī starp SIA „INSERVISS GROUP”, kā aizdevēju un /pers. A/, kā aizņēmēju,

noslēgts aizdevuma līgums Nr. /numurs/, saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegts aizdevums 1030 Ls apmērā, ar atmaksas termiņu 36 mēneši, proti, līdz

2011.gada 15.novembrim (lietas 11.?13.lapa).

[7.1] No 2011.gada 8.martā noslēgtā cesijas līguma un tā pielikuma Nr. 6 izraksta (lietas 14.-18., 26.lapa), 2011.gada 21.novembra grozījumu

pie noslēgtā cesijas līguma izraksta (lietas 20.-24.lapa) un izraksta no 2011.gada 9.decembra Aizdevumu portfeļa nodošanas?pieņemšanas akta (lietas

27.-29.lapa) redzams, ka SIA „INSERVISS GROUP” savas prasījuma tiesības, kas izriet no aizdevuma līguma, cedēja ārvalsts komersantam KREDIT

AB Marginalen, reģistrācijas Nr. 556589-3681.

[7.1.1] Ar KREDIT AB Marginalen, reģistrācijas Nr. 556589-3681, reģistrācijas apliecības tulkojumu apstiprinās, ka 2012.gada 23.aprīlī

KREDIT AB Marginalen likvidēta apvienošanas procedūrā un pievienojās Marginalen Bank Bankaktiebolag, reģistrācijas Nr. 516406- 0807 (lietas

35.-36.lapa).

[7.1.2] No 2016.gada 19.decembrī starp Marginalen Bank Bankaktiebolag un SIA „GELVORA” noslēgtā Cesijas līguma un tā pielikuma izraksta

(lietas 38., 39.lapa) redzams, ka prasītāja ar 2016.gada 23.decembri pārņēma Marginalen Bank Bankaktiebolag piekrītošos prasījumus pret atbildētāju

/pers. A/, kas izriet no 2008.gada 14.novembrī noslēgtā aizdevuma līguma Nr. /numurs/.

[7.1.3] No lietas materiāliem pievienotā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2019.gada 5.februāra lēmuma par izmaiņu reģistrēšanu

komercreģistrā (lietas 50.lapa) redzams, ka nolemts mainīt firmu no SIA „GELVORA” uz SIA „GelvoraSergel”.

[7.1.4] No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājam nosūtīts paziņojums par prasījumu nodošanu (lietas 40.lapa). Ar 2013.gada 9.oktobra

brīdinājumu, 2015.gada 28.oktobra, 2017.gada 27.jūlija u n 2019.gada 16.decembra paziņojumiem un atgādinājumiem atbildētājs informēts par

prasījuma tiesību nodošanu prasītājai un neizpildītajām saistībām (lietas 42., 44., 46., 48.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai

kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Atbilstoši Civillikuma 1801. pantam, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju

kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav

vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

[7.2] Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, kā arī lietā nav pierādījumi tam, ka cesijas

līgums būtu apstrīdēts. Līdz ar to SIA „GelvoraSergel” ir prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no 2008.gada 14.novembra aizdevuma līguma

Nr. /numurs/.

[8] Prasītāja lūdz piedzīt galveno parādu 1358,11 euro, t.sk. parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumus 17 euro.

Civillikuma 1934.pantā noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Savukārt Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa

vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

[8.1] Atbildētājs, parakstot aizdevuma līgumu, apstiprināja, ka iepazinies ar aizdevuma līguma saturu un noteikumiem, kā arī apņēmās atmaksāt

aizdevumu un procentus par aizdevuma lietošanu saskaņā ar maksājuma grafikā noteikto kārtību, veicot ikmēneša maksājumus, pilnībā tos atmaksājot

2011.gada 15.novembrī.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina (lietas 53.lapa) redzams, ka atbildētājs pieļāvis ilgstošu saistību neizpildi, neveicot ikmēneša

maksājumus atbilstoši līgumā pielīgtajiem termiņiem un apmēriem, kā rezultātā neizpildīto saistību apmērs ir 1341,11 euro.

Tāpat no lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs vairākkārt brīdināts par parāda esību, proti, 2013.gada 9.oktobrī, 2015.gada 28.oktobrī,

2017.gada 27.jūlijā un 2019.gada 16.decembrī atbildētājam nosūtīti atgādinājumi un brīdinājums, atgādinot par parādu un tā apmēru, lūdzot to samaksāt

(lietas 42., 44., 46., 48.lapa).

No prasības pieteikuma satura un lietas materiāliem izriet, ka arī pēc brīdinājumu nosūtīšanas atbildētājs parāda esību nav apstrīdējis, nav lūdzis

noslēgt vienošanos par parāda atmaksu un parāda samaksu nav veicis, līdz ar ko atbildētājam ir pienākums pildīt ar līgumu uzņemtās saistības un ne

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod viņam tiesību atkāpties no līguma (Civillikuma 1587.pants).

[8.2] Saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta pirmo un otro daļu parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas

pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus un parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem.

Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumiem Nr. 61 „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un

izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktam, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus

parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst ne vairāk kā septiņiem euro par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam un ne vairāk kā

10 euro par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājam nosūtīts brīdinājums un vairāki atgādinājumi par saistību izpildi (lietas 42., 44., 46., 48.lapa).

Savukārt no prasības pieteikuma papildinājumiem izriet, ka prasītāja nosūtījusi atbildētājam ne tikai vēstules, bet arī e-pastus, pārbaudījusi atbildētāja

deklarētās dzīvesvietas adresi, ievietojusi ziņas Latvijas Bankas Kredītu reģistrā un kredītinformācijas datu bāzē, tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētāja

par labu prasītājai piedzenami parāda atgūšanas izdevumi 17 euro.

[8.3] Ievērojot to, ka atbildētājs nav izmantojis Civilprocesa likumā paredzētās tiesības, proti, nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus, nav cēlis

iebildumus par prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī atbilstoši Civillikuma 1838.pantam nav iesniedzis pierādījumus, kas

apliecinātu parāda samaksu, tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem prasītāja pierādījusi sava prasījuma pamatotību un no

atbildētāja piedzenams galvenais parāds 1341,11 euro un parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumi 17 euro.

[9] Prasītāja lūdz piedzīt līgumiskos procentus 1341,11 euro par laiku no 2008.gada 14.novembra līdz 2021.gada 15.martam.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai

nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1946.pants noteic, ka procenti par aizdevumiem ir dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti

vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

[9.1] No Līguma 1.punka izriet, ka pielīgto līgumisko procentu apmērs par aizdevuma izmantošanu noteikts 2,083% ikmēnesi no neatmaksātā

galvenā parāda summas (lietas 11.lapa). Līguma 2.3.apakšpunktā noteikts, ka ikmēneša procenti tiek maksāti vienlaicīgi ar ikmēneša kārtējiem

maksājumiem par katru naudas līdzekļu izmantošanas mēnesi.

Savukārt Līguma 6.1. un 6.2.apakšpunktā pielīgts, ka līgums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža un ir spēkā līdz aizņēmēja saistību pilnīgai

izpildei un līgums tiek uzskatīts par faktiski izpildītu ar brīdi, kad aizņēmējs ir atmaksājis aizdevējam visu naudas līdzekļu summu un visus pielīgtos

procentus.

[9.2] Kā konstatēts iepriekš, atbildētājs savas saistības nav izpildījis, līdz ar ko secināms, ka līgums joprojām ir spēkā. Kā arī lietā nav iesniegti

pierādījumi tam, ka būtu notikusi vienpusēja atkāpšanās no līguma vai konstatēti tādi apstākļi, kas liecinātu par līguma atcelšanu jebkādā citā veidā.

Tādējādi atbildētāja saistība maksāt pielīgtos ikmēneša procentus no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas saglabājās arī pēc tam, kad beidzās

pienākums maksāt līgumiskos procentus par kapitāla lietošanas atvēlējuma laiku.

No lietas materiālos iesniegtā parāda aprēķina (lietas 53.lapa) redzams, ka atbildētājs pieļāvis saistības izpildes kavējumu par vairākiem gadiem,

nav veicis darbības, lai savu parādu samazinātu, kā arī turpina lietot prasītāja kapitālu, labprātīgi nemaksājot procentus par tā lietošanu, tādējādi prasītāja

aprēķinājusi līgumiskos procentus 1341,11 euro par laiku no 2008.gada 14.novembra līdz 2021.gada 15.martam.

[9.3] Ievērojot to, ka aizdevuma līgums ir spēkā un puses vienojās par līgumisko procentu likmi 2,083% mēnesī no aizdevuma neatmaksātās

summas (līguma 1.punkts), tiesa atzīst, ka prasītāja tiesīgi norādījusi periodu par kuru aprēķināti līgumiskie procenti.

Turklāt atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas veikto aprēķinu atbilstību līguma noteikumiem, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, kas dotu pamatu

atzīt, ka procentu maksājumi veikti līgumā noteiktajā kārtībā, līdz ar ko tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenami līgumiskie procenti 1341,11 euro, kas

aprēķināti par laiku no 2008.gada 14.novembra (līguma noslēgšanas dienas) līdz 2011.gada 15.novembrim (aizdevuma atmaksas grafika beigām) un no

2011.gada 16.novembra (nokavējuma sākuma datuma) līdz 2021.gada 15.martam (aprēķina sagatavošanas dienai).

[10] Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 134,11 euro.

Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 21. pants nosaka, ka

līgumiem, kas noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014.gada

1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717.,

1722. pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.

[10.1] Aizdevuma līgums noslēgts 2008.gada 14.novembrī. Iepriekš konstatēts, ka ne aizdevējs, ne vēlākie cesionāri nav izmantojuši tiesības

vienpusēji izbeigt aizdevuma līgumu. Līguma 6.1., 6.2.apakšpunktā noteikts, ka līgums ir spēkā līdz aizņēmēja saistību pilnīgai izpildei un līgums tiek

uzskatīts par faktiski izpildītu ar brīdi, kad aizņēmējs atmaksājis aizdevējam visu naudas līdzekļu summu un visus pielīgtos procentus un apkalpošanas

maksu, t.sk., arī līgumsodu, ja bija iestājies kāda maksājuma kavējums vai cits pārkāpums līguma noteikumu izpratnē. No lietas materiāliem redzams, ka

līguma darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra un prasība tiesā celta 2021.gada 6.aprīlī, līdz ar ko tiesa atzīst, ka lietā ir piemērojamas Civilprocesa

likuma 1716., 1717.panta normas, kas ir stājušās spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Civillikuma 1716.panta pirmā daļa noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Savukārt minētā panta trešā daļa nosaka, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

[10.2] No aizdevuma līguma 5.1.apakšpunkta redzams, ka puses vienojušās par līgumsoda maksāšanas pienākumu un tā apmēru – 0,5% apmērā

no kavētā maksājuma parāda summas par katru nokavēto maksājuma dienu.

No lietas materiālos pievienotā parāda aprēķina (lietas 53.lapa) redzams, ka atbildētājs nav pienācīgi pildījis no līguma izrietošās saistības, līdz ar

ko par maksājumu kavējumiem aprēķināts līgumsods 134,11 euro.

[10.3] Tiesa, vērtējot līgumsoda proporcionalitāti, atzīst, ka tas ir samērīgs ar galvenās saistības apmēru un atbilst vispārējiem taisnīguma un

samērīguma principiem. Lietā nav konstatējama prasītājas negodprātīga un atbildētāja tiesību aizskaroša rīcība. Tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētāja par

labu prasītājai piedzenams līgumsods 134,11 euro apmērā.

[11] Prasītāja lūdz apstiprināt tiesības saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no neapmaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai ir atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos

nokavējuma procentus sešus procentus no simta gadā no pamatparāda summas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums

apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Tā kā tiesa atzinusi, ka prasība apmierināma pilnībā, tad no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 347,97 euro, kā arī

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,47 euro, kopā 353,44 euro (lietas 6.-10.lapa).

[13] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 96., 97., 193.,195., 204.1, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „GelvoraSergel”, reģistrācijas numurs 40103837691, parādu 1341,11 euro,

parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumus 17 euro, līgumiskos procentus 1341,11 euro par laiku no 2008.gada 14.novembra līdz 2021.gada 15.martam,

līgumsodu 134,11 euro un tiesas izdevumus 353,44 euro, kopā 3186,77 euro (trīs tūkstoši viens simts astoņdesmit seši euro, 77 centi).

Samaksa veicama SIA „GelvoraSergel”, kontā Nr. LV46HABA0551039500305, „Swedbank” AS.

Noteikt SIA „GelvoraSergel”, reģistrācijas numurs 40103837691, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6

(sešus) procentus gadā no galvenā parāda par laiku pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Noteikt atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2021.gada 10.septembra, Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā (Ogrē).

Tiesnese N. Zavadska