Court dismisses appeal in administrative violation case for failing to mow grass exceeding 20cm limit.

Lietas Nr. 133074315

Lietas arhīva Nr. 104AA-0517-16/3

SPRIEDUMS

Rīgā 2016.gada 17.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese L.Poļakova,

tiesneši J.Tiltiņš un I.L.Zemīte

apelācijas kārtībā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu saistībā ar /pers. D/, personas kods

/personas kods/, sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2016.gada 11.marta spriedumu un

konstatēja

2015.gada 13.augustā Salaspils novada pašvaldības policijas jaunākais kārtībnieks R.Gailāns sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu EM Nr.315350 par to, ka /adrese A/, 2015.gada 4.jūlijā plkst.16.15 /pers. D/, būdama apbūvēta

gruntsgabala ar kadastra Nr./numurs A/, īpašnieks, nenodrošināja zāles nopļaušanu, kuras garums pārsniedz 20 cm

pieļaujamo garumu pagasta teritorijā, līdz ar ko nav ievēroti 2001.gada 25.jūlija Salaspils novada Saistošo noteikumu

Nr.112.1.1.punkts.

2015.gada 22.septembrī ar Salaspils novada domes Administratīvās komisijas lēmumu Nr.D62-513/2015 (turpmāk -

Lēmums) /pers. D/ piemērots naudas sods EUR 30 apmērā.

Par minēto lēmumu /pers. D/ iesniedza sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Ar Rīgas rajona tiesas 2016.gada 11.marta spriedumu /pers. D/ sūdzība noraidīta, bet Salaspils novada domes

Administratīvās komisijas 2015.gada 22.septembra lēmums Nr.D62-513/2015 atstāts negrozīts.

Pirmās instances tiesas spriedumā norādīts, ka lietā esošie pierādījumi, tostarp 2015.gada 13.augusta administratīvā

pārkāpuma protokols EM Nr.315350, 2015.gada 2.jūlija Salaspils novada pašvaldības policijas vecākā inspektora D.Stroža

dienesta ziņojums, 2015.gada 2.jūlija un 9.augusta fototabulas, iestādes Lēmums un sūdzība par Lēmumu, apstiprina, ka

/pers. D/ izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Salaspils novada domes saistošo noteikumu Nr.11 (turpmāk –

Saistošie noteikumi) 2.1.1.punktā.

Tiesa norādījusi, ka no Saistošo noteikumu 2.1.1. punkta neizriet izņēmumi zāles pļaušanai un nav norādīts, ka

pļaujama ir tikai tā zāle, kas nav ārstnieciska. Tiesa atzinusi, ka no 2015.gada 2.jūlija un 9.augusta fotogrāfijām izriet, ka ap

māju izaugusi gara zāle. No policijas darbinieka mērījumiem ar lineālu redzams, ka zāles garums krietni pārsniedz 20 cm

garumu.

Tāpat tiesa atzinusi, ka īpašniekam ir jārūpējas par īpašuma apsaimniekošanu, tostarp arī zāles pļaušanu. Tas, ka

nenopļautā teritorija ir /pers. D/ īpašums, nenozīmē, ka viņa var neievērot Saistošo noteikumu 2.1.1.punktu.

Par pirmās instances tiesas spriedumu /pers. D/ (turpmāk – Sūdzības iesniedzēja) iesniegusi apelācijas sūdzību, kurā

lūdz Rīgas rajona tiesas 2016.gada 11.marta spriedumu atcelt un soda naudu EUR 30 nepiemērot.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka uz viņu nav attiecināms Saistošo noteikumu 2.1.1.punkts, jo viņas īpašums atrodas

vietā, kur nav ceļu, ielu un citas kopjamas teritorijas. Viņas īpašums ir paredzēts vienīgi viņas lietošanai. Ņemot vērā minēto,

/pers. D/ uzskata, ka uz viņas īpašumu attiecināms Saistošo noteikumu 2.1.3.punkts.

Tāpat norāda, ka zāli, kura ieaugusi žogā nav iespējams ar pļaujmašīnu nopļaut.

/pers. D/ norāda, ka 2013.gadā Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesnesis O.Priedītis šādā pašā lietā par

zāles pļaušanu atzinis, ka ir piemērojams Saistošo noteikumu 2.1.3.punkts.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka policijas darbinieku uzņemtās bildes neatbilst patiesībai, visas bildes uzņemtas pie

žoga, bet pieguļošā teritorija nav bildēta.

Līdz ar to /pers. D/ norāda, ka pirmās instances tiesas spriedums ir neobjektīvs un nepamatots.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 20panta pirmo daļu un 289.21panta pirmo un otro daļu, 2016.gada 13.aprīlī Krimināllietu

tiesas kolēģijas (turpmāk – Tiesas kolēģija) tiesnese pieņēmusi lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu

rakstveida procesā.

Apstākļus, kas liecinātu par nepieciešamību apelācijas sūdzību izskatīt tiesas sēdē, pamatojoties uz Latvijas APK

289. panta trešo daļu, Tiesas kolēģija nav konstatējusi.

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos

argumentus, Tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas rajona tiesas 2016.gada 11.marta spriedums ir atstājams negrozīts, bet iesniegtā

apelācijas sūdzība – noraidāma.

Izvērtējot pirmās instances tiesas spriedumu, Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pietiekams. Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas APK 289. 1 3 panta trešās daļas

nosacījumiem, Tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas nolēmuma motivācijai un izvērstāku pirmās instances

tiesas sniegto argumentu izklāstu apelācijas instances tiesas spriedumā nesniedz.

Latvijas APK 272.pants paredz, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai

ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie

administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī

jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Salaspils novada domes saistošo noteikumu Nr.11 2.1.1.punkts noteic, ka pārvaldniekiem, dzīvokļu īpašnieku

kooperatīvajām sabiedrībām, namīpašumu, gruntsgabalu u.c. teritoriju īpašniekiem, valdītājiem, apsaimniekotājiem,

pilnvarniekiem, lietotājiem un nomniekiem savos objektos jānodrošina: ietvju, pagalma celiņu, brauktuvju tekņu, brauktuvju,

ielu, laukumu, piemājas un citas kopjamās teritorijas, kā arī pieguļošo teritoriju (ietvju, brauktuvju tekņu 1 (viena) m platumā,

brauktuvju līdz ielas/brauktuves asslīnijai, ja braucamās daļas tīrīšanu pašvaldība neveic centralizēti), slaucīšana katru dienu

rīta stundās no pl. 6.00 līdz pl. 8.00 un, ja nepieciešams, visas dienas laikā, namīpašumu, gruntsgabalu, pagalmu un citu

teritoriju apsaimniekošana un labiekārtošana, apstādījumu uzturēšana, kā arī sistemātiska zālāju (zāles) nopļaušana, lai tās

garums pilsētas teritorijā nepārsniedz 15 cm, bet pagasta teritorijā 20 cm.

Pirmās instances tiesa spriedumā pamatoti konstatējusi, ka lietā nav strīds par to, ka sūdzības iesniedzēja ir

gruntsgabala ar kadastra numuru /numurs A/pēc adreses /adrese A/kas apstiprinās ar Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu

nodaļas Salaspils pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/izdruku, īpašniece (lietas 34.lapa). Tāpat arī no

nekustamā īpašuma adreses izriet, ka /pers. D/ īpašums atrodas Salaspils pagastā. Līdz ar to pagasta teritorijā atbilstoši

Saistošo noteikumu 2.1.1.punktam nodrošināma sistemātiska zālāju nopļaušana, lai tā garums nepārsniedz 20 cm.

/pers. D/ norādītie argumenti, ka policijas darbinieku fotogrāfijas uzņemtas tikai pie žoga un no žoga skatupunkta, bet

zāli pie žoga nav iespējams nopļaut, jo zāle tajā ir ieaugusi, ir nepamatoti. Lietas 27.lapā attēlotajās fotogrāfijās žogs nemaz

nav redzams. No fotogrāfijām izriet, ka teritorija ir aizaugusi ar zāli. Tāpat arī lietas 31.lapā, pirmajā fotogrāfijā, redzams ar

zāli aizaudzis iekšpagalms, kurā cita starpā nofotografētas arī nātres. Tāpat arī no 2016.gada 9.augusta fotogrāfijām izriet,

ka /pers. D/ īpašumā nav nodrošināta zāles nopļaušana. Fotogrāfijās attēlotie policijas darbinieku veiktie mērījumi norāda uz

to, ka nenopļautās zāles garums vairākas reizes pārsniedz pieļaujamo zāles augstumu.

Tiesas kolēģija atzīst, ka nav pamats apšaubīt policijas darbinieku vai pirmās instances tiesas tiesneses objektivitāti vai

ieinteresētību lietas iznākumā. Lietas materiālos esošās 2016.gada 2.jūlija un 9.augusta fotogrāfijas (lietas 20.-23.lapa; 27.-

32.lapa) apstiprina policijas darbinieka D.Stroža ziņojumā (lietas 26.lapa) un administratīvā pārkāpuma protokolā EM

Nr.315350 ietvertās ziņas. Līdz ar to Tiesas kolēģijai nerodas šaubas par šo pierādījumu ticamību. Turklāt lietas materiālos

nav tādu ziņu, kas liktu apšaubīt šo fotogrāfiju ticamību vai pieļaujamību.

/pers. D/ arguments par to, ka zāles nopļaušana nav tikusi nodrošināta, jo ar pļaujmašīnu žogā ieaugušo zāli izpļaut nav

iespējams, nevar būt par pamatu tiesiska un pamatota tiesas sprieduma atcelšanai. Saistošo noteikumu 2.1.1.punkta mērķis

ir nodrošināt sakoptu un labiekārtotu vidi Salaspils novada teritorijā. Apstāklis, ka žogā ieaugušu zāli nevar nopļaut ar

pļaujmašīnu nenorāda, ka zālāja uzturēšana, nodrošinot, lai tā garums nepārsniedz 20 cm, nevar tikt sasniegta citādākā

veidā. Turklāt nav nopļauta zāle ne tikai pie žoga, bet arī citā teritorijā.

Vienlaikus norādāms, ka Sasitošo noteikumu 2.1.3.punkts šajā gadījumā nav attiecināms uz /pers. D/ izdarīto

administratīvo pārkāpumu, jo /pers. D/ pārkāpums atbilst Saistošo noteikumu 2.1.1.punktā paredzētajam administratīvā

pārkāpuma sastāvam, ko pirmās instances tiesa spriedumā vispusīgi pamatojusi ar pierādījumiem. Turklāt, kā tas ir redzams

no lietas materiālos esošajām fotogrāfijām, /pers. D/ īpašums atrodas apdzīvotā Salaspils pagasta teritorijā, kur kaimiņos

atrodas citi iedzīvotāji. Tāpat no lietas 29.lapā esošajām fotogrāfijām un arī no pašas /pers. D/ iesniegtajām fotogrāfijām

(lietas 49.lapā), izriet, ka pie /pers. D/ īpašuma atrodas piebraucamais ceļš. Līdz ar to /pers. D/ izdarītais pārkāpums atbilst

Salaspils novada domes saistošo noteikumu Nr.11 2.1.1.punktā norādītajiem apstākļiem.

Izvērtējot /pers. D/ noteikto sodu, Tiesas kolēģija atzīst, ka tas ir samērīgs un atbilstošs Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 32.panta otrajā daļā norādītajiem apstākļiem, kuri jāņem vērā, nosakot sodu.

Sods noteikts, ievērojot Salaspils novada domes saistošo noteikumu Nr.11 5.1.punktu, un Tiesas kolēģija tā atcelšanai

vai samazināšanai nesaskata tiesisku pamatu.

Līdz ar to Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots un tiesa pareizi atzinusi, ka /pers. D/

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, neievērojot 2001.gada 25.jūlija Salaspils novada Saistošo noteikumu Nr.11

2.1.1.punktu.

Citi Sūdzības iesniedzējas argumenti, tostarp par nenopļautās zāles uzskatīšanu par ārstnieciskajiem augiem, vērtēti

pirmās instances tiesa spriedumā. Jaunus apstākļus, kuri varētu būt par pamatu tiesiska un pamatota pirmās instances tiesas

sprieduma atcelšanai, Tiesas kolēģija nekonstatē.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrā daļas 1.punktu, 289.21pantu un

289.22pantu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda

Rīgas rajona tiesas 2016.gada 11.marta spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. D/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese L.Poļakova

Tiesneši J.Tiltiņš

I.L.Zemīte