Court dismisses appeal against traffic fine for not wearing seatbelt, citing prior violation as aggravating factor.

ECLI:LV:RIRT:2019:0121.1A33038618.2.S

Lieta Nr.1A33038618

Lietvedības Nr.1A-0183-19/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2019.gada 21.janvārī

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ineta Riekstiņa, rakstveida procesā izskatīja iesniedzēja /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes 2018.gada 27.augusta lēmumu Nr.1209 Par apstrīdēto lēmumu lietā Nr.PG189789.

Aprakstošā daļa

2018.gada 22.jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona

jaunākais inspektors Artūrs Nerets sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG189789 par to, ka 2018.gada 22.jūlijā plkst.13:27, Rīgā, /pers.

A/ vadīja transportlīdzekli VW Golf ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ pa Kr.Valdemāra ielu no Duntes ielas puses Zirņu ielas virzienā

un nebija piesprādzējies ar drošības jostu, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 25.4.punkta prasības, un transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis

administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta otrajā daļā, par ko vadītājam uzlikts

naudas sods 30 euro apmērā (lietas 6.lapa).

2018.gada 31.jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldē saņemts /pers. A/ iesniegums par administratīvā

pārkāpuma protokola PG189789 apstrīdēšanu (lietas 4.lapa).

Minētājā iesniegumā norādīts, ka šā gada 22 jūlijā ap plkst.13:25 vadījis a/m VW Golf ar valsts Nr./reģistrācijas numurs/ pa Kr.Valdemāra ielu.

Iebraucot uzpildes stacijā CIRCLE K un apstājoties pie degvielas uzpildes sūkņa, grasījies izkāpt no automašīnas, kad pie viņa no auto aizmugures

pienācis jaunākais inspektors A.Nerets un pavaicājis, vai brauciena laikā viņš lietojis drošības jostu, uz ko jaunākajam inspektoram sniedzis apstiprinošu

atbildi. Tad palūgta autovadītāja apliecība, lai izrakstītu sodu par to, ka, it kā braucot, nav lietojis drošības jostu, jo jaunākais inspektors A.Nerets, pēc

viņa vārdiem, šo faktu no savas automašīnas braucot neesot redzējis.

Iepazīstoties ar izvirzīto apsūdzību, iebildis jaunākajam inspektoram A.Neretam un izdarījis protokolā atzīmi, ka nepiekrīt uzrādītajiem

apgalvojumiem. Paskaidrojis, ka nepilnu mēnesi atpakaļ ticis brīdināts no cita ceļu policijas inspektora par drošības siksnas nelietošanu un kopš tās reizes

vienmēr sprādzējas.

Ppaskaidro, ka Ceļu satiksmes noteikumu 25.4 punkts noteic, ka, braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības

jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības

jostām).

Vārdam “piesprādzēties” definīcija latviešu valodā ir: Piesprādzēt sevi. Piesprādzēties pie automobiļa sēdekļa (informācijas

avots:https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/piesprādzēties).

Vārdam “sprādzēt” definīcija latviešu valodā ir: Taisīt sprādzi ciet vai vaļā; (sa)stiprināt ar sprādzi. Sprādzēt siksnu (informācijas

avots:https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/sprādzēt).

Iesniegumā norādīts, ka, vadot ?/m VW Golf, v.nr./reģistrācijas numurs/, bijis piesprādzējies ar drošības jostu un drošības jostas sprādzes

brauciena laikā bijušas savienotas. Kā šo apgriezenisko faktu varējis konstatēt jaunākais inspektors A.Nerets, sēžot savā dienesta automašīnā, un kā to

nofiksējis pievienotais video ieraksts no policijas automašīnas, sūdzības iesniedzējam nav saprotams.

Pieļauj iespēju, ka A.Nerets no sava redzes skata punkta nav redzējis drošības siksnas augstāko punktu, jo to palicis zem kreisās paduses. Ņemot

vērā, ka vairākas dienas spīdējusi spoža saule un gaisa temperatūra tuvinājusies 30 grādu atzīmei, guvis uz ķermeņa saules apdegumus, kā rezultātā,

drošības siksnai rīvējoties, sajutis stipras sāpes brauciena laikā, tāpēc bijis spiests drošības jostu lietot savādāk, nekā to paredzējis izgatavotājs. Arī šāda

(nepareiza) drošības siksnas lietošana neizslēdz faktu par piesprādzēšanās esamību brauciena laikā.

Secina, ka dotajā gadījumā jaunākais inspektors A.Nerets vizuāli nav pamanījis drošības siksnu, kas šķērso viņa ķermeni šķērsām no kreisās

augšējās puses, un pieņēmis vēlamo lēmumu par esošo.

Pamatojoties uz minēto, lūdz atcelt jaunākā inspektora A.Nereta uzlikto naudas sodu 30 euro apmērā.

Izskatot Kaspara Vilsona iesniegumu ar lūgumu atcelt sodu, Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks ar

2018.gada 27.augusta lēmumu Nr.1209 „Par pārsūdzēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PG189789” atstājis negrozītu 2018.gada 22.jūlijā

VP RRP KPP PPP ??? jaunākā inspektora A.Nereta pieņemto lēmumu lietā Nr.PG 189789, bet /pers. A/ iesniegumu noraidījis kā nepamatotu (lietas

12.-17.lapa).

Lēmumā konstatēts, ka 2018.gada 22.jūlijā, plkst.13.29, VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona (turpmāk - PPP ???)

jaunākais inspektors Artūrs Nerets iesniedzējam sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 189789 par Latvijas Republikas Ministru kabineta

2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 25.4.punkta prasību neievērošanu, proti, par to, ka viņš 2018.gada

22.jūlijā, plkst.13.27, Rīgā, vadīja transportlīdzekli VW Golf, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Krišjāņa Valdemāra ielu no Duntes

ielas puses Zirņu ielas virzienā un nebija piesprādzējies ar drošības jostu.

Administratīvā pārkāpuma protokolam Nr.PG 189789 pievienots videoieraksts un jaunākā inspektora A.Nereta ziņojums.

Ziņojumā VP RRP KPP PPP ??? jaunākais inspektors A.Nerets norāda, ka 2018.gada 22.jūlijā, ar trafarēto dienesta transportlīdzekli pildīja

dienesta pienākumus. Brauca pa Zirņu ielu no Miera ielas puses Krišjāņa Valdemāra ielas virzienā un apstājās pie luksofora sarkanā aizliedzošā gaismas

signāla. Pamanīja transportlīdzekli VW Golf, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kurš brauca pa Krišjāņa Valdemāra ielu no Ierēdņu ielas

puses un krustojumā ar Zirņu ielu veica kreisā pagrieziena manevru, nepiesprādzējies ar drošības jostu, līdz ar to nolēma iepriekšminēto transportlīdzekli

apturēt. Transportlīdzekli VW Golf, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadīja /pers. A/, kurš noliedza, ka nebija piesprādzējies ar drošības

jostu. Vadītājam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PG 189789. Par cik /pers. A/ šogad šāds pats pārkāpums jau bija bijis, tad nolēma

piemērot sankciju 30 euro. Vadītājs nepaskaidrojot atteicās iepazīties un parakstīt administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 189789. Papildus

norāda, ka pievienots videoieraksts no dienesta transportlīdzekļa un tas pieejams no Patroleyes Nr.00727979.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.4panta otrajā daļā - par

nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 30 līdz 70 euro.

Saskaņā ar augstāk minētā LAPK panta nosacījumiem un, konstatējot LAPK 34.panta otrā daļā minētos atbildību pastiprinošus apstākļus, VP

RRP KPP PPP ??? jaunākais inspektors A.Nerets pieņēma lēmumu sodīt /pers. A/ ar naudas sodu 30 euro.

Lēmumā norādīts, ka ar administratīvā pārkāpuma protokolu un pieņemto lēmumu lietā Nr.PG 189789 /pers. A/ iepazinās un parakstīja to,

pašrocīgi ierakstot: “Nepiekrītu”. Papildus rakstiskus paskaidrojumus vai iebildumus nav sniedzis.

Iesniegumā /pers. A/ norāda, ka 2018.gada 22.jūlijā ap plkst.13.25 vadīja transportlīdzekli VW Golf, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, pa Krišjāņa Valdemāra ielu. Iebrauca degvielas uzpildes stacijā “Circle K” un apstājās pie degvielas uzpildes sūkņa. Grasījās izkāpt no

transportlīdzekļa, kad pēkšņi pie viņa no transportlīdzekļa aizmugures piegāja VP RRP KPP PPP ??? jaunākais inspektors A.Nerets un pavaicāja, vai

brauciena laikā lietoja drošības jostu. Uz ko sniedza apstiprinošu atbildi. A.Nerets palūdza transportlīdzekļa vadītāja apliecību, lai piemērotu sodu par to,

ka it kā vadīja transportlīdzekli nepiesprādzējies ar drošības jostu, jo jaunākais inspektors pēc saviem vārdiem šo faktu no sava transportlīdzekļa braucot

neredzēja. Iepazinies ar “izvirzīto apsūdzību” iebilda un administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PG 189789 izdarīja atzīmi, ka nepiekrīt. Norādīja, ka

nepilnu mēnesi atpakaļ no cita inspektora tika brīdināts par drošības jostas nelietošanu, līdz ar to no tās reizes regulāri piesprādzējas. Norāda, ka, vadot

transportlīdzekli VW Golf, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bija piesprādzējies ar drošības jostu un drošības jostas “sprādzes” brauciena

laikā bija savienotas. Viņam nav saprotams, kā šo faktu varēja konstatēt jaunākais inspektors A.Nerets, sēžot dienesta transportlīdzeklī, un kā to

nofiksējis pievienotais videoieraksts no dienesta transportlīdzekļa. Pieļauj iespēju, ka A.Nerets no sava redzes skata punkta neredzēja drošības jostas

augstāko punktu, jo to bija palicis zem kreisās paduses. Ņemot vērā, ka vairākas dienas spīdēja spoža saule un gaisa temperatūra pietuvinājās 30 grādu

atzīmei, uz ķermeņa ir guvis saules apdegumus kā rezultātā drošības jostai “rīvējoties” sajūt stipras sāpes brauciena laikā, tāpēc ir spiests drošības jostu

lietot savādāk, nekā to paredzējis izgatavotājs. Arī šāda nepareiza drošības jostas lietošana neizslēdz faktu par piesprādzēšanās esamību brauciena laikā.

Secina, ka jaunākais inspektors A.Nerets vizuāli neredzēja drošības jostu, kas šķērso viņa ķermeni šķērsām no kreisās augšējās puses, un pieņēma

vēlamo lēmumu par esošu. Lūdz atcelt jaunākā inspektora A.Nereta uzlikto naudas sodu 30 euro.

LAPK 286.panta pirmajā daļā noteikts, ka sūdzību vai protestu par administratīva pārkāpumā lieta pieņemto lēmumu augstāka iestāde izskata

rakstveida procesa 30 dienu laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem - pēc visu lietas materiālu

saņemšanas Citstarp šī panta otrajā daļa noteikts, ka augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,

pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

CSN 25.4.punkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas

drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar

drošības jostām).

LAPK 149.4panta otrās daļas sankcija par CSN 25.4.punkta prasību pārkāpumu, t.i., par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, izsaka

brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītajam no 30 līdz 70 euro.

Proti, lai iestātos LAPK 149.4panta otrajā daļā paredzētā atbildība, nepieciešams konstatēt, ka persona vadīja transportlīdzekli, nepiesprādzējusies

ar drošības jostu.

Iestāde konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka 2018.gada 2.jūlija pīkst. 13.27, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli VW Golf, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, administratīvajā protokolā norādītajā laikā un vietā, ko nepastrīd arī pats iesniedzējs.

Lēmumā norādīts, ka lietā noskaidrojams jautājums, vai iesniedzējs ir vadījis transportlīdzekli nepiesprādzējies ar drošības jostu.

Pievienotajā dienesta ziņojumā A.Nerets norāda, ka ir pieejams videoieraksts no ierīces Patroleyes Nr.00727979.

Lai objektīvi izskatītu administratīvā pārkāpuma lietu, tika nosūtīts pieprasījums VP RRP KPP PPP priekšniekam A.Smočam, ar lūgumu izsniegt

videoierakstu no Patroleyes Nr.00727979.

2018.gada 21.augustā VP RRP KPP reģistrēta atbilde no VP RRP KPP PPP priekšnieka A.Smoča, kur norādīts, ka tehnisku iemeslu dēļ

videoieraksts no Patroleyes Nr.00727979 serverī nav saglabājies.

VP RRP KPP skaidro, ka videoieraksts ir tikai viens no pierādīšanas līdzekļiem un tas tiek vērtēts kopā ar pārējiem lietā esošajiem materiāliem.

Lēmumā norādīts, ka lietas izskatīšanas laikā noskatīts /pers. A/ pārkāpuma videoieraksts, kas veikts 2018.gada 22.jūlijā, diennakts gaišajā laikā,

skaidros laika apstākļos. Dienesta transportlīdzeklis atrodas kustībā un plkst.13.26.55 apstājas pie luksofora sarkanā aizliedzošā gaismas signāla.

Plkst.13.6.55 no labās puses tumšas krāsas transportlīdzeklis, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, veic kreisā pagrieziena manevru.

Dienesta transportlīdzeklis nekavējoties apgriežas braukšanai pretējā virzienā un uzsāk sekot iepriekšminētajam transportlīdzeklim, kurš iebrauc degvielas

uzpildes stacijā. Transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, apstājas pie viena no degvielas uzpildes sūkņiem un dienesta

transportlīdzeklis ar ieslēgtu speciālo gaismas signālu apstājas aiz tā. Vadītājs atver transportlīdzekļa durvis un pie tā pieiet policijas darbinieks, paņemot

vadītāja sniegtos transportlīdzekļa dokumentus. Vadītājs no transportlīdzekļa izkāpj un policijas darbinieks aiziet, pēc kā vadītājs iesēžas

transportlīdzeklī.

Lietā nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieka objektivitāti, kā arī apstākļi, kas liecinātu, ka policijas darbinieks ir tieši

vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā personīgu motīvu dēļ vai ir kļūdījies attiecībā uz izklāstītajiem faktiem.

Lai gan policijas darbinieka liecības nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, tomēr policijas darbinieka liecinātajam

par notikumiem, kas risinājušies, tam pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieks

sniedzis nepatiesas liecības, nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra spriedums lietā AA13-05/5;

kā arī 2005.gada 9.decembra spriedums lietā Nr.666-05/5).

Lēmumā norādīts, ka, fiksējot pārkāpumu un administratīvā protokola sastādīšanas laikā, policijas darbinieks rīkojās savas kompetences ietvaros

un saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem viņa rīcībā policijas darbinieku darbu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi nav konstatēti. Apstākļi, kas

dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieka objektivitāti un iespējas fiksēt pārkāpumu, konstatēti netika. Bez tam nav konstatēti apstākļi, ka policijas

darbinieks tieši vai netieši būtu ieinteresēts noformēt iesniedzējam administratīvā pārkāpuma protokolu kaut kādu personīgu motīvu dēļ.

Savukārt, kā norādījusi Latvijas Republikas Administratīvā apgabaltiesa savā 2009.gada 15.decembra spriedumā (lieta Nr.A42499107), ja

persona patiešām nav vainīga, tad tā ir ieinteresēta uzreiz tūlīt pēc pārkāpuma sniegt patieso lietas apstākļu izklāstu sīkā paskaidrojumā. Sniegt

paskaidrojumus ir personas tiesības, ja viņa tās neizmanto, tad vēlāk vairs nevar atsaukties uz saviem pirmajiem paskaidrojumiem. Vislielākā ticamība ir

dodama tieši pirmajiem paskaidrojumiem, kamēr personai vēl nav bijis laika izdomāt sev izdevīgāku versiju.

Kā izriet no lietas materiāliem, /pers. A/ parakstījās par to, ka ir iepazīstināts ar administratīvā pārkāpuma protokola saturu un LAPK 260.pantā

noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi viņam saprotamā valodā izskaidroti, kā arī parakstījās par protokola

eksemplāra saņemšanu, pašrocīgi ierakstot: “Nepiekrītu”, bet nesniedzot papildus rakstiskus paskaidrojumus, kam tieši nepiekrīt. Līdz ar to ir pamats

uzskatīt, ka iesniedzējs varēja izmantot savas tiesības sniegt paskaidrojumus pie protokola noformēšanas.

LAPK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Lēmumā norādīts, ka, izvērtējot lietā esošos pierādīšanas līdzekļus kopsakarā, Iestāde nonāk pie secinājuma, ka /pers. A/ darbības konstatētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pilnībā pierādītas.

Attiecībā par iesniedzēja norādīto apstākli, ka policijas darbinieks neredzēja drošības jostu, jo bija to palicis zem kreisās paduses, Iestāde norāda,

ka drošības jostai avārijas brīdī bremzēšanas spēki sadalās pa krūšu, plecu un jostasvietas laukumu, kas nozīmīgi atvieglo trieciena pārciešanu. Līdz ar to

drošības josta jālieto tā, kā to paredzējis ražotājs, nevis personai pēc saviem subjektīviem uzskatiem jālemj par drošības jostas lietošanas nosacījumiem.

Drošības josta transportlīdzeklī ierīkota ar mērķi pasargāt un nodrošināt vadītājam drošību transportlīdzeklī. Pretēji rīkojoties drošības jostas nepilda

paredzētās funkcijas.

Izvērtējot administratīvajā lietā savāktos materiālus kopumā, Iestāde secina, ka iesniedzējs 2018.gada 22.jūlijā izdarīja CSN 25.4.punkta prasību

pārkāpumu. Lietā nav neviena objektīva, likumīga un pamatota iemesla, lai atceltu /pers. A/ piemēroto sodu. Iesniegumā norādītie apstākļi nevar būt par

pamatu pieņemtā lēmuma atcelšanai.

Lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti /pers. A/ atbildību mīkstinoši apstākļi, savukārt Iestāde vērš uzmanību, ka iesniedzējs jau tika sodīts par

nepiesprādzēšanos ar drošības jostu pirms nepilna mēneša no pārkāpuma fiksēšanas brīža, kas liecina par to, ka /pers. A/, jau saņemot administratīvo

sodu par LAPK 149.4panta otrās daļas pārkāpumu, nav ņēmis vērā likuma ievērošanas prasības un pieļāvis atkārtoti tādu pašu administratīvo

pārkāpumu.

Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

LAPK 149.4panta otrās daļas sankcijā minēts, ka par CSN 25.4.punkta prasību neizpildīšanu, transportlīdzekļa vadītājam izsaka brīdinājumu vai

uzliek naudas sodu no 30 līdz 70 euro. Iestāde uzskata, ka VP RRP KPP PPP ??? jaunākais inspektors A.Nerets ir pamatoti sodījis iesniedzēju saskaņā

ar LAPK 149.4panta otrās daļas nosacījumiem, piemērojot naudas sodu 30 euro, turklāt nepiemērojot maksimālo sodu, kas paredzēts par doto

pārkāpumu.

Ņemot vērā minēto, saskaņā LAPK 243., 243.1 , 244.pantu, 287.panta pirmās daļas 1.punktu, nolemts 2018.gada 22.jūlijā VP RRP KPP PPP

??? jaunākā inspektora A.Nereta pieņemto lēmumu lietā Nr.PG 189789 atstāt negrozītu, bet /pers. A/ iesniegumu noraidīt kā nepamatotu.

2018.gada 11.septembrī tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība (lietas 1.-3.lapa).

Sūdzībā norādīts, ka lēmumu pārsūdz pilnā apmērā sekojošu iemeslu dēļ.

Paskaidro, ka lietā nepastāv strīds par to, ka viņš 2018.gada 22.jūlijā plkst.l3:27 vadījis transporta līdzekli VW Golf ar valsts reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/ pa Kr.Valdemāra ielu.

Lietā apstrīd faktu, ka brauciena laikā bijis piesprādzējies ar drošības jostu pretēji policijas subjektīvajiem apgalvojumiem.

CSN 25.4.punkts noteic, ka, braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest

pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām).

LAPK 149.4panta otrās daļas sankcija par CSN 25.4.punkta prasību pārkāpumu, t.i., par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, izsaka

brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transporta līdzekļa vadītājam no 30 līdz 70 euro.

Proti, lai iestātos LAPK 149.4panta otrajā daļā paredzētā atbildība, nepieciešams konstatēt, ka persona vadīja transportlīdzekli nepiesprādzējusies

ar drošības jostu.

Vārdam “piesprādzēties” definīcija latviešu valodā ir: Piesprādzēt sevi. Piesprādzēties pie automobiļa sēdekļa (informācijas avots:

https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/piesprādzēties).

Vārdam “sprādzēt” definīcija latviešu valodā ir: Taisīt sprādzi ciet vai vaļā; (sa)stiprināt ar sprādzi. Sprādzēt siksnu (informācijas avots:

https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/sprādzēt).

Ja būtiski izvērtē gadījumu par to, ir vai nav lietota drošības josta, tad par to var pārliecināties vienīgi konstatējot faktu, vai brauciena laikā drošības

siksnas sprādzes ir bijušas savstarpēji savienotas.

Sūdzībā norādīts, ka policija savā Lēmumā Nr.1209 nav spējusi paskaidrot, kā VP RRP KKP Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors

A.Nerets ir varējis konstatēt šo faktu, atrodoties dienesta automašīnā krustojumā uz Zirņu ielas. No lietas materiāliem izriet, ka šo nepiesprādzēšanās

faktu reģistrējusi pievienotā video fiksācija no policijas dienesta automašīnas, bet, iepazīstoties ar lēmumā atspoguļoto video ierakstu, saprotams, ka tas

atspoguļo VP RRP KKP Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora A.Nereta vadītās automašīnas maršrutu nevis drošības siksnas atrašanās stāvokli.

Lēmumā, iepazīstoties ar VP RRP KKP Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora A.Nereta ziņojumu, saskatāmas pretrunas. Proti, VP RRP

KKP Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors A.Nerets savā ziņojumā norāda, ka: vadītājs nepaskaidrojot atteicās iepazīties un parakstīt

administratīvā pārkāpumā protokolu Nr.PG 189789

Paskaidro, ka ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 189789 iepazinies un to parakstījis, kā arī personīgi izdarījis atzīmes, ka nepiekrīt

uzrādītajiem apgalvojumiem par drošības jostas nelietošanu. Izmantojot savas likumiskās tiesības, 10 dienu laikā pārsūdzējis šo faktu Valsts Policijas

Rīgas reģiona pārvaldes KPP satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojam, norādot kā piesprādzēta un lietota drošības josta brauciena

laikā.

No lēmuma 5.lpp pirmās rindkopas satura saprotams, ka VP RRP KKP pieļauj iespēju, ka drošības josta brauciena laikā tomēr ir tikusi lietota, un

norāda, ka drošības josta jālieto tā, kā to paredzējis ražotājs, nevis personai pēc saviem subjektīviem uzskatiem jālemj par drošības jostas lietošanas

nosacījumiem.

Sūdzībā norādīts, arī šāda (nepareiza) drošības siksnas lietošana neizslēdz faktu par piesprādzēšanās esamību brauciena laikā un LAPK

149.4panta otrās daļas sankcija par CSN 25.4.punkta prasību pārkāpumu, t.i., par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, izsaka brīdinājumu vai uzliek

naudas sodu transporta līdzekļa vadītājam no 30 līdz 70 euro, uz šo neattiecas.

Iepazīstoties ar VP RRP KKP Lēmumu Nr.1209, ir pamats domāt, ka policija par katru cenu vēlas panākt, lai viņš tiktu sodīts. Lietas izskatīšanas

gaitā ir veltīts daudz laika, lai apkopotu dažādus tiesas spriedumus par to, kas atspēko policista kļūdas un nepatiesas liecības sniegšanas.

Minētais lēmums sastādīts uz aizdomām par nelietotu drošības jostu brauciena laikā un policijas pieņēmumu pamata, kā arī uz subjektīviem

secinājumiem bez reālu faktu konstatācijas un pierādīšanas. Tas, ka policista redzes skatienam nav pamanāms kāds no drošības jostas fragmentiem,

nenozīmē to, ka ir izdarīts pārkāpums. Tas var radīt aizdomas par pārkāpumu, bet nekādā ziņā nepierāda tā esamību. Tādēļ savā pārsūdzībā norādījis, ka

iespējams VP RRP KKP Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors A.Nerets vēlamo faktu norādījis par esošo.

Par vienu kā galveno ticamības pamatu minētas VP RRP KKP Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora A.Nereta liecības, kas savos

paskaidrojumos ziņojumā nonāk pretrunās ar lēmumā rakstīto, kā arī video ieraksts no Patroleyes Nr:00727979, kas kalpotu par galveno pierādījumu

nesēju sarunai pašos pirmsākumos, kur būtu atspoguļoti viņa iebildumi VP RRP KKP Ceļu policijas bataljona jaunākajam inspektoram A.Neretam par

izvirzīto apsūdzību drošības jostas nelietošanā, uz servera nav saglabājies.

Ņemot vēra minēto, saskaņā ar LAPK 260., 272. un 281.pantu, lūdzu atcelt Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes KPP Ceļu policijas bataljona

jaunākā inspektora A.Nereta lēmumu lietā Nr.PG189789 un naudas sodu 30 euro apmērā.

Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un nolēmuma pieejamības dienu tiesas kancelejā 2019.gada 21.janvārī, lietas dalībniekiem paziņots,

2018.gada 14.septembrī nosūtot tiesas paziņojumu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, sūdzībā norādītos argumentus, tiesa

uzskata, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2018.gada 27.augusta lēmums Nr.1209 Par apstrīdēto

lēmumu lietā Nr.PG189789 atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.

Latvijas APK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai, tiesa nekonstatē.

Izvērtējot iestādes - Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2018.gada 27.augusta lēmuma Nr.1209 pamatojumu,

tiesa secina, ka pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar ko izmanto Latvijas APK 289. 13 panta trešajā daļā noteikto un pievienojas iestādes

lēmuma motivācijai. Pieņemtais lēmums pamatots ar lietā esošajiem pierādījumiem.

Tiesa nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu atzinumam, ka administratīvā pārkāpuma konstatēšanā būtu pieļauti tādi pārkāpumi, kas būtu par

pamatu administratīvās lietvedības izbeigšanai vai kas mazinātu pierādījumu attiecināmību, ticamību vai pieļaujamību.

N o 2018.gada 22.jūlijā sastādītā administratīvā pārkāpuma protokola PG189789 izriet, ka sūdzības iesniedzējs ir pārkāpis Ceļu satiksmes

noteikumu 25.4. punktu, līdz ar ko ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 149.4 panta otrajā daļā.

Saskaņā ar Latvijas APK 286.panta otro daļu augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,

pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Tādējādi, iestādei ir pienākums pārbaudīt, vai sūdzības iesniedzēja darbībās ir konstatējams Latvijas APK 149. 4 panta otrajā daļā paredzētais

administratīvā pārkāpuma sastāvs un viņam pamatoti piemērots naudas sods 30 euro apmērā.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 25.4.punkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam ir

pienākums, braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav

piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām).

Latvijas APK 149. 4panta otrā daļa noteic, ka par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī tāda

pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa

vadītājam no trīsdesmit līdz septiņdesmit euro.

Tādējādi, lai iestātos Latvijas APK 149. 4 panta otrajā daļā paredzētā atbildība, nepieciešams konstatēt, ka persona vadīja transportlīdzekli,

nepiesprādzējusies ar drošības jostu.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar minētā panta astoto daļu pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā

izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un

savstarpējā sakarībā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem.

Atbilstoši Latvijas APK 243.1pantam ir šādi pierādīšanas līdzekļi:

1. pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi;

2. personas liecības;

3. eksperta atzinums;

4. kompetentās institūcijas atzinums;

5. dokuments, kas satur ziņas par faktiem rakstveidā vai citā formā;

6. elektroniskie pierādījumi;

7. procesuālās darbības rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem;

8. lietiskie pierādījumi.

Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota

uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Lietā nepastāv strīds par to, ka 2018.gada 22.jūlijā plkst.13:27 sūdzības iesniedzējs vadīja transportlīdzekli VW Golf, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/ pa Kr. Valdemāra ielu no Duntes ielas puses Zirņu ielas virzienā.

No iestādei un tiesai adresētās sūdzības secināms, ka strīds pastāv par to, vai sūdzības iesniedzējs ir vadījis transportlīdzekli,

nepiesprādzējies ar drošības jostu.

Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PG189789 norādīts, ka 2018.gada 22.jūlijā plkst.13:27 Rīgā /pers. A/ vadīja transportlīdzekli VW

Golf ar valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ pa Kr.Valdemāra ielu no Duntes ielas puses Zirņu ielas virzienā un nebija piesprādzējies ar

drošības jostu (lietas 6.lapa).

Lietas materiāliem pievienots Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas

bataljona 6.rotas jaunākā inspektora A.Nereta 2018.gada 22.jūlija ziņojums (lietas 7.lapa).

Minētajā ziņojumā norādīts, ka savas maiņas laikā 2018.gada 22.jūlijā ekipāžā 6006 pildījis dienesta pienākumus ar trafarēto dienesta

transportlīdzekli Škoda Octavia ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Braucis pa Zirņu ielu no Miera ielas puses Kr.Valdemāra ielas

virzienā un apstājies pie aizliedzošā (sarkanā) signāla luksoforā. Pamanījis, ka transportlīdzekļa VW Golf ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/ vadītājs, kurš brauc pa Kr.Valdemāra ielu no Ierēdņu ielas puses un krustojumā ar Zirņu ielu veic kreiso pagriezienu, nav

piesprādzējies ar drošības jostu, tāpēc nolēmis to apturēt. Minēto transportlīdzekli vadījis /pers. A/, kurš noliedza, ka nebija piesprādzējies. Tika

sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PG189789. Tā kā /pers. A/ jau šogad bijis šāds pārkāpums, tad piespriedis sankciju 30 euro

apmērā. /pers. A/ nepaskaidrojot neparakstīja un atteicies iepazīties ar protokolu. Pievienots video no dienesta transportlīdzekļa un ir pieejams

video no Patroleyes Nr.00727979.

No lietas materiāliem redzams, ka 2018.gada 8.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas

pārvaldes priekšniekam A.Smočam nosūtīts informācijas pieprasījums ar lūgumu lietas objektīvai izskatīšanai izsniegt videoierakstu no Patroleyes

Nr.00727979 (lietas 8.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka 2018.gada 21.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Sūdzību un iesniegumu izskatīšanas

nodaļas priekšniekam sniegta atbilde Par informācijas sniegšanu, kurā norādīts, ka tehnisku iemeslu dēļ videoieraksts no Patroleyes Nr.00727979

serverī nav saglabājies (lietas 9.lapa).

Lietas materiāliem pievienots videoieraksts, kas veikts 2018.gada 22.jūlijā diennakts gaišajā laikā (lietas 20.lapa).

Iepazinusies ar lietas materiāliem pievienoto videoierakstu, tiesa konstatē, ka dienesta transportlīdzeklis atrodas kustībā un plkst.13.26.55

tas apstājas pie luksofora sarkanā aizliedzošā signāla. Plkst.13.26.55 no labās puses tumšas krāsas transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/ veic kreisā pagrieziena manevru. Dienesta transportlīdzeklis nekavējoties apgriežas braukšanai pretējā virzienā un uzsāk

sekot iepriekšminētajam transportlīdzeklim, kurš iebrauc degvielas uzpildes stacijā. Transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/ apstājas pie viena no degvielas uzpildes sūkņiem un dienesta transportlīdzeklis apstājas aiz tā. Ierakstā redzams, ka transportlīdzekļa

vadītājs atver transportlīdzekļa durvis un pie tā pieiet policijas darbinieks, paņemot vadītāja sniegtos transportlīdzekļa dokumentus. Vadītājs no

transportlīdzekļa izkāpj un policijas darbinieks aiziet, pēc kā vadītājs iesēžas transportlīdzeklī.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta ceturto daļu, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu

procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā

pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Ceļu policijas jaunākais inspektors A.Nerets administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējis, ka sūdzības iesniedzējs nebija

piesprādzējies ar drošības jostu.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto apstiprina ceļu policijas jaunākā inspektora A.Nereta dienesta ziņojums, kurā

norādīts, ka transportlīdzekļa VW Golf ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ vadītājs, kurš brauc pa Kr.Valdemāra ielu no Ierēdņu

ielas puses un krustojumā ar Zirņu ielu veic kreiso pagriezienu, nav piesprādzējies ar drošības jostu.

Tiesai nav šaubu, ka ceļu policijas inspektors A.Nerets administratīvā pārkāpuma protokolā pamatoti fiksējis, ka sūdzības

iesniedzējs nebija piesprādzējies ar drošības jostu, jo kā redzams lietas materiāliem pievienotajā videoierakstā, tad transportlīdzeklis ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, veicot kreisā pagrieziena manevru, un tā vadītājs, policijas darbiniekam ir ļoti labi redzams.

Videoierakstā redzams, ka dienesta transportlīdzeklis nekavējoties apgriežas braukšanai pretējā virzienā un sāk sekot iepriekšminētajam

transportlīdzeklim.

Turklāt, kā izriet no iestādei adresētās sūdzības, tās iesniedzējs pieļāvis iespēju, ka A.Nerets no savas redzes skata punkta

neredzēja drošības jostas augstāko punktu, jo to bija palicis zem kreisās paduses (lietas 4.lapa).

Tādējādi tiesai ir pamats secinājumam, ka ceļu policijas inspektors redzējis, ka sūdzības iesniedzējs drošības jostu nav lietojis.

Tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā iestāde pamatoti norādījusi, ka, fiksējot pārkāpumu, un administratīvā protokola sastādīšanas

laikā, policijas darbinieks rīkojas savas kompetences ietvaros un saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

Lietā nav konstatēti apstākļi, lai apšaubītu policijas darbinieka objektivitāti. Lietā nav konstatēti arī apstākļi, ka policijas darbinieks

tieši vai netieši būtu ieinteresēts sūdzības iesniedzējam noformēt administratīvā pārkāpuma protokolu kādu personīgu motīvu dēļ.

Pārsūdzētajā lēmumā iestāde pamatoti norādījusi, ka drošības jostai avārijas brīdī bremzēšanas spēki sadalās pa krūšu, plecu un

jostasvietas laukumu, kas nozīmīgi atvieglo trieciena pārcelšanu, un līdz ar to drošības josta jālieto, kā to paredzējis ražotājs, nevis personai pēc

saviem subjektīviem uzskatiem jālemj par drošības jostas lietošanas nosacījumiem.

No administratīvā pārkāpuma protokola redzams, ka sūdzības iesniedzējs parakstījies par to, ka ir iepazīstināts ar administratīvā

pārkāpuma protokola saturu un Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi

saprotamā valodā viņam izskaidrotas, kā arī parakstījies par protokola eksemplāra saņemšanu, pašrocīgi ierakstot „Nepiekrītu”, nenorādot, kam

tieši nepiekrīt (lietas 6.lapa).

To, ka ar administratīvā pārkāpuma protokolu /pers. A/ ir iepazinies un to parakstījis, tiesai adresētajā sūdzībā atzinis arī pats tās

iesniedzējs (lietas 2.lapa).

Atbilstoši Latvijas APK 260.panta otrajai daļai personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, tostarp ir tiesības sniegt

paskaidrojumus.

Tiesa uzskata, ka tikai loģiska un pašsaprotama būtu sūdzības iesniedzēja rīcība, zinot par kādu pārkāpumu viņš tiek saukts pie

administratīvās atbildības, tūlīt pēc pārkāpuma sniegt detalizētus paskaidrojumus vai iebildumus par notikuma apstākļiem.

Tiesa uzskata, ka vislielākā ticamība ir tieši notikuma vietā sniegtajiem paskaidrojumiem, kamēr personai vēl nav bijis laika izdomāt

sev izdevīgu versiju.

Taču sūdzības iesniedzējs savas tiesības sniegt paskaidrojumus vai izteikt iebildumus pie protokola sastādīšanas netika izmantojis.

Līdz ar to sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka vadot transportlīdzekli VW Golf ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

viņš bija piesprādzējies, tiesa vērtē kā sūdzības iesniedzēja vēlmi izvairīties no administratīvās atbildības par izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmajai daļai ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu

normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras

pilnvarotas regulēt ceļu satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signāli, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Latvijas APK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā iestāde pamatoti secinājusi, ka ar visiem lietas materiāliem ir pierādītas /pers. A/ darbības Ceļu

satiksmes noteikumu 25.4.punkta prasību pārkāpumā, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 149.4 panta otrajā daļā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka iestādes lēmums ir pamatots un likumīgs. Sūdzības iesniedzējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par

pārkāpumu, par kura izdarīšanu atbildība paredzēta Latvijas APK 149.4panta otrajā daļā.

Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai daļai sodu par administratīvi pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Saskaņā ar minētā panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Lietā nav konstatēti sūdzības iesniedzēja atbildību mīkstinoši apstākļi.

Atbilstoši Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punktam par atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams apstāklis, ka gada laikā, t.i.,

2018.gada 30.jūnijā /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības par tādu pašu pārkāpumu – nepiesprādzēšanos ar drošības jostu.

Saskaņā ar Latvijas PK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu

jaunus pārkāpumus.

Tiesa uzskata, ka iestāde pamatoti atzinusi, ka lietā nav neviena objektīva, pamatota un likumīga iemesla, lai atceltu piemēroto sodu.

Izvērtējusi administratīvās lietas materiālus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa atzīst, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes 2018.gada 27.augusta lēmums Nr.1209 Par apstrīdēto lēmumu lietā Nr.PG189789 ir atstājams negrozīts, bet /pers.

A/ sūdzība ir noraidāma.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 panta otro, trešo, sesto daļu, 289.18 panta pirmo daļu, tiesa

no s pri e da

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2018.gada 27.augusta lēmumu Nr.1209 Par apstrīdēto lēmumu

lietā Nr.PG189789 atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā,

2019.gada 21.janvāra, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese I.Riekstiņa