Latvian Supreme Court partially allowed appeal, overturning VAT and costs but leaving land rent claim intact.

ECLI:LV:AT:2018:0627.C39102313.1.S

Lieta Nr. C39102313

SKC-5/2018

Civillietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

SPRIEDUMS

Rīgā 2018. gada 27. jūnijā

Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents Intars Bisters,

tiesnese Vanda Cīrule,

tiesnese Ināra Garda,

tiesnesis Valerijans Jonikāns,

tiesnese Ļubova Kušnire,

tiesnese Inta Lauka,

tiesnese Zane Pētersone,

tiesnesis Normunds Salenieks,

tiesnese Mārīte Zāģere

izskatīja rakstveida procesā civillietu sakarā ar akciju sabiedrības „Pilsētas zemes dienests” un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības

„Bāka-2” kasācijas sūdzībām par Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014. gada 17. jūnija spriedumu akciju sabiedrības „Pilsētas zemes

dienests” prasībā pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību „Bāka-2” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Leasing & Factoring AB” par zemes

nomas tiesisko attiecību konstatēšanu un nomas maksas parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Akciju sabiedrība (turpmāk - AS) „Pilsētas zemes dienests” tiesā cēlusi prasību pret daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese A/,

apsaimniekotāju - dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību (turpmāk - DzĪKS) „Bāka-2” un SIA „Leasing & Factoring AB”, kura galvojusi par

atbildētājas saistībām, lūdzot tiesu:

a) atzīt, ka starp prasītāju kā iznomātāju un atbildētāju kā nomnieku, sākot ar 2009. gada 1. novembri, pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās

attiecības par 3107 m2 no zemes gabala /adrese B/, kadastra numurs /numurs B/, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/,

un 175 m2 no zemes gabala ar kadastra apzīmējumu /numurs C/, kas atrodas īpašuma /adrese C/, kadastra numurs /numurs C/, sastāvā un ierakstīts

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs C/;

b) noteikt nomas maksu 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības;

c) noteikt, ka maksājumi veicami par katru pusgadu uz priekšu, līdz kārtējā gada 30. jūnijam un 31. decembrim;

d) noteikt nomas tiesisko attiecību termiņu līdz 2018. gada 31. decembrim;

e) piedzīt parādu 88 754,90 EUR, ko veido zemes nomas maksa 54 672,09 EUR par laika posmu no 2009. gada 1. novembra līdz 2014. gada

30. jūnijam, pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk PVN) 10 822,51 EUR, nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija 5339,18 EUR par laika posmu

no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam, un nokavējuma procenti 17 921,12 EUR, kas aprēķināti uz 2014. gada 24. februāri;

f) gadījumā, ja piedziņa no atbildētājas nav iespējama, piedzīt prasītājas labā parāda daļu 28 547,44 EUR no galvinieces SIA „Leasing &

Factoring AB”.

Prasībā norādīti šādi apstākļi.

[1.1] AS „Pilsētas zemes dienests” Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs C/nostiprinātas īpašuma tiesības uz zemi ar kadastra

numuru /numurs C/,/adrese C/, kas sastāv no zemes gabala 17015 m2 platībā, bet nodalījumā Nr. /numurs B/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz zemi ar

kadastra numuru /numurs B/, /adrese B/, kas sastāv no zemes gabala 3120 m2 platībā.

[1.2] Zemes 424/2304 domājamās daļas /adrese B/ kopīpašniece /pers. B/, atsavinot savu īpašumu prasītājai, kuras īpašuma tiesības

zemesgrāmatā nostiprinātas /datums/, cedējusi visas prasījuma tiesības, kas radušās no cedenta īpašuma tiesībām, tostarp, bet ne tikai, prasījumus no

nesaņemtās nomas maksas.

[1.3] Uz prasītājai piederošajām zemes vienībām daļēji atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ar adresi /adrese A/, kuras pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas tiesības kopš 2009. gada 1. februāra nodotas DzĪKS,,Bāka-2” un kura nomas līgumu rakstveidā ar prasītāju nav noslēgusi.

[1.4] Atbildētājai ir pienākums kompensēt nekustamā īpašuma nodokli, kā arī maksāt nokavējuma procentus par samaksas nokavējumu.

Prasība pamatota ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2. 1 daļu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 54. panta otro daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 4. punktu un 13. pantu, Civillikuma 2142., 1353., 1759.,

1765., 2112. un 1692. pantu un likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta pirmo daļu.

[2] Ar Valmieras rajona tiesas 2014. gada 10. marta spriedumu prasība noraidīta daļā par termiņa noteikšanu zemes nomas tiesiskajām attiecībām,

bet pārējā daļā prasība apmierināta.

[3] Izskatījusi lietu sakarā ar atbildētājas apelācijas sūdzību, Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2014. gada 17. jūnija spriedumu

prasību apmierināja daļēji.

Tiesa nodibinājusi zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības ar šādiem būtiskajiem noteikumiem:

- nomas priekšmets ir zemes vienības ar kadastra numuru /numurs B//adrese B/, kas ierakstīta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr. /numurs B/, daļa 1636 m2 platībā un norādīta SIA „Metrum” /datums/atzinumā par dzīvojamai mājai /adrese A/, funkcionāli nepieciešamo zemes

gabalu;

- zemes nomas maksa ir 6 % (seši procenti) no iznomājamās zemes platības kadastrālās vērtības, papildus maksājot PVN un kompensējot

nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu, proporcionāli iznomātajam nekustamajam īpašumam (zemei) un tam noteiktajam lietošanas mērķim.

Maksājumi veicami par katru pusgadu uz priekšu, līdz kārtējā gada 30. jūnijam un 31. decembrim.

Vienlaikus no atbildētājas prasītājas labā piedzīts zemes nomas maksas parāds 24 664,79 EUR par laika posmu no 2009. gada 1. novembra līdz

2013. gada 31. decembrim, PVN 5179,58 EUR un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija 2213,76 EUR.

Noteikts, ja piedziņa no DzĪKS „Bāka-2” nav iespējama, piedzīt no galvinieces SIA „Leasing & Factoring AB” parāda daļu 28 457,44 EUR.

Prasība daļā par 1646 m2 iekļaušanu iznomātajā zemes platībā, par zemes nomas maksas parāda 30 007,30 EUR, PVN 5642,93 EUR un

nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas 3125,42 EUR piedziņu, nomas līguma termiņa noteikšanu līdz 2018. gada 31. decembrim noraidīta.

Ar minēto spriedumu piedzīti tiesāšanās izdevumi tālāk minētajā kārtībā.

No DzĪKS „Bāka-2” AS „Pilsētas zemes dienests” labā piedzīta samaksātā valsts nodeva 754,73 EUR un ar lietas vešanu saistītie izdevumi 2000

EUR, kopā 2754,73 EUR, kā arī, ka piedziņas neiespējamības gadījumā valsts nodeva 669,97 EUR un ar lietas vešanu saistītie izdevumi 2000 EUR

piedzenami no SIA „Leasing & Factoring AB”.

No AS „Pilsētas zemes dienests” par labu DzĪKS „Bāka-2” piedzīta valsts nodeva par apelācijas sūdzību 1429,76 EUR un ar lietas vešanu saistītie

izdevumi 1600 EUR, kopā 3029,76 EUR.

Valsts ienākumos piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi no AS „Pilsētas zemes dienests” 2,84 EUR un no DzĪKS „Bāka-2” 5,80 EUR.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.

[3.1] Noraidāmi atbildētājas iebildumi pret prasību, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs nevar būt atbildētājs strīdā par zemes

nomas līguma slēgšanu.

Kā redzams no 2008. gada 24. aprīļa apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līguma 1. punkta, atbildētāja uzņēmusies pienākumu ne vien pārvaldīt

kopīpašumā esošās domājamās daļas no ēkas, bet arīdzan apsaimniekot zemes gabalu. Tas saskan ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta

otrās daļas 4. punktu, kas līguma par piesaistītā zemes gabala lietošanu slēgšanu noteic par obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību. Bez līguma

noslēgšanas nav iespējama zemes gabala apsaimniekošana. Minētie apstākļi ir pamats tiesas kolēģijas secinājumam, ka dzīvojamās mājas

apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līguma esība izslēdz vajadzību pēc speciāla pilnvarojuma no dzīvokļu īpašnieku puses par zemes nomas līguma

slēgšanu.

[3.2] Prasītāja nav pierādījusi, ka zemes piespiedu nomas attiecības pastāv arī par zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs C/daļu 175 m2

platībā.

Prasībā gan norādīts, ka AS „Pilsētas zemes dienests” reģistrētas īpašuma tiesības uz zemes gabalu, kas atrodas pēc adreses /adrese C/, kadastra

numurs /numurs C/un tā kopējā platība ir 17 015 m2, bet nav pierādījumu, ka tas būtu sadalīts atsevišķās zemes vienībās un kādai no tām būtu piešķirts

kadastra apzīmējums /numurs C/. Zemes gabals ar šādu kadastra apzīmējumu norādīts tikai maksāšanas paziņojumos par nekustamā īpašuma nodokli,

kas nav uzskatāms par īpašuma tiesības pierādošu dokumentu. Daudzdzīvokļu māja /adrese A/, neatrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu

/numurs C/.

Šādos apstākļos izvērtējama prasība daļā par zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību pastāvēšanu attiecībā uz zemi /adrese B/, ar kadastra

numuru /numurs B/.

[3.3] Attiecībā par iznomājamā zemes gabala platību jānorāda, ka no likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un Dzīvojamo

māju pārvaldīšanas likuma izriet, ka nomas attiecības konstatējamas tikai par dzīvojamai ēkai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

Par nepamatotu atzīstams prasītājas arguments, ka ar Rīgas pilsētas zemes komisijas /datums/lēmumu Nr. /numurs/ dzīvojamai ēkai piesaistīto

zemes platību nav iespējams mainīt. Šajā lēmumā nav noteikts, kāds zemes gabals ēkas apsaimniekošanai būtu funkcionāli nepieciešams un kādā veidā

funkcionālā nepieciešamība būtu izvērtēta (komunikācijas, rotaļu laukumi, automašīnu stāvvietas, vai kādi citi komponenti).

Atbildētāja lietā iesniegusi SIA „Metrum”, kas ir sertificēta teritorijas un attīstības plānošanā, kadastrālā un topogrāfiskā uzmērīšanā, atzinumu par

funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu un tā papildinājumus, no kuriem izriet, ka ēkas uzturēšanai minimāli nepieciešamā teritorija dabā ir apmēram 2914

m2 un tā veidojas no pieciem zemes gabaliem, tostarp prasītājai piederošā zemes gabala /adrese B/, ar kadastra Nr. /numurs B/daļas 1636 m2 platībā.

Savukārt prasītāja nav pierādījusi, ka daudzdzīvokļu mājas uzturēšanai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platība būtu prasībā norādītie 3107

m2 (no zemes gabala /adrese B/). Tā kā lietā citu pierādījumu par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību nav, tad konstatējams,

ka kopš 2009. gada 1. novembra starp pusēm pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības par zemes gabala ar kadastra Nr. /numurs B/daļu 1636

m2 platībā.

[3.4] Neviena no pusēm lietā neapšauba, ka 2009. gada 1. novembrī spēkā stājās grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju”, ar kuriem 54. panta otrā daļa izteikta šādā redakcijā – zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm vienojoties. Ja puses nevar vienoties,

zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6% (procenti) gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašnieks kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

[3.5] Nomas maksas parāds piedzenams par laika posmu no 2009. gada 1. novembra līdz 2013. gada 31. decembrim, savukārt par laika posmu

no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam prasība noraidāma, jo prasītāja nav iesniegusi pierādījumus par zemes kadastrālo vērtību šajā laikā.

[3.6] Civillikuma 1798. pants noteic, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības,

starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami, un nedroši.

Īpašuma tiesības uz visu zemes gabalu /adrese B/, prasītājai zemesgrāmatā nostiprinātas 2011. gada 2. martā, pamatojoties uz /datums/ar /pers. B/

noslēgto pirkuma līgumu, ar kuru pēdējā pārdevusi sev piederošās 424/2304 domājamās daļas no attiecīgā zemes gabala, vienlaikus arī cedējot pircējai

visas iespējamās prasījuma tiesības.

Šādos apstākļos atzīstams, ka prasītāja ir tiesīga prasīt nomas attiecību konstatēšanu un parāda piedziņu ne tikai no īpašuma tiesību reģistrācijas

zemesgrāmatā brīža, bet agrāk – no pirkuma līguma noslēgšanas. Šo secinājumu neietekmē arī atbildētājas pieteikums par rakstveida pierādījuma

viltojumu Civilprocesa likuma 179. panta kārtībā, jo situācijā, kad pirkuma un cesijas līgumi netika apstrīdēti, nav pamata minētos dokumentus atzīt par

viltotiem.

[3.7] Nepamatots ir atbildētājas viedoklis, ka tai nav pienākums papildus zemes nomas maksai maksāt PVN, un kompensēt prasītājai nekustamā

īpašuma nodokli.

No likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2. panta deviņpadsmitās daļas izriet, ka nomas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas

līgumā noteiktie maksājumi. Ja prasītāja ir reģistrēta kā PVN maksātāja un tiesa iepriekš jau nodibināja atbildētājas pienākumu maksāt par zemes nomu,

tad atzīstams, ka tai jānomaksā visi maksājumi, kas ar to saistīti.

Savukārt iebildums par nekustamā īpašuma nodokļa kompensēšanu, norādot, ka likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

54. panta otrā daļa attiecināma tikai uz situācijām, kurās zemes īpašnieks jau nodokli samaksājis attiecīgajai pašvaldībai, ir nepamatots, jo pēc savas

būtības un jēgas šis maksājums strīdus laika posmā jebkurā gadījumā gulstas uz nomnieku.

[3.8] Pilnībā noraidāma prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu piedziņu, jo pušu starpā pastāvēja strīds par nomas priekšmetu, kas galīgi

noteikts tikai ar šo tiesas spriedumu. Līdz ar to no atbildētājas saistības izpildījuma nokavējums (Civillikuma 1656. pants) nav konstatējams.

[4] Par apelācijas instances tiesas spriedumu prasības apmierinātajā daļā DzĪKS „Bāka?2” iesniegusi kasācijas sūdzību, kurā lūgusi atcelt

spriedumu un lietu nodot jaunai izskatīšanai.

Kasācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.

[4.1] Prasība celta pret neīsto atbildētāju, jo daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese A/, dzīvokļu īpašnieki nav pilnvarojuši DzĪKS „Bāka-2”

slēgt zemes nomas līgumu ar prasītāju.

Tiesa uz lietas apstākļiem nepareizi attiecinājusi likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 3. punktu,

kas paredz privatizētā objekta jeb dzīvokļu īpašnieka, nevis mājas apsaimniekotāja, pienākumu noslēgt zemes nomas līgumu.

Turklāt arī no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normām, tostarp 6. panta otrās daļas 4. punkta (obligāti veicamā pārvaldīšanas darbība -

līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemes gabala īpašnieku), izriet secinājums, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšana ir dzīvojamās

mājas īpašnieka pienākums (5. panta pirmā daļa).

Atbildētājai būtu tiesības noslēgt zemes nomas līgumu, ja šāda tiesība tai būtu noteikta ar likumu vai apsaimniekošanas līgumu, taču lietā šādi

apstākļi nav konstatēti.

[4.2] Tiesa uz konstatētajiem apstākļiem nav attiecinājusi Civillikuma 1402.pantu, kas noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma,

vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Šajā lietā pastāvošajai saistību tiesībai tiesa nevarēja piešķirt retroaktīvu spēku, piedzenot nomas maksu ar

atpakaļejošu datumu. Līdz ar to tiesa ir pieļāvusi būtisku materiālo tiesību normu pārkāpumu, kas noveda pie lietas nepareizas izspriešanas.

[4.3] Tiesa nepareizi iztulkojusi likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2. 1 daļu, jo nav ņēmusi vērā, ka likumā

noteiktā nomas maksa 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības, piemērojama tikai tad, ja puses par nomas maksu nevar vienoties un ja nomnieks nespēj

pamatot zemāka koeficienta noteikšanas nepieciešamību.

[4.4] Izskatot prasību daļā par PVN un nekustamā īpašuma nodokļa kompensēšanas pienākumu, tiesai vajadzēja piemērot Civillikuma 864. pantu,

jo visas uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekam. Abi maksājumi atzīstami par uz nekustamo īpašumu gulošām nastām, kas attiecas

uz prasītāju. Papildus noteiktais PVN maksāšanas pienākums ir pretējs vispārējai loģikai, jo piespiedu nomā ir iekļauti visi attiecināmie nodokļu

maksājumi.

[4.5] Tiesas atteikums vērtēt /pers. B/ paraksta iespējamo viltojumu /datums/cesijas aktā tāpēc, ka minētie darījumi neesot apstrīdēti, ir

nepamatots, jo atbildētāja savā apelācijas sūdzībā bija ietvērusi Civilprocesa likuma 179. pantā norādīto pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu.

Tiesai bija jānovērš saprātīgas šaubas par pieteikto pierādījuma viltojumu un tai nebija pamata ignorēt šo pieteikumu.

[4.6] Tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 32. pantu, jo lieta nav skatīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kurai tā bija piekritīga.

Prasītāja lietas izskatīšanu Valmieras rajona tiesā panāca, piesaistot lietai viltus atbildētāju – SIA „Leasing & Factoring AB”. DzĪKS „Bāka-2” nekad nav

izteikusi gribu saņemt galvojumu no minētās personas, kā arī nav tikusi informēta par tā došanu.

[5] Par apelācijas instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru tiesa nav atzinusi prasītājai piederošo zemes gabalu par iznomātu daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas /adrese A/, uzturēšanai, un daļā, ar kuru noraidīts prasījums par zemes nomas maksas par 2014. gadu piedziņu, AS „Pilsētas zemes

dienests” iesniegusi kasācijas sūdzību, kurā lūgusi atcelt spriedumu un lietu nodot jaunai izskatīšanai.

Kasācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.

[5.1] Atzīstot, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese A/, uzturēšanai un apsaimniekošanai nepieciešamā zemes gabala platība ir mazāka par

Rīgas pilsētas zemes komisijas 1999. gada 22. aprīļa lēmumā Nr. 15/16 noteikto, tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 95. panta otro daļu.

Proti, tiesas kolēģija atzinusi, ka nomas priekšmeta platība var tikt pierādīta ar SIA „Metrum” zemes robežu plānu, kura sagatavošanā nav ņemts

vērā nedz Zemes ierīcības likums, nedz Ministru kabineta 2011. gada 12. aprīļa noteikumi Nr. 288 „Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi”

(zaudējuši spēku 2016. gada 2. jūnijā). Vēl jo vairāk, atbildētājas iesniegtais plāns nav saskaņots nedz Valsts zemes dienestā, nedz Rīgas pilsētas

būvvaldē, nedz Dzīvojamo māju privatizācijas komisijā. Citiem vārdiem, tas izstrādāts, neņemot vērā pilsētas teritorijas plānojumu un faktisko situāciju

dabā. Lai arī lietas izskatīšanas laikā spēkā nebija stājies likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 85. pants, kurā noteikta

dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas kārtība (Administratīvā procesa likuma kārtībā), tomēr no tā mērķa ir skaidrs, ka

dzīvojamo māju kvartālos funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšana ir komplekss process un pārsvarā izmaiņas vienas mājas uzturēšanai

nepieciešamā zemes gabala platībā neizbēgami nozīmē mainīt šīs platības arī citām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām.

Turklāt norādāms, ka tiesas kolēģija no jauna noteikto mājas uzturēšanai nepieciešamo zemes gabala platību ņēmusi par pamatu parāda

pārrēķinam par laika posmu no 2009. gada 1. novembra. Lai arī tiesai ir tiesības noteikt nomājamā zemes gabala platību nākotnē, nav nekāda pamata to

attiecināt uz laiku pirms attiecīgā sprieduma taisīšanas, ja nepastāv strīds par faktu, ka zemes īpašniekam nebija iespēju un tiesību lietot visu zemes gabalu.

[5.2] Tiesas kolēģija pārkāpusi Civilprocesa likuma 93. panta ceturto daļu un 97. panta trešo daļu, atzīstot, ka prasītāja nav iesniegusi pierādījumus

par zemes gabala, kas atrodas /adrese B/, kadastra Nr. /numurs B/kadastrālo vērtību 2014. gadam un tāpēc par šo laika posmu prasību noraidījusi.

Pirmkārt, zemes gabala kadastrālā vērtība 2014. gadā norādīta nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumā, kas tika iesniegts pirmās

instances tiesā 2014. gada 20. februārī.

Otrkārt, nepaziņojot prasītājai par nepieciešamību iesniegt pierādījumu par konkrēto faktu, tiesas kolēģija pārkāpusi ne vien Civilprocesa likuma

93. panta ceturto daļu, bet arīdzan liedza prasītājai iespēju celt prasību atsevišķā tiesvedībā par parāda piedziņu par 2014. gadu, jo Civilprocesa likuma

132. panta pirmās daļas 5. punkts nepieļauj tādu prasību pieņemšanu tiesā, par kuru reiz jau taisīts spriedums.

[5.3] Tiesa, noraidot prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu piedziņu, nepareizi piemērojusi Civillikuma 1759. panta pirmo daļu.

Pastāvot piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, kuru būtiskās sastāvdaļas noteiktas ar administratīvo aktu un likumu, bet nomas maksas

samaksas termiņš Civillikumā, nomnieks nevar gūt materiālu labumu no saistību savlaicīgas neizpildes. Citiem vārdiem, konstatējot, ka nomas tiesiskās

attiecības starp pusēm pastāv kopš 2009. gada 1. novembra un samaksa nav veikta, tiesas kolēģija nevarēja nonākt pie cita slēdziena kā vien tāda, ka

atbildētāja pieļāvusi saistības izpildes nokavējumu, par ko prasītājai pienākas nokavējuma procenti uz likuma pamata.

[5.4] Visbeidzot, atteikums pieņemt un apelācijas instances tiesas 2014. gada 3. jūnija sēdē nolasīt prasītājas rakstveida paskaidrojumus

(Civilprocesa likuma 166. pants), kas tiesas kolēģijai tika nosūtīti tajā pašā dienā ar elektroniskā pasta starpniecību, tiesas kolēģija pārkāpusi

Civilprocesa likuma 8., 166. pantu, 193. panta piekto daļu un 429. panta pirmo daļu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi sprieduma likumību attiecībā uz personām, kas to pārsūdzējušas, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībās, kā to

nosaka Civilprocesa likuma 473. panta pirmā daļa, Augstākā tiesa atzīst, ka spriedums daļā, ar kuru piedzīts pievienotās vērtības nodoklis, uzlikts

pienākums turpmāk papildus nomas maksai maksāt pievienoto vērtības nodokli un piedzīti tiesāšanās izdevumi, atceļams, bet pārējā daļā spriedums

atstājams negrozīts.

[6] Izšķiramajā lietā strīds pastāv starp prasītāju - zemes īpašnieci un atbildētāju – daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieci.

Nav šaubu, ka zemes piespiedu nomā tiesiskā attiecība primāri pastāv starp zemes un dzīvokļu īpašniekiem.

Kā liecina DzĪKS „Bāka-2” kasācijas sūdzības saturs, tad tās iesniedzēja iebilst pret iespēju jautājumus par nomas piespiedu tiesisko attiecību

konstatēšanu un norēķinu veikšanu risināt ar mājas pārvaldnieka starpniecību, uzsverot likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

50. panta pirmās daļas 3. punktu, kas paredz privatizētā objekta jeb dzīvokļu īpašnieka, nevis mājas apsaimniekotāja, pienākumu slēgt zemes nomas

līgumu. Tāpat arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normas noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšana ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.

Augstākā tiesa turpmāk izklāstīto argumentu dēļ noraida kasācijas sūdzības iesniedzējas iebildumu par neiespējamību zemes īpašniekam prasību

par zemes nomas tiesisko attiecību atzīšanu un nomas maksas parāda piedziņu vērst pret daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieci.

[6.1] Likums „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” reglamentē dzīvokļu īpašnieku, pārvaldnieku un zemes īpašnieku savstarpējās

attiecības līdz laikam, kad dzīvojamās mājas īpašnieki pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības. No lietas materiāliem ir redzams, ka dzīvojamās

mājas /adrese A/, dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas tiesības ir pārņēmuši, tāpēc uz strīdu attiecināmas arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normas.

[6.2] Saskaņā ar minēto likumu (5., 10., 11. pants) dzīvojamās mājas īpašniekam ir iespējas mājas pārvaldīšanu organizēt, izmantojot kā atklātās

vietniecības institūtu (apsaimniekotājs rīkojas ēkas īpašnieka vietā un vārdā), tā arī klusās vietniecības institūtu, kad apsaimniekotājs rīkojas savā vārdā,

bet ēkas īpašnieka vietā, t.i., viņa labā, interesēs un uz viņa rēķina. Šajā sakarā Augstākās tiesas judikatūrā atzīts, ka „[..] dzīvokļa īpašniekiem atbilstoši

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta trešajai daļai ir pienākums uzdevuma izpildei nodrošināt nepieciešamo finansējumu neatkarīgi no tā, vai

līgumu pārvaldnieks slēdz savā vārdā (īpašnieku kopības vietā) vai dzīvokļu īpašnieku vārdā kā pilnvarnieks.” (sk. Augstākās tiesas 2016. gada

20. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-5/2016 (C29859011), 7. punktu).

Iepriekš norādītā sprieduma 8. punktā Augstākā tiesa paudusi viedokli, kas atklāj prasību par zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību

konstatēšanu saturu, proti: „Zemes īpašnieka tiesības celt prasību tiesā [..] ir saprotamas tādējādi, ka zemes īpašniekam ir tiesības prasīt [..] gan faktisko

nomas tiesisko attiecību atzīšanu, gan arī strīdu izšķiršanu par nomas līguma būtiskajām sastāvdaļām un parāda piedziņu [..].”

[6.3] Kā to konstatējusi apelācijas instances tiesa, un tas atbilst arī pierādījumiem lietā, DzĪKS „Bāka-2” 2008. gada 24. aprīlī noslēgtā

apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līguma 1. punktā uzņēmusies pienākumu pārvaldīt dzīvojamo māju /adrese A/, gan kopīpašumā esošās domājamās

daļas no ēkas, gan apsaimniekot zemes gabalu, savukārt katrs dzīvokļa īpašnieks apņēmies proporcionāli viņa īpašumā esošajai daļai nodrošināt

finansējumu, kā arī samaksāt par pakalpojumiem, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti dzīvokļu īpašnieku vārdā starp apsaimniekotāju un pakalpojuma

sniedzēju.

Tas saskan ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 4. punktu, kas līguma par zemes gabala lietošanu slēgšanu noteic par

obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību. Bez līguma noslēgšanas nav iespējama zemes gabala apsaimniekošana. Minētie apstākļi bija pietiekošs pamats

apelācijas instances tiesas secinājumam, ka dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līguma esība izslēdz vajadzību pēc kāda speciāla

pilnvarojuma no dzīvokļu īpašnieku puses par zemes nomas līguma slēgšanu.

[7] Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (likuma redakcijā attiecībā uz strīdus laika posmu) 54. panta otrā daļa

paredz zemes nomas maksas noteikšanu, pusēm vienojoties. Ja vienošanās netiek panākta, kā tas ir izskatāmajā lietā, tad zemes nomas maksa privatizēta

dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas

īpašnieks kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

Tiesa, nosakot zemes nomas maksas apmēru un nekustamā īpašuma nodokļa par zemi kompensāciju, ievērojusi likuma prasības, tāpēc, kā atzīst

Augstākā tiesa, DzĪKS „Bāka-2” kasācijas sūdzībā izteiktie pārmetumi tiktāl, ciktāl tie attiecas uz nomas maksas apmēru par likuma „Par zemes reformu

Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2.1 daļas nepareizu iztulkošanu ir nevietā, jo šī norma strīdus laika posmā paredz analoģisku tiesisko regulējumu

kā likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrajā daļā.

Tāpat ir nepamatots arguments DzĪKS „Bāka-2” kasācijas sūdzībā, ka tiesa nevarēja piedzīt nomas maksu sākot ar 2009.gada 1.novembri.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja jau 2009.gada 10.februārī izteica priekšlikumu atbildētājai noslēgt zemes nomas līgumu (sk. lietas

72.lapu). Arī pēc tam ar atkārtotiem atgādinājumiem atbildētāja tika aicināta līgumu parakstīt (sk. lietas 74., 76.lapu), kas apstiprina prasītājas gribu

saņemt atlīdzību par zemes lietojumu, tādējādi tiesa pareizi nomas maksas parādu noteikusi sākot ar 2009.gada 1.novembri.

[8] Augstākā tiesa noraida DzĪKS „Bāka-2” apsvērumu kasācijas sūdzībā, ka tiesa atstājusi bez ievērības atbildētājas pieteikumu par pierādījuma

(cesijas akta) viltojumu, tādējādi pārkāpjot Civilprocesa likuma 179. panta noteikumus.

Kā izriet no pārsūdzētā sprieduma, apelācijas instance faktiski atzinusi, ka lietā nav pamata šādam pieteikumam, jo cesijas līgums ir ietverts

/datums/pirkuma līgumā, ar kuru prasītāja ieguva īpašuma tiesības uz 424/2304 domājamām daļām no zemes /adrese B/, kas kalpoja par pamatu

īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Tas atbilst arī lietas materiāliem. Pirkuma līguma (lietas 131. lp.) 2. punktā domājamo daļu pārdevēja ir cedējusi visus prasījumus pret trešajām

personām, kas izriet no cedenta īpašuma tiesībām. Atbildētājas šaubām par cesijas aktu (lietas 16. lp.), kas pēc tā satura ir paziņojums trešajām

personām par cesijas līguma noslēgšanu, kā pierādījumu nav nozīmes lietā, jo šaubas izraisījušais dokuments nav tiesības radošs (tas nenodibina,

nepārgroza un neizbeidz kādas tiesiskās attiecības), bet gan informatīvs.

[9] Augstākā tiesa piekrīt DzĪKS „Bāka-2” kasācijas sūdzībā norādītajam argumentam, ka tiesa, piedzenot PVN kā civiltiesiskas saistības parādu,

ir nepareizi iztulkojusi un piemērojusi tiesību normas, kas regulē zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības.

Tiesai, izšķirot civiltiesisku strīdu par zemes piespiedu nomu, ir pienākums noteikt šo attiecību būtiskās sastāvdaļas.

[9.1] Augstākā tiesa jau vairākkārt norādījusi, ka dalīta īpašuma gadījumos, izšķirot strīdu starp daudzdzīvokļu māju īpašnieku kopību un zemes

īpašnieku par nomas tiesisko attiecību konstatēšanu, būtiski ir tas, ka šīm attiecībām ir tikai nosacīta līdzība ar nomas attiecībām to parastā izpratnē, jo

iztrūkst civiltiesiskajās attiecībās valdošais līgumu slēgšanas brīvības princips (sk. Augstākās tiesas 2009. gada 25. februāra spriedumu lietā

Nr. SKC-71/2009 (C33186205), 2016. gada 9. februāra sprieduma lietā Nr. SKC-39/2016 (C29604811) 6. punktu, 2016. gada 30. maija

sprieduma lietā Nr. SKC-118/2016 (C17166308) 9.2. punktu, 2016. gada 17. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-252/2016 (C28135508)

13. punktu, 2016. gada 16. septembra sprieduma lietā Nr. SKC-193/2016 (C17142610) 9.7. punktu, 2016. gada 16. oktobra sprieduma lietā

Nr. SKC-336/2016 (C39057712) 10.2. punktu, 2016. gada 3. novembra sprieduma lietā Nr. SKC-255/2016 (C17116307) 9.2., 9.3. punktu,

2016. gada 22. novembra sprieduma lietā Nr. SKC-226/2016 (C30458513) 6.2.1. apakšpunktu).

Ņemot vērā gan zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību izveidošanās vēsturisko aspektu, gan sociālo aspektu, līdzsvarojot zemes īpašnieku un

daudzdzīvokļu māju īpašnieku intereses, likumdevējs izmantoja savas tiesības un noteica izņēmumu no vispārējās kārtības, ar likumu nosakot zemes

piespiedu nomas regulējumu.

[9.2] Likums „Par pievienotās vērtības nodokli" (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2012. gada 31. decembrim) un Pievienotās vērtības nodokļa

likums (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. janvāra) regulē nodokļu maksātāja, šajā gadījumā prasītājas AS „Pilsētas zemes dienests”,

attiecības ar valsti, nosakot kā sabiedrībai aprēķināms, uzrādāms un maksājams PVN.

Turpretī likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrā daļa un likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas

pilsētās” 12. panta 2.1 daļa kā speciālās tiesību normas nosaka zemes piespiedu nomas saistības apmēru. Privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas

īpašnieks zemes īpašniekam strīdus laika posmā maksā 6 % gadā no iznomātās zemes kadastrālās vērtības un kompensē zemes īpašniekam tikai

nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

Jautājums par to, vai vispār un tieši kādi nodokļi papildus nomas maksai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem jākompensē zemes

īpašniekam, pastāvot tik netipiskām civiltiesiskām attiecībām kā piespiedu noma, ietilpst likumdevēja kompetencē.

[9.3] Ar likumu skaidri noteiktais zemes piespiedu nomas maksas apmērs, ievērojot šo attiecību izņēmuma rakstura juridisko dabu, nav padarīts

par atkarīgu no tā, vai pēc īpašuma reformas zemes īpašnieks kļūst vai nekļūst par PVN maksātāju, vai nākamais zemes īpašnieks ir vai nav šī nodokļa

maksātājs. Citiem vārdiem sakot, zemes piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās īpašuma aprobežojuma apmērs nepārgrozās atkarībā no subjekta, kas

izdarījis apzinātu izvēli iegūt īpašumā ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apgrūtinātu zemi.

Augstākā tiesa iepriekš jau norādījusi, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums nemaina daudzdzīvokļu māju īpašnieku ar likumu noteikto tiesisko

aizsardzību, taisnīgi līdzsvarojot viņu un zemes īpašnieku savstarpējās tiesības un pienākumus, maksāt zemes piespiedu nomas maksu likumā noteiktajā

apmērā (sk. Augstākās tiesas 2015. gada 28. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-110/2015 (C28261709), 10.4. punktu), tāpēc, kā atzīst

Augstākā tiesa, strīdus laika posmā nav pamata apgalvojumam par dzīvokļu īpašnieku kopības civiltiesiska rakstura parādu pret prasītāju zemes

piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās, ko veido pievienotās vērtības nodoklis virs 6% likmes gadā no iznomātās zemes kadastrālās vērtības.

Tas atbilst arī Civillikuma 928.pantā noteiktajam, ka „[..] īpašums var kā pēc privātas gribas, tā arī pēc likuma būt dažādi aprobežots, tomēr visi

šādi aprobežojumi iztulkojami to šaurākā nozīmē, un šaubu gadījumā arvien pieņemams, ka īpašums ir neaprobežots”. Šajā normā pieļautie īpašuma

aprobežojumi „pēc likuma” ietilpst Latvijas Republikas Satversmes 105.panta trešā teikuma tvērumā (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri.

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā, Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 469.-470.lpp.). Atšķirīga

pieeja jautājuma izlemšanā nonāktu pretrunā ar likumā skaidri formulēto nomas maksas maksimālo apmēru, kas būtu vērtējams arī kā Latvijas

Republikas Satversmes 105. panta trešajā teikumā garantēto tiesību pārkāpums, jo šāds papildu aprobežojums ar pievienotās vērtības nodokli neizriet

tieši no speciālajām tiesību normām, kuras nosaka zemes piespiedu nomas maksu jeb īpašuma tiesības aprobežojumu.

Tas savukārt nozīmē, ka likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrā daļa un likuma „Par zemes reformu Latvijas

Republikas pilsētās” 12. panta 2.1 daļa attiecībā uz PVN maksāšanas pienākumu iztulkota un piemērota nepareizi.

[10] Ar pārsūdzēto apgabaltiesas spriedumu par zemes piespiedu nomas priekšmetu attiecībā uz AS „Pilsētas zemes dienests” ir atzīta zemes

gabala ar kadastra numuru /numurs B//adrese B/, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/, daļa 1636 m2 platībā.

Augstākā tiesa turpmāk norādīto apsvērumu dēļ noraida AS „Pilsētas zemes dienests” argumentu kasācijas sūdzībā, ka tiesa, izšķirot strīdu par

nomas tiesisko attiecību konstatēšanu, būtu pārskatījusi privatizācijas procesā noteikto ēkas uzturēšanai funkcionāli nepieciešamo zemes platību, tādā

veidā pieļaujot Civilprocesa likuma 95. panta otrās daļas pārkāpumu.

[10.1] Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 3. punktu un 54. panta pirmo daļu

(redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014. gada 30. septembrim) zemes gabala īpašnieka un privatizētā objekta īpašnieka pienākums noslēgt zemes nomas

līgumu saprotams kā pienākums slēgt nomas līgumu par ēkai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

Atbilstoši šā likuma 1. panta 20. punktam privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals ir zeme, uz kuras uzcelta

dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi, kas uzrādīti

šā zemes gabala detālplānojumā.

Detālplānojums savukārt ir detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas daļas plānojums, kuru izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību

izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu zemes vienību robežas un aprobežojumus.

[10.2] Lietā nav iesniegti pierādījumi par ēkai /adrese A/, noteikto funkcionāli nepieciešamo zemes platību ēkas uzturēšanai, kas attiecas uz

prasītājas zemi.

Zemes robežu plāns (lietas 14. lp.), kas kalpojis ēkas īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, to neatklāj, jo prasītājs nav iesniedzis Rīgas

pilsētas zemes komisijas /datums/lēmumu Nr. /numurs/ par zemes 4746 m2 platībā piešķiršanu ēkas uzturēšanai. Pašā plānā nav atspoguļotas nedz zemes

vienības (tajā skaitā prasītājai piederošā), ar kurām ēka saistīta, nedz saistīto zemju lietošanas aprobežojumi, ar kuriem īpašniekiem būtu jārēķinās.

[10.3] Svarīgi, ka savas prasības pamatošanai iepriekš norādīto pašvaldības izstrādāto robežu plānu prasītāja nav izmantojusi, bet iesniegusi SIA

„Ģeodet” 2012. gada 21. maijā izstrādātu robežu plānu (lietas 15. lp.), taču tas katrā ziņā nav atzīstams par ēkas privatizācijas procesa dokumentu, ar

kuru pašvaldība būtu noteikusi funkcionāli nepieciešamās zemes platības saistību ar prasītājai piederošo zemi. Prasītājas iesniegtajam robežu plānam

iztrūkst jel kādi saskaņojumi ar Valsts zemes dienestu, Rīgas pilsētas būvvaldi un Dzīvojamo māju privatizācijas komisiju, uz ko, kritizējot atbildētājas

iesniegtos pierādījumus, kasācijas sūdzībā norādījusi prasītāja.

[10.4] Atbildētāja nav aprobežojusies ar zemes robežu plānu, bet iesniegusi lietā izvērstu SIA„Metrum” atzinumu par strīdus dzīvojamai mājai

funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

Kā to konstatējusi apgabaltiesa, un kas netiek apstrīdēts arī prasītājas kasācijas sūdzībā, ēka /adrese A/, ir saistīta ar pieciem zemes gabaliem, no

kuriem tikai viens pieder prasītājai. Minētais savukārt nozīmē, ka, nosakot ēkas saistību ar prasītājai piederošo zemi, tā ir tikai daļa, kas nepieciešama

ēkas uzturēšanai.

Tātad lietā bija jāizšķir strīds par zemes nomas tiesisko attiecību konstatēšanu, kura iznākums atkarīgs no pušu iesniegto pierādījumu vērtējuma, ko

apgabaltiesa veikusi pienācīgā kārtā, pamatojot, kādēļ, konstatējot nomas priekšmetu, priekšroku deva atbildētājas iesniegtiem pierādījumiem.

Līdz ar to kļūdains ir prasītājas kasācijas sūdzībā ietvertais apgalvojums, ka lietā pārskatīta ēkas privatizācijas procesā noteiktā funkcionāli

nepieciešamā zemes platība.

Šī iemesla dēļ atkrīt arī nepieciešamība vērtēt AS „Pilsētas zemes dienests” kasācijas sūdzības argumentu, ka no jauna noteiktā funkcionāli

nepieciešamā zemes platība spēkā var stāties tikai ar tiesas spriedumu.

[11] AS „Pilsētas zemes dienests” arguments kasācijas sūdzībā par to, ka tiesa nepareizi piemērojusi Civillikuma 1759. panta pirmo daļu, balstīts

uz apsvērumu, ka lietā zemes piespiedu nomas būtiskās sastāvdaļas noteiktas ar administratīvo aktu un likumu.

Apgalvojums, ka privatizācijas procesā bija noteikta ēkas /adrese A/, uzturēšanai funkcionāli nepieciešamās zemes platības saistība ar prasītājai

piederošo zemes gabalu, savu apstiprinājumu lietā neguva, kā tas uzskatāmi izriet no šī sprieduma 10. punkta.

Pastāvot strīdam par zemes nomas priekšmetu, parādniekam par šo laika posmu nav pienākuma maksāt procentus, arī bez noteiktas norunas, uz

likuma pamata, jo parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas par saistības apmēru, kā to noteic Civillikuma 1656. pants

un kā to pareizi nodibinājusi arī apgabaltiesa. Šāda prakse atbilst arī judikatūrai (sk. Augstākās tiesas Senāta 2003. gada 17. decembra spriedumu

lietā Nr. SKC-610 (C04238202), 2012. gada 5. septembra spriedumu lietā Nr. SKC-366/2012 (C27098108), Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2014. gada 21. marta spriedumu lietā Nr. SKC-135/2014 (C32103508), 2015. gada 8. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-

101/2015 (C27190211), 2017. gada 29. maija spriedumu lietā Nr. SKC-225/2017 (C29766011)), tāpēc kasācijas sūdzības arguments par

Civillikuma 1759. panta pirmās daļas nepareizu piemērošanu ir noraidāms.

[12] Augstākā tiesa noraida AS „Pilsētas zemes dienests” kasācijas sūdzībā izteiktos pārmetumus apelācijas instances tiesai par rakstveida

paskaidrojumu, kas elektroniskā formā iesniegti īsi pirms tiesas sēdes, nenolasīšanu tiesas sēdē Civilprocesa likuma 166. panta kārtībā. Tiesas sēdē

iesniedzamus rakstveida paskaidrojumus par lietas apstākļiem nolasa pats lietas dalībnieks, savukārt tiesai pienākumu nolasīt ārpus tiesas sēdes iesniegtu

lietas dalībnieka paskaidrojumu Civilprocesa likums neparedz.

[13] Nepelna ievērību AS „Pilsētas zemes dienests” pārmetums apgabaltiesai, ka, noraidot prasību par nomas maksas piedziņu par laika posmu no

2014. gada 1. janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam, tiesa nav ņēmusi vērā prasītājas 2014. gada 20. februārī iesniegtajam prasības papildinājumam

pievienoto pierādījumu - nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu, kurā norādīta iznomājamā zemes gabala kadastrālā vērtība, jo, pretēji kasācijas

sūdzībā apgalvotajam, tāds dokuments lietā nav atrodams. Kā redzams no 2014. gada 24. februārī ar drošu elektronisko parakstu parakstītā un tiesā

iesniegtā prasības papildinājuma šāds pierādījums dokumenta pielikumā nav norādīts.

Ja prasītājs nav izpildījis Civilprocesa likuma 93. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu pierādīt prasības pamatā esošos apstākļus, tostarp nomas

maksas apmēru, tad prasība tajā daļā nevarēja tikt apmierināta. Tāpēc lietā nevar konstatēt Civilprocesa likuma 97. panta pārkāpumu pierādījuma

vērtēšanā, ja lietā šāds pierādījums nav ticis iesniegts.

[14] Ņemot vērā, ka pārbaudāmais spriedums ir atceļams daļā par piedzīto pievienoto vērtības nodokli un uzlikto pienākumu turpmāk papildus

nomas maksai maksāt pievienoto vērtības nodokli, ir atceļams arī spriedums daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, jo, izskatot lietu atkārtoti, maksājamo

izdevumu proporcija var mainīties.

Apstākļos, kad DzĪKS „Bāka-2” kasācijas sūdzība ir pamatota daļēji, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 458. panta otro daļu tai atmaksājama

drošības nauda.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 2. punktu, Augstākā tiesa

nosprieda

atcelt Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014. gada 17. jūnija spriedumu daļā, ar kuru par laika posmu no 2009. gada 1. novembra

līdz 2013. gada 31. decembrim piedzīts pievienotās vērtības nodoklis 5179,58 EUR un noteikts pienākums turpmāk papildus nomas maksai maksāt

pievienotās vērtības nodokli, kā arī piedzīti tiesāšanās izdevumi, un nodot lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai Vidzemes apgabaltiesā.

Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.

AS „Pilsētas zemes dienests” kasācijas sūdzību noraidīt.

Atmaksāt DzĪKS „Bāka-2” drošības naudu 284,57 EUR (divi simti astoņdesmit četri euro, 57 centi).

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnesis I. Bisters

Tiesnese V. Cīrule

Tiesnese I. Garda

Tiesnesis V. Jonikāns

Tiesnese Ļ. Kušnire

Tiesnese I. Lauka

Tiesnese Z. Pētersone

Tiesnesis N. Salenieks

Tiesnese M. Zāģere