Court convicts drunk driver without license for driving under influence and imposes mandatory labor and license revocation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving a vehicle under the influence of alcohol without a valid license. The defendant admitted guilt, and the prosecution argued that no further evidence examination was necessary. The court upheld the conviction based on the defendant's confession and breathalyzer results, imposing mandatory labor and revoking driving rights for one year.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 2. daļa; Krimināllikuma 44. panta 2. daļa; Krimināllikuma 40. panta 1. daļa; Krimināllikuma 35. panta 1. un 2. daļa; 1. punkts; 3. punkts; 5. punkts: When a defendant admits guilt for driving under the influence without a license, the court may impose mandatory labor and revoke driving rights, provided the defendant is capable of performing the labor.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 21210028414
Lietas arhīva Nr. K16-0185-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2014.gada 16.aprīlī
Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis V.Čeraps
ar sekretāri A.Grīnbergu
piedaloties prokuroram I.Deķeram
apsūdzētajam /pers. A/
atklātā tiesas sēdē Brīvības ielā 126. Jēkabpilī. izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 262.panta otrās daļas.
Tiesa konstatēja, ka
Aprakstošā daļa
/pers. A/ izdarīja transportlīdzekļa vadīšanu alkohola ietekmē, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas):
2014.gada 5.aprīlī plkst.02.15 /pers. A/ Jēkabpilī pa Rīgas ielu, virzienā no Zīlānu ielas uz Dārzu ielu, pretrunā ar Latvijas Republikas
Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija Noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk arī - CSN) 39.4.panta prasībām, kas
nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas
tiesību, un pretrunā ar CSN 39.1.1.panta prasībām, kas nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu
vadīšanas stāžs nepārsniedz 2 gadus, aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, vadīja
automašīnu MAZDA 626 ar valsts reģistrācijas numurzīmi /TL numura zīme/ bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa
vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas) un alkohola ietekmē, etilspirta koncentrāciju izelpojamā gaisā, kas ir pielīdzināma
alkohola koncentrācijai asinīs, portatīvais izelpotā gaisa kontroles aparāts Alco Quant6020 Nr.A107243 plkst.02.17 uzrādīja 0,5696
promiles, bet atkārtotā pārbaudē plkst.02.34 uzrādīja 0,5196 promiles.
Tādējādi /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā.
Motīvu daļa
Apsūdzētais tiesas sēdē savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atbilstoši Krimināllikuma 262.panta otrajai daļai atzina pilnīgi.
Apsūdzētais pieteica tiesai lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas sēdē.
Prokurora I.Deķera viedoklis - pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā nav nepieciešams veikt, jo apsūdzētais savu vainu
noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzīst pilnīgi un viņa vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta ar visiem krimināllietas
materiāliem kopumā un savstarpējā saistībā.
Tiesa noklausījusies apsūdzētā un prokurora viedokli, atzina, ka pieteiktie lūgumi ir apmierināmi, jo tie atbilst Krimināllikuma
499.panta nosacījumiem.
Procesā iesaistītajām personām izskaidrotas tādā veidā izskatāmās lietas procesuālā būtība un sekas.
Tiesa atzīst, ka lietas materiāli apstiprina apsūdzētā vainu noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā
daļā, izdarīšanā, kā arī ar paša apsūdzētā vaļsirdīgo atzīšanos. Tiesa atzīst, ka lietas materiālu analīze tiesas sēdē nav
nepieciešama.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas ir kvalificēts pareizi.
Nosakot sodu, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, nodarīto kaitējumu, atbildību
mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus un vainīgā personību.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu noziedzīgais nodarījums, par kuru paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma
262.panta otrās daļas, klasificējams kā mazāk smags noziegums, kur brīvības atņemšanas sods paredzēts līdz vienam gadam.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst, ka apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis ir tāds, ka viņš savu vainu
vaļsirdīgi atzina un izdarīto nožēlo.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, apsūdzētā darbībās atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.
Apsūdzētais /pers. A/ agrāk nesodīts, neprecējies, apgādājamo nav, pagaidām atrodas darba meklējumos.
Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam /pers. A/ nav lietpratīgi piemērot sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, kā arī ņemot vērā viņa
ienākumus, naudas soda piemērošana nav lietderīga. Sods piemērojams saskaņā ar Krimināllikuma 262.panta otrās daļas
nosacījumiem.
Tiesa izvērtējot visus lietas materiālus, apsūdzētā personību, atzīst, ka apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu var piemērot
sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu vai naudas sodu, un var noteikt sodu piespiedu darba veidā. Apsūdzētais /pers. A/ ir
darba spējīgs, un viņa veselības stāvoklis atļauj izciest sodu piespiedu darba veidā. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību obligātu
atņemšanu nosaka Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcija, kur noteikts, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesības tiek atņemtas
uz laiku līdz pieciem gadiem. Krimināllikuma 44.panta otrā daļa nosaka, ka tiesību ierobežošanas laiks nevar būt mazāks par vienu
gadu un lielāks par pieciem gadiem. Tiesa atzīst, ka tiesību ierobežošanas laiks ir nosakāms minimālais, kā paredz Krimināllikuma
44.panta nosacījumi.
Krimināllikuma 40.panta pirmā daļa nosaka, ka piespiedu darbs kā pamatsods vai papildsods ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai
nepieciešamajos darbos, ko notiesātais vai persona, kurai piespiedu darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, izcieš,
veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez
atlīdzības.
Krimināllikuma 35.panta pirmā daļa nosaka, ka Krimināllikumā paredzētais sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura vainīga
noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos nosaka
prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu.
Krimināllikuma 35.panta otrās daļas 1.punkts nosaka, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, 3.punkts nosaka - sodīt
vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, 5.punkts nosaka, ka soda mērķis ir- panākt, lai notiesātais un citas personas
pildītu likumus un atturētos no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.
Tiesas izdevumu lietā nav.
Lietiskie pierādījumi lietai nav pievienoti.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz teikto, vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 499.panta, 511.-512., 520., 528., 529.panta, tiesa
nosprieda
atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 120 (viens simts divdesmit) stundām, bez mantas konfiskācijas, atņemot
transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 1 (vienu) gadu.
Soda izciešanas laiku skaitīt no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Sodu- piespiedu darbs, skaitīt no piespiedu darba izpildes
uzsākšanas dienas.
Uzlikt par pienākumu /pers. A/ desmit darba dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā stāties uzskaitē Valsts probācijas
dienesta Jēkabpils teritoriālajā struktūrvienībā.
Piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā dzīves vietā atcelt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt/noprotestēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā, iesniedzot
sūdzību Jēkabpils rajona tiesā.
Tiesnesis V.Čeraps