Supreme Court dismisses appeal against non-appealable administrative court decision on health inspection refusal.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court dismissed the appeal against a district court decision refusing to accept a petition regarding a health inspection's refusal to initiate administrative proceedings. The petitioner argued that the district court incorrectly rejected the claim for lack of substantive response, but the court found the decision non-appealable because the underlying administrative case concluded with a decision rather than a judgment. Consequently, the court ruled that no separate appeal for procedural rulings is permitted when the main process ends without a final judgment.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 315. panta 1. daļa; Administratīvā procesa likuma 322. panta 1. daļa: Ja pamata procesā tiek pieņemts lēmums, nevis spriedums, tad procesuālo lēmumu pārsūdzība nav paredzēta, ja sprieduma pārsūdzība nav iespējama.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. SKA-0744-14
LĒMUMS
Rīgā 2014.gada 6.jūnijā
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:
tiesnese D.Mita
tiesnese V.Kakste
tiesnese L.Slica
rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 4.aprīļa lēmumu administratīvajā lietā,
kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicējs /pers. A/ vērsies ar iesniegumiem pie Rīgas Centrālcietuma priekšnieka, galvenās cietuma ārstes un Ieslodzījuma vietu pārvaldē,
norādot uz Rīgas Centrālcietuma administrācijas prettiesisko rīcību, nesniedzot pieteicējam atbilstošu medicīnisko palīdzību, nenosūtot viņu uz slimnīcu un
turot pieteicēju antisanitāros apstākļos.
[2] 2013.gada 26.augustā pieteicējs vērsies ar sūdzību Tiesībsarga birojā. Sūdzība daļā par medicīnas personāla rīcību pārsūtīta Veselības
inspekcijai, savukārt daļā par Rīgas Centrālcietuma administrācijas rīcību – Ieslodzījuma vietu pārvaldei.
[3] Veselības inspekcija ierosināja administratīvās pārbaudes lietu, kā rezultātā 2013.gada 31.oktobrī tika sastādīts atzinums Nr.18973/1251/5-1
„Par /pers. A/ veselības aprūpi pēc 2012.gada 19.marta”. Savukārt ar 2013.gada 1.novembra lēmumu Nr.18973/1251/5-1 inspekcija atteica uzsākt
lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Inspekcija atzina, ka pieteicēja veselības aprūpē Rīgas Centrālcietuma medicīnas daļas pārkāpumi nav
konstatējami.
[4] Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ar 2014.gada 4.aprīļa lēmumu:
1) atteica pieņemt pieteikumu daļā par Veselības inspekcijas faktisko rīcību un Veselības inspekcijas 2013.gada 1.novembra lēmumu
Nr.18973/1252/5-1, nesniedzot atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2013.gada 26.augusta iesniegumu;
2) atstāja bez virzības pieteikumu daļā par Ieslodzījuma vietu pārvaldes faktisko rīcību, ar kuru pieteicējs netika nosūtīts uz slimnīcu un tika turēts
antisanitāros apstākļos.
Lēmums daļā, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu, pamatots ar Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 5.punktu, jo tiesnesis
secināja, ka nav ievērota lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtība – pieteicējs nav apstrīdējis Veselības inspekcijas atbildi un lēmumu Veselības
inspekcijas vadītājam, kā to paredz Iesniegumu likums.
[5] Pieteicējs iesniedzis blakus sūdzību par rajona tiesas tiesneša lēmumu, norādot, ka 2013.gada 12.augustā pieteicējam bijusi kājas trauma, taču
viņu ārstējošais ārsts atradies atvaļinājumā. Slimnīcas galvenajam ārstam bija pienākums nosūtīt pieteicēju uz slimnīcu.
Motīvu daļa
[6] Blakus sūdzības tiesvedība ierosināta par rajona tiesas tiesneša lēmumu daļā par Veselības inspekcijas 2013.gada 1.novembra lēmumu
Nr.18973/1251/5-1, ar kuru atteikts ierosināt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
[7] Kā secināms no rajona tiesas tiesneša lēmuma, Veselības inspekcijas lēmumu, ar kuru atteikts ierosināt lietvedību administratīvā pārkāpuma
lietā, rajona tiesas tiesnesis ir atzinis kā aplūkojamu tiesību saņemt atbildi pēc būtības kontekstā. Augstākā tiesa jau iepriekš saistībā ar Veselības
inspekcijas nolēmumiem ir atzinusi šādu pieeju par pamatotu. Līdz ar to lieta par atbildes sniegšanu uz iesniegumu tiek izskatīta, izvērtējot materiālus, kas
pirmšķietami norāda uz piederību administratīvā pārkāpuma lietvedībai. Šāda situācija veidojas no tā, ka inspekcija īpaši nenodala lietas apstākļu
izvērtējumu, kas nepieciešams administratīvā pārkāpuma sastāva konstatēšanai, no vienas puses, un atbildes uz iesniegumu sniegšanai, no otras puses.
Šāda nodalīšana nav arī īpaši nepieciešama, ņemot vērā, ka gan personas sūdzībā norādītie apstākļi, gan arī to novērtējums no inspekcijas puses ir ļoti
līdzīgs. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka beigās tiek izdarīts secinājums par nepieciešamību uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību. Tādējādi kā
inspekcijas argumenti, sniedzot atbildi uz personas iesniegumu, var tikt izmantoti tie paši apsvērumi, kas izteikti eksperta atzinumā un lēmumā, ar kuru
nolemts atteikties uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību. Pašas personas ziņā ir izlemt, vai apstrīdēt augstākā iestādē un pārsūdzēt tiesā lēmumu
administratīvā pārkāpuma lietā vai atbildi uz iesniegumu (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 25.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-340/2013 10.punktu).
Izskatāmajā gadījumā rajona tiesas tiesnesis ir atzinis, ka pieteikums iesniegts par atbildes nesniegšanu pēc būtības, un pieteicējs blakus sūdzībā nav
norādījis, ka šāds secinājums ir nepamatots.
[8] Personai atbilstoši Iesniegumu likuma 10.panta otrajai daļai ir tiesības iesniegt Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par iestādes faktisko
rīcību – atbildes nesniegšanu pēc būtības. Rajona tiesas spriedums nav pārsūdzams.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 315.panta pirmajai daļai pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu var pārsūdzēt
atsevišķi no tiesas sprieduma, iesniedzot blakus sūdzību, likumā noteiktajos gadījumos. Tomēr jāņem vērā, ka šāda iespēja ir tieši pakārtota iespējai
pārsūdzēt tiesas spriedumu (sk. Augstākās tiesas 2009.gada 25.marta lēmuma lietā Nr.SKA-363/2009 5.punktu, 2013.gada 12.jūlija rīcības
sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-802/2013 6.punktu). Līdz ar to atzīstams: ja spriedumu (galīgo nolēmumu) pārsūdzība nav paredzēta, tā nav paredzēta arī
procesuālajiem lēmumiem lietā (sk. Augstākās tiesas 2009.gada 25.marta lēmuma lietā Nr.SKA-363/2009 6.punktu).
Minētais princips ir attiecināms ne vien uz gadījumiem, kad procesu noslēdzošais nolēmums ir spriedums, bet arī uz gadījumiem, kad pamata
process, kurā tiek pieņemts procesuālais lēmums, noslēdzas nevis ar spriedumu, bet lēmumu (sk. Augstākās tiesas 2009.gada 25.marta lēmumu lietā
Nr.SKA-363/2009, 2009.gada 16.jūnija rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-571/2009, 2013.gada 23.maija lēmumu lietā Nr.SKA-548/2013).
Tādējādi šajā lietā Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmums, ar kuru atteikts pieņemt pieteicēja pieteikumu daļā par Veselības inspekcijas
2013.gada 1.novembra lēmumu Nr.18973/1251/5-1, nav pārsūdzams.
[9] Tā kā blakus sūdzība iesniegta par rajona tiesas tiesneša lēmumu daļā, kas nav pārsūdzama, ierosinātā tiesvedība ir izbeidzama.
Nolēmuma daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 301.panta trešās daļas 1.punktu un 322.panta pirmo daļu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departaments
nolēma
Izbeigt blakus sūdzības tiesvedību, kas ierosināta par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 4.aprīļa lēmumu daļā par Veselības
inspekcijas 2013.gada 1.novembra lēmumu Nr.18973/1251/5-1, ar kuru atteikts ierosināt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese (paraksts) D.Mita
Tiesnese (paraksts) V.Kakste
Tiesnese (paraksts) L.Slica