Court partially allowed debt collection claim for goods delivery, awarding base debt, interest, and penalty while rejecting specific cost recovery requests.

Lietas Nr. C28385813

Lietas arhīva Nr. C-3858-13/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2013.gada 10.decembrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese B.Ābele

ar sekretāri E.Knospiņu,

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. C/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/ prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 8.augustā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) /Nosaukums/ cēla tiesā prasību pret SIA /Nosaukums/ par

parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 20.martā starp prasītāju SIA /Nosaukums/ kā pārdevēju un atbildētāju SIA /Nosaukums/

kā pircēju noslēgti līgumi Nr.20619-IMI un Nr.20621-IMI par kokmateriālu piegādi. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem 2013.gada

18.aprīlī SIA /Nosaukums/ pārdevusi atbildētājai kokmateriālus par kopējo summu Ls 4838,79. Par minēto faktu SIA /Nosaukums/

pārstāvis ir parakstījis prasītājas SIA /Nosaukums/ 2013.gada 18.aprīlī sastādītās preču pavadzīmes Nr.LIN 2013-225 un Nr.LIN 2013-

226. Minētajās pavadzīmēs norādīta preču vērtība, savukārt saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem preču apmaksa noteikta divpadsmit

darba dienas no kravas pieņemšanas brīža. Ņemot vērā norādītos apstākļus atzīstams, ka puses ir rakstveidā noformējušas pirkuma

līgumu par konkrēto preču iegādi -rakstveidā izteiktu darījuma aktu Civillikuma izpratnē.

Pavadzīmē Nr.LIN 2013-225 preču vērtība noteikta Ls 2396,24, kas ar pārskaitījumu bija apmaksājama līdz 2013.gada 9.maijam,

savukārt pavadzīmē Nr.LIN 2013-226 preču vērtība noteikta Ls 2442,55, minētā summa bija apmaksājama ar pārskaitījumu līdz

2013.gada 9.maijam.

2013.gada 3.jūnijā prasītāja SIA /Nosaukums/ nosūtījusi atgādinājumu par izveidojušos parādu Ls 4838,79 apmērā, lūdzot samaksu

veikt nekavējoties. Pēc minētā atgādinājuma saņemšanas, 2013.gada 18.jūnijā atbildētāja veikusi 2013.gada 18.aprīļa pavadzīmes

Nr.LIN 2013-225 daļēju apmaksu Ls 400 apmērā, tādejādi kopējo parādu samazinot līdz Ls 4438,79. Uzskata, ka ar šādu savu rīcību,

daļēji apmaksājot pavadzīmē Nr.LIN 2013-225 norādīto preču cenu, atbildētāja ir apstiprinājusi, ka tā atzīst starp pusēm notikušo

darījumu un ka tā no prasītājas pieņēmusi pavadzīmēs norādīto preci.

Kā redzams no 2013.gada 18.aprīļa pavadzīmēm Nr.LIN 2013-225 un Nr.LIN 2013-226, tad puses rakstveidā vienojušās par saistību

tiesību pastiprinošu līdzekli - līgumsodu 0,5 % apmērā. Uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu atbildētāja prasītājai

pienākošos līgumsodu nav samaksājusi. Līdz ar to uz šī prasības pieteikuma sastādīšanas brīdi līgumsoda apmērs sastāda Ls

2024,97. Līgumsoda apmērs nepārsniedz parāda pamatsummu un tādejādi ir samērīgs, bet attiecībā pret atbildētāju ir ievērots

Civillikuma 1.pantā atrunātais labas ticības princips. Turklāt kā izriet no faktiskajiem apstākļiem, tad atbildētāja samaksu par

saņemtajām precēm nav apmaksājusi pietiekošā apmērā, tādā veidā ar savām darbībām veicinot līgumsoda pieaugumu. Savukārt

līgumsods satur sodīšanas funkciju, jo tas tiek prasīts kopā ar pamatparādu un ir tieši saistīts ar nokavējuma sekām. Ņemot vērā pušu

pielīgto līgumsodu un norādītos faktiskos apstākļus, no atbildētājas piedzenams līgumsods LVL 2024,97 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu parādniekam ir pienākums maksāt procentus par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī

parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Civillikuma 1765.panta otrā daļa paredz,

ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi,

par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir septiņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā, bet līguma attiecībās, kurās

piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā. No laikrakstā /Nosaukums/Latvijas Vēstnesis/Nosaukums/ publicētās

informācijas ir redzams, ka procentu pamatlikme šobrīd ir 2,5%. Līdz ar to kopējā likumisko procentu likme ir 9,5% gadā.

Ņemot vērā minēto, atbildētājas pienākums ir maksāt arī likumiskos procentus no parāda atmaksāšanas termiņa iestāšanās brīža līdz

prasības iesniegšanas brīdim. Likumisko procentu apmērs uz prasības sagatavošanas dienu sastāda Ls 105,43.

Prasītāja, lai atgūtu no SIA /Nosaukums/ parādu par pārdoto preci, 2013.gada 28.jūnijā vērsusies Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļā, iesniedzot pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Iesniedzot

pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, prasītāja samaksājusi ne tikai valsts nodevu, bet arī ar brīdinājuma

izsniegšanu saistītos izdevumus Ls 5,25 apmērā, bet ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas

2013.gada 29.jūlija lēmumu pamatojoties uz Civilprocesa likuma 406.7panta pirmo daļu un 406.8pantu SIA /Nosaukums/ pieteikumā

par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā izbeigta tiesvedība, jo parādnieks norādījis, ka neatzīst saistību. Tā kā

Civilprocesa likuma normas neparedz minētā maksājuma ieskaitīšanu ceļot prasību vispārējā kārtībā, tad minētā summa Ls 5,25

uzskatāma par ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem, jo pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un šī

prasība, kas celta vispārējās prasības tiesvedības kārtībā, uzskatāmi par savstarpēji saistītiem. Ņemot vērā minētās tiesību normas,

judikatūru un faktiskos apstākļus, atzīstams, ka no atbildētājas, kopā ar pārējiem tiesāšanās izdevumiem, piedzenami arī ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi LVL 5,25 apmērā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā ari pamatojoties uz Civillikuma 1431., 1587., 1716., 1717., 1719., 1722., 1759.pantu, 1765.panta otro

daļu, 1828., 1838.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no SIA /Nosaukums/ par labu SIA /Nosaukums/ parādu Ls 4438,79, līgumsodu Ls

2024,97 un likumiskos procentus Ls 105,43, pavisam kopā Ls 6569,19; piedzīt no SIA /Nosaukums/ par labu SIA /Nosaukums/ visus

tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā, tajā skaitā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 5,25 apmērā.

2013.gada 10.decembrī tiesā saņemti atbildētāja S IA /Nosaukums/ rakstveida paskaidrojumi par prasību. Tajos norādīts, ka

atbildētājs prasītāja celto prasību par parāda, līgumsoda, likumisko procentu piedziņu uzskata par tiesiski nepamatotu un neatzīst

pilnā apmērā. Pie šādiem apstākļiem SIA /Nosaukums/ lūdz prasības pieteikumu pilnībā noraidīt.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja pilnībā uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, juridisko pamatojumu.

Paskaidroja, ka atbildētājs parāda atmaksu nav veicis, nekādus iebildumus par preču piegādi nav izteicis, darījumu nav apstrīdējis.

uzskata, ka prasība ir pilnībā pamatota un apmierināma. Atbildētāja iebildumus uzskata par formāliem un nepamatotiem.

Atbildētāja S IA /Nosaukums/ pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Saskaņā ar Komerclikuma 139.pantu, sabiedrības juridiskā

adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis), tādejādi sabiedrībai ir jābūt sasniedzamai savā juridiskajā

adresē. Juridiskās adreses maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.

Pārbaudot Lursoft datu bāzi noskaidrots, ka SIA /Nosaukums/ juridiskā adrese ir /adrese/. No lietas materiāliem redzams, ka tiesas

pavēste Atbildētājam sūtīta ierakstītā sūtījumā uz tā juridisko adresi. Komerclikuma 12.panta ceturtā daļa nosaka, ka, ja komersantam

tiek sūtīta korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šo korespondenci ir saņēmis, ja

nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Atbildētājam par konkrētu tiesas sēdi ir paziņots likumā noteiktā kārtībā, tiesā nav saņemta

informācija no Atbildētāja par neierašanās iemesliem, kā arī nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu. Ņemot vērā

minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa uzskata, ka nav pamata atlikt lietas izskatīšanu un lieta

izskatāma bez Atbildētāja pārstāvja piedalīšanās, atzīstot viņa neierašanos par neattaisnotu.

Motīvu daļa

Pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir daļēji pamatota un apmierināma daļā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradies uz tiesas sēdi, nav cēlis iebildumus

pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību,

un atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem.

No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 20.martā starp prasītāju SIA /Nosaukums/ kā pārdevēju un atbildētāju SIA /Nosaukums/

kā pircēju noslēgti līgumi Nr.20619-IMI un Nr.20621-IMI par kokmateriālu piegādi. Līgumos noteikts, ka SIA /Nosaukums/ apņemas

darījuma summu apmaksāt divpadsmit darba dienu laikā no kravas pieņemšanas brīža.

Lietas materiāliem pievienota 2013.gada 18.aprīļa Pavadzīme-rēķins Nr.LIN 2013-225 par summu Ls 2396,24, kurā redzams, ka SIA

/Nosaukums/ pārstāvis parakstījies par preces saņemšanu 2013.gada 18.aprīlī. Pievienota arī 2013.gada 18.aprīļa Pavadzīme-rēķins

Nr.LIN 2013-226 par summu Ls 2442,55, kurā redzams, ka SIA /Nosaukums/ pārstāvis parakstījies par preces saņemšanu

2013.gada 18.aprīlī.

Tiesa konstatējusi, ka Atbildētājs nav apstrīdējis pavadzīmēs norādīto summu pamatojumu, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma

96.panta piekto daļu tiesa uzskata to par pierādītu.

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma

1533.pantu līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums

uzliek par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai

pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1828.pantā norādīts, ka, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu. Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no

sevis, kad viņš palaidis garām termiņu.

Prasītājs 2013.gada 3.jūnijā nosūtījis Atbildētājam atgādinājumu par to, ka nav saņēmusi samaksu par pavadzīmēm Nr.LIN 2013-225

u n Nr.LIN 2013-226 par kopējo summu Ls 4838,79. Pēc atgādinājuma nosūtīšanas – 2013.gada 18.jūnijā, atbildētājs SIA

/Nosaukums/ veicis daļēju parāda atmaksu Ls 400,00 apmērā, maksājuma mērķī norādot – LIN 2013-225 daļēja apmaksa.

Parāda summa apstiprinās ar lietā esošo pavadzīmju esamību un parāda aprēķinu. Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē apliecināja, ka

atbildētājs nav cēlis iebildumus ārpus tiesas kārtībā pret Prasītāju par saņemtajām precēm, tiesā līdz lietas izskatīšanai nekādi

iebildumi vai paskaidrojumi no Atbildētāja puses arī nav saņemti; nav apstrīdēts arī parāda aprēķins. Līdz ar to tiesai nav pamata

uzskatīt, ka līdz lietas izskatīšanai pēc būtības tiesā Atbildētājs ir nokārtojis parādsaistības pret Prasītāju. Turklāt, no abās pavadzīmēs

norādītā preču saņemšanas datuma – 2013.gada 18.aprīļa izriet, ka pavadzīmju apmaksas termiņš ir 2013.gada 9.maijs, tādejādi

Atbildētājs ir pielaidis pavadzīmju apmaksas nokavējumu.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos izteiktais viedoklis par to, ka pilnībā neatzīst prasību, nav ne ar ko argumentēts, nekāds

pamatojums iebildumiem nav norādīts, tādejādi sniegtie rakstveida paskaidrojumi ir atzīstami par formāliem.

Ņemot vērā, ka saistības, kas izriet no noslēgtajiem līgumiem un izrakstītajām pavadzīmēm Atbildētājam ir saistošas un tās rada

civiltiesiskus pienākumus un tiesības, tiesa atzīst, ka no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenama neapmaksāto pavadzīmju kopēja

pamatparāda summa atbilstoši aprēķinam, kopā Ls 4438,79.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar

Civillikuma 1759.pantu par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, ir jāmaksā

nokavējuma procenti. Saskaņā ar šī panta otro daļu, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas

kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu

pamatlikmes (Civillikuma 1765.panta trešā daļa) gadā. Aprēķinot likumisko procentu apmēru jāņem vērā, ka Latvijas Bankas noteiktā

procentu pamatlikme ir 2,5 % gadā.

Tādejādi likumisko nokavējumu procentu likme, kādu prasītājam ir tiesības prasīt – ir 10,5 % gadā. Prasītājs likumiskos nokavējuma

procentus ir aprēķinājis pēc likmes 9,5 % gadā, kas ir mazāka nekā to atļauj likums.

Tiesa atzīst, ka prasītājs par izrakstīto pavadzīmju apmaksas nokavējumu ir pamatoti aprēķinājis likumiskos procentus (likums

neierobežo prasītāju lūgt piedzīt mazākus procentus nekā to nosaka likums), tiesa nekonstatē iesniegtajos aprēķinos arī matemātiska

rakstura kļūdas, atzīst, ka prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu piedziņu Ls 105,43 apmērā par kavējumu no 2013.gada

18,jūnija līdz 2013.gada 6.augustam, ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā

arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Pušu parakstītajās pavadzīmēs norādīts, ka apmaksas kavējuma procenti noteikti 0,5 % dienā no neapmaksātās summas. Prasītājs

veicis līgumsoda aprēķinu par kavētajiem maksājumiem par periodu no 2013.gada 18.jūnija līdz 2013.gada 6.augustam par summu

Ls 2024,97.

Šajā sakarā tiesa norāda, ka, lai gan līgumsods nav aprobežots, tomēr likumdevējs ar Civillikuma 1724.1pantu norādījis, ka

līgumsoda cietējs var lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas

vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Savukārt tiesas pienākums ir izvērtēt norādīto saistību

un prasījumu tiesisko pamatojumu kontekstā ar samērīguma un taisnīguma principu, ievērojot Civillikuma normu jēgu.

Senāta judikatūrā, kas izveidojusies ar Senāta 2004.gada 22.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-441, 2005.gada 26.janvāra

spriedumu lietā Nr.SKC-48, 2008.gada 14.maija spriedumu lietā Nr.SKC-212, 2010.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-113,

Senāts atzinis, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, izvērtējot konkrētos apstākļus, izlemjams pēc tiesas ieskata

saskaņā ar Civillikuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem.

Tomēr tā kā neproporcionālais līgumsoda lielums likumā atstāts atklāta juridiskā jēdziena formā, tas katrā konkrētā gadījumā

izvērtējams atbilstoši lietā nodibinātajiem faktiskajiem apstākļiem.

Līgumsods saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu ir pametums, ko kāds uzņēmies ciest sakarā ar savu saistību, ja viņš šo saistību

neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. No minētās likuma normas konstatējams, ka līgumsods, kas nav noteikts konkrētā summā, bet

procentos, var augt līdz bezgalībai. Kā atzinis Senāta Civillietu departaments 2008.gada 14.maija spriedumā lietā SKC-212, kur

vērtēta līgumsoda apmēra pamatotība, likumā nevar būt ietverta šāda līgumsoda būtība. Civillikums neaizliedz līgumsoda noteikšanu

procentuālā izteiksmē, bet ir jābūt saprātīgām robežām, kuru noteikšana kļūst par tiesas kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma

un samērīguma principus.

Līdz ar to, sakarā ar likuma tieša norādījuma neesamību jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu izlemjams pēc tiesas

ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta piekto daļu. Samērojot pušu tiesiskās intereses nolūkā nodrošināt prognozējamas un

atbildīgas civiltiesiskās apgrozības attiecības, lai šīs lietas ietvaros līgumsods nodrošinātu Prasītāja zaudējumu atlīdzību, tiesa

uzskata, ka līgumsods nosakāms mazākā apmērā, nekā to lūdz prasītājs. Tiesa atzīst, ka līgumsods 10% apmērā no kavētā

pamatparāda maksājumu kopsummas būtu vērtējams kā saprātīgs un taisnīgs.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka tiesai nav tiesību un tas arī nebūtu taisnīgi pilnībā atbrīvot Atbildētāju no nokavējuma sekām (līgumsoda), tas

ir, atbildības par maksājumu termiņu kavējumu gadījumā, kad Prasītājs pamatoti pieprasīja saņemto pakalpojumu apmaksu, jo tādā

gadījumā Atbildētājs netiktu motivēts nokārtot savas līgumsaistības atbilstoši noslēgtā līguma noteikumiem, netiktu ievērotas Prasītāja

tiesības saņemt naudas summu par kavējuma laiku, kā arī tiktu pārkāpts pušu līdztiesības princips par labu Atbildētājam.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka ir pamats līgumsodu samazināt, un līgumsods piedzenams Ls 443,88 apmērā. Tādējādi tiesas

ieskatā tieši šādā apmērā prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir apmierināma, bet pārējā daļā prasība par līgumsoda piedziņu ir

noraidāma.

Līdz ar to kopēja parāda summa, kādā prasība ir apmierināma un piedzenama no Atbildētāja, sastāv no pamatparāda Ls 4438,79,

likumiskajiem nokavējuma procentiem par periodu no 2013.gada 18.jūnija līdz 2013.gada 6.augustam Ls 105,43 apmērā un

līgumsoda Ls 443,88 apmērā, kopā Ls 4988,10.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 8% virs procentu pamatlikmes gadā no nenomaksātās piedzenamās

pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.panta otro daļu likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda

samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi

procentpunkti virs procentu pamatlikmes (Civillikuma 1765.panta trešā daļa) gadā. Nosakot likumisko procentu apmēru tiesa ņem

vērā, ka Latvijas Banka procentu pamatlikmi noteikusi 2,5 % gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus; ja prasība apmierināta daļēji, visus tiesas izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram.

Ņemot vērā prasības apmierināto daļu, tiesas izdevumi no atbildētāja piedzenami šādā apmērā – valsts nodeva Ls 364,52 apmērā

un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,68 apmērā, kopā Ls 368,20. Tiesa atzīst, ka samaksātā valsts nodeva par prasības

nodrošināšanas pieteikumu nav piedzenama, jo ar tiesas lēmumu pieteikums par prasības nodrošināšanu tika noraidīts.

Attiecībā par Prasītāja lūgumu piedzīt no Atbildētāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 5,25 apmērā, ko Prasītājs samaksājis

iesniedzot pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, tiesa atzīst, ka šis Prasītāja lūgums ir noraidāms, jo

atbilstoši tiesu judikatūrai (sk. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 06.aprīļa spriedumu SKC Nr.143/2011)

no Atbildētāja var tikt piedzīti tikai tie tiesas izdevumi, kas Prasītājam radušies konkrētās civillietas izskatīšanas laikā, nevis citas

civillietas ietvaros radušies izdevumi.

Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu,

tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 97., 189.-195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/, vienotais reģistrācijas numurs/NUMURS/, par labu sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību /Nosaukums/, vienotais reģistrācijas numurs/NUMURS/, parādu Ls 4988,10 (četri tūkstoši deviņi simti

astoņdesmit astoņi lati, 10 santīmi), kas sastāv no parāda pamatsummas Ls 4438,79 (četri tūkstoši četri simti trīsdesmit astoņi lati,

79 santīmi), likumiskajiem nokavējuma procentiem par periodu no 2013.gada 18.jūnija līdz 2013.gada 6.augustam Ls 105,43 (viens

simts pieci lati, 43 santīmi) un līgumsoda Ls 443,88 (četri simti četrdesmit trīs lati, 88 santīmi), kā arī tiesas izdevumus Ls 368,20 (trīs

simti sešdesmit astoņi lati, 20 santīmi), kopā Ls 5356,30 (pieci tūkstoši trīs simti piecdesmit seši lati, 30 santīmi). Samaksa veicama

SIA /Nosaukums/ kontā AS „SEB banka” Nr.LV98UNLA0050001570875.

Pārējā daļā prasību par līgumsoda piedziņu – noraidīt.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/, vienotais reģistrācijas numurs/NUMURS/, tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/, vienotais reģistrācijas numurs/NUMURS/, likumiskos 10,5%

gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas.

Noteikt atbildētājam sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no spieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2013.gada 10.decembra – Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese B.Ābele