Court partially allowed debt claim for arrears, penalty, and court costs in simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-2142-18/19

ECLI:LV:VRT:2018:1024.C71214218.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2018.gada 24.oktobrī

Vidzemes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Puriņa,

izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. B/ vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. C/ par naudas piedziņu un

konstatēja:

Prasītāja/pers. B/ 2018.gada 12.jūlijā iesniegusi Vidzemes rajona tiesā prasību vienkāršotajā procedūrā pret atbildētāju /pers. C/ par naudas

piedziņu.

Pieteikumā norādīts, ka pušu starpā 2012.gada 5.novembrī noslēgts īres līgums, ar kuru atbildētāja no prasītājas īrējusi dzīvokli. Saskaņā ar līgumu

atbildētājai jāmaksā īres maksa un jānorēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Atbildētāja maksājusi nolīgto īres maksu un

norēķinājusies par patērēto elektroenerģiju, taču par pārējiem saņemtajiem pakalpojumiem nav norēķinājusies. Īres līgums esot lauzts un puses

2017.gada 6.oktobrī vienojušās par parāda pakāpenisku atmaksu, noslēdzot vienošanos par parāda 1605 EUR apmērā atmaksu. Atbildētāja pēc

vienošanās veikusi tikai pirmo maksājumu 100 EUR apmērā un vairāk maksājumus nav veikusi. Atbildētājai nosūtīti brīdinājumi par parāda atmaksu uz

visām trīs vienošanās līgumā norādītajām adresēm, tai skaitā deklarēto adresi. Par brīdinājumu nosūtīšanu atbildētāja informēta arī telefoniski, taču

pozitīva reakcija, kas izpaustos, kā līguma izpilde, no atbildētājas puses nesekojusi. Divi no brīdinājumiem atgriezti sūtītājam.

Norādīts, ka vienošanās līgums paredzējis prasītājai tiesības aprēķināt nokavējuma procentus. Šobrīd nokavējuma procenti pārsnieguši kavēto

maksājumu kopsummu. Ņemot vērā to, ka atbildētāja nav pildījusi uzņemtās saistības, prasītāja uzskata par nepieciešamu lauzt noslēgto vienošanos un ar

tiesas starpniecību piedzīt ne tikai kavētos maksājumus, bet visu nolīgto un nesamaksāto parāda summu. Prasītāja vēlas tiesības aprēķināt un saņemt

likumiskos procentus.

Puses vienošanās līgumā paredzējušas strīdus izšķirt Vidzemes šķīrējtiesā, taču, ņemot vērā to, ka minētā šķīrējtiesa vairs nedarbojas, prasītāja

vēršas tiesā vispārējā kārtībā.

Mediācija nav izmantota, atbildētāja izvairoties no komunikācijas ar prasītāju, tāpēc prasītāja mediāciju uzskata par nelietderīgu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1590., 1591.pantu, 1652.panta trešo punktu, 1653., 1661., 1663.pantu, 1759.panta pirmo punktu, 1763.panta pirmo

punktu, 1770., 1775., 1779.pantu un attiecīgajām Civilprocesa likuma normām, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai:

- galveno parādu 1505 EUR,

- nokavējuma procentus 800 EUR,

- valsts nodevu 345,75 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR;

- atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no neatmaksātās pamatparāda summas par laiku līdz pilnīgai sprieduma izpildei.

Prasītāja lietas uzklausīšanu tiesas sēdē nav lūgusi.

2018.gada 18.jūlijā Vidzemes rajona tiesas tiesnese pieņēmusi lēmumu par pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu.

2018.gada 19.jūlijā atbildētājai tika nosūtīts prasības pieteikums, nosakot termiņu paskaidrojuma sniegšanai līdz 2018.gada 19.augustam (lietas

29.lapa).

Tiesas noteiktajā termiņā rakstveida paskaidrojums no atbildētājas nav saņemts.

No lietas 35.lapā esošās vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksta kopijas un lietas 36.lapā esošās izdrukas no www.pasts.lv redzams, ka

atbildētājai adresētais sūtījums nav piegādāts. 2018.gada 28.augustā atbildētājai virzītais sūtījums saņemts tiesā atpakaļ ar pasta atzīmi “Adresāts te

nedzīvo” (lietas 32.-34.lapa).

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā.

2018.gada 30.augustā tiesa nosūtījusi pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2018.gada 24.oktobrī (lietas 38.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta

saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, bet otrā daļa paredz, ka, tas, ka tiesas

dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar

tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi

neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta

sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu vai paziņojot tiešsaistes sistēmā, adresāts var

atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Tādēļ tiesa uzskata, ka atbildētāja par prasību ir informēta un lietu var izskatīt rakstveida procesā.

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji sekojošu iemeslu dēļ.

No lietas 14.-18.lapā esošā Dzīvojamās telpas īres līguma redzams, ka 2012.gada 5.novembrī starp prasītāju kā izīrētāju un atbildētāju kā īrnieci

noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk – Līgums).

Saskaņā ar Līguma 1.1.punktu izīrētāja nodevusi, bet īrniece pieņēmusi lietošanā dzīvojamo telpu /adrese/.

Saskaņā ar Līguma 2.1., 2.2.punktu atbildētāja apņēmusies maksāt prasītājai īres maksu 70 LVL par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša

10.datumam, kā arī apmaksāt komunālos pakalpojumus pēc noteiktajiem tarifiem. Par elektrību, gāzi – pakalpojumu sniedzējam, tā noteiktajos termiņos.

No prasības pieteikumā minētā izriet, ka starp pusēm pastāvošās īres tiesiskās attiecības ir izbeigtas un 2017.gada 6.oktobrī puses ir noslēgušas

vienošanos par parāda apmaksu (lietas 19.lapa).

No Vienošanās par parāda apmaksu 1., 2.punkta redzams, ka atbildētāja (parādnieks) apliecinājusi savu naudas parādu pret prasītāju (kreditoru)

1605 EUR apmērā, kas izveidojies sakarā ar Dzīvojamās telpas īres līgumu no 2012.gada 5.novembra. Atbildētāja apņēmusies atmaksāt parādu

prasītājai, katrā mēnesī pārskaitot ne mazāk kā 100 EUR uz prasītājas (kreditora) bankas kontu, maksājumus veicot līdz katra mēneša 25.datumam,

sākot ar mēnesi, kas seko šīs Vienošanās noslēgšanas mēnesim, līdz brīdim, kamēr atmaksāta pilna parāda summa.

Tiesa secina, ka atbildētāja, parakstot 2017.gada 6.oktobra Vienošanos par parāda atmaksu, piekritusi parāda apmēram, iebildumus nav izteikusi

un strīds par parāda apmēru nepastāv.

Vienošanās par parāda atmaksu 4.punktā noteikts – gadījumā, ja parādnieks kavē kādu no augstāk minētajiem maksājumiem vai samaksā summu,

kura ir mazāka nekā noteikts 2.punktā, kreditors ir tiesīgs vērsties šķīrējtiesā saskaņā ar šīs vienošanās noteikumiem un pieprasīt atgriezt parādu pilnā

apmērā, aprēķinot nokavējuma procentus un zaudējumu atlīdzību, ja tādi pastāv.

No Vienošanās par parāda atmaksu 5.punkta izriet, ka puses vienojušās visus strīdus izšķirt Vidzemes šķīrējtiesā, bet tā kā Vidzemes šķīrējtiesa ir

likvidēta, tiesa atzīst prasītājas tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No lietas 20.lapā esošā konta pārskata redzams, ka atbildētāja nav pildījusi noslēgto vienošanos un kopš vienošanās noslēgšanas 25.10.2017.

veikusi tikai vienu maksājumu 100 EUR apmērā.

No minētā izriet, ka atbildētājai ir tiesisks pienākums samaksāt prasītājai parādu 1505 EUR (1605 EUR -100 EUR) apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma

1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāja iebildumus pret celto prasību nav cēlusi, piedzenamo summu nav apstrīdējusi un nav iesniegusi pierādījumus tam, ka būtu pilnībā vai

daļēji samaksājusi prasītājai parādu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu prasījumu pamatotību un ir likumīgs pamats prasības apmierināšanai par parāda

1505 EUR piedziņu no atbildētājas.

Prasītāja, saskaņā ar Vienošanās par parāda atmaksu 3.punktu, lūdz piedzīt no atbildētājas nokavējuma procentus 800 EUR apmērā, kas

aprēķināti par laika periodu no25.11.2017. līdz 10.07.2018.

Vienošanās par parāda atmaksu 3.punktā noteikts – gadījumā, ja parādnieks kavē kādu no augstāk minētajiem maksājumiem vai samaksā summu,

kura ir mazāka nekā noteikts 2.punktā, parādnieks maksā kreditoram nokavējuma procentus 1% (viens procents) apmērā no savlaicīgi nesamaksātās

summas par katru nokavēto dienu.

No minētā līguma punkta nosacījumiem, tiesa secina, ka puses ir vienojušās par līgumsodu.

Civillikuma 1716.pantā ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). (..) Līgumsods par saistību pienācīgu neizpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs,

taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu – līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu – kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildījumu, ja tā tieši bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts

ne tik daudz par izpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Vienošanās 3.punktā puses vienojušās, ka par katru maksājuma kavējuma dienu, atbildētāja maksā prasītājai soda naudu 1% apmērā no parāda

summas.

Tādējādi, secināms, ka līgumsoda apmērs līgumā paredzēts, neņemot vērā iepriekš minēto tiesību normu nosacījumus.

Prasītāja aprēķinājusi nokavējuma procentus (līgumsodu) 800 EUR apmērā.

Civillikuma 1724.1pants noteic, ka tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai

nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Ņemot vērā, ka atbildētāja, noslēdzot Vienošanos par parāda atmaksu, uzņēmusies ciest nokavējuma procentus 1% apmērā no savlaicīgi

nesamaksātās summas par katru maksājuma kavējuma dienu, tiesa, atzīst, ka prasītāja ir tiesīga prasīt līgumsodu, jo tādas tiesības paredz Civillikums un

noslēgtā vienošanās. Taču jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civillikuma 5.pantu.

Tiesa secina, ka iepriekš minētie apstākļi ir pamats aprēķinātā līgumsoda samazināšanai 10% apmērā no pamatparāda summas.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams līgumsods 10% apmērā no pamatparāda summas, tas ir, 150,50 EUR apmērā, pārējā

daļā – 649,50 EUR apmērā, līgumsoda piedziņa noraidāma.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā.

Tiesa uzskata, ka apmierināms prasītājas lūgums noteikt prasītājai tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildei

saņemt 6% (seši procenti) gadā no pamatparāda summas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu – pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītāja ir cēlusi mantiska rakstura prasību, prasības summa ir 2305 EUR.

Prasība apmierināta daļēji par summu 1655,50 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, valsts nodeva valsts labā par prasību, kas novērtējama naudas

summā līdz 2134 euro ir aprēķināma 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 70 euro.

Valsts nodeva ir 248,33 EUR [15% no 1655,50 EUR = 248,33 EUR].

Iesniedzot prasības pieteikumu, prasītāja samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR apmērā (lietas 12., 13.lapa).

Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva proporcionāli apmierinātajai prasības daļai 248,33

EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR (maksājuma uzdevumi – lietas 10.-13.lapa).

Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī nosakāms šī

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

Daļēji apmierināt /pers. B/ prasību vienkāršotajā procedūrā pret atbildētāju /pers. C/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. C/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu /pers. B/ (personas kods /personas kods/,

deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese/) parādu 1655,50 EUR (viens tūkstotis seši simti piecdesmit pieci euro 50 centi), tajā skaitā pamatparāds 1505

EUR (viens tūkstotis pieci simti pieci euro) un līgumsods 150,50 EUR (viens simts piecdesmit euro 50 centi) un tiesas izdevumus 251,63 EUR (divi simti

piecdesmit viens euro 63 centi), tajā skaitā, valsts nodeva 248,33 EUR (divi simti četrdesmit astoņi euro 33 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 3,30 EUR (trīs euro 30 centi).

Atzīt /pers.B/(personas kods /personas kods/) tiesības saņemt no /pers. C/ (personas kods /personas kods/) likumiskos procentus 6% (seši

procenti) gadā no neatmaksātās pamatparāda summas 1505 EUR (viens tūkstotis pieci simti pieci euro) par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

dienas līdz sprieduma pilnai izpildei, ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteiktos procentu ierobežojumus.

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Noteikt /pers.C/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums sastādīts 2018.gada 24.oktobrī.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Vidzemes rajona tiesā (Alūksnē).

Tiesnese I.Puriņa