Court orders father to pay child support and court costs to mother for minor child.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered him to pay monthly child support and court costs to the plaintiff. The plaintiff, a mother, sued for support for her son born in 2013, noting the father acknowledged paternity but failed to provide financial assistance. The court found the claim valid and established the support obligation retroactively to the date the lawsuit was filed.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 177., 179. panti; Civilprocesa likuma 250.21., 250.25. panti: A court may order child support payments to commence from the date the lawsuit is filed, provided the claim is substantiated by evidence of paternity and the need for support.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C13032916
Lietvedības Nr.C-0329-16
S P R I E D U M S
Latvijas Republikas vārdā
Dobelē 2016.gada 22.martā
Dobeles rajona tiesa
tiesnese I.Kovaļova,
izskatīja rakstveida procesā /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2016.gada 1.februārī prasītāja /pers. A/, pamatojoties uz Civillikuma 177., 179.pantu, 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem
Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, cēla Dobeles rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu,
lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus /pers. C/ uzturam 92,50 EUR mēnesī, bet ne mazāk kā ar Ministru kabineta 2013.gada
15.janvāra noteikumos Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam, palielinoties
minimālajai mēneša darba algai, piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru palielināt proporcionāli minimālās mēneša darba algas apmēram, lūdz uzturlīdzekļus
piedzīt no prasības iesniegšanas dienas, noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties.
Prasības pieteikumā prasītāja cita starpā norāda, ka prasītājai tuvu attiecību rezultātā ar atbildētāju 2013.gada 24.maijā piedzimis dēls /pers. C/.
Reģistrētā laulībā ar atbildētāju prasītāja nav sastāvējusi, atbildētājs labprātīgi atzinis paternitāti dēlam. Dēls no 2015.gada decembra atrodas tikai
prasītājas aprūpē un uzraudzībā, jo atbildētājs prasītājai uzturlīdzekļus uzturam nesniedz, dēla apgādībā un aprūpē nepiedalās, finansiāli nepalīdz. Ņemot
vērā šo apstākli, ka atbildētājs uzturlīdzekļus dēla uzturam nesniedz, bet tie ir nepieciešami pilnvērtīgai dēla uzturēšanai, prasītāja vēlas no atbildētāja
piedzīt uzturlīdzekļus dēla uzturēšanai 92,50 EUR mēnesī.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam uz viņa deklarēto dzīvesvietu 2016.gada 1.februārī nosūtīts prasības pieteikuma
noraksts rakstveida paskaidrojumu sniegšanai, kurā izskaidrotas pušu civilprocesuālās tiesības.
2016.gada 10.februārī tiesā saņemts atbildētāja /pers. B/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētājs piekrīt sniegt uzturlīdzekļus /pers. D/ uzturam
100 EUR mēnesī.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot
informatīvu vēstuli 2016.gada 11.februārī ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas norādīto dzīvesvietas adresi un atbildētāja deklarēto dzīvesvietu.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Prasības pieteikumam pievienotās dzimšanas apliecību kopijas apstiprina, ka /pers. C/ dzimis /datums/, kura vecāki norādīti /pers. B/ un /pers. A/.
Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis
pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums
gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piektās daļas noteikumiem minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram
no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo
mēnešalgu un bērna vecumu.
Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” katram
vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: līdz septiņu gadu
vecumam 25 % apmērā, no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēnešalgas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumiem Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba
laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” no 2016.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 370
euro.
Uz prasības celšanas brīdi nepilngadīgais /pers. C/ sasniedzis 2 gada vecumu. Līdz ar to minimālo uzturlīdzekļu apmērs, kurš ir jāsniedz katram no
vecākiem nepilngadīgā /pers. C/ uzturam no prasības celšanas brīža 2016.gada 1.februāra ir 92,50 euro mēnesī. Atbilstoši Civillikuma 179.panta
piektajai daļai šādā apmērā uzturlīdzekļi ir sniedzami neatkarīgi no vecāku ienākumiem, mantas stāvokļa un spējām uzturēt bērnu.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos norādījis, ka piekrīt maksāt uzturlīdzekļus /pers. D/ uzturam 100 EUR mēnesī.
2016.gada 10.februārī saņemto paskaidrojumu tiesa neņem vērā, jo tas nav parakstīts un prasītāja cēlusi prasību par uzturlīdzekļu piedziņu /pers.
C/, nevis /pers. D/ uzturam.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse. Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā nav strīds par to, ka atbildētāja /pers. B/ bērns /pers. C/ dzīvo pie prasītājas un viņa īsteno bērnu ikdienas aprūpi, ka
atbildētājam kā bērna tēvam ir jāpiedalās bērna uzturēšanā un jāmaksā uzturlīdzekļi. Tāpat tiesa uzskata, ka prasītājas pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs
neprasa vērtēt atbildētāja mantisko stāvokli, jo tas ir atbilstošs minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kuru katram vecākam, neatkarīgi no viņa spējām un
mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.
Ņemot vērā bērnu intereses, tiesa uzskata, ka uzturlīdzekļi nosakāmi procentu izteiksmē, jo minimālās darba algas apmērs ir mainīgs, tādēļ,
mainoties minimālās darba algas apmēram, bērns uzreiz varēs saņemt lielāku uzturlīdzekļu summu. Turklāt uzturlīdzekļu apmērs, kas noteikts procentos
no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas, dod iespēju precīzi noteikt uzturlīdzekļu summu euro.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr. SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas Satversmes
92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu
piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto
civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka ar tiesas spriedumu uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma sākuma brīdi var noteikt
prasības celšanas brīdi.
Ievērojot to, ka vecāku (prasītājas) aizgādība pār bērniem beidzas ar bērna pilngadības sasniegšanu (Civillikuma 219.pants), pēc kuras bērns pats
iegūst pilnīgu tiesībspēju, uzturlīdzekļi par labu prasītājai bērnu uzturam piedzenami līdz bērna pilngadībai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītāja, ceļot prasību, bija atbrīvota no tiesas izdevumu nomaksas valsts
ienākumos, tādējādi tie ir piedzenami no atbildētāja.
Valsts nodevas apmērs ir nosakāms atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punkta un 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)
apakšpunkta prasībām un sastāda 166,50 EUR (92,50 EUR x 12 = 1 110 EUR; 1 110 EUR x 15% = 166,50 EUR). Ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi par prasības pieteikuma un tiesas pavēstu nosūtīšanu sastāda 6,20 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu daļā par tiesas izdevumu piedziņu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu spriedumā nosakāms, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms
nekavējoties.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 193., 204.1 pantu, 205.panta pirmās daļas 1.punktu un 250.25pantu, tiesa
n o s p r i e d a
apmierināt /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, dēla /pers. C/, personas
kods /personas kods/, uzturam 92,50 EUR (deviņdesmit divi euro, 50 centi) mēnesī, sākot no 2016.gada 1.februāra līdz bērna pilngadībai, bet ne mazāk
kā 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna septiņu gadu vecumam, bet no septiņu gadu vecuma – 30%
apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos tiesas izdevumus - valsts nodevu 166,50 EUR (viens simts sešdesmit seši
euro, 50 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,20 EUR (seši euro, 20 centi).
Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Noteikt daļā par tiesas izdevumu piedziņu sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Noteikt, ka labprātīgas sprieduma izpildes termiņā valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu apstiprinoši dokumenti iesniedzami Dobeles
rajona tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2016.gada 22.marta, iesniedzot
apelācijas sūdzību Dobeles rajona tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) I.Kovaļova