Court dismissed taxpayer's appeal against tax authority's income tax assessment and penalty decision.

Lietas Nr. A420457313

Lietas arhīva Nr. A42-01489-14

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Valmierā, 2014.gada 30.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Guntars Ploriņš,

piedaloties pieteicējai /pers. A/,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim /pers. B/,

atklātās tiesas sēdēs 2014.gada 8.janvārī, 26.februārī un 9.aprīlī izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma

par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 12.jūnija lēmuma Nr.22.10/L-15010 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2013.gada 31.jūlijā saņemts /pers. A/ (turpmāk arī pieteicēja) pieteikums par

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī Dienests) 2013.gada 12.jūnija lēmuma Nr.22.10/L-15010 (turpmāk arī Lēmums) atcelšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2013.gada 3.septembra lēmumupieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta.

[2] No lietas materiāliem konstatējams turpmāk norādītais.

[2.1] Dienesta Nodokļu kontroles pārvalde no 2013.gada 18.janvāra līdz 21.martam pieteicējai veica iedzīvotāju ienākuma nodokļa

(turpmāk – IIN) auditu par 2010. un 2011.gadu.

[2.2] 2013.gada 21.martā Dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Fizisko personu otrās audita daļas galvenā nodokļu inspektore

pieņēma lēmumu Nr.23.12/L-280 (turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināja IIN Ls

26 273,81, nokavējuma naudu Ls 7073,15 un soda naudu Ls 7882,14, kā arī samazināja papildu deklarācijā par ienākumiem,

ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu (turpmāk – Papildu deklarācija) uzkrātos skaidras

naudas uzkrājumus uz 2010.gada 1.janvāri par Ls 71 578,24, uz 31.decembri par Ls 700,00 un uz 2011.gada 31.decembri par Ls

150,00. Vienlaikus saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septīto daļu pieteicējai uzliktā IIN soda nauda

samazināta par 50% un noteikta nomaksai budžetā Ls 3941,07 (Ls 7882,14 × 50%) apmērā.

[2.3] Uzskatot Sākotnējo lēmumu par nepamatotu, pieteicēja to apstrīdēja Dienesta ģenerāldirektorei, kura ar Lēmumu atstāja

Sākotnējo lēmumu negrozītu.

[3] Nepiekrītot arī Lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt, norādot turpmāk minētos argumentus.

[3.1] Audita laikā tika iesniegti /pers. E/ paskaidrojumi un SIA /Nosaukums A/ dokumenti, kurus pēc SIA /Nosaukums A/

maksātnespējas procesa beigām administrators atgrieza atpakaļ parādnieka pārstāvei /pers. E/, lai tiktu nodrošināta likumā noteiktā

attiecīgo dokumentu uzglabāšana. Dienesta ģenerāldirektores atsauce uz to, ka nav zināmi dokumentu iegūšanas apstākļi un ka

minētajiem dokumentiem nav ekonomiska pamatojuma, pieteicējas ieskatā nav pamatota un objektīvi izvērtēta.

[3.2] Dienests, pieņemot Lēmumu, nav veicis papildus iesniegto faktu pārbaudi, pārliecinoties no Dienestam pieejamiem gada

pārskatiem, ka SIA /Nosaukums A/ ir izsniegusi saistītajām personām īstermiņa aizdevumus 2008. un 2009.gadā, un nav pieprasījis

pārskatiem, ka SIA /Nosaukums A/ ir izsniegusi saistītajām personām īstermiņa aizdevumus 2008. un 2009.gadā, un nav pieprasījis

papildu paskaidrojumus no /pers. E/ par to, vai naudas līdzekļu saņemšanas brīdī SIA /Nosaukums A/ bija finansiālas grūtības.

[4] Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2013.gada 23.septembrī saņemts Dienesta rakstveida paskaidrojums (lietas

1.sējuma 30. un 31.lapa). Savā rakstveida paskaidrojumā tiesai Dienests norāda, ka pieteicējas pieteikums ir nepamatots un

noraidāms turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[4.1] Dienests, īstenojot likumā noteikto kompetenci kontrolēt nodokļu iekasēšanu, neiejaucas personu privāttiesiskos darījumos, bet

gan vērtē nodokļu maksātāju uzradītos attaisnojuma dokumentus. Konkrētajā gadījumā Dienesta secinājums par aizdevuma darījumu

attiecas uz publisko tiesību (nodokļu tiesību) jomu, nevis privāttiesību jomu.

Izvērtējot 2008.gada 7.janvārī starp pieteicēju un /pers. E/ noslēgto kredīta līgumu, 2008.gada 19.decembra, 2009.gada 10.jūlija un

30.septembra nodošanas – pieņemšanas aktus, 2009.gada 11.novembrī starp pieteicēju un /pers. F/ (/pers. F/) noslēgto aizdevuma

līgumu, /pers. E/ Dienestam sniegtos paskaidrojumus, kur viņa savus līdzekļu avotus pamato ar SIA /Nosaukums A/ aizdevumiem, un

paskaidrojumiem pievienotos dokumentus, kā arī Igaunijas nodokļu administrācijas sniegto informāciju par /pers. F/ ienākumiem un

viņa 2012.gada 13.aprīļa paskaidrojumu, nav guvis apstiprinājumu /pers. E/ un /pers. F/ finansiālajām iespējām izsniegt aizdevumu

pieteicējai. Ir vērtēti arī SIA /Nosaukums A/ 2008. un 2009.gada pārskati gan audita pārbaudes laikā, gan pieņemot Lēmumu. Tā kā

minētā komercsabiedrība Dienestam iesniegtajos 2008. un 2009.gada uzņēmuma pārskatos nav deklarējusi izsniegtos ilgtermiņa

aizdevumus, Dienesta rīcībā nav informācijas, ka SIA /Nosaukums A/ būtu izsniegusi /pers. E/ ilgtermiņa aizdevumu.

[4.3] Dienests uzskata, ka nebija nepieciešams pieprasīt papildu paskaidrojumus no /pers. E/, jo paskaidrojumus par šiem

apstākļiem minētā persona ir sniegusi Dienestam 2012.gada 14.maijā un 2013.gada 19.martā.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem apstākļiem, kā arī papildus

paskaidroja, ka dotajā brīdī ar tiesu izpildītāja starpniecību /pers. E/ no viņas piedzen neatmaksāto parādu. Par apstiprinājumu

minētajam pieteicēja tiesā iesniedza Valmieras rajona tiesas 2013.gada 30.septembra lēmumu, kurā konstatēts pieteicējas parāds

/pers. E/ Ls 77 800 apmērā, kā arī tiesu izpildītāja paziņojumus par pienākumu izpildīt šo tiesas nolēmumu un rīkojumu par ieturējumu

izdarīšanu no pieteicējai izmaksājamās darba samaksas (lietas 1.sējuma 201. – 206.lapa).

Dienesta pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem

apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka

pieteikums ir noraidāms.

[7] Izskatāmajā lietā nav strīda ne par to, ka Dienestam saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.panta otro daļu ir

tiesības uz aprēķinu pamata noteikt ar nodokli apliekamo ienākumu un maksājamo IIN, ne arī par Dienesta piemēroto izdevumu

metodi (Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumu Nr.780 16.3.apakšpunkts) ar IIN apliekamā ienākuma noteikšanā.

Lietā strīds ir par to, vai Dienests pamatoti samazinājis pieteicējas deklarētos skaidras naudas izkrājumus uz 2010.gada 1.janvāri

par Ls 71 578,24, uz 31.decembri par Ls 700 un uz 2011.gada 31.decembri par Ls 150, līdz ar to, vai pamatoti noteicis pieteicējas

slēpto apliekamo ienākumu 2010.gadā Ls 76 883,8 apmērā un 2011.gadā – Ls 25 275,35 apmērā.

[8] No lietas materiāliem ir konstatējams, ka Dienests atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.panta trešās un 3.1

daļas nosacījumiem 2012.gada 15.februārī ar vēstuli Nr.23.21/13046 lūdzis pieteicējai iesniegt papildu deklarācijas par 2009. un

2010.gadu, savukārt 2012.gada 5.septembrī ar vēstuli Nr.23.21/69852 lūdzis pieteicējai iesniegt papildu deklarāciju par 2011.gadu.

Pieteicēja pieprasītās deklarācijas par 2009. un 2010.gadu Dienestā iesniedza 2012.gada 5.aprīlī (lietas 1.sējuma 85. – 97.lapa),

savukārt par 2011.gadu – 2012.gada 1.novembrī (lietas 1.sējuma 98. – 108.lapa).

Šajās deklarācijās pieteicēja uz 2010.gada 1.janvāri deklarēja skaidras naudas uzkrājumus Ls 71 578,24 (60 000 euro + Ls 29 410),

uz 31.decembri Ls 700 (lietas 1.sējuma 92.lapa) un uz 2011.gada 31.decembri Ls 150 (lietas 1.sējuma 103.lapa). Savā papildu

deklarācijā par 2010.gada pieteicēja norādījusi, ka 2007.gadā kredītu izņēmusi skaidrā naudā, no kuras nav izmantojusi remontam

aptuveni Ls 5000 līdz Ls 7000, bet šo summu uzrādījusi pie saviem skaidras naudas uzkrājumiem (lietas 1.sējuma 94.lapa).

2013.gada 10.februāra paskaidrojumā pieteicēja norādījusi, ka 2007.gadā izņēmusi visu izsniegto kredītu. Tā kā visu summu ieguldīt

mājas remontā nav vajadzējis, tad atlikušo summu viņa izmatojusi savām vajadzībām (lietas 1.sējuma 82.lapa). Savukārt 2013.gada

19.februārī sniegtajā informācijā par skaidras naudas uzkrājuma veidošanos pieteicēja norādījusi, ka 2009.gada 30.septembrī no

/pers. E/ viņa aizņēmusies Ls 30 000, bet 2009.gada 11.novembrī no /pers. F/ aizņēmusies Ls 42 168,24. Šos līdzekļu bija paredzēts

ieguldīt uzņēmuma attīstībā 2009.gadā, bet situācija mainījusies un tāpēc izveidojies skaidras naudas uzkrājums un neliela šis naudas

daļa izmantota savām vajadzībām (lietas 1.sējuma 41.lapa).

Apkopojot iepriekš minēto, tiesa secina, ka pieteicēja, deklarējot uz 2010.gada 1.janvāri skaidras naudas uzkrājumus Ls 71 578,24

(60 000 euro (Ls 42 168,24) + Ls 29 410), kā tās avotus norādījusi 2009.gada 11.novembra aizņēmumu no /pers. F/ 60 000 euro (Ls

42 168,24) apmērā, 2009.gada 30.septembra aizņēmumu no /pers. E/ Ls 30 000, kā arī 2007.gadā saņemto kredīta neiztērēto Ls

5000 līdz Ls 7000 apmērā. Tādējādi tiesa turpmāk vērtēs minēto darījumu esību, kā arī to, vai pieteicēja lietā ir spējusi saprātīgi un

ticami pamatot un pierādīt savas skaidras naudas izcelsmi.

[9] Papildu deklarācijā par 2009.gadu pieteicēja norādījusi, ka uz taksācijas gada sākuma viņai ir /pers. E/ neatmaksāts aizņēmums

Ls 60 000 apmērā, kā arī to, ka 2009.gadā viņa no /pers. E/ aizņēmusies vēl Ls 60 000, līdz ar to pieteicējas neatmaksātā summa

sasniegusi Ls 120 000. Aizņēmumu no /pers. E/ pieteicēja saņēmusi skaidrā naudā. Pieteicēja arī norādījusi, ka 2009.gadā viņa no

/pers. F/ saņēmusi aizņēmumu Ls 42 168,24 apmērā. Aizņēmumu no sava paziņas /pers. F/ pieteicēja saņēmusi Latvijā, Rīgā

(kafejnīcās), vairākās reizēs (aptuveni piecās) pa daļām, dažādās summās (lietas 2.sējuma 46.lapa). Vienlaicīgi pieteicēja Papildu

deklarācijā par 2009.gadu arī deklarējusi skaidras naudas uzkrājumus Ls 69 000 apmērā uz 2009.gada 1.janvāri, kā arī Ls 71 578,24

(60 000 euro (Ls 42 168,24) apmērā uz 2009.gada 31.decembri. Paskaidrojot par skaidras naudas uzkrājuma avotu, viņa norādījusi,

ka 2008.gada beigās saņēmusi aizdevumu no privātpersonas (/pers. E/), kā arī pašai bijuši uzkrājumi (lietas 2.sējuma 48.lapa).

Papildu deklarācijās par 2010. un 2011.gadu pieteicēja uz 2010.gada 1.janvāri deklarējusi skaidras naudas uzkrājumus Ls

71 578,24 (60 000 euro + Ls 29 410), uz 31.decembri Ls 700 un uz 2011.gada 31.decembri Ls 150. Vienlaicīgi šajās deklarācijās arī

norādīts, ka uz taksācijas gada sākumiem pieteicējai cita starp ir neatmaksāti aizņēmumi no /pers. E/ Ls 120 000 apmērā un /pers.

F/ – Ls 42 168,24 apmērā. Turklāt kopējā neatmaksāto aizdevumu summa uz 2010.gada 1.janvāri pieteicējai bijusi Ls 182 397,58,

savukārt uz 2010.gada 31.decembri – Ls 190 265,03.

Papildus deklarācijām pieteicēja pievienojusi 2008.gada 7.janvārī starp viņu un /pers. E/ noslēgtā Kredīta līguma (lietas 1.sējuma

109. – 111.lapa) , 2008.gada 19.decembra, 2009.gada 10.jūlija un 30.septembra nodošanas-pieņemšanas aktu (lietas 1.sējuma

112. – 114.lapa) , kā arī 2009.gada 11.novembrī starp pieteicēju un /pers. F/ noslēgtā aizdevuma līguma (lietas 1.sējuma 115.lapa)

kopijas.

Saskaņā ar minēto Kredīta līgumu /pers. E/ apņemas pieteicējai izsniegt aizdevumu Ls 130 000, savukārt pieteicēja apņemas

maksāt 22% gadā no faktiski saņemtās kredīta summas, pilnīgi kredītu atmaksājot līdz 2011.gada 31.decembrim. Saskaņā ar

minētajiem nodošanas-pieņemšanas aktiem pieteicēja no /pers. E/ 2008.gada 19.decembrī saņēmusi Ls 60 000, 2009.gada 10.jūlijā

Ls 30 000 un 2009.gada 30.septembrī arī Ls 30 000. Savukārt saskaņā 2009.gada 11.novembra aizdevuma līgumu /pers. F/

pieteicējai izsniedz aizdevumu 60 000 euro apmērā, savukārt pieteicēja viņam maksā procentus par kapitāla lietošanu, 0,5 % mēnesī

no neatdotās aizdevumu daļas, aizdevuma atmaksas termiņš – 2013.gada 31.decembris, kavējuma gadījumā /pers. F/ ir tiesības

prasīt no pieteicējas kavējuma naudu 0,1% apmērā par katru nokavēto dienu.

[9.1] 2011.gada 28.decembrī Dienests nosūtījis pieprasījumu Igaunijas nodokļu administrācijai sniegt informāciju par /pers. F/

gūtajiem, deklarētajiem ienākumiem Igaunijas Republikā, kā arī saņemt no viņa paskaidrojumu par darījumiem ar pieteicēju (lietas

1.sējuma 119. – 124.lapa). Atbildi uz šo pieprasījumu, kā arī /pers. F/ 2012.gada 13.aprīļa paskaidrojumu Dienests saņēmis

2012.gada 24.aprīlī. Šajā paskaidrojumā /pers. F/ norādījis, ka pieteicējai izsniedzis aizdevumu 60 000 euro apmērā. Pieteicēja

līgumu parakstījusi 2009.gada 11.novembrī, aizdevumu atmaksa viņai jāveic līdz 2013.gada 31.decembrim, savukārt procentu likme

0,5% mēnesī sākās, kad aizdevums netiek atgriezts laikā. Aizdevuma summa pieteicējai nodota skaidrā naudā kafejnīcā Rīgā,

naudas zīmes bijušas 100 un 500 euro banknotēs. Līdz paskaidrojuma sniegšanas brīdim pieteicēja aizņēmumu nav atmaksājusi, arī

procentus nav maksājusi. Aizdevuma garants esot draugs /pers. K/, caur kuru viņš pazīstot /pers. L/, un Igaunijas likumi (lietas

1.sējuma 117. un 118.lapa). Savukārt Igaunijas nodokļu administrācijas sniegtajā informācijā norādīts, ka laika posmā no 2006.gada

līdz 2010.gadam /pers. F/ nav saņēmis nekādus ar nodokli apliekamus ienākumus, arī neviens Igaunijas nodokļu maksātājs šajā laika

periodā nav deklarējis maksājumus /pers. F/. Viņš arī nav iesniedzis IIN deklarāciju par laika periodu no 2006.gada līdz 2010.gadam.

Saskaņā ar /pers. F/ paskaidrojumu laika periodā no 2009. līdz 2010.gadam viņš vairākas reizes bijis Latvijā, taču precīzus datumus

nosaukt nav varējis, arī prasītos aizdevuma līgumus un citus saistītos dokumentus viņš neiesniedza (lietas 1.sējuma 124.lapa).

2013.gada 10.februāra paskaidrojumā pieteicēja norādījusi, ka ar /pers. F/ iepazinusies jau diezgan sen, tā kā bijuši paziņas un

viņam bijusi iespēja naudu aizdot, pieteicēja arī aizņēmusies no viņa naudas līdzekļus. /pers. F/ naudu pieteicējai izsniedzis vairākās

reizēs (apmēram piecās). Noslēdzot līgumu ar /pers. F/, nekādi drošības līdzekļi prasīti netika, tikai pats aizdevuma līgums (lietas

1.sējuma 77.lapa). Arī Audita nobeiguma sarunas laikā pieteicēja mutiski norādījusi, ka /pers. F/ pazīst personīgi un nekādu

informāciju par/pers. K/, uz kuru norādījis /pers. F/, pieteicēja nav sniegusi (lietas 1.sējuma 38.lapa).

Novērtējot šos iepriekš konstatētos apstākļus par pieteicējas deklarēto darījumu ar /pers. F/, tiesa secina, ka to kopums liecina par

šāda darījuma faktisko neesību. Pirmkārt, no Igaunijas nodokļu administrācijas saņemtā informācija liecina par to, ka /pers. F/ nav

bijuši šādi naudas līdzekļi, kurus aizdot pieteicējai. Otrkārt, konstatējamas pretrunas starp pieteicējas un /pers. F/ paskaidroto par

aizdevuma darījuma apstākļiem, proti, /pers. F/ norādījis, ka aizdevumu summu 100 un 500 euro banknotēs pieteicējai nodevis

skaidrā naudā kafejnīcā Rīgā, tātad vienā reizē, savukārt pieteicēja paskaidrojusi, ka aizņēmumu no /pers. F/ saņēmusi Rīgas

kafejnīcās vairākās reizēs (aptuveni piecās) pa daļām un dažādās summās, turklāt /pers. F/ norādījis, ka aizdevuma garants esot

draugs /pers. K/, caur kuru viņš pazīstot pieteicēju, bet pieteicēja par šādu /pers. K/un garantu neko nav norādījusi, minot, ka bez

aizdevuma līguma nekādu drošības līdzekļu nav. Treškārt, pretrunas konstatējamas arī starp pieteicējas paskaidroto, ka aizdevumu

viņa saņēmusi vairākās reizēs (aptuveni piecās) pa daļām, un pašā aizdevuma līgumā noteikto, ka aizdevējs aizdevumu nodod pie šī

līguma parakstīšanas skaidrā naudā. Ceturtkārt, /pers. F/ nav varējis iesniegt Igaunijas nodokļu administrācijai tās prasīto 2009.gada

11.novembra aizdevuma līgumu, turklāt viņš savā paskaidrojumā arī norādījis uz neatbilstošiem šī līguma nosacījumiem, jo saskaņā ar

šo līgumu pieteicēja viņam maksā procentus par kapitāla lietošanu, 0,5 % mēnesī no neatdotās aizdevumu daļas, kā arī kavējuma

naudu 0,1% apmērā par katru nokavēto dienu pēc 2013.gada 31.decembra, savukārt savā 2012.gada 13.aprīļa paskaidrojuma viņš

norādījis, ka procentu likme 0,5% mēnesī sākās, kad aizdevums netiek atgriezts laikā. Piektkārt, kritiski vērtējama darījuma

ekonomiskā būtība, /pers. F/ aizdodot ievērojamus naudas līdzekļus pieteicējai, neprasot nodrošinājumu (ķīlu) gadījumam, ja

pieteicēja par to pilnībā nenorēķināsies.

[9.2] 2012.gada 19.aprīlī Dienests nosūtījis /pers. E/ vēstuli Nr.23.21/31265 ar lūgumu sniegt informāciju par pieteicējai izsniegto

aizdevumu apstākļiem. 2012.gada 14.maijā Dienests no /pers. E/ saņēmis paskaidrojumu, kurā viņa norādījusi, ka līdz paskaidrojuma

sniegšanas brīdim pieteicēja nav veikusi nevienu maksājumu saskaņā ar 2008.gada 7.janvāra kredīta līgumu, kā rezultātā /pers. E/

nav atmaksājusi saņemtos aizdevumus SIA /Nosaukums A/. Iesnieguma pielikumā /pers. E/ pievienojusi gan 2008.gada 7.janvāra

kredīta līguma kopiju, gan 2008.gada 19.decembra, 2009.gada 10.jūlija un 30.septembra nodošanas-pieņemšanas aktu kopijas, gan

arī 2008.gada 12.novembra un 2009.gada 8.jūlija aizdevumu līgumu kopijas (lietas 1.sējuma 116., 170. un 171.lapa).

2013.gada 10.februāra paskaidrojumā pieteicēja norādījusi, ka bieži apgrozījusies uzņēmēju vidū, kur arī satikusi /pers. E/. Sākotnēji

pieteicēja ar viņu gribējusi veidot kopuzņēmumu, bet laika trūkuma dēļ /pers. E/ aizdevusi naudas līdzekļus pieteicējas

uzņēmējdarbībai, kura izrādījusies neveiksmīga. Naudu /pers. E/ aizdevusi pa daļām, nekādi drošības līdzekļi nav ne prasīti, ne arī

solīti.

2013.gada 19.martā Dienestā saņemts /pers. E/ paskaidrojums, kuru viņa sniegusi pēc pieteicējas lūgumu. Šajā paskaidrojumā

/pers. E/ atkārtoti apliecinājusi pieteicējai izsniegtā aizdevuma esību, norādot, ka aizdevums izsniegts ar mērķi veikt pieteicējai

piederošās SIA /Nosaukums B/ komercdarbības paplašināšanu un apgrozījuma palielināšanu. Vienlaicīgi /pers. E/ arī norādījusi, ka

līguma noslēgšanas dienā pieteicējai nav piederējuši ne nekustamie īpašumi, ne arī kustamā manta, kuru vērtība nodrošinātu

aizdevuma apmēru, kādēļ viņai aizdevumu nav piešķīrušas kredītiestādes, līdz ar to līgums pastiprināts ar līgumsodu (kredīta līguma

7.sadaļa). Paskaidrojumam /pers. E/ pievienojusi 2008.gada 28.novembra un 2009.gada 31.jūlija kases izdevumu orderu Nr.184 un

108 kopijas, kā arī precizētu likvidētās SIA /Nosaukums A/ bilances par 2008.gadu kopiju, kurā cita starp norādīts, ka minētā

komercsabiedrība izsniegusi aizdevumu Ls 98 500 apmērā uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai (lietas 1.sējuma 157. – 162.lapa).

Tomēr saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ 2008. un 2009.gada pārskatiem, kas Dienestā iesniegti attiecīgi 2009.gada 30.aprīlī un

2010.gada 30.aprīlī, minētā komercsabiedrība nav izsniegusi aizdevumus ne akcionāriem, ne dalībniekiem, ne arī vadībai (lietas

1.sējuma 172.lapa un 2.sējuma 15.lapa). Turklāt saskaņā ar tajā laikā maksātnespējīgās SIA /Nosaukums A/ administratora vadības

ziņojumu minētā komercsabiedrība 2009.gada 9.novembrī pasludināta par maksātnespējīgu (lietas 1.sējuma 174.lapa).

Novērtējot šos iepriekš konstatētos apstākļus par pieteicējas deklarēto aizņēmumu Ls 120 000 apmērā no /pers. E/, tiesa secina, ka

to kopums liecina par šāda darījuma faktisko neesību. Pirmkārt, saskaņā ar /pers. E/ norādīto aizdevumu pieteicējai viņa izsniegusi

no līdzekļiem, ko pati aizņēmusies no SIA /Nosaukums A/, tomēr Dienestā iesniegtajos gada pārskatos šādi aizdevumi nav norādīti,

tādējādi kritiski vērtējamas /pers. E/ 2012.gada 14.maijā iesniegtās 2008.gada 12.novembra un 2009.gada aizdevuma līgumu

kopijas un 2013.gada 19.martā iesniegtās 2008.gada 28.novembra un 2009.gada 31.jūlija kases izdevumu orderu Nr.184 un Nr.108

kopijas, kā arī SIA /Nosaukums A/ bilances par 2008.gadu kopija, kas iesniegti vairākus gadus vēlāk un ir pretrunā ar pašas SIA

/Nosaukums A/ gada pārskatiem. Turklāt /pers. E/ iesniegusi šo dokumentu neapliecinātas kopijas, līdz ar to nav konstatējama to

saistība ar SIA /Nosaukums A/ grāmatvedību. Otrkārt, /pers. E/ 2013.gada 19.marta paskaidrojumā norādījusi, ka 2008.gada beigās

A S /Nosaukums C/ pārstrukturizējusi izsniegto aizdevumu, uzdodot SIA /Nosaukums A/ pārdot vienu no ieķīlātajiem minētās

komercsabiedrības nekustamajiem īpašumiem – degvielas uzpildes staciju un kafejnīcu Straupes pagastā. 2008.gada 11.decembrī

parakstīts darījuma konta līgums un AS /Nosaukums C/ saņemto pirkuma maksu Ls 360 000 pilnā apmērā novirzījusi SIA /Nosaukums

A/ kredītsaistību dzēšanai, savukārt 2009.gada septembrī SIA /Nosaukums A/ saņēmusi Cēsu rajona tiesas lēmumu, ar kuru nodota

bezstrīdus piespiedu izpildei SIA /Nosaukums A/ hipotekārā saistība pret AS /Nosaukums C/ par Ls 251 008,70. Tātad šie apstākļi

savukārt liecina, ka SIA /Nosaukums A/ ne 2008.gadā, ne arī 2009.gadā nebija naudas līdzekļu kasē, pretējā gadījumā uzņēmums

būtu pildījis uzņemtās saistības un nebūtu spiests pārdot ne degvielas uzpildes staciju, ne arī vēlāk nonākt maksātnespējā. Treškārt,

pat, ja pieņemtu, ka SIA /Nosaukums A/ kasē bija skaidras naudas līdzekļi, kritiski būtu vērtējama darījuma ekonomiskā būtība, /pers.

E/ aizdodot ievērojamus naudas līdzekļus pieteicējai, neprasot nodrošinājumu (ķīlu) gadījumam, ja pieteicēja par to pilnībā

nenorēķināsies. Turklāt šajā gadījumā nebūtu saprotams arī mērķis, ar kādu /pers. E/ aizņemtos no sev piederošas un finansiālās

grūtībās nonākušās komercsabiedrības, lai to aizdotu pieteicējai, veicot ieguldījumus /pers. E/ nepiederošajā komercsabiedrībā.

[9.3] Pieteicēja savā 2013.gada 10.februāra paskaidrojumā norādījusi, ka naudas līdzekļi no /pers. E/ un /pers. F/ ņemti krīzes

situācijas pārvarēšanai un uzņēmējdarbības uzlabošanai, visa nauda ieguldīta SIA ar domu, ka turpmākos gados ar peļņu tiks atdots

(lietas 1.sējuma 78.lapa). Tātad pati pieteicēja ir norādījusi, ka viņas skaidrās naudas uzkrājumi nav veidojušies no minētajiem

aizņēmumiem, tādēļ pat gadījumā, ja pieteicēja būtu saņēmusi šādus aizņēmumus, nauda būtu ieguldīta savā komercsabiedrībā SIA

/Nosaukums B/(lietas 1.sējuma 78.lapa).

Arī pieteicējas papildu deklarācijās vienlaicīgi norādītie skaidrās naudas uzkrājumi un neatmaksātie (saņemtie) aizņēmumi

kopsakarā ar aizņēmumu līgumu nosacījumiem nav ne loģiski, ne arī ekonomiski izskaidrojami. Tā, piemēram, papildu deklarācijā par

2010.gadu pieteicēja uz 2010.gada 1.janvāri deklarējusi skaidras naudas uzkrājumus Ls 71 578,24 (60 000 euro + Ls 29 410),

vienlaicīgi norādot, ka uz taksācijas gada sākumiem pieteicējai ir neatmaksāti aizņēmumi Ls 182 397,58 apmērā, tai skaitā /pers. E/

neatmaksātais aizņēmums Ls 120 000 apmērā, par kuru pieteicējai jāmaksā 22% gadā no faktiski saņemtās kredīta summas, un

/pers. F/ neatmaksātais aizņēmums Ls 42 168,24 apmērā, par kuru viņai jāmaksā 0,5 % mēnesī no neatdotās aizdevumu daļas. Līdz

ar to nav izskaidrojams tas, kādēļ pieteicēja skaidrā naudā glabā Ls 71 578,24, nevis atmaksā aizņēmumus, par kuriem pieteicējai

uz 2010.gada 1.janvāri procentu maksājumos papildus jāmaksā aptuveni Ls 18 000.

Līdzīgi arī ar pieteicējas norādīto 2007.gadā saņemto kredītu, kura neiztērēto daļu Ls 5000 līdz Ls 7000 apmērā viņa uzkrājusi skaidrā

naudā, ņemot vērā iepriekš konstatētos faktiskos apstākļus nav konstatējams ne loģisks, ne arī ekonomisks pamats šādu līdzekļu

uzkrāšanai.

[10] Ņemot vērā visu sprieduma iepriekšējā punktā minēto, tiesa atzīst, ka Dienests Lēmuma pieņemšanas brīdī pamatoti secinājis,

ka pieteicējas rīcībā uz 2010.gada 1.janvāri skaidras naudas uzkrājumu nebija, tādēļ arī pamatoti samazināja viņas deklarētos

skaidras naudas uzkrājumus uz 2010.gada 1.janvāri par Ls 71 578,24.

Tomēr izskatāmās lietas tiesvedības laikā pieteicēja tiesā iesniedza Valmieras rajona tiesas 2013.gada 30.septembra lēmumu par

saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kurā norādīts pieteicējas parāds /pers. E/ Ls 77 800 apmērā, kā arī tiesu

izpildītāja 2013.gada 7.oktobra paziņojumus par pienākumu izpildīt iepriekš minēto tiesas nolēmumu un 2013.gada 28.novembra

rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu no pieteicējai izmaksājamās darba samaksas. Pieteicējas ieskatā šie dokumenti pierāda viņas

deklarētā aizņēmuma no /pers. E/ faktisko esību. Savukārt, lai vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītu šos pierādījumus, tiesa kā

liecinieci uz tiesas sēdi izsauca /pers. E/, kā arī pieprasīja informāciju no Limbažu rajona tiesas, kuras tiesvedībā bija civillieta

Nr.21057712 par /pers. E/ maksātnespēju (lietas 2.sējuma 23. un 26.lapa).

Tādējādi tiesa turpmāk novērtēs tiesvedības laikā iegūtos pierādījumus kopsakarā ar iepriekš iestādē iegūtajiem.

[11] Novērtējot tiesvedības laikā iegūtos pierādījumus kopsakarā ar iepriekš iestādē iegūtajiem un pašas pieteicējas tiesas sēdēs

paskaidroto, tiesa secina, ka tie nepierāda pieteicējas deklarētos skaidras naudas uzkrājumus uz 2010.gada 1.janvāri Ls 71 578,24

apmērā esību, gluži pretēji – šie papildus iegūtie pierādījumi tikai apstiprina Lēmuma pamatotību. Šāda secinājuma pamatā ir

sekojoši apstākļi.

Par pieteicējas deklarēto darījumu ar /pers. F/ jauni pierādījumi tiesvedības laikā iesniegti netika, tomēr pieteicējas tiesas sēdē

sniegtā atbilde, ka Aleksejeva vārds ir Aleksejs tiesas ieskatā liecina par to, ka šāda persona nav pieteicējas paziņa, līdz ar to tikai

apstiprina iepriekš secināto, ka šāds darījums faktiski nav noticis.

Attiecībā par pieteicējas deklarēto aizņēmumu Ls 120 000 apmērā no /pers. E/ norādāms, pirmkārt, tas apstāklis, ka /pers. E/

2013.gada 2.septembrī iesniegusi Valmieras rajona tiesā pieteikumu par saistības izpildīšanu, norādot, ka pieteicēja viņai parādā Ls

77 800, pats par sevi nepierāda to, ka šāds aizdevums ir bijis, jo lietā iegūtie un sprieduma 9.punktā minētie pierādījumi liecina par

pretējo, proti, ka viņas rīcībā šādu naudas līdzekļu nebija. Turklāt, ņemot vērā iepriekš secināto, ka /pers. E/ pieteicējai nebija

aizdevusi Ls 120 000, tomēr par šo darījumu bija noformēti attiecīgi dokumenti (līgumi, nodošanas-pieņemšanas akti), tad šādam

pieteikumam par saistību nepildīšanas iesniegšanu ticamība nav piešķirama. Otrkārt, /pers. E/ pieteikumu par saistības izpildīšanu

Valmieras rajona tiesā iesniegusi pēc tam, kad pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā izskatāmajā lietā, turklāt

pieteicējas parādsaistību apmērs norādīts Ls 77 800, kas ir pietiekams, lai izveidotos pieteicējas deklarētie skaidras naudas

uzkrājumi uz 2010.gada 1.janvāri, tomēr šāds apmērs neatbilst 2008.gada 7.janvāra Kredīta līgumā noteiktajam, jo aptuvenām

parādsaistībām uz 2013.gada 2.septembri bija jābūt Ls 214 800 (120 000 + aptuveni 94 800 (22% gadā no faktiski saņemtās kredīta

summas)) apmērā. Arī tiesas sēdē sniegtajā liecībā /pers. E/ nevarēja sniegt skaidru un loģisku skaidrojumu viņas prasībai Ls 77 800

apmērā. Turklāt sākotnēji viņa liecināja, ka tā esot viena no tām summām, ko /pers. E/ aizdevusi pieteicējai, tomēr strīdus darījumā

šādas summas nav, savukārt pēc tam viņa liecināja, ka tā ir summa, kuru viņa uzskatījusi kā atgūstamu (lietas 2.sējuma 71.lapa).

Treškārt, /pers. E/ 2013.gada 2.septembrī Valmieras rajona tiesā iesniegtajā pieteikumā par saistības izpildīšanu, kā pamatojums

norādīts 2008.gada 4.janvāra līgums, saistības izpildes termiņš: 2011.gada 31.decembris, galvenais parāds: Ls 77 800, nolīgtie vai

likumiskie procenti un līgumsods: Ls 0. Tātad salīdzinājumā ar 2008.gada 7.janvāra Kredīta līgumu nesakrīt ne līguma noslēgšanas

datums, ne galvenā parāda summa, ne arī nolīgtie procenti, kas tiesas ieskatā kārtējo reizi apliecina, ka /pers. E/ pieteicējai nebija

aizdevusi Ls 120 000, savukārt 2013.gada 2.septembrī Valmieras rajona tiesā iesniegtais pieteikums par saistības izpildīšanu ir

iesniegts pieteicējas interesēs, lai viņa varētu izvairīties no papildus aprēķinātajiem nodokļu maksājumiem 37 288,03 apmērā.

Ceturtkārt, kaut arī tiesa no Tiesu informācijas sistēmas un Limbažu rajona tiesas atsūtītā /pers. E/ maksātnespējas procesa

pieteikuma konstatē, ka /pers. E/ savas prasījuma tiesības pret pieteicēju Ls 77 800 apmērā norādījusi jau 2012.gada 17.decembrī

(lietas 2.sējuma 74. – 77.lapa), tomēr šāds konstatējums neietekmē tiesas atziņu par to, ka /pers. E/ pieteicējai nebija aizdevusi Ls

120 000. Turklāt šis maksātnespējas procesa pieteikums ir iesniegts jau pēc Dienesta aktīvās rīcības saistībā ar pieteicējas nodokļu

maksājumiem, pieprasot no pieteicējas un saņemot no viņas papildu deklarācijas par 2009., 2010. un 2011.gadu, kā arī pieprasot

paskaidrojumus un saņemot tos no /pers. E/. Piektkārt, tiesas sēdē pieteicēja norādīja, ka /pers. E/ aizdotā nauda uzreiz ieguldīta

pieteicējas uzņēmumā, tādēļ viņas uzkrājums nav veidojies no šī aizdevuma, tā esot bijusi cita nauda (lietas 2.sējuma 72.lapa). Tātad

pēc būtības pieteicēja apliecinājusi iepriekš savā 2013.gada 10.februāra paskaidrojumā norādīto, ka visa no /pers. E/ saņemtā

nauda ieguldīta SIA, tādēļ pat gadījumā, ja pieteicēja būtu saņēmusi šādus aizņēmumus, nauda būtu ieguldīta komercsabiedrībā SIA

/Nosaukums B/.

[12] Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu

maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs (likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pants). No minētās tiesību normas izriet

nodokļu maksātāja pienākums iesniegt pierādījumus par skaidras naudas uzkrājumu veidošanos vai vismaz norādīt ticamu

pamatojumu un apstākļus, kādos tas veidojies, kurus savukārt Dienests varētu pārbaudīt (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamenta 2013.gada 21.augusta sprieduma lietā SKA-605/2013 7.punktu). Nodokļu maksātājam ir jāspēj saprātīgi un ticami

pamatot un pierādīt savas skaidras naudas uzkrājumu izcelsme. Ja ir pamats apšaubīt, ka persona, kuru pieteicējs uzrāda kā

darījuma veicēju, būtu varējusi veikt šādu darījumu, secīgi ir pamats apšaubīt, ka uzkrājumi veidojušies pieteicēja norādītajā veidā.

Tādā gadījumā nevar uzskatīt, ka pieteicējs ir izpildījis savu pierādīšanas pienākumu (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamenta 2013.gada 5.jūlija lēmuma lietā SKA-622/2013 8.punktu).

Izskatāmajā lietā pieteicēja nav spējusi saprātīgi un ticami pamatot un pierādīt savas deklarētās skaidras naudas uzkrājumu izcelsmi,

līdz ar to tiesa arī secina, ka viņas rīcībā uz 2010.gada 1.janvāri nebija skaidras naudas uzkrājumu. Tādējādi tiesa par pamatotu atzīst

pieteicējas deklarēto skaidras naudas uzkrājumu uz 2010.gada 1.janvāri samazinājumu par Ls 71 578,24, kā arī Dienesta

konstatējumu, ka viņas izdevu apjoms 2010.gadā par Ls 76 883,8 (Ls 87 725,88 – Ls 10 842,08) un 2011.gadā par Ls 25 275,35 (Ls

58 363,38 – Ls 33 088,03) pārsniedz viņas ienākumu apjomu, veidojot slēpto apliekamo ienākumu, nevis naudas līdzekļu uzkrājumu.

[13] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti un atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.panta

pirmajai un otrajai daļai, 4.panta otrajai daļai un 31.3 panta pirmajai daļai, kā arī likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrajai

daļai, 32.panta pirmajai, piektajai un septītajai daļai, noteicis pieteicējas 2010. un 2011.gada ar IIN apliekamos ienākumus attiecīgi

Ls 80 015,11 un Ls 27 904,17, kā arī pamatoti, ņemot vērā attaisnotos izdevumus (Ls 270 + Ls 289,13), gada neapliekamo

minimumu (Ls 420 + Ls 540), atvieglojumus par apgādājamajiem (Ls 1512 + Ls 1680) un avansā samaksāto nodokli (Ls 208,07 +

98,29), papildu nomaksai budžetā aprēķinājis IIN Ls 26 273,81 (Ls 20 023,34 + Ls 6250,47), soda naudu Ls 3941,07 (50% no (6007

+ 1875,14)) un nokavējuma naudu Ls 7073,15 (6407,47 + 665,68).

Tādējādi Lēmums atzīstams par pamatotu un tiesību normām atbilstošu, bet pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 12.jūnija lēmuma Nr.22.10/L-15010

atcelšanu.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2014.gada 30.aprīlī.

Tiesnesis G.Ploriņš