Court partially allowed bank's small claims debt recovery, reducing penalty due to insufficient funds.
Legislator summary
AI generatedThe Daugavpils Court partially dismissed the bank's small claims action against a borrower for non-payment of a loan. While the court ordered repayment of the principal, agreed interest, and a reduced penalty, it rejected the full penalty claim because the borrower failed to maintain sufficient funds in their account for scheduled payments. The court applied the Civil Procedure Law to award the plaintiff's court costs proportionally to the partial success of the claim.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law; Partial performance; Insufficient funds; Penalty reduction: When a borrower fails to maintain sufficient funds for scheduled payments, the court may reduce contractual penalties proportionally while upholding the principal debt and interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C12117115
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī 2015.gada 26.oktobrī
Daugavpils tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Kromāne
rakstveida procesā izskatīja AS „NORVIK BANKA” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par naudas piedziņu. Tiesa
k o ns t a t ē ja :
2014.gada 29.decembrī tiesā saņemta AS „NORVIK BANKA” (turpmāk – Banka vai Prasītājs) maza apmēra prasība pret /pers. C/
(turpmāk – Atbildētāja) par naudas piedziņu. Prasības pieteikumā tiek lūgts piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam kopējo parādu 1905,20 euro
apmērā, kas sastāv no:
1) pamatparāda summas 1098,63 euro apmērā;
2) līgumiskiem procentiem 401,24 euro apmērā;
3) likumiskajiem procentiem 16,25 euro apmērā;
4) līgumsoda 389,08 euro apmērā.
Papildus Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam visus tiesāšanās izdevumus un noteikt Prasītājam tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1756., 1757.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765., 1811.,
1943.pantu, 1946.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 1., 23.pantu, 26.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu, 195.pantu, 250.18 panta pirmo daļu un
406.6 panta trešo daļu.
Prasības pieteikumā tiek paskaidrots, ka 2012.gada 9.janvārī, veicot Atbildētājas iepriekšējo parāda saistību pārstrukturēšanu, starp
Prasītāju un Atbildētāju tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.PTKR008802 (turpmāk – līgums), saskaņā ar kuru Atbildētājai tika
piešķirts aizdevums 1180,53 euro apmērā, Atbildētājas saistību pilnīgai izpildei pret Prasītāju. Tiek paskaidrots, ka saskaņā ar
Līguma 1.3.punktu gada procentu likme tika noteikta 22,48 %, bet aizdevuma atmaksas termiņš tika noteikts 2017.gada 28.janvāris.
Saskaņā ar Līguma maksājumu grafiku Atbildētājai bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 28.datumam, nodrošinot, lai maksājumu
grafikā norādītajos datumos Atbildētājas kontā ir pietiekošs naudas daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai. Saskaņā ar Līguma
3.1.punktu, par katru Līgumā norādītās saistības izpildes kavējuma dienu Atbildētāja maksā Prasītājam līgumsodu 0,15 % apmērā no
savlaicīgi nesamaksātās summas, ja nokavējums saistīts ar neiespējamību veikt naudas līdzekļu norakstīšanu no norēķinu konta
naudas trūkuma vai citu Prasītāja neatkarīgu apstākļu dēļ. Līguma 3.3.punkts nosaka, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo Atbildētāju no
Līgumā noteikto saistību izpildes. Tiek paskaidrots, ka Atbildētāja nepildīja ar Līgumu uzņemtās saistības, jo nenodrošināja, lai
maksājumu grafikā norādītajos datumos Atbildētājas kontā ir pietiekošs naudas daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai. Prasītājs
norāda, ka pēdējais maksājums ir saņemts 2013.gada 3.aprīlī 42,69 euro apmērā. Norādīts, ka saskaņā ar Līguma 2.3.2.punkta
noteikumiem, Prasītājam, ir tiesības pirms termiņa izbeigt līgumu un pieprasīt no Atbildētājas pirms termiņa (desmit dienu laikā no
Prasītāja rakstveida paziņojuma nosūtīšanas dienas) nodrošināt norēķinu kontā kredīta summu, aprēķināto procentu un līgumsodu
summu, ja Atbildētāja pārkāpj kādu no līguma noteikumiem. Līguma 2.2.1.punkts nosaka, ka Atbildētājai ir pienākums atmaksāt
kredītu un maksāt procentus par kredīta izmantošanu maksājumu grafikā noteiktā kārtībā, nodrošinot nepieciešamo naudas summu
norēķinu kontā. Tiek paskaidrots, ka ar 2014.gada 11.septembra paziņojumu par Līguma pirmstermiņa izbeigšanu un atbilstoši
Līguma 2.3.2.punktam, Atbildētājai tika dots 10 dienu termiņš saistību izpildei, taču Atbildētāja saistības neizpildīja, līdz ar to līgums
tika izbeigts ar 2014.gada 22.septembri. Prasītājs atsaucoties uz Civillikuma 1756., 1757., 1765. pantu norāda uz tiesībām aprēķināt
likumiskos sešus procentus no simta gadā. Prasītājs norāda, ka aprēķināja līgumiskos procentus līdz 2014.gada 22.septembrim
(līguma uzteikuma datums), savukārt, sākot ar 2014.gada 23.septembri Prasītājs ir tiesīgs aprēķināt likumiskos procentus. Likumiskie
procenti tiek aprēķināti par laika periodu no 2014.gada 23.septembra līdz 2014.gada 17.decembrim, kas sastāda 16,25 euro
apmērā.
Atsaucoties uz Civillikuma 1759.pantu, Prasītājs norāda, ka Prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos procentus no faktiski neatmaksātās aizdevuma
summas, t.i. 6% gadā par laiku no sprieduma pieņemšanas dienas līdz sprieduma izpildei.
Prasības pieteikuma noraksts ar attiecīgiem dokumentiem Atbildētājai atbilstoši Civilprocesa likuma 148. un 250.21 panta prasībām tika nosūtīti
ierakstītajā sūtījumā pēc Atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adreses. Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par celto prasību tiesā nav iesniegusi, ka arī
tiesas sūtītos sākotnējās prasības dokumentus pēc savas deklarētās dzīvesvietas adreses nav saņēmusi (lietas 27.-28.lapa).
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neatzina par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties
uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu lietā tika pieņemts lēmums par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem
saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu ierakstītajos sūtījumos tika nosūtīti paziņojumi (lietas 1., 29.-30.lapa), tiesas sūtītos dokumentus
Atbildētāja nav saņēmusi (lietas 31.-32.lapa), jo pasta sūtījums tika atgriezts atpakaļ tiesai ar norādi, ka adresāta nebija mājās, pēc aicinājuma uz pasta
nodaļu nav ieradusies, tādēļ ir beidzies sūtījuma glabāšanas laiks. Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā ir noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai
personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja
vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās
deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Tā kā Atbildētājai par
celto prasību un lietas izskatīšanu tika paziņots, nosūtot lietas dokumentus un paziņojumu pēc viņas deklarētās dzīvesvietas adreses, ir atzīstams, ka par
lietas izskatīšanu likumā noteiktajā kārtībā Atbildētājai ir paziņots.
Puses noraidījumu tiesnesei nav pieteikušas.
Pārbaudot civillietas materiālus un izvērtējot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka prasība pret
Atbildētāju par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma daļēji turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību
nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots
gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.). Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa
vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Ar lietas materiāliem pierādīts, ka 2012.gada 9.janvārī, veicot Atbildētājas iepriekšējā parāda pārstrukturēšanu, starp Prasītāju un Atbildētāju tika
noslēgts Aizdevuma līgums Nr.PTKR008802, saskaņā ar kuru Atbildētājai tika piešķirts aizdevums Ls 829,68 jeb 1180,53 euro apmērā Atbildētājas
saistību pilnīgai izpildei pret Prasītāju, kas izriet no 2008.gada 11.jūlija līguma Nr.VK10035956 par Viva norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu (lietas
12.-13.lapa). Atbildētāja ar savu parakstu līgumā apliecināja, ka iepazinās ar līgumu, tā noteikumiem un maksājumu grafiku un ka minēto dokumentu
saturs viņai ir saprotams un viņa apņemas tos ievērot un izpildīt. To, ka Atbildētājai aizdevums Ls 829,68 jeb 1180,53 euro apmērā tika izsniegts,
apstiprina lietā iesniegtais 2012.gada 9.janvāra aizdevuma konta izraksts (lietas 14.lapa).
Saskaņā ar līguma maksājumu grafiku Atbildētājai bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 28.datumam, nodrošinot, lai maksājumu grafikā
norādītajos datumos Atbildētājas kontā ir pietiekošs atlikums patēriņa kredīta atmaksas un/vai procentu samaksas maksājumu veikšanai un līdz
2017.gada 28.janvārim bija jāatmaksā Prasītājam aizdevums Ls 829,68 apmērā un procenti Ls 582,53 apmērā, kas kopā sastāda Ls 1412,21, veicot
maksājumus ik mēnesi Ls 23,50 apmērā, bet 2016.gada janvārī Ls 23,31 apmērā (lietas 13.lapa).
No prasības pieteikuma izriet, ka Atbildētāja nav pilnībā izpildījusi savas ar līgumu uzņemtās saistības, jo nav nodrošinājusi, lai maksājumu grafikā
norādītajos datumos viņas kontā ir pietiekošs atlikums kredīta maksājumu veikšanai.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētājas pamatparādu 1098,63 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta 5.punktu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse. Atbildētāja nav pilnībā izpildījusi līguma saistības un nav regulāri veikusi maksājumus saskaņā ar maksājumu grafiku. Pēdējais maksājums pēc
līguma no Atbildētājas tika saņemts 2013.gada 3.aprīlī 42,69 euro apmērā (lietas 19.lapa). Atbildētāja pēc kredīta saņemšanas maksājumus kredīta
atmaksai veica sešus maksājumus kopējā summā 291,71 euro.
Ievērojot augstāk minēto, tiesa atzīst, ka no līguma izrietošo saistību neizpilde no Atbildētājas puses un prasībā norādītā parāda esamība ir
pierādīta, tādēļ no Atbildētājas Prasītāja labā piedzenama pamatparāda summa 1098,63 euro apmērā.
Prasītājs 2014.gada 11.septembrī Atbildētājai nosūtīja paziņojumu Nr.46.2/16648 par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, kurā paziņoja, ka gadījumā,
ja Atbildētāja 10 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas nenodrošinās savā kontā no patēriņa kredīta līguma izrietošo parāda summu, līgums tiks
uzskatīts par izbeigtu ar 11.dienu pēc paziņojuma nosūtīšanas, proti ar 2014.gada 22.septembri (lietas 15.-16.lapa).
Tiesā nav iesniegti pierādījumi tam, ka pēc paziņojuma nosūtīšanas Atbildētāja līgumā noteiktās saistības ir izpildījusi.
Tiesa atzīst, ka Prasītāja tiesības vienpusēji izbeigt aizdevuma līgumu un pieprasīt nekavējošu izsniegtās aizdevuma pamatsummas, procentu un
aprēķinātā līgumsoda samaksu pirms aizdevuma samaksas termiņa iestāšanās tika paredzētas Aizdevuma līguma 2.3.2.punktā, jo Atbildētāja kavēja
aizdevuma atmaksu, kas bija jāveic saskaņā ar Aizdevuma līguma nosacījumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti. Civillikuma
1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus
pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un Civillikuma 1757.pants paredz, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Saskaņā
ar Civillikuma 1754.pantu procentiem vienmēr ir nepieciešams galvenais parāds. Savukārt Civillikuma 1762.pants nosaka, ka pienākums
maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos.
Ņemot vērā to, ka Līguma 1.3.punktā puses vienojās, ka Atbildētāja par kredīta izmantošanu maksā procentus 22,48 % gadā no
faktiski izmantojamās kredīta summas, bet kredīta lietošanas procentu atmaksas grafikā noteiktajā termiņa maksājumi faktiski ir kavēti,
tādējādi tiesa atzīst, ka Prasītājam ir tiesības saņemt no Atbildētājas līgumiskos procentus, kas sastāda 401,24 euro apmērā, jo procentu aprēķins nav
pretrunā ar līgumu un likumu un tie ir aprēķināti līdz līguma pirmstermiņa izbeigšanas brīdim, t.i. līdz 2014.gada 22.septembrim. Turklāt Atbildētāja nav
apstrīdējusi nedz parāda esamību, nedz Prasītāja aprēķināto procentu apmēru un nav iesniegusi nekādus iebildumus tiesā par noslēgtā līguma tiesiskumu,
no kā secināms, ka Atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību.
No tiesai iesniegtā parāda aprēķina izriet, ka Prasītājs pēc atkāpšanās no aizdevuma līguma par laika periodu no 2014.gada 23.septembra līdz
2014.gada 17.decembrim ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 16,25 euro apmērā.
Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procentus jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu un tos sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt, šā likuma 1765.panta pirmā daļa paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka
aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši no simts gadā.
Ievērojot to, ka aizdevuma summa atrodas pie Atbildētājas un pēc līguma izbeigšanas Atbildētāja aizdevumu nav atgriezusi, tiesa atzīst, ka
Prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus saskaņā ar Civilprocesa likuma 1753.pantu, kuri par laika periodu no 2014.gada
23.septembra līdz 2014.gada 17.decembrim sastāda 16,25 euro apmērā.
Prasītājs no Atbildētājas lūdz piedzīt arī līgumsodu pamatparāda jeb 389,08 euro apmērā, kas aprēķināts par laika periodu no 2012.gada
28.oktobra līdz 2014.gada 28.augustam.
Civillikuma 3.pantā ir noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,
pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Tiesa konstatē, ka Prasītāja tiesības aprēķināt un pieprasīt no Atbildētājas līgumsodu ir radusies laika periodā, kad spēkā bija Civillikuma
1716.panta redakcija līdz 2014.gada 1.janvārim. Tādejādi tiesai šajā lietā ir jāizvērtē vai Prasītāja aprēķinātais līgumsods ir saprātīgā apmērā, vai tas nav
pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai maksājumu, par kura neizpildi tiek aprēķināts līgumsods.
Kaut arī puses ir pielīgušas līgumsoda maksājumu un Atbildētāja līgumsodu nav apstrīdējusi, tiesa atzīst, ka prasība par līgumsoda piedziņu ir
apmierināma daļēji sekojošu apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punktu Atbildētāja ir atzīstama par patērētāju.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkts nosaka, ka līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav
apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un
pienākumos par sliktu patērētājam. Par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas (..) uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai
nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi
salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitā daļa nosaka, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai
pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai
attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.
Tiesa, izvērtējot līgumsoda apmēru, atzīst, ka līguma 3.1.punktā norādītais līgumsods ir neproporcionāli liels un uzliek pārāk lielu slogu patērētajam,
kurš nepilda savas saistības. Tiesa atzīst līgumsoda apmēru 0,15 % dienā par nesamērīgu un neatbilstošu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma mērķis ir nevis atbrīvot patērētāju no atbildības par līguma pārkāpumiem, bet gan aizsargāt patērētāju kā vājāko
darījuma pusi pret pakalpojuma sniedzēja ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, tajā skaitā, prasot nesamērīgus līgumsodus vai citas kompensācijas par
līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka nav likumīga pamata piedzīt līgumsodu tādā apmērā, kā to
lūdz Prasītājs.
Tiesa ņem vērā arī faktu, ka ar 2014.gada 1.janvāri spēkā stājušies grozījumi Civillikumā un Civillikuma 1716.panta trešajā daļā ir noteikts, ka
līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 %
no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Tātad likumdevējs jau ir noteicis samērīga un taisnīga līgumsoda apjomu, kas netiešā veidā
attiecināms arī uz iepriekš noslēgtiem līgumiem. Līdz ar to tiesas ieskatā Prasītāja aprēķinātais līgumsods ir samazināms līdz 109,86 euro, kas ir 10 % no
pamatparāda summas un ir uzskatāms par samērīgu un taisnīgu līgumsodu. Šādā apmērā prasība par līgumsoda piedziņu ir apmierināma, bet pārējā daļā
prasība par līgumsoda 279,22 euro apmērā piedziņu ir noraidāma kā nepamatota.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763.panta
1.punktam nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu.
Civillikuma 1765.panta pirmā ceturtā daļa noteic, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla, jeb neatmaksātā
aizdevuma pamatparāda summas.
Piemērojot minētās tiesību normas, tiesa atzīst par pamatotu Prasītāja lūgumu atzīt Prasītājam tiesības saņemt no Atbildētājas 6 % gadā no
nesamaksātās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) kā likumiskos nokavējuma procentus.
Saskaņā Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kursa labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus proporcionāli prasības apmierinātajai daļai. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1.un 3.punktu tiesas
izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu un 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu, no Atbildētājas par labu Prasītājam ir jāpiedzen arī
Prasītāja lietā samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli prasības apmierinātajai daļai – lietā samaksātā valsts nodeva 243,90 euro apmērā un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā (lietas 9.-11.lapa), kas kopā sastāda 248,60 euro.
No lietas uzziņas lapas un izziņas par tiesas izdevumiem (lietas 1.- 2.lapa) redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu faktiskais apmērs lietā
sastāda 8,02 euro. Tā kā Prasītājs, iesniedzot prasību tiesā, ir iemaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, tad no Atbildētājas
Tiesu administrācijas ienākumos ir piedzenama nesamaksātā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa 3,32 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka Atbildētājai termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 (desmit) dienas no
sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas. Līdz ar to Atbildētājai labprātīgai sprieduma izpildei ir jānosaka termiņš – 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmās daļas, 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27pantu, tiesa
nos prieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, neizpildīto
līgumsaistību summu 1625,98 euro apmērā, kas sastāv no pamatparāda summas 1098,63 euro apmērā, līgumiskiem procentiem par laika periodu no
2012.gada 9.janvāra līdz 2014.gada 22.septembrim 401,24 euro apmērā, likumiskiem nokavējuma procentiem par laika periodu 2014.gada
23.septembra līdz 2014.gada 17.decembrim 16,25 euro apmērā, līgumsoda 109,86 euro apmērā, kā arī piedzīt tiesas izdevumus 248,60 euro apmērā,
kopā piedzenot 1874,58 euro (viens tūkstotis astoņi simti septiņdesmit četri euro 58 centus), piedzītās naudas summas ieskaitot Prasītāja kontā:
AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, SWIFT: LATB LV22, konts Nr.: LV47LATB00000PATEREUR, mērķis: saistības
pēc Aizdevuma līguma Nr.PTKR0008802.
Atzīt AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no neapmaksātās
pamatparāda summas – 1098,63 euro – par laiku no sprieduma apsludināšanas brīža līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 279,22 euro apmērā piedziņu no /pers. C/.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, Tiesu administrācijas labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,32 euro (trīs
euro 32 centu) apmērā, ieskaitot piedzīto summu kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts
LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Noteikt /pers. C/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma stāšanās spēkā dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Latgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnese I.Kromāne