Court orders municipality to collect rent arrears and grants interest rights under Civil Procedure Law.

Lietas Nr. C38054615

Lietas arhīva Nr. C-0126-16

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Valkā 2016.gada 1.martā

Valkas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Seisuma

tiesas sēdes sekretāre M.Stale

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. D/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu STRENČU NOVADA DOME prasībā pret /pers. F/ (uzvārds pirms laulības /uzvārds/) par parāda piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

Tiesā saņemts Strenču novada domes (turpmāk prasītājs) prasības pieteikums pret /pers. F/ (turpmāk atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja īres un komunālo maksājumu parādu par dzīvojamo platību /adrese/, kas izveidojies līdz 2015.gada

1.augustam EUR 3593.08 apmērā, valsts nodevu EUR 378.46, ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 4.70, kopā EUR 3976.24.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar atbildētāju 2008.gada 1.februārī noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr.6 par, /adrese/ īri. Dzīvojamā telpa

pieder Strenču novada pašvaldībai, pašvaldība apsaimnieko savu dzīvojamo fondu un sniedz komunālos pakalpojumus. Atbildētājs nav norēķinājies ne

par īri, ne saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Bez tam atbildētājs līdz dzīvojamās platības nodošanai turpināja pieļaut īres un komunālo

pakalpojumu parādus, un uz 2015. gada 1.augustu kopējais parāds sasniedzis EUR 3593.08 apmērā.

Par parāda esamību prasītājs ir nosūtījis 03.10.2013. pretenziju par parādsaistībām. Atbildētājs parādu par īrēto dzīvojamo platību nav samaksājis.

Ja atbildētājs ir brīdināts par šāda parāda esamību un turpināja nemaksāt, tad atbildētājs ir vienaldzīgs pret šādu seku iestāšanos. Līdz prasības celšanas

dienai atbildētājs īres un komunālo maksājumu parādu nav nokārtojis.

Atbildētājs turpināja neveikt maksājumus. Savukārt, 21.07.2015. Sedas pilsētas pārvaldē ieradās atbildētāja māte /pers. H/ kura nodeva pārvaldes

vadītājai /pers. I/ dzīvojamās platības atslēgas un norādīja, ka dzīvojamā platība ir atbrīvota, bet dzīvojamo platības pieņemšanas nodošanas aktu atteicās

parakstīt, par šo faktu /pers. I/ darīja zināmu Prasītājam. Prasītājs 16.09.2015. rakstveidā aicināja Atbildētāja māti /pers. H/ nodod dzīvojamo platību ar

pieņemšanas nodošanas aktu. Atbildētāja māte /pers. H/ nodeva dzīvojamo platību ar pieņemšanas- nodošanas aktu. Prasītājs uzskata, ka atbildētājs

apzināti izvairījās nodot dzīvojamo platību un neveica maksājumus par saņemtiem pakalpojumiem, kā tas izriet no Prasītāja maksājumu kopsavilkuma par

laika periodu no 01.01.2014.- 01.08.2015..

Prasītājs uzskata, ka laika periodā, kopš prasītājs 03.10.2013. bija nosūtījis pretenziju, atbildētājam tika dota iespēja ārpus tiesas kārtībā veikt

samaksu par parādsaistībām. Turklāt atbildētājam bija dota iespēja kopš 03.10.2013. rast risinājumu parādsaistību apmaksai, savukārt atbildētājs nav

uzskatījusi šo faktisko situāciju par būtisku, lai risinātu šo jautājumu pirms tiesas procesa uzsākšanas.

Tādējādi prasītājs pirms prasības celšanas tiesā ir veicis pasākumus, lai noregulētu strīdu ar Atbildētāju līdz prasības celšanai tiesā, kas pēc būtības

nav sekmējies ar panākumiem rast risinājumu ārpustiesas izskatīšanas kārtībā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587. pantu.

2015.gada 10.decembrī lietā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norāda, ka piekrīt daļēji tam, kas rakstīts vēstulē sakarā ar parādu. No

maija 2015.gada izrakstījies no dzīvokļa /adrese / un dzīvo Vācijā. No maija mēneša 2015.gada nesaņem nevienu vēstuli no Strenču pilsētas domes cik

jāmaksā un kurā laikā, kaut bija nomainījis adresi iedzīvotāju reģistrā uz aktuālo. Tā kā nezinājis kas un cik ir parāda. Neatsakās maksāt un grib

noregulēt konfliktu.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers. D/ uzturēja prasību spēkā un prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamatiem. Papildus

paskaidroja, ka atbildētājs līdz 2012.gadam maksājumus veicis neregulāri un prasītājs jau vienreiz vērsies tiesā ar prasību brīdinājuma kārtībā.

Atbildētājs piedzīto parādu nomaksājis, bet tekošais parāds turpinājis augt. Parāds no 2012.gada janvāra mēneša līdz 2015.gada augusta mēnesim ir

sasniedzis EUR 3593.08. Norādīja, ka atbildētājs šajā laika posmā nav veicis nevienu maksājumu. Lūdz prasības pieteikumu apmierināt.

Tiesas sēdē atbildētājs /pers. F/ nav ieradies. Par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojis, nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt. Par tiesas sēdes vietu

un laiku atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56.2 panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ar tiesas pavēsti, kas nosūtīta uz atbildētājas deklarēto

dzīvesvietu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2 panta otro daļu par tiesas sēdi atbildētājam paziņots, ko apliecina Vācijas 2015.gada 18.decembra

dokumentu izsniegšanas vai neizniegšanas apliecinājums, kurā norādīts, ka atbildētājam dokumenti izsniegti 2015.gada 26.novembrī.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 1.un 2.punktu pusēm ir pienākums pēc tiesas aicinājuma ierasties tiesā un savlaicīgi

rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi. Tiesa secina, ka atbildētājs ir apzināti attecies no savu tiesību realizēšanas un

uzņēmies risku par to, ka lieta var tikt izskatīta bez viņa klātbūtnes.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja

vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Uzklausījusi tiesas sēdē prasītāja pārstāves viedokli, ka lietu var izskatīt, tiesa nolēma lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes, jo nekonstatēja tādus

apstākļus, kas dotu pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai saskaņā ar Civilprocesa likuma 209. un 210.pantiem.

MOTĪVU DAĻA

Uzklausījusi tiesas sēdē prasītāja pilnvarotās pārstāves /pers. D/ sniegtos paskaidrojumus, iepazinusies ar prasības pieteikumu, tam pievienotajiem

pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir

mantiska vērtība. Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā noskaidrots, ka 2008. gada 1.februārī starp prasītāju un /pers. F/ (pēc uzvārda maiņas /uzvārds/) noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr.6

par /adrese/ īri uz nenoteiktu laiku.

Civillikuma 2112. pants nosaka, ka īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei par zināmu īres maksu kādas lietas lietošanu. P i e z

ī m e. Sevišķi noteikumi par izīrējamām telpām atrodas likumā par telpu īri.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir

dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Attiecībā uz pašvaldībai piederošajām dzīvojamām telpām ir jāievēro arī likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 5.panta otrā daļa, saskaņā ar

kuru pašvaldībai piederošu dzīvojamu telpu tās pārvaldītājs izīrē, pamatojoties uz pašvaldības institūcijas attiecīgu lēmumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos un maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama (..) dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos un kārtībā.

Saskaņā ar noslēgtā līguma 2.punktu maksājumi jāizdara ne vēlāk kā līdz katra mēneša 15.datumam par iepriekšējo mēnesi.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta pirmās daļas 1.punktu pamatpakalpojumi, kuri nesaraujami ir saistīti ar dzīvojamās telpas

lietošanu ir: apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana.

Dzīvojamās telpas īres līguma 4.1.7. punktā noteikts, ka izbeidzot līgumu pēc savas iniciatīvas, mēneša laikā nodot izīrētājam īrētās telpas

apdzīvojamā stāvoklī, kā arī iekārtas un ierīces atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktam, ne sliktākā stāvoklī, kāds fiksēts pieņemšanas-nodošanas aktā.

2015.gada 21.jūlijā Sedas pilsētas pārvaldes vadītājaa /pers. I/ ziņojumā norādīts, ka 21.07.2015. Sedas pilsētas pārvaldē ieradās

dzīvokļa /adrese/īrnieka /pers. F/ māte, /pers. H/, kura nodeva dzīvokļa atslēgas ar norādi, ka dzīvoklis atbrīvots no mēbelēm un atteikusies nodot

dzīvojamo telpu ar dzīvokļa nodošanas- pieņemšanas aktu. Norīkota 22.07.2015 IATNN vadītāja vietnieks /pers. M/ apsekot dzīvojamo telpu un

sagatavot dzīvojamo telpu apsekošanas aktu. Pievienots 16.09.2015. paziņojums /pers. H/, kurā prasītājs aicinājis personu parakstīt dzīvokļa

nodošanas- pieņemšanas aktu. Pievienots 2015.gada 22.jūlijā parakstītais dzīvojamo telpu apsekošanas akts Nr. 78.

Izbeidzoties īres tiesiskām attiecībām, atbildētājs nav norēķinājies ar prasītāju par īri un komunālajiem maksājumiem, kā rezultātā izveidojās parāds

EUR 3593.08 apmērā, ko apliecina lietas materiāliem pievienotie rakstveida pierādījumi: kopsavilkums par maksātājiem par laika periodu no

01.10.2012.-31.08.2013. un no 02.01.2014.-20.10.2015.; 2015.gada 31.jūlija rēķins Nr. /numurs/.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ar līgumu uzņemtās saistības nav pildījis, nav maksājis par īri un saņemtajiem pakalpojumiem. Tāpat tiesai

nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētāja parāda apmēru.

Tā kā atbildētājs nepildīja savas uzņemtās saistības prasītājs 2013.gada 3.oktobrī sagatavoja un 07.10.2013. nosūtīja atbildētājam paziņojumu par

īres un komunālo pakalpojumu parādsaistībām.

Atbildētājs nav reaģējis uz prasītāja sūtīto paziņojumu par parāda samaksu, savas saistības pret prasītāju nav izpildījis.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 92.pantam pierādījumi lietā ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme

lietas izspriešanā.

No minētā secināms, ka tiesa pati pierādījumus neievāc, bet pamato savu spriedumu ar lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem, kas izriet arī

no civilprocesā nostiprinātā sacīkstes principa (Civilprocesa likuma 10.pants). Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst

pierādīšanas priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti (meklējamie fakti). Turklāt jāievēro, ka meklējamos faktus

norāda puses, taču to faktu sastāvu, kas jāpierāda lietā, galīgi nosaka tiesa saskaņā ar tām materiālo tiesību normām, kuru hipotēzēs ir norādīti fakti, kas

nosaka pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tām atbilstošus pienākumus (sk. Civilprocesa likuma komentāri. Trešais

papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 32.lpp.)

Izvērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pilnībā pierādīta un apmierināma. Atbildētājs nav apstrīdējis prasības pieteikumā

minētos faktus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša

parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Pamatojoties uz augstāk minēto no atbildētāja prasītāja labā piedzenams īres un komunālo maksājumu parāds EUR 3593.08.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu spriedumā par naudas summu piedziņu norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus un norādīt arī procentu apmēru.

Iesniedzot prasību tiesā, prasītājs nav pieteicis tiesai lūgumu atzīt prasītāja tiesības saņemt par laiku līdz sprieduma izpildes dienai likumiskos

procentus no piedzītās summas.

Judikatūrā (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 14.februāra spriedums lietā Nr. SKC-75; 2009.gada 25.novembra lēmumā

lietā Nr. SPC-111, 2013.gada 26.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC- 1106) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs,

līdz ar ko tiesām minētās normas izpratnē, apmierinot prasību par naudas summas piedziņu, pienākums, neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem,

noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus.

Kaut arī prasītājs nav pieteicis lūgumu par tiesībām saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei, tiesa, ņemot vērā Civilprocesa

likuma 195.panta nosacījumus, atzīst, ka prasītājam ir tiesības līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājiem likumiskos

6% gadā no nesamaksātā galvenā parāda, ievērojot Civillikuma 1763. pantu, atbilstoši kuram, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. No atbildētāja prasītāja labā piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 378.46 un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par korespondences nosūtīšanu EUR 4.70, ko prasītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 40.panta pirmo daļu

samaksājis iesniedzot prasības pieteikumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Vadoties no izteiktā un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 33., 34., 41.p.1.d., 195., 204.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. F/ (uzvārds pirms laulības /uzvārds/), personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese C/par labu STRENČU

NOVADA DOMEI, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese B/, īres un komunālo maksājuma parādu, kas saistīti ar dzīvokļa

Nr.17, /adrese/, īri EUR 3593.08 valsts nodevu EUR 378.46, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumu EUR 4.70, kopā EUR 3976.24 (trīs tūkstoši

deviņi simti septiņdesmit seši euro un 24 centi).

Parāda samaksa veicama Strenču novada domei, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ norēķinu kontā Valsts kasē Nr./konta numurs/.

Noteikt tiesības STRENČU NOVADA DOMEI , par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos sešus procentus

no simta gadā no parāda pamatsummas EUR 3593.08, ievērojot Civillikuma 1763.pantā minētos procentu pieauguma ierobežojumus.

Noteikt atbildētājam labprātīga sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu Strenču novada dome var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, bet /pers. F/ 20 dienu laikā no sprieduma

noraksta izsniegšanas dienas Vidzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Valkas rajona tiesā. Ja nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par

sprieduma noraksta izsniegšanu (Civilprocesa likuma 56.2 pants) /pers. F/, spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas.

Tiesnese I.Seisuma