Court convicted defendant of unauthorized use of foreign payment instrument and ordered compensation for victim's losses.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of unauthorized use of a foreign payment instrument and sentenced him to nine months of conditional imprisonment. The defendant admitted to stealing a credit card and PIN code from a third party to withdraw 200 euros from a bank account. Consequently, the court ordered the defendant to compensate the victim for the 200 euro loss and cover procedural costs of 99.86 euros.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 193.pants; Kriminālprocesa likuma 353.pants: Unauthorized use of a foreign payment instrument constitutes a criminal offense, and the court must order compensation for material losses suffered by the victim based on the criminal procedure code.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11088089114
Lietas arhīva Nr. K29-0342-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 30.novembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,
tiesnese B.Jakobsone,
piedaloties prokuroram R.Kuzmam,
atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 193.panta otrās daļas un
k o n s t a t ē j a:
/pers. A/ nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli.
/pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā un vietā no pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotas personas ieguva maku ar tajā
esošo AS “SEB Banka” maksājuma karti Nr./numurs/, kas piesaistīta /pers. B/ AS “SEB Banka” atvērtam kontam Nr./numurs/, un lapiņu ar maksājuma
kartes piekļuves kodu (PIN kodu).
Apzinoties savas noziedzīgās darbības, kas vērstas uz prettiesisku sveša maksāšanas līdzekļa izmantošanu, /pers. A/, zinot, ka /pers. B/ izsniegtais
maksāšanas līdzeklis - AS “SEB Banka” norēķinu karte Nr. /numurs/ - ir svešs maksāšanas līdzeklis un viņam nav likumīgu tiesību veikt darījumus ar šo
karti, mantkārīgā nolūkā, lai iegūtu naudas līdzekļus, ievadot viņa rīcībā esošo norēķinu kartes piekļuves (PIN) kodu, 2014.gada 13.aprīlī aptuveni
plkst.10.27 nelikumīgi izmantoja AS “SEB Banka” bankomātā Nr.ATM51260, kas atrodas tirdzniecības centrā “ORIGO”, Stacijas laukumā 2, Rīgā, uz
/pers. B/ vārda izsniegto AS “SEB Banka” norēķinu karti Nr./numurs/ (maksāšanas līdzekli) un plkst.l0:28:36 no konta Nr./konta numurs/ noņēma naudu
200 euro.
Turpinot savas noziedzīgas darbības, /pers. A/ 2014.gada 13.aprīlī plkst.10.32 nelikumīgi izmantoja AS “SEB Banka” bankomātā Nr.ATM00202,
kas atrodas tirdzniecības centrā “ORIGO”, Stacijas laukumā 2, Rīgā, uz /pers. B/ vārda izsniegto AS “SEB Banka” norēķinu karti Nr./numurs/
(maksāšanas līdzekli), ieliekot to bankomātā un ievadot viņa rīcībā esošo norēķinu kartes piekļuves (PIN) kodu, nenoņemot naudas līdzekļus,
plkst.l0:32:35 apskatījās konta Nr./konta numurs/ stāvokli (bilanci), par ko no konta Nr./konta numurs/ tika atskaitīta komisijas nauda 0,14 euro, un
2014.gada 13.aprīlī, aptuveni plkst.10.43, ieliekot bankomātā Nr.ATM00202 uz /pers. B/ vārda izsniegto AS “SEB Banka” norēķinu karti Nr./numurs/
(maksāšanas līdzekli) un ievadot viņa rīcībā esošo norēķinu kartes piekļuves (PIN) kodu, plkst.10:43:18 no konta mēģināja noņemt naudu 200 euro, bet
īstenot savu noziedzīgo nodomu līdz galam /pers. A/ nevarēja no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo kontam piesaistītās kartes Nr./numurs/
(maksāšanas līdzekļa) lietošana tika bloķēta un darījums, neatgriežot maksājuma karti, tika atteikts, kā rezultātā /pers. A/ no viņa gribas neatkarīgu
iemeslu dēļ naudu 200 euro apmērā no konta Nr. /konta numurs/ nenoņēma.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.
Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā, nožēloja izdarīto, solīja laboties, kā arī atzina
cietušā /pers. B/ pieteikto kaitējuma kompensāciju 200 euro apmērā.
Ņemot vērā to, ka apsūdzētais pilnībā atzīst savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un arī tiesai pēc lietas materiālu
pārbaudes nav šaubu par /pers. A/ celtās apsūdzības pamatotību un apsūdzētā vainu, kā arī ievērojot to, ka apsūdzētais tiesas sēdē piekrita pierādījumu
pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, kam neiebilda prokurors un cietušais /pers. B/, krimināllieta tika izskatīta bez pierādījumu pārbaudes tiesas
izmeklēšanā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumiem.
Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro un trešo daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, kā arī atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas ir kvalificētas pareizi un, atbilstoši Krimināllikuma 7.panta
ceturtajai daļai, tās klasificējamas kā tīšs smags noziegums, kas vērsts valsts tautsaimniecības interesēm, kā arī apdraud citu personu mantiskās intereses.
Pārbaudot apsūdzētā personību noskaidrots, ka /pers. A/ nestrādā, neprecējies, bet ir civilsieva, kura ir II grupas invalīde, arī pašam ir noteikta
beztermiņa III grupas invaliditāte, kas iestājusies /nosaukums/rezultātā, apgādājamo un nepilngadīgu bērnu nav, agrāk sodīts vienu reizi (85.lp.), sodāmība
dzēsta, uzskaitē pie psihiatra un narkologa neatrodas (78.-79.lp.), deklarēts /adrese A/, bet faktiski dzīvo /adrese B/, ir ticis izsludināts meklēšanā sakarā
ar izvairīšanos no ierašanās tiesā, par ko pats paskaidroja, ka nav saņēmis tiesas pavēstes.
Par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu uzskata par iespējamu atzīt vainas atzīšanu un izdarītā
nožēlošanu, bet Krimināllikuma 48.pantā paredzētos atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa /pers. A/ darbībās nekonstatē.
Nosakot sodu, tiesa bez ievērības tiesa neatstāj arī to, ka /pers. A/, izmantodams savas Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz
sadarbību ar tiesu un piekrizdams pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, veicinājis ātrāku krimināltiesisko attiecību noregulēšanu.
Izvērtējusi minēto, tiesa, piekrītot prokurora viedoklim, uzskata, ka apsūdzētajam /pers. A/ par izdarīto noziegumu sods nosakāms Krimināllikuma
193.panta otrās daļas sankcijas robežās brīvības atņemšanas soda veidā. Tomēr, izvērtējot apsūdzētā tiesas sēdē pausto vēlmi laboties, kā arī to, ka uz
noziedzīgo darbību izdarīšanas brīdi viņa uzskatāms par nesodītu personu un arī pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas 2014.gadā /pers. A/ nav izdarījis
jaunus noziedzīgu nodarījumus, nav saukts pie kriminālatbildības un nav sodīts, tiesa guvusi pārliecību, ka attiecībā uz apsūdzēto /pers. A/ soda represīvie
un preventīvie mērķi pagaidām ir sasniedzami, neizolējot viņu no sabiedrības, bet gan piemērojot viņam Krimināllikuma 55.panta noteikumus un brīvības
atņemšanas sodu neizpildot, tādējādi /pers. A/ tiks dota iespēja, atrodoties sabiedrībā, savu apņemšanos laboties pierādīt.
Tiesa uzskata, ka panta sankcijā paredzēto papildsodu – mantas konfiskāciju - apsūdzētajam nav nepieciešams piemērot, ne vien tādēļ, ka nav
konstatēta apsūdzētajam piederoša manta, uz kuru vēst konfiskāciju, bet arī tādēļ, ka tiesas ieskatā, soda mērķi attiecībā uz /pers. A/ ir iespējams
sasniegt, piemērojot /pers. A/ tikai pamatsodu.
Sakarā ar /pers. A/ piespriesto nosacīto sodu, sprieduma rezolutīvajā daļā iekļaujama atsauce uz apsūdzētā pienākumu 10 darba dienu
laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās ierasties reģistrācijai Valsts probācijas dienestā, kas veic konkrētā soda veida izciešanas organizāciju un kontroli, kā
arī uz pienākumu ievērot dienesta amatpersonu likumīgās prasības un norādījumus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks, t.i., 2014.gada 27.maijs un laiks no
2016.gada 4.novembra līdz 2016.gada 30.novembrim, ieskaitāms soda izciešanā, bet piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – atceļams,
atbrīvojot apsūdzēto nekavējoties tiesas zālē.
Ievērojot Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēto kriminālprocesa pamatprincipa par tiesībām uz kompensāciju par radīto kaitējumu, kas
nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek
garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai, tiesa atzīst, ka cietušajam /pers. B/ ir tiesības no
apsūdzētā pieprasīt un saņemt materiālo zaudējumu kompensāciju.
Izvērtējusi lietas apstākļus, tiesa nāk pie secinājuma, ka /pers. B/ materiālā zaudējuma kompensācijas pieteikums 200 euro, atzīstams par pamatotu
un apmierināmu, tādēļ minēto zaudējumu summu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmo daļu, tiesa uzskata par piedzenamu no /pers.
A/ cietušā /pers. B/ labā ar šo spriedumu.
Procesuālie izdevumi 99,86 euro apmērā, ko veido samaksa par cietušajam /pers. B/ atlīdzinātajiem ceļa izdevumiem, saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 368.panta sesto daļu piedzenami no /pers. A/ valsts labā ar šo spriedumu, ja viņš tos nesamaksās Kriminālprocesa likuma
368.panta sestajā prim daļā noteiktajā labprātīgās izpildes termiņā.
Viens CD ar fotoattēliem, kas glabājas pie krimināllietas un ir atzīstams par elektronisku dokumentu, arī pēc sprieduma spēkā stāšanās uzglabājams
krimināllietā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz Krimināllikuma 193.panta otro daļu, Krimināllikuma 46., 47., 55.pantu un
Kriminālprocesa likuma 499., 511.-514.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu, ja /pers. A/, personas kods
/personas kods/, pārbaudes laikā neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsoda izpildi reglamentējošā
likumā noteiktos un Valsts probācijas dienesta piemērotos pienākumus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto vienu dienu, t.i., 2014.gada
27.maiju, un apcietinājumā pavadīto laiku no 2016.gada 4.novembra līdz 2016.gada 30.novembrim.
Piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums – atcelt un atbrīvot /pers. A/, personas kods /personas kods/, nekavējoties tiesas zālē.
/pers. A/, personas kods /personas kods/, ir pienākums 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās labprātīgi ierasties
reģistrācijai Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālajā struktūrvienībā Lomonosova ielā 9, Rīgā.
Cietušā/pers. B/ kompensācijas pieteikumu apmierināt un piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/ labā ar noziedzīgo
nodarījumu radītos materiālos zaudējumus 200 euro (divi simti).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā procesuālos izdevumus 99,86 euro (deviņdesmit deviņi, komats, 86).
Noteikt 30 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas procesuālo izdevumu labprātīgai nomaksai Valsts kases BIC kods
TRELLV22, NMR 90000050138, kontā Nr.LV68TREL1060001239300, maksājuma veikšanas faktu apliecinošu dokumentu iesniedzot tiesā.
Vienu CD ar fotoattēliem, kas glabājas aploksnē pie krimināllietas, turpināt uzglabāt pie krimināllietas.
Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt desmit dienu laikā
apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Pilns tiesas spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā no 2016.gada 14.decembra.
Tiesnese B.Jakobsone