Court partially allowed small claims loan suit, reducing penalty to statutory 10% cap while awarding interest.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's small claims action for debt collection against the defendant. While the principal loan and interest claims were upheld, the court reduced the contractual penalty from the claimed amount to the statutory maximum of 10% of the principal debt. Consequently, the plaintiff was awarded the principal, interest, and a reduced penalty, along with court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.25 p. 1.; Civillikuma 1765. p. 1.; Civillikuma 1763. p.; When a contractual penalty exceeds the statutory cap, the court must reduce it to the legal limit, while interest continues to accrue until the debt is paid.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C28 2046 15
(arhīva Nr.C-0973-15)
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ventspilī 2015.gada 2.jūlijā
Ventspils tiesa: tiesnese S.Eglīte,
izskatot rakstveida procesā civillietu MSIA „E.P. Ieguldījumi” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu,
konstatēja
2014.gada 30.decembrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemta prasītāja MSIA „E.P. Ieguldījumi” maza apmēra prasība pret atbildētāju /pers.
B/ par parāda piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu EUR 346,54 apmērā, kas sastāv no neatmaksātā aizdevuma EUR 151,52,
aprēķinātiem likumiskiem procentiem EUR 82,75 un līgumsoda EUR 112,61. Noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos
procentus – 6% gadā no galvenā parāda.
2015.gada 30.janvārī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu
iesniegšanai tiesā, izskaidrojot atbildētāja tiesības.
Tiesas noteiktajā termiņā atbildētāja rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis.
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt
tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt
tiesas kancelejā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1pantu, lai panāktu lietas ātrāku izskatīšanas nodrošināšanu, lieta nosūtīta Ventspils tiesai.
Ar Ventspils tiesas 2015.gada 8.maija lēmumu civillieta nolikta izskatīšanai rakstveida procesā, neaicinot uz tiesas sēdi puses, par ko pusēm nosūtīts
paziņojums.
Tiesnese atzīst, ka atbildētājam par prasību un lietas izskatīšanas datumu rakstveida procesā ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā, jo sūtījumu
neizsniegšana pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Izvērtējusi prasības pieteikumu un tam pievienotos materiālus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma daļēji.
Konstatēts, ka 2013.gada 18.martā SIA „Latvijas Kredītdevēju apvienība” kā aizdevējs un atbildētājs /pers. B/ kā aizņēmējs noslēdza Patēriņa kredīta
bez ķīlas aizdevuma līgumu Nr.1905 (lietas 6.-8.lapa) (turpmāk Aizdevuma līgums). Puses vienojās par aizdevuma summu Ls 132,24/ EUR 188,16 apmērā,
ar ikmēneša procentu maksājumu par aizdevuma izmantošanu – 6% mēnesī no neatmaksātās aizdevuma summas un aizdevuma atmaksas termiņu –
2015.gada 18.martam. No aizdevuma līguma redzams, ka aizņēmējam izmaksājamā aizdevuma daļa tiks pārskaitīta SIA „icredit.lv” norēķinu kontā aizņēmēja
parāda saistību dzēšanai pret minēto SIA , kas izriet no 2011.gada 11.oktobrī noslēgtā aizdevuma līguma Nr.1318324476. Ar savu parakstu atbildētājs ir
apliecinājis, ka viņam ir saprotama aizdevuma izsniegšanas kārtība un viņš tai piekrīt.
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2014.gada 14.martā SIA „Latvijas Kredītdevēju Apvienība” kā cedents un SIA „LKA Inkasso” kā cesionārs noslēdza
Cesijas līgumu Nr.20140314 (lietas 13.-14.lapa), kurā puses vienojās, ka cedents nodod cesionāram savus prasījumus pret debitoriem, kas uzskaitīti šī līguma
pielikumā.
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2014.gada 1.oktobrī SIA „LKA Inkasso” kā cedents un SIA „E.P.Ieguldījumi” kā cesionārs noslēdza Cesijas līgumu
Nr.20141001 (lietas 15.-16.lapa), kurā puses vienojās, ka cedents nodod cesionāram savus prasījumus pret debitoriem, kas uzskaitīti šī līguma pielikumā.
Cesijas līguma Nr.20141001 Pielikumā Nr.P1905 SIA „LKA Inkasso” un SIA „E.P.Ieguldījumi” vienojās, ka tiek nodotas prasījuma tiesības pret parādnieku
/pers. B/, līguma datums - 2013.gada 18.marts, līguma Nr.1905, neatmaksātais aizdevums - EUR 151,52.
Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors
to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.
Atbilstoši Civillikuma 1801.pantam cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru) var noslēgt
jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Tiesa uzskata, ka iepriekš
minētie cesijas līgumi noslēgti atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi saistošs pusēm.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1943.pants nosaka, ka
aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis un saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu procenti par aizdevumu dodami tikai
tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par
kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma
1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs tieši
jānosaka aktā vai darījumā.
Saskaņā ar Aizdevuma līguma 7.2.1.1.punktu, ja aizņēmējs neizpilda savas ar līgumu uzņemtās saistības vai izpilda tās nepilnā apmērā, viņš atsevišķi
par katru līgumsaistību un/ vai nokavējumu maksā aizdevējam līgumsodu 0,3% apmērā no termiņā nesamaksātā maksājuma par katru nokavēto saistību
izpildes dienu pirms aizdevuma atmaksas termiņa iestāšanās vai pirms līguma pirmstermiņa izbeigšanas, bet saskaņā ar 7.2.1.3.punktu maksā līgumsodu 0,5%
no neatmaksātās aizdevuma summas par katru kavēto maksājuma dienu, sākot ar pirmo kavējuma dienu.
No lietas materiālos esošā parāda aprēķina, kas sastādīts uz 2014.gada 29.decembri (lietas 26.lapa) redzams, ka atbildētājs Aizdevuma līgumā
4.1.punktā noteiktos pirmos astoņus maksājumus ir veicis, kopsummā samaksājot EUR 119,92, no kuriem EUR 83,28 novirzīti līgumisko procentu dzēšanai un
EUR 36,64 aizdevuma summas daļējai dzēšanai. Neatmaksātā aizdevuma summa uz 2013.gada 18.novembri ir EUR 151,52. Turpmākos maksājumus
atbildētājs nav veicis līgumā noteiktajā termiņā un apmērā. 2014.gada 24.februārī – nomaksājis EUR 15, ko prasītājs novirzījis EUR 1,91 līgumsoda dzēšanai
un EUR 13,09 daļējai līgumisko procentu dzēšanai. 2014.gada 14.martā nomaksājis EUR 10, ko prasītājs novirzījis EUR 0,96 līgumsoda dzēšanai un EUR
9,04 daļējai līgumisko procentu dzēšanai. 2014.gada 4.augustā nomaksājis EUR 10, ko prasītājs novirzījis, ko prasītājs novirzījis līgumsoda daļējai dzēšanai.
Līdz ar to, no parāda summas aprēķina redzams, ka atbildētājs savas saistības nav pildījis Līgumā noteiktajā termiņā un kārtībā un atbildētāja parāds
prasītājam ir EUR 346,54, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma summas EUR 151,52, aprēķinātiem līgumiskiem procentiem EUR 82,75 un līgumsoda
EUR 112,61 apmērā.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja sastādīto parāda aprēķinu.
Tā kā atbildētājs ar līgumu uzņemtās saistības nav pildījis, un nav atmaksājis aizdevumu atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem, tad tiesa uzskata, ka
atbildētāja pienākums ir maksāt prasītājam pamatparādu, procentus par aizdevuma izmantošanu un līgumsodu par saistību nepildīšanu.
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka gan prasības pamats, gan prasības summa ir pilnībā pierādīta. Attiecībā par prasītāja aprēķināto līgumsodu
prasība ir apmierināma daļēji.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību
neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās
vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma
1720.pantu kreditoram ir tiesības prasīt līgumsodu, ja tā tieši bijis norunāts.
Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija un tā uzdevums ir ietekmēt parādnieka saistību izpildi, nevis nodrošināt kreditoram
labumu papildus parādnieka pamatsaistībai.
Līgumsods nav līdzeklis, ar kura palīdzību kreditors ir tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka rēķina (peļņas avots), un tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodoša
rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212/2008, izvērtējot normas par līgumsodu kopsakarā ar
taisnīguma un samērīguma principu, ir nonācis pie atzinuma, ka līgumsoda samazināšanas iespēja nav izslēgta [..]. Jautājums par līgumsoda
samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos ir tāds jautājums, kas sakarā ar likuma tieša norādījuma trūkumu ir izlemjams pēc tiesas ieskata
saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1724.1 panta noteikumiem, tiesas kompetencē ietilpst izvērtēt piemērota līgumsoda samērīgumu. Turklāt, atbilstoši jau stabili
noteiktajai tiesu praksei, atzīstams, ka līgumsods ir aprobežots arī ar citiem noteikumiem un taisnīguma principu, līdz ar ko tiesai ir tiesības, un pat pienākums
pielīgto līgumsodu samazināt, ja tas ir atzīstams par nesamērīgu.
Tiesa uzskata, ka, neskatoties uz to, ka atbildētājs nav cēlis iebildumus pret prasītāja aprēķināto līgumsoda apmēru, tiesai ir tiesības izvērtēt līgumsoda
apmēru un nepieciešamības gadījumā to ierobežot. Tiesa atzīst, ka prasītāja pieprasītā līgumsoda summa ir nesamērīga un netaisnīga, un tāpēc līgumsods ir
samazināms.
Papildus tiesa ņem vērā, ka likumdevējs ar 2014.gada 1.janvāri ir paredzējis līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā
(termiņā) aprobežot ar 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīt, ka kopējais līgumsoda apmērs, kas
piemērojams atbildētājam, samazināms līdz EUR 15,15 apmērā, un prasība daļā par līgumsoda EUR 97,12 piedziņu - noraidāma.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, apmierināms prasītāja lūgums norādīt spriedumā uz prasītāja tiesībām saņemt 6% (seši procenti) gadā
no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas, kad vēl
nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tādejādi procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā galvenā parāda
apmēru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētājas valsts
ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tā, kā tiesa prasību atzīst par apmierināmu pilnā apmērā, tad no atbildētājas par labu valstij
piedzenama valsts nodeva EUR 71,14 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas paziņojumu, pieteikuma nosūtīšanu EUR 6,28 apmērā.
Atbildētājam dodams termiņš labprātīgai sprieduma izpildei (Civilprocesa likuma 204.1pants).
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10., 41., 93., 97., 193.pantu, 204.1pantu, 250.26pantu, 250.27pantu un Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720.,
1724. , 1756., 1765., 1793., 1801., 1943., 1946.pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu MSIA „E.P. Ieguldījumi”, reģistrācijas Nr.40103216317, parādu EUR 249,42 (divsimt
četrdesmit deviņi euro un 42 centi), kas sastāv no nesamaksātās aizdevuma summas EUR 151,52, līgumiskiem procentiem EUR 82,75 un līgumsoda EUR
15,15, ko ieskaitīt MSIA „E.P.Ieguldījumi” AS „Swedbank” norēķinu kontā Nr.LV71HABA0551024350007.
Noteikt MSIA „E.P. Ieguldījumi”, reģistrācijas Nr.40103216317, tiesības saņemt no /pers. B/ par laiku līdz sprieduma izpildei likumiskos procentus 6%
(seši procenti) gadā no pamatparāda summas, tas ir, EUR 151,52 (simt piecdesmit viens euro un 52 centi).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos tiesas izdevumus: valsts nodevu EUR 71,14 (septiņdesmit viens euro un 14
centi) – Valsts kase, reģ.nr.90000050138, konta nr.LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas
pavēstu, pieteikuma nosūtīšanu EUR 6,28 (seši euro un 28 centi) – Valsts kase, reģ.nr.90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods
TRELLV22, mērķis: 21499 (jānorāda procesa dalībnieka personas dati).
Noteikt atbildētājam /pers. B/ termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no dienas, kad spriedums stājies spēkā.
Sprieduma labprātīgas izpildes noteiktajā termiņā maksājuma dokumentu par samaksu valsts ienākumos iesniegt tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Ventspils
tiesā.
Tiesnese S.Eglīte