Court orders father to pay child support based on minimum wage percentages for minor child.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's request for a hearing and ruled in favor of the plaintiff's claim for child support. The plaintiff sought 25% of the minimum wage until the child turned seven and 30% thereafter, arguing the defendant does not participate in the child's upbringing. The court found the claim substantiated by law, ordering immediate enforcement of the support payments and state fees.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 177. un 179. panti; Civilprocesa likuma 205. panta 1. punkts: Parents have a statutory duty to maintain children based on their ability, and courts must adjudicate disputes over child support amounts without requiring a hearing if parties do not request one.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C12220614
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī 2014.gada 12.decembrī
Daugavpils tiesas tiesnese I.Šteine
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu,
k o n s t a t ē j a:
2014.gada 14.oktobrī /pers. A/ cēla maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu, norādot, ka pusēm ir kopīgs bērns, prasītāja
nedzīvo kopā ar atbildētāju. Atbildētājs nepiedalās bērna uzturēšanā. Pamatojoties uz Civillikuma 177., 179.pantu, Ministru kabineta 2013.gada
15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.2.punktu, Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas
1.punktu, prasītāja lūdza piedzīt no atbildētāja prasītājas labā uzturlīdzekļus bērnam /pers. D/ 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas ik mēnesi, kas uz iesniegšanas laiku ir 80 EUR, sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai, un
no 7 gadu vecuma - 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, kas šobrīd ir 96 EUR, līdz pilngadībai; spriedumu
izpildīt nekavējoties.
2014.gada 16.oktobrī atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu uz deklarēto dzīvesvietu tika nosūtīts prasības
pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2014.gada 19.novembrim, izskaidrojot atbildētāja tiesības.
2014.gada 22.novembrī atbildētājs iesniedza paskaidrojumu (lietas 14.-15.lapa), norādot, ka prasību atzīst pilnā apmērā.
Puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.
Šāds paziņojums pusēm nosūtīts 2014.gada 24.novembrī, atbildētājs paziņojumu saņēma 2014.gada 1.decembrī (lietas 17.-18., 20.lapa).
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civillikuma 177.panta trešo daļu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, tas ir, ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes
nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas
un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums
gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna
uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Dzimšanas apliecības kopija (lietas 8.lapa) apstiprina, ka 2009.gada 30.janvārī dzimušās /pers. D/ vecāki ir prasītāja un atbildētājs.
Ar dzīvesvietas deklarēšanas izziņu (lietas 11.lapa) ir pierādīts, ka nepilngadīgais bērns dzīvo kopā ar prasītāju. Atbildētājs minēto faktu nav
apstrīdējis. Līdz ar to atbildētāja pienākums ir uzturēt bērnu.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram vecākam neatkarīgi no
viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punktu katra
vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu
vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz
18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa
likmi” 2.punktu uz lietas izskatīšanas dienu minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 320 euro. Līdz ar to uzturlīdzekļu minimālais
apmērs bērnam vecumā līdz 7 gadu sasniegšanai ir 80 EUR mēnesī.
Prasītāja lūdza uzturlīdzekļus gan procentuālā izteiksmē, gan konkrētā summā.
Tiesa uzskata, ka prasītājas lūgums par uzturlīdzekļu noteikšanu procentu izteiksmē ir bērna interesēs, jo minimālās darba algas apmērs ir mainīgs,
tādēļ, mainoties minimālās darba algas apmēram, tiesu izpildītājs var patstāvīgi aprēķināt uzturlīdzekļu apmēru, nepieprasot jaunu izpildu rakstu, un pēc
minimālās darba algas palielinājuma, bērns uzreiz varēs saņemt lielāku uzturlīdzekļu summu. Bez tam uzturlīdzekļu apmērs, kas noteikts procentos no
Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas, dod iespēju precīzi noteikt uzturlīdzekļu summu euro.
Prasītāja lūdza piedzīt likumā noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru nodrošināt ir katra vecāka pienākums, neatkarīgi no mantas stāvokļa.
Līdz ar to tiesa nevērtē pušu mantisko stāvokli un spējas uzturēt bērnu.
Prasītāja lūdza piedzīt uzturlīdzekļus no prasības iesniegšanas dienas, atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka uzturlīdzekļus ir maksājis labprātīgi,
prasību atzinis pilnībā, tādēļ uzturlīdzekļu piedziņa uzsākama no 2014.gada 14.oktobra.
Ievērojot bērna vecumu un intereses, tiesa secina, ka prasība ir apmierināma, un no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenami uzturlīdzekļi bērnam
/pers. D/ 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, sākot no 2014.gada 14.oktobra un turpinot līdz 7 gadu vecuma
sasniegšanai, tas ir, līdz 2016.gada 29.janvārim, un 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, sākot no 2016.gada
30.janvāra līdz bērna pilngadībai vai līdz pušu materiālā stāvokļa izmaiņām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Nosakot valsts nodevas apmēru, kura ir piedzenama no atbildētāja valsts labā, tiesa vadās no Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punkta,
ka prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu prasības summa ir maksājumu kopsumma par vienu gadu. (80x12mēneši = 960 EUR).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu par prasību naudas summā līdz 2134 euro valsts nodeva ir 15
procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro (15%x960= 144 EUR).
Izziņa par tiesas izdevumiem (lietas 2.lapa) apstiprina, ka izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu ir 7,12
EUR.
Tādejādi no atbildētāja valsts labā ir piedzenama valsts nodeva 144 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,12 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu tiesa nosaka atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu – 10
(desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā
daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi par līdzekļu piedziņu bērna uzturēšanai.
Tiesa uzskata par pamatotu prasītājas prasījumu par sprieduma nekavējošu izpildi daļā par uzturlīdzekļu piedziņu, jo pierādījumi par uzturlīdzekļu
samaksu tiesai netika iesniegti. Atbildētājam ir tiesības uzturlīdzekļu samaksu apstiprinošus dokumentus iesniegt vai uzrādīt zvērinātam tiesu izpildītājam.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 204.1pantu, 205.panta pirmās daļas 1.punktu, 250.25pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus bērnam /pers. D/, personas
kods /personas kods/, dzimušai /datums/, 25% (divdesmit piecus procentus) no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi,
sākot no 2014.gada 14.oktobra un turpinot līdz 2016.gada 29.janvārim, un 30% (trīsdesmit procentus) no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas ik mēnesi, sākot no 2016.gada 30.janvāra un turpinot līdz bērna pilngadībai vai līdz pušu materiālā stāvokļa izmaiņām.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 144 EUR (viens simts četrdesmit četri euro) un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 7,12 EUR (septiņi euro 12 centi).
Spriedumu daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildīt nekavējoties.
Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu – 10 (desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā
spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 20 (divdesmit) dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnese I.Šteine