Court orders debt collection for consumer loan default including principal, interest, and contract penalty.

Lietas arhīva Nr. C-1892-18/9

ECLI:LV:RPPT:2018:0529.C68497217.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 29.maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnesis J.Stūrmanis,

ar tiesas sēžu sekretāri V. Silovu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu PlusPlus Baltic OÜ prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu

Aprakstošā daļa

2017.gada 9.oktobrī PlusPlus Baltic OÜ (turpmāk - prasītāja) pārstāve ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OÜ filiāle Latvijā cēlusi tiesā prasību

pret /pers. B/ (turpmāk - atbildētājs) par parāda piedziņu, kurā pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717.,

1720., 1753., 1756., 1764., 1811., 1828., 1934. un 1943.pantu lūgts tiesu piedzīt no /pers. B/ par labu PlusPlus Baltie OÜ pamatparādu

4512,45 euro apmērā, līgumiskos procentus 385,91euro, līgumsodu 451,24 euro, likumiskos procentus 2268,25 euro, samaksāto valsts nodevu

535,42 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro un noteikt PlusPlus Baltie OŪ tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no kopējās

neatmaksātās parāda summas no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 10.08.2007 starp LAS “Latvijas Krājbanka” un atbildētāju noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr. BSOO-07-P-

258 (turpmāk tekstā - Aizdevuma līgums), saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegts naudas aizdevums LVL 3000 apmērā jeb 4268,62 euro.

2016.gada 5.aprīlī starp LAS “Latvijas Krājbanka”, SIA “Atlantijas Nami” (likvidēts

2016.gada 23.novembrī), SIA “Krājinvestīcijas” (likvidēts 2017.gada 3.janvārī) (turpmāk tekstā – Kreditors) un prasītāju noslēgts prasījumu

tiesību Cesijas līgums Nr.83/68, saskaņā ar kuru Kreditors cedēja (nodeva) prasītājam un prasītājs pieņēma no Kreditora no Aizdevuma līguma

izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Norāda, ka kreditori nav izmantojuši tiesības vienpusēji izbeigt Aizdevuma līgumu.

2009.gada 30.jūnijā ir iestājies Aizdevuma līguma pilnīgas apmaksas termiņš, taču aizdevums nav atmaksāts, kā arī nav samaksāts līgumsods un

likumiskie nokavējuma procenti. Prasītāja lūdza parādu samaksāt. Pēdējais maksājums no atbildētāja saņemts 2017.gada 7. jūlijā.

Atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumu par prasības pieteikumu.

Prasītāja pilnvarotais pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies tiesā saņemt lūgums skatīt lietu bez tā piedalīšanās, norāda, ka prasību uztur.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, lai gan par lietas izskatīšanas laiku un vietu viņam paziņots savlaicīgi, saskaņā ar Civilprocesa likuma

56.pantu, nosūtot pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīves vietu.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez prasītāja pilnvarotā pārstāvja un atbildētāja

piedalīšanās.

Motīvu daļa

Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa paredz, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem. Izvērtējot prasījumus, tiesa analizē lietas materiālos esošos pierādījumus, to kopumā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta otro daļu, nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 190.panta otrā daļa noteic, ka tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Lietā nodibināts, ka 2016.gada 5.aprīlī starp LAS “Latvijas Krājbanka”, SIA “Atlantijas Nami”, SIA “Krājinvestīcijas” un PlusPlus Baltic OÜ

noslēgts prasījumu tiesību pirkuma līgumu (cesijas līgums) Nr. 83/68, saskaņā ar kuru LAS “Latvijas Krājbanka”, SIA “Atlantijas Nami” un SIA

“Krājinvestīcijas” kā pārdevējs pārdod un PlusPlus Baltic OÜ kā pircējs pieņem kustamās mantas lietu kopību, kas sastāv no prasījuma tiesības pret

debitoriem, kas izriet no dažādām saistībām.

2016.gada 22.aprīļa pieņemšanas - nodošanas aktā Nr. 4 norādīts, ka pārdevējs nodevis pircējam visus dokumentus, kas apliecina kustamās

mantas lietu kopībā ietilpstošo pārdevēja prasījuma tiesību esamību pret /pers. B/.

Par Cesijas līguma noslēgšanu atbildētājs informēts ar 2016.gada 3.maija paziņojumu Nr. 402, kas atbildētājam nosūtīts 2016.gada 5.maijā.

Civillikuma 1798.pants noteic, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp

tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.

Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,

vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata vai labprātīgi.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru)

var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga un cesija ir spēkā pat, ja viņš neko par to nezina.

Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu.

Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis atbilstoši Civillikuma

1401.pantam ir nodibināt saistību tiesību.

Saskaņā Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto

tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Lietā nodibināts, ka 2007.gada 10.augustā starp AS “Latvijas Krājbanka” kā aizdevēju un atbildētāju kā aizņēmēju noslēgts Patēriņa kredīta

līgums Nr. BS00-07-P-258, ar kuru atbilstoši līguma 4.2.punktam atbildētājam tika izsniegts aizdevums 3000 LVL (4268,62 euro) apmērā.

Atbildētājs savas saistības nav pildījis, kā rezultātā uz prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi tiesā atbildētāja neatmaksātā aizdevuma pamatsumma

sastāda 4512,45 EUR, jo 2008. gada 30. decembrī atbildētājs noslēdza vienošanos par saistību izpildes kārtību, kurā piekritis, ka parāda summa ir

3171,37 LVL.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Civilprocesa likuma 1943. pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš paņēmis. Līdz ar ko tiesa

uzskata, ka prasītāja aprēķinātais pamatsummas parāds 4512,45 EUR apmērā piedzenams no atbildētāja.

Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētāja līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 385,91 EUR, kas aprēķināti par laika periodu

no 2007.gada 10.augusta līdz 2009.gada 30.jūnijam.

Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu (Civillikuma 1946.pants).

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (Civillikuma

844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,

kuru apmēru var noteikt līdzēji, savstarpēji vienojoties.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

2007. gada 10. augusta līgumā, puses vienojušās par procentu likmi par kredīta izmantošanu gadā - 16 %.

2008. gada 30. decembra vienošanās par saistību izpildes kārtību, puses vienojušās par procentu likmi par kredīta izmantošanu gadā - 25 %.

No parāda aprēķina redzams, ka līgumiskie procenti aprēķināti no 2007.gada 10.augusta (dienas, kad noslēgts Patēriņa kredīta līgums).

Judikatūrā pausta atziņa, ka prasītājam ir tiesības saņemt līgumiskos procentus, kas uzkrājušies līdz līguma izbeigšanas brīdim (Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 30.janvāra spriedums lietā Nr. SKC-644/2013).

Tiesa secina, ka atbilstoši noslēgtajam līgumam atbildētājam ir pienākums samaksāt līgumiskos procentus, jo puses Līgumā ir vienojušas par

procentu apmēru un to aprēķina kārtību, līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu kas aprēķināti

par laika periodu no 2007.gada 10.augusta līdz 2009. gada 30.jūnijam (līguma beigu termiņš) un saskaņā ar parāda aprēķinu ir 385,91 EUR.

Prasītāja lūgusi piedzīt likumiskos procentus 2268,25 EUR apmērā par laika periodu no 2009. gada 30.jūnija līdz 2017.gada 29.septembrim.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(Civillikuma 844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie

procenti (Civillikuma 1765.pants).

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt atbilstoši Civillikuma 1765.panta otrai daļai likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība

nolīgta [..] līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

No parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs kopumā prasītājai atmaksājis parādu tikai daļēji (ieskaitot pamatsummu, procentus un līgumsodu).

Pamatojoties uz minēto, tiesa konstatē, ka atbildētājs ir kavējis maksājumu termiņus un tiesa atzīst, ka prasītājai saskaņā ar Civillikuma 1756.,

1759.pantu ir tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus, kas saskaņā ar prasītājas sastādīto aprēķinu par laika periodu no 2009. gada 30.jūnija

līdz 2017.gada 29.septembrim ir 2268,25 EUR.

Prasītāja lūgusi piedzīt līgumsodu 451,24 EUR apmērā, kas aprēķināts par laika periodu no 2007.gada 10.augusta līdz 2009.gada 30.jūnijam (10

% no pamatsummas).

Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājs ir kavējis ar līgumu uzņemtās saistības un tiesa atzīst, ka atbildētājam Civillikuma 1716.panta izpratnē ir

pienākums maksāt līgumsodu.

Patēriņa kredīta līguma 5.5.punkts paredz līgumsoda apmēru 0,5 % dienā. Savukārt Patēriņa kredīta noteikumu 8.punkts par līgumsodu noteic, ka

par termiņā neatmaksātu Patēriņa kredītu un /vai nesamaksātiem procentiem aizņēmējam jāmaksā līgumsods Līgumā noteiktajā apmērā, ko aprēķina no

termiņā nesamaksātās summas. Līgumsoda samaksa neatbrīvo aizņēmēju no Līgumā un Noteikumos noteikto saistību izpildes.

Pamatojoties uz minēto, tiesa neapšauba prasītājas tiesības saņemt līgumsodu, jo atbildētājs ir pieļāvis maksājumu nokavējumu un tā kā prasītāja ir

lūgusi piedzīt līgumsodu 10 % apmērā no pamatparāda summas (4512,45 EUR), tiesa uzskata, ka līgumsoda apmērs 451,24 EUR ir taisnīgs un

samērīgs, tādēļ apmierināms pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1756., 1765.pantu atzīstamas prasītājas tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus

seši procenti gadā no neatmaksātā pamatparāda par laiku no sprieduma stāšanās spēkā līdz sprieduma izpildei.

Tā kā prasība tiek apmierināta, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami prasītājai radušies tiesas

izdevumi 538,62 EUR, kas sastāv no valsts nodevas 535,42 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 3,20 EUR.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 42., 189., 191., 192., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu PlusPlus Baltic OÜ, vienotais reģistrācijas Nr. 12273105, parādu 4512,45 EUR,

līgumiskos procentus par laika periodu no 2007.gada 10.augusta līdz 2009. gada 30.jūnijam, 385,91 EUR, līgumsodu par laika periodu no 2007.gada

10.augusta līdz 2009.gada 30.jūnijam, 451,24 EUR, likumiskos procentus par laika periodu no 2009. gada 30.jūnija līdz 2017.gada 29.septembrim,

2268,25 EUR, kā arī tiesas izdevumus 538,62 EUR, pavisam kopā 8156,47 EUR (astoņi tūkstoši viens simts piecdesmit seši euro, 43 centi).

Piedzītās summas samaksa veicama PlusPlus Baltic OÜ filiāle Latvijā, reģistrācijas numurs 40103595574, AS “Swedbank” norēķinu kontā Nr.

LV76HABA0551041569842. Maksājuma mērķi norādot: /pers. B/, personas kods /personas kods/.

Noteikt PlusPlus Baltic OÜ, vienotais reģistrācijas Nr. 12273105, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/,

personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no piedzītās un nesamaksātās pamatparāda summas 4512,45 EUR, ņemot vērā

nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot neatmaksātā pamatparāda apmēru.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2018.gada 29.maijā.

Tiesnesis J.Stūrmanis