Latvian court convicts defendant of attempted robbery and assault, sentencing him to three months imprisonment with police control.

Lieta Nr.11089255014/K29-0967/15

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā, 2015.gada 21.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Signe Grīnberga

ar sekretāri Jeranu Asatrjanu

piedaloties prokurorei Katažinai Carevai

zvērinātam advokātam Aleksandram Serovam

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā apsūdzēts /pers. E/, personas kods /personas kods/, par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas

paredzēts Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā un 176.panta pirmajā daļā.

Pārbaudījusi krimināllietas materiālus, tiesa

konstatēja

/pers. E/ mēģināja izdarīt svešas kustamas mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbības piedraudējumu (laupīšana), un proti:

/pers. E/, 2014.gada 21.decembrī ap plkst. 14.20, atrodoties kopā ar savu paziņu - /pers. F/ pie daudzdzīvokļu nama /adrese/, mantkārīgu motīvu

vadīts, svešas kustamas mantas nolaupīšanas nolūkā, izvilka no kabatas nazi un pielika to pie /pers. F/ vēdera, pieprasot viņam atdot naudu - 300 EUR.

/pers. F/, uztverot pret sevi pavērsto nazi par reālu apdraudējumu savai veselībai un dzīvībai, pateica /pers. E/, ka naudas viņam nav, bet var naudu palūgt

savam kaimiņam. Pēc kā viņi kopā aizgāja līdz daudzdzīvokļu namam /adrese/. Īstenot līdz galam savu noziedzīgo nodomu /pers. E/ neizdevās no viņa

gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo /pers. F/ ieskrēja savā dzīvoklī /adrese A/.

Ar savām darbībām /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā un 176.panta pirmajā daļā.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. E/ sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 15. panta ceturtās

daļas un 176.panta pirmās daļas atzina pilnībā, izdarīto nožēloja un pieteica tiesai lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem noklausoties lietas dalībnieku viedokļus, tiesa nolēma neizdarīt

pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētais pilnībā atzīst savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā, to atzina arī pirmstiesas kriminālprocesā un

tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā /pers. E/ vainu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15. panta ceturtās daļas un

176.panta pirmās daļas.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. E/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 15. panta ceturtās daļas un 176.panta pirmās

daļas ir pareiza un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.

Nosakot soda veidu un mēru /pers. E/, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 46.pantā noteiktos soda noteikšanas vispārējos principus, ņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturtās daļas, noteikumiem /pers. E/ izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā smags nozieguma

mēģinājums.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešās daļas nosacījumiem tiesas sēdē pārbaudīti apsūdzētā /pers. E/ personību raksturojošie dati.

Pārbaudot apsūdzētā personību tiesas sēdē noskaidrots, ka /pers. E/ dzimis /datums/, Rīgā, Latvijas Republikas pilsonis, ar vidējo profesionālo

izglītību, neprecējies, apgādībā personu nav, pirms apcietinājuma strādāja/nosaukums/ par celtnieku, dzīvo /adrese B/, piemērots aizdomās

turētā/apsūdzētā statuss citā kriminālprocesā, kurā piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

/pers. E/ iepriekš sodīts divas reizes, pēdējo reizi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2012. gada 20. martā par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, 180. panta pirmajā daļā un 2532. panta pirmajā daļā, piemērojot Krimināllikuma 50.

panta pirmo daļu, noteikts sods ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu, nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu, spriedums stājies spēkā 2012. gada 14. aprīlī.

Sods izciests, sodāmība dzēsta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par apsūdzētā /pers. E/ atbildību mīkstinošo apstākli atzīstams tas, ka viņš ir vaļsirdīgi atzinies un

nožēlojis izdarīto.

Apsūdzētā/pers. E/ atbildību pastiprinošu apstākļi, saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, nav konstatēti.

Bez ievērības tiesa neatstāj arī to, ka /pers. E/, piekrizdams pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, paātrinājis krimināltiesisku

attiecību noregulēšanu un atvieglojis tiesas procesu, proti, izmantojis savas Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā minētās tiesības uz

sadarbību un izvēlējies vienkāršāka procesa veidu.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam, tiesa vērtē apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, apsūdzētā veselības, materiālo un ģimenes stāvokli. Tiesa

ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma stadiju, jo apsūdzētais ir izdarījis darbības, kas izpaudušās kā nozieguma mēģinājums.

Papildus tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda preventīvo mērķi, un proti, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot

taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu

likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Izvērtējot visus lietas apstākļus, apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, ņemot vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošo

apstākli un atbildību pastiprinošo apstākļu neesamību, kā arī prokurores tiesas debatēs izteikto viedokli par apsūdzētajam piemērojamo sodu īslaicīgas

brīvības atņemšanas veidā, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam nosakāms sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā.

Nosakot konkrētus soda termiņus, tiesa ņem vērā /pers. E/ attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, to ka viņam ir piemērots aizdomās

turētā/apsūdzētā statuss citā kriminālprocesā, kurā piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, secinājumus nav izdarījis un savu uzvedību un attieksmi

pret likuma un morāles normām nav mainījis.

Izvērtējusi minētos apstākļus, tiesa secina, ka /pers. E/ par izdarīto noziedzīgo nodarījumu sods nosakāms Krimināllikuma 176. panta pirmās daļas

sankcijas ietvaros īslaicīgas brīvības atņemšanas soda veidā, prokurores prasītajā apmērā, ko tiesa konkrētajos apstākļos uzskata par /pers. E/

izdarītajam atbilstīgu un taisnīgu soda veidu un mēru.

Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim /pers. E/ piemēroto drošības līdzekli nodošana policijas uzraudzībā, grozāms uz apcietinājumu.

Ņemot vērā apsūdzētā personību, /pers. E/ piemērojams Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā (Krimināllikuma redakcijā līdz 2014. gada 31.

decembrim) paredzētais obligātais papildsods – policijas kontrole, lai pēc pamatsoda izciešanas pakļautu /pers. E/ pastiprinātai uzvedības kontrolei,

tādējādi mazinot recidīva risku, savukārt papildsodu – mantas konfiskāciju, piemērot nav lietderīgi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, /pers. E/ ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2015.gada 8. janvāra līdz 2015.gada 10.

janvārim.

Tiesa konstatē lietā procesuālos izdevumus un uzskata, ka minēto izdevumu atlīdzināšanas pienākums uzliekams apsūdzētajam /pers. E/, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punkta un 368.panta pirmās daļas nosacījumiem.

Tiesas sēdēs apsūdzētā /pers. E/ aizstāvību realizēja zvērināta advokāte Vita Tanasi, kurai saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra

noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas

kārtību” par sniegto juridisko palīdzību no valsts līdzekļiem izmaksājami 76,13 euro.

Jautājums par lietiskajiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, 511.pantu, 512.pantu, 520.pantu, 524.pantu, 527.pantu, 528.pantu,

529.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. E/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 15. panta ceturtajā

daļā un 176.panta pirmajā daļā (Krimināllikuma redakcijā līdz 2014. gada 31. decembrim) un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem, bez

mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz vienu gadu.

Soda termiņu skaitīt no 2015.gada 21. septembra.

Soda termiņā /pers. E/ ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2015.gada 8. janvāra līdz 2015.gada 10. janvārim.

Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim /pers. E/ piemēroto drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā grozīt uz apcietinājumu.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvja darbu šajā procesā Euro 76,13 (septiņdesmit

sešu euro 13 centu) apmērā.

Noteikt 30 dienu termiņu no nolēmuma spēkā stāšanās dienas procesuālo izdevumu labprātīgai nomaksai Valsts kases BIC kods TRELLV22,

NMR 90000050138, kontā Nr.LV68TREL1060001239300, maksājuma veikšanas faktu apliecinošu dokumentu iesniedzot tiesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 634.panta 4.1daļu tiesa izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūtīs izpildei pēc tam, kad beigsies

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Lietiskos pierādījumu – nazi, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma stāšanās spēkā, iznīcināt.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt desmit dienu laikā apelācijas kārtībā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu, iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Signe Grīnberga