Court dismissed appeal against traffic fine for failing to yield at a four-way intersection.

Lieta Nr.A42622807 A3564-08/17 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 27.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis V.Poķis,

piedaloties pieteicējam – G.P., atbildētājam – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes, Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvim Andrim Berkanam, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc G.P. pieteikuma par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2007.gada 26.jūlija lēmuma Nr.1657 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 15.jūlijāaprīlī ap plkst. 0012 11.novembra krastmalas –Kaļku ielas – Akmens tilta krustojumā, notika sadursme starp automobili Ford Sierra, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura zīme/, vadītājs G.P. (turpmāk – Pieteicējs) un automobili Mercedes Benz, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura zīme/, vadītājs A.D. (turpmāk –Trešā persona). Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk arī Atbildētājs) jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē PA289545. 2007.gada 16.aprīlī Atbildētājs pieņēma lēmumu par Pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības par Ministru Kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumu” 150. punkta pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 149.11 panta pirmajā daļā. Ar lēmumu Pieteicējam uzlikts naudas sods 10 LVL. [2] 2007.gada 15.maijā Pieteicējs apstrīdēja lēmumu, norādot, ka lieta nav objektīvi izmeklēta. Ar 2007.gada 26.jūlija Atbildētāja lēmumu Nr.1654, atstāts spēkā 2007.gada 16.aprīļa lēmums. [3] 2007.gada 31.augustā Pieteicējs iesniedzis pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā un lūdz tiesu atcelt Atbildētāja 2007.gada 26.jūlija lēmumu Nr.1657.

Pieteikumā Pieteicējs norāda, ka uzskata, ka pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, netika pilnībā izvērtēti lietas apstākļi. [4] Savos paskaidrojumos tiesai Atbildētājs neatzīst pieteikumu norādot, ka ar lietas materiāliem var konstatēt, ka Pieteicējs, veicot kreisā pagrieziena manevru 11.novembra krastmalas – Kaļķu ielas –Akmens ielas krustojumā, nav devis ceļu automobiļa Mercedes Benz vadītājam, kas krustojumu šķērsoja taisnā virzienā. Līdz ar to Pieteicējs nerīkojās atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 150.punkta prasībām, t.i., nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, jādod transportlīdzekļa vadītājam, kas brauc pa vienādas nozīmes ceļu pretējā virziena taisni. [5] Tiesas sēdē Pieteicējs iesniedza papildus paskaidrojumus, norādot, ka nepiekrīt Atbildētāja apgalvojumam, ka ceļu satiksmes negadījuma vieta uzskatāma par krustojumu starp Akmens tiltu- Kaļķu ielu un 11. novembra krastmalu. Pieteicēja ieskatā sadursmes vieta ir „T” veida krustojums starp 11.novembra krastmalu un Uzvaras bulvāri. 11.novembra krastmalas atzars beidzas pie Uzvaras bulvāra, tādejādi veidojot „T” veida krustojumu. Līdz ar to secināms, ka Trešajai personai bija jādod Pieteicējam ceļš. Pieteicējs arī norāda, ka visticamāk Trešā persona bija pavadījusi visu dienu Rīgā, kā rezultātā bija nogurusi, tādēļ nepārliecinājās par to, ka pa galveno ielu pārvietojas Pieteicēja vadītais transportlīdzeklis. Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina par pamatotu un lūdza tiesu to noraidīt. Atbildētāja pārstāvis norādīja, ka nevar atzīt par pamatotu Pieteicēja viedokli, ka krustojums ir „T” veida krustojums, no lietas materiāliem redzams, ka krustojums ir divu perpendikuāru plūsmu krustojums, līdz ar to šajā krustojumā nevar tikt piemēroti noteikumi, kurus izvirza Pieteicējs. Trešā persona uz tiesas sēdi neieradās, norādot, ka nevar ierasties sakarā ar aizņemtību darbā.

Motīvu daļa

[6] Uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus un iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka pieteikums ir noraidāms. [7] Ar lietas materiāliem konstatēts, ka ar 2007.gada 26.jūlijā Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes lēmumu Nr.1657 atstāts spēkā 2007.gada 16.aprīļa lēmums Nr.050/PA289545 par Pietiecēja saukšanu pie administratīvās atbildības par Ministru Kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumu” 150. punkta pārkāpumu par kuru atbildība paredzēta LAPK 149.11 panta pirmajā daļā.

[8] Ministru Kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumu” 150.punkts nosaka, ka nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa vienādas nozīmes ceļu pretējā virzienā taisni vai nogriežas pa labi. LAPK 149.11 panta pirmā daļa nosaka, ka par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit latu līdz piecdesmit latiem. [9] Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par faktiskajiem apstākļiem, proti, par to, ka Pieteicēja vadītais transportlīdzeklis, veicot pagriezienu uz Akmens tiltu, ir sadūries ar Trešās personas vadīto transportlīdzekli.

Strīds lietā ir par to, vai sadursmes vieta ir uzskatāms par „T” veida krustojumu, vai arī par krustojumu ar četriem atzariem. [10] Izvērtējot notikuma shēmu tiesa atzīst par pamatotu Atbildētāja pozīciju, ka krustojums sastāv no četriem atzariem, proti, 11.novembra krastmala šķērso transportlīdzekļu plūsmu, kas no Akmens tilta dodas uz Kaļķu ielu (Vecrīgas virzienā). Tiesas ieskatā nav pamatots Pieteicēja arguments, ka 11.novembra krastmala (vai tās atsevišķa josla) beidzas pie uzbrauktuves uz Akmens tiltu. Viena no 11.novembra krastmalas ceļa joslām, gan atbilstoši zīmēm, gan faktiski pieļauj, šķērsot Akmens tilta – Kaļķu ielas klātni (divas joslas virzās caur tuneli, tiešā veidā nešķērsojot krustojumu. [11] Tiesa konstatē, ka abi transportlīdzekļu vadītāji virzījās pa 11.novembra krastmalu pretējos virzienos.

Krustojumā starp 11.novembra krastmalu un Akmens tiltu –Kaļķu iela, izvietotās zīmes „Dodiet ceļu”, nosaka, ka galvenais ceļš ir Akmens tilts – Kaļķu iela, tādejādi abi ceļu satiksmes negadījuma dalībnieki virzījās viens otram pretī pa vienādas nozīmes ceļu. Krustojumā ar Akmens tilta – Kaļķu ielas klātni, Pieteicējs veica kreiso pagriezienu, tādejādi tā pienākums bija dot priekšroku taisni braucošajam transportlīdzeklim. [12] Tiesa atzīst, ka iespējams krustojuma šķērsošanu var atzīt par pietiekami sarežģītu, jo krustojumā, kuru neregulē luksofors, krustojās divvirziena ceļi ar vairākām joslām, pie tam zīmes, kas pieļauj šķērsot Akmens – Kaļķu ielas klātni virzoties no ostas teritorijas puses darbojas tikai pēc plkst.22.00.

Vienlaicīgi minētie faktori nevar ietekmēt tiesas secinājumu, ka Atbildētāja lēmumā konstatētie fakti un to juridiskā analīze ir pareiza. Tiesas ieskatā nav nozīmes lietas izskatīšanā ar Pieteicēja izteiktajiem pieņēmumiem, ka Atbildētājs iespējams bija noguris. Šāds arguments neatbrīvo Pieteicēju no pienākuma ievērot ceļa zīmes.

[13] Apkopjot iepriekš minēto tiesa secina ka, ar lietā esošajiem pierādījumiem, ir pierādīts, ka Pieteicējs ir izdarījis LAPK 149.11 panta pirmajā daļa norādīto pārkāpumu. Par pārkāpuma Pieteicējam piemērots minimālais iespējamais sods, kas tiesas ieskatā atbilst pārkāpuma raksturam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 253.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta 1.punktu, tiesa nosprieda:

noraidīt G.P. pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2007.gada 26.jūlija lēmuma Nr.1657 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnesis V.Poķis