Legislator Case Law & Legislation
A420237515 / A42-02375-15 AI generated

Court allows citizen's request for building records, ruling municipal action withholding info unlawful.

Case Number A420237515 / A42-02375-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the municipality's refusal to provide building records and declared its withholding action unlawful. The plaintiff requested documents regarding buildings on their land, noting the municipality had previously transferred ownership of these structures to a private individual. The court found the municipality failed to provide the requested information and ordered the return of the state fee paid by the applicant.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likums 126. pants; Informācijas atklātības likums 15. pants: The court must declare an administrative act unlawful if the authority fails to provide requested information without legal justification and order the return of state fees paid by the applicant.

Keywords

AI generated
administrative procedure law information access request municipal property records unlawful administrative act state fee restitution building ownership transfer public information duty

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likums 126. pants
Administratīvā procesa likums 246. pants
Administratīvā procesa likums 251. pants
Administratīvā procesa likums 255. pants
Administratīvā procesa likums 325. pants
Administratīvā procesa likums 332. pants
Informācijas atklātības likums 15. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. A420237515

Lietas arhīva Nr. A42-02375-15/46

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Valmierā 2015.gada 21.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Solveiga Pone,

piedaloties pieteicējai /pers. A/ un pieteicējas pārstāvim /pers. B/,

atbildētājas Jaunpiebalgas novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Jaunpiebalgas novada domes pārstāvim /pers. C/,

2015.gada 1.decembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc pieteicējas pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu izsniegta rakstveidā pieprasītā informācija (dokumenti) – par Jaunpiebalgas pagasta pašvaldībai piederošajām ēkām un

būvēm, kas atrodas uz zemes īpašuma /Nosaukums A/ ar kadastra apzīmējumu /numurs A/.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvā rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2015.gada 1.jūlijā saņemts pieteicējas pieteikums. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses

2015.gada 1.jūlija lēmumu pieteikums pieņemts, un ierosināta administratīvā lieta.

[2] No lietas materiāliem konstatējams.

[2.1] 2015.gada 10.aprīlī Jaunpiebalgas novada domē saņemts pieteicējas iesniegums, kurā pieteicēja lūdz izsniegt (atsūtīt) dokumentus par būvju

– lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas (ferma) un būvju (skābbarības bedres), kas atrodas uz pieteicējai piederošās zemes ar kadastra numuru /numurs

A/, īpašuma tiesību iegūšanu Jaunpiebalgas pagasta pašvaldībai: kad un uz kāda pamata ir iegūtas īpašuma tiesības un tieši kādas ēkas vai būves ir

Jaunpiebalgas novada pašvaldības īpašumā (sk.lietas 8.lapu).

[2.2] Jaunpiebalgas novada domes 2015.gada 11.maija lēmumā Nr.93 (sēdes protokols Nr.5, 14.§, 1.p.) konstatēts, ka zemes īpašumam

/Nosaukums A/ zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu /numurs A/ir noteikts apgrūtinājums – uz zemes atrodas Jaunpiebalgas pagasta pašvaldībai

piederošas ēkas un būves, taču pašvaldības pamatlīdzekļu sastāvā un bilancē nav „ēkas un būves” /Nosaukums B/. Jaunpiebalgas novada pašvaldības

rīcībā ir dokuments, kas apliecina, ka /Nosaukums B/ pieder fiziskai personai. Jaunpiebalgas novada pašvaldība nolēmusi:

1) lūgt Cēsu zemesgrāmatu nodaļu īpašumā /Nosaukums A/, kadastra Nr./numurs A/, zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu /numurs A/mainīt

ierakstu „uz zemes īpašuma atrodas Jaunpiebalgas pagasta pašvaldībai piederošas ēkas” uz ierakstu „uz zemes īpašuma atrodas citai fiziskai personai

piederošas ēkas”;

2) lūgt zemes īpašnieci pieteicēju iesniegt Cēsu zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu par izmaiņām nekustamā īpašuma /Nosaukums A/,

kadastra Nr. /numurs C/, apgrūtinājumu sarakstā (sk.lietas 7.lapu).

[3] Pieteicēja pieteikumā norāda, ka apsaimniekojot viņai piederošo nekustamo īpašumu /Nosaukums A/, Jaunpiebalgā, kadastra numurs /numurs

A/, saskaras ar nepatīkamu situāciju, ka uz pieteicējas zemes atrodas padomju laikos celta ferma /Nosaukums C/ (lauku saimniecības nedzīvojama ēka)

ar skābbarības bedrēm, kuras tās īpašnieks neapsaimnieko un neuztur pienācīgā kārtībā. Zemesgrāmatas /numurs/ „Lietu tiesības, kas apgrūtina īpašumu”

norādīts, ka uz zemes atrodas Jaunpiebalgas pašvaldībai piederošas ēkas, taču pieteicējas rīcībā nav informācijas, kad un uz kāda pamata par fermas

īpašnieci ir kļuvusi Jaunpiebalgas novada dome. Ņemot vērā minēto pieteicēja lūgusi Jaunpiebalgas novada domei izsniegt dokumentus par minēto ēku

īpašuma tiesību iegūšanu – kad un uz kāda pamata un tieši kādas ēkas un/vai būves ir Jaunpiebalgas pagasta īpašumā.

Pieteicēja norāda, ka minētā informācija nepieciešama, lai risinātu jautājumu par zemes piespiedu nomu un vidi degradējošās un bīstamās situācijas

novēršanu. Pieteicēja vēlējās saņemt informāciju no Jaunpiebalgas novada domes gan kā no būvju īpašnieces, gan kā no pašvaldības, kuras pārraudzības

teritorijā atrodas uz pieteicējas zemes viņai nepiederošas būves, jo ilgstoši neapsaimniekota ferma (lauku saimniecības nedzīvojama ēka) ne tikai degradē

vidi pie pašas šīs ēkas, bet arī apkārtni pie šosejas starp Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu un vispārzināmās /Nosaukums B/, kurā atrodas /pers.Z/ un

/pers.U/ muzejs, apkārtni (muzejs atrodas tieši pret fermu).

Tā vietā, lai starp pieteicēju un Jaunpiebalgas novada domi risinātu zemes lietošanas jautājumus, Jaunpiebalgas novada dome 2016.gada 14.maijā,

izskatot pieteicējas iesniegumu, pieņēma lēmumu Nr.93, ar kuru lūdz pieteicēju kā zemes īpašnieci iesniegt Cēsu zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma

lūgumu par izmaiņām nekustamā īpašuma apgrūtinājumu sarakstā. Ņemot vērā minēto, pieteicēja uzskata, ka Jaunpiebalgas novada dome nav sniegusi

atbildi pēc būtības uz pieteicējas 2015.gada 7.aprīļa iesniegumu, turklāt atbilde nav sniegta likumā noteiktajā termiņā. Savukārt pieņemtā lēmuma

nolēmuma daļa ir prettiesiska, jo saskaņā ar Zemesgrāmatu likumu un likumu „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” nekustamo īpašumu

zemesgrāmatā var ierakstīt tikai tā īpašnieks, balstoties uz šajos likumos noteiktajiem dokumentiem. Taču konkrētajā gadījumā, pirmkārt, jau esošā

Zemesgrāmatā ir ieraksts, ka uz pieteicējas īpašuma atrodas Jaunpiebalgas novada domei piederošas ēkas, otrkārt, pieteicējas rīcībā nav neviens no

dokumentiem, kas ļautu sagatavot nostiprinājuma lūgumu, norādot, kam pieder uz pieteicējas īpašuma esošas ēkas (būves), treškārt, pieteikumu par

fiziskai personai piederošas būves atrašanos uz manas zemes var sagatavot (lūgt sagatavot) personas, kam pieder šī ēkas.

Pieteicēja papildus norāda, ka Zemesgrāmatu likumā ir noteikts, kā izdarāmi ieraksti, tai skaitā, ka ierakstiem ir jābūt īsiem, konkrētiem, jānorāda,

uz kāda pamata un kādas tiesības ir iegūtas, kā arī par fiziskajām personām ir jānorāda datums un vieta, kur fiziskā persona ir dzimusi (likuma 47.un

52.pants). Diemžēl, minētos likuma nosacījumus pieteicējai nav iespējams izpildīt.

[4] Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2015.gada 23.jūlijā saņemti Jaunpiebalgas novada domes rakstveida paskaidrojumi, kur

atbildētāja norāda, ka apstrīdētais lēmums pieņemts pamatojoties uz Jaunpiebalgas novada domes rīcībā esošo informāciju, proti, no grāmatvedības

uzskaites datiem izrietēja, ka pašvaldības pamatlīdzekļu sastāvā un bilancē nav „ēkas un būves” /Nosaukums B/ ferma.

Jaunpiebalgas novada domes rīcībā ir dokuments, kas apstiprina, ka īpašumtiesības uz ēkām, kas atrodas uz pieteicējas nekustamā īpašuma –

zemes gabala, kadastra Nr./numurs A/, pieder fiziskajām personām.

Saskaņā ar notariāli apstiprināto 1994.gada 11.februāra vienošanos, paju sabiedrības /Nosaukums E/ valde vienojās, ka saskaņā ar 1993.gada

15.septembra paju sabiedrības /Nosaukums E/ valdes sēdes lēmumu, Protokols Nr.25, un 1991.gada 21.jūnija likuma „Par lauksaimniecības uzņēmumu

un zvejnieku kolhozu privatizāciju” 19.pantu nodot īpašumā pret kapitāla daļām atsavināto paju sabiedrības mantu, sastāvošu no kūts /Nosaukums C/;

divām skābbarības tvertnēm un artēziskās akas /Nosaukums C/, atrodošos Jaunpiebalgas pagasta /Nosaukums C/, /pers. G/ un /pers. H/, kuri kļūst par

minētās mantas īpašniekiem ar šīs vienošanās parakstīšanas dienu.

Tāpat Jaunpiebalgas novada dome norāda, ka Cēsu rajona Jaunpiebalgas pagasta padome 1995.gada 1.augusta lēmumā Nr.61 (protokola Nr.12)

„Par īpašuma tiesību atjaunošanu” apgrūtinājumu sarakstā nav uzrādījusi apgrūtinājumu – „Uz zemes atrodas Jaunpiebalgas pagasta pašvaldībai

piederošas ēkas un būves”.

Jaunpiebalgas novada dome prasību atzīst daļēji. Pieteicēja nav lūgusi Jaunpiebalgas novada domi sniegt informāciju, t.sk., uzrādīt dokumentus, kas

apliecina ēku (būvju) piederību fiziskām personām, bet gan lūgusi uzrādīt tieši Jaunpiebalgas novada domes īpašumtiesību apliecinošus dokumentus.

Šādus dokumentus Jaunpiebalgas novada dome uzrādīt nevarēja, apstrīdētajā lēmumā norādot, ka domes pamatlīdzekļos un bilancē nav šādas ēkas un

būves.

Jaunpiebalgas novada dome atzīst, ka apstrīdētā lēmuma lemjošā daļa ir atceļama, jo ir pretēja normatīvajos aktos noteiktajam.

Vienlaikus Jaunpiebalgas novada dome norāda, ka var sniegt pieteicējai atbildi pēc būtības, izsniedzot 1994.gada 11.februāra notariāli apstiprinātās

vienošanos kopiju, kas apliecina ēku (būvju) piederību fiziskām personām.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja un pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, minot pieteikumā ietvertos argumentus. Atbildētājas Jaunpiebalgas novada

pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Jaunpiebalgas novada domes pārstāvis pieteicējas pieteikumu neatzina, minot pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida

paskaidrojumos ietvertos argumentus.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir

apmierināms.

[7] No lietas materiāliem konstatējams un lietā nav strīda par to, ka pieteicēja pieprasīto informāciju par īpašuma tiesību uz būvēm iegūšanas laiku

un pamatojumu lietas iztiesāšanas laikā ir ieguvusi. Pieteicējas rīcībā ir 1994.gada 11.februāra Vienošanās par būvju (kūts “/Nosaukums C/”,

skābbarības tvertnes, skābsiena tvertnes un artēziskās akas), kas atrodas uz pieteicējas īpašumā esošās zemes vienības, nodošanu īpašumā (sk.lietas

18.lapu). Tādēļ izskatāmās lietas ietvaros ir izvērtējama pašvaldības faktiskās rīcības, atbildot uz pieteicējas informācijas pieprasījumu, tiesiskums.

[8] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 1.panta pirmo, otro un trešo daļu, ja vien tiesību normās nav noteikti īpaši ierobežojumi, sabiedrībai

ir jābūt pieejamai visai iestādes rīcībā esošajai (attiecīgās iestādes informācijas apritē esošajai) dokumentētajai informācijai, kā arī šādai dokumentētai

informācijai, kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 10.panta pirmo daļu pēc privātpersonas pieprasījuma iestādei ir jāizsniedz tās rīcībā esošā

vispārpieejamā informācija. Šādā gadījumā privātpersonai sava interese informācijas iegūšanai nav jāpamato.

Informācijas atklātības likuma 11.pnta trešajā daļā ir noteikta vispārīgā kārtība (forma) informācijas pieprasīšanai rakstveidā, bet šā panta

ceturtajā daļā – īpašie noteikumi attiecībā par ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanu. Minētajā tiesību normā noteikts, ka ierobežotas

pieejamības informāciju pieprasa rakstveidā. Pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam

tā tiks izmantota. Ja ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem

tā pieprasīta.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 11.panta piekto daļu iestāde var atteikties izpildīt pieprasījumu, ja tas nav noformēts atbilstoši šā panta

trešās un ceturtās daļas noteikumiem vai nav sniegts apraksts, pēc kura šīs ziņas iespējams identificēt.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 12.panta pirmo daļu, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida

atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums pilnīgi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt. Savukārt, ja

pieprasītās informācijas nav iestādes rīcībā, iestāde sniedz izziņu par informācijas atrašanās vietu un, ja tas iestādei ir zināms, norāda, kādā kārtībā

informācija ir pieejama.

No minētā izriet, ka iestādei ir pienākums sniegt noteiktā kārtībā pieprasīto informāciju, ja vien tiesību normās ar mērķi aizsargāt pārvaldes iestāžu

sekmīgumu un efektīvu darbību un nozīmīgas sabiedrības vai personas intereses, nav noteikts informācijas piekļuves ierobežojums. Informācijas

sniegšanas atteikuma gadījumā šādam atteikumam ir jābūt pamatotām ar tiesību normām.

[9] No pieteicējas 2015.gada 7.aprīļa iesnieguma satura izriet, ka pieteicēja ir vērsusies Jaunpiebalgas novada domē, rakstveidā pieprasot

informāciju par būvēm – fermas un skābbarības bedrēm, kas atrodas uz pieteicējai piederošās zemes /Nosaukums C/, Jaunpiebalgas novada

Jaunpiebalgas pagastā, kadastra numurs /numurs D/. Pieteicēja lūgusi izsniegt dokumentus, uz kuru pamata Jaunpiebalgas novada pašvaldība (pirms

teritoriālās reformas – Jaunpiebalgas pagasta pašvaldība) ir ieguvusi īpašuma tiesības uz ēkām. Iesniegums ir noformēts rakstveidā, tajā ir norādīts

informācijas pieprasījuma pamatojums un mērķis, kādam tā tiks izmantota. Minētais iesniegums ir noformēts atbilstoši Informācijas atklātības likuma

11.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajām prasībām ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanai. Iesniegumā pieteicēja ir lūgusi informēt par

Jaunpiebalgas novada domes priekšlikumiem jautājumā par minēto būvju īpašuma tiesību sakārtošanu, kā arī būvju, kuras ir vidi degradējošā stāvoklī,

nojaukšanu vai sakārtošanu. Pieteicējas iesniegums Jaunpiebalgas novada domē saņemts 2015.gada 10.aprīlī.

[10] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmās daļas 3. un 4.punktu iestādei atbilde informācijas pieprasītājam ir jāsniedz 15 dienu

laikā, bet gadījumā, ja informācijas sagatavošanai nepieciešama papildus apstrāde, atbilde sniedzama 30 dienu laikā.

No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicējas iesniegumā minētie jautājumi ir tikuši izskatīti Jaunpiebalgas novada domes 2015.gada 11.maija

sēdē, un ir pieņemts lēmums Nr.93 (sēdes protokols Nr.5; 14§, 1.p.).

Lēmuma konstatējošā daļā norādīts, ka:

1) zemes īpašuma /Nosaukums A/ zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu /numurs A/ir noteikts apgrūtinājums – uz zemes atrodas Jaunpiebalgas

pagasta pašvaldībai piederošas ēkas un būves;

2) pašvaldības pamatlīdzekļu sastāvā un bilancē nav „ēkas un būves /Nosaukums B/;

3) pašvaldības rīcībā ir dokuments, kas apliecina, ka /Nosaukums B/ pieder fiziskai personai.

Jaunpiebalgas novada dome nolēmusi vērsties Cēsu zemesgrāmatu nodaļā, lai grozītu ierakstu par būvēm, kas atrodas uz pieteicējas īpašumā

esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs D/, ierakstu „uz zemes īpašuma atrodas Jaunpiebalgas pagasta pašvaldībai piederošas ēkas” uz

ierakstu „uz zemes īpašuma atrodas citai fiziskai personai piederošas ēkas”. Kā arī Jaunpiebalgas novada dome lēmusi lūgt pieteicēju vērsties Cēsu

zemesgrāmatu nodaļā, lai grozītu pieteicējas īpašuma apgrūtinājuma sarakstu (sk.šā sprieduma 2.2.punktu).

[11] Norādāms, ka minētais pašvaldības lēmums, kaut arī tajā ir ietverta tā pārsūdzēšanas klauzula, nav administratīvais akts, tam iztrūkst būtiska

administratīvā akta pazīme – tiesisku seku radīšana.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību

jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot

faktisko situāciju. Izvērtējot Jaunpiebalgas domes 2015.gada 11.maija lēmumā Nr.93 nolemjošo daļu, secināms, ka ar pieņemtajiem lēmumiem tiesiskās

attiecības netiek ietekmētas, tie pieteicējai nerada tiesiskas sekas.

[12] Jaunpiebalgas novada domes 2015.gada 11.maija lēmumā Nr.93 ir sniegta atbilde uz pieteicējas informācijas pieprasījumu par būvju īpašuma

tiesību iegūšanu, proti, Jaunpiebalgas novada dome ar minēto lēmumu ir sniegusi pieteicējai informāciju par to, ka uz pieteicējas īpašumā esošās zemes

vienības atrodošās būves nepieder pašvaldībai, ka tās pieder fiziskai personai. No minētā nepārprotami izriet, ka Jaunpiebalgas novada dome pieteicējas

pieprasītos dokumentus par pašvaldības īpašuma tiesībām uz minēto būvi nevar izsniegt, jo tādu nav. Tādējādi pašvaldībai nevar būt pienākumu kā

īpašniecei apsaimniekot minētos īpašumus un attiecīgi arī nevar būt priekšlikumu šā īpašuma apsaimniekošanā.

Taču izskatāmajā gadījumā Jaunpiebalgas novada dome, sniedzot atbildi uz pieteicējas informācijas pieprasījumu saskaņā ar Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 10.pantā nostiprināto labu valsts pārvaldības un samērīgu privātpersonu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu sabiedrības interesēs

principu (10.panta trešā un septītā daļa) un Informācijas atklātības likuma 12.panta pirmo daļu (sk.šā sprieduma 8.punktu) nepamatoti aprobežojusies

ar norādi par to, ka šīs būves nav pašvaldības īpašums. No pieteicējas informācijas pieprasījuma satura daļā, kurā izklāstīts informācijas pieprasīšanas

mērķis un pamatojums, ir pietiekami skaidri saprotams mērķis, kādēļ pieteicēja ir vērsusies pašvaldībā. Proti, lai panāktu uz pieteicējai piederošās zemes

esošo būvju apsaimniekošanu, savešanu pienācīgā kārtībā vai arī to nojaukšanu. Tādēļ pašvaldībai bija pienākums sniegt pieteicējai informāciju par būvju

īpašnieku, ja šāda informācija bija pašvaldības rīcībā, vai arī saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 12.panta pirmo daļu jāsniedz pieteicējai izziņa par

šādas informācijas ataršanās vietu.

[13] Papildus norādāms, ka tieši pašvaldībai, kā īpašuma reformas (privatizācijas) īstenotājai, primāri būtu jāpārzina informācija par privatizētajiem

objektiem un gadījumā, ja informācija par privatizācijas procesā pieņemtajiem lēmumiem vairs nav pašvaldības rīcībā, tieši pašvaldībai ir jābūt zināmai

šādas informācijas atrašanās vietai.

Savukārt attiecībā par būvju sakārtošanu, norādāms, ka būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšana saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām”

15.panta 14.punktu ir pašvaldības pienākums.

Pašvaldības kompetence būvniecības jomā ir noteikta Būvniecības likuma 7.pantā. Saskaņā ar Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu

pašvaldība cita starpā pieņem lēmumus par turpmāko rīcību ar tās teritorijā esošām būvēm, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā

stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai tās bojā ainavu;

Saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta ceturto daļu būves īpašnieks nodrošina būves un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā

atbilstu šā likuma 9.panta otrajā daļā būvei noteiktajām būtiskām prasībām. Saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta devīto daļu, ja būve ir pilnīgi vai

daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs būves īpašniekam atbilstoši pašvaldības lēmumam tā jāsakārto vai

jānojauc. Šā lēmuma izpildi nodrošina Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt norādāms, ka, izstrādājot un pieņemot saistošos

noteikumus Nr.25 „Par Jaunpiebalgas novada teritorijas atļauto izmantošanu”, kas apstiprināti ar Jaunpiebalgas novada domes 2009. gada 14.

septembra sēdes lēmumu Nr. 6.§ (protokols Nr. 7), tostarp Jaunpiebalgas pagasta teritorijas plānojuma Apbūves noteikumus, pieteicējas minētā objekta

stāvoklis ir ticis vērtēts, atzīstot to par rekonstruējamu būvi (18.2.punkta 3.apakšpunktu).

[14] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pašvaldība nav pienācīgi sniegusi pieteicējas pieprasīto informāciju un šāda pašvaldības faktiskā

rīcība ir atzīstama par prettiesisku.

[15] Administratīvā procesa likuma 124.pantā noteikts, ka par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksā valsts nodevu 28,46 euro apmērā.

No lietas materiāliem konstatējams, ka par pieteikumu izskatāmajā lietā pieteicēja samaksājusi valsts nodevu 28,46 euro (sk.lietas 6.lapu).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Ņemot vērā šā sprieduma 16.punktā norādīto, pieteicējas samaksātā valsts nodeva 28,46 euro ir

piespriežama no Jaupiebalgas novada pašvaldības.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 255.panta trešo daļu, 325.-332.pantu un Informācijas

atklātības likuma 15.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt /pers. A/ pieteikumu par Jaunpiebalgas novada pašvaldības faktiskās rīcības, pienācīgi nesniedzot /pers. A/ pieprasīto informāciju,

atzīšanu par prettiesisku;

atzīt par prettiesisku Jaunpiebalgas novada pašvaldības faktiskās rīcību, pienācīgi nesniedzot /pers. A/ pieprasīto informāciju;

piespriest no Jaunpiebalgas novada pašvaldības par labu /pers. A/ viņas samaksāto valsts nodevu Ls 28,46 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību

iesniedzot Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Tiesnese S.Pone