Legislator Case Law & Legislation
C68294221 / C-1935-22 ECLI:LV:RPT:2022:1031.C68294221.3.S AI generated

Riga City Court dismissed tenant eviction and rent claims against a municipality for non-payment of rent and utilities.

Case Number C68294221 / C-1935-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Riga City Court dismissed the municipality's civil claim against the tenants for terminating the lease, eviction, and payment of rent and utilities. The court found that the tenants had fulfilled their obligations and the plaintiff failed to prove the debt or justify the termination. Consequently, the court ruled in favor of the tenants, rejecting the landlord's requests for eviction and monetary compensation.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law; Civil Code: The court held that a landlord must prove the existence of a debt and valid grounds for lease termination before seeking eviction or payment from tenants.

Keywords

AI generated
lease termination tenant eviction rent arrears utility payments civil liability municipal property solidary debt

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Article 1763

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-1935-22/96

ECLI:LV:RPT:2022:1031.C68294221.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 31.oktobrī

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Edgars Grīvnieks

rakstveida procesā izskatīja civillietu Rīgas pilsētas pašvaldības prasībā pret /pers. A/, /pers. B/ un nepilngadīgo /pers. C/ par dzīvojamās telpas

īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā 2021.gada 5.februārī saņemts Rīgas pilsētas pašvaldības (turpmāk arī – prasītāja) prasības pieteikums pret

/pers. A/, /pers. B/ un nepilngadīgo /pers. C/ (turpmāk arī – atbildētāji).

Prasības pieteikumā lūgts:

- izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/ īres līgumu ar /pers. A/ un izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/, lietošanas tiesības /pers. A/, /pers. B/ un

nepilngadīgajam /pers. C/;

- izlikt no dzīvojamās telpas /adrese//adrese//pers. A/, /pers. B/, un nepilngadīgo /pers. C/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas ar visām

viņam piederošām mantām;

- piedzīt solidāri par labu prasītājai no /pers. A/ un /pers. B/, pamatparādu par īri un komunālajiem pakalpojumiem 1123,59 euro par laiku no

2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim un līgumsodu 71,02 euro par laiku no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. martam, kopā

1194,61 euro;

- piedzīt solidāri par labu prasītājai no /pers. A/ un /pers. B/, samaksāto valsts nodevu 342,21 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 8,57 euro kopā 350,78 euro;

- par labu prasītāja piedzītos naudas līdzekļus, pamatojoties uz 2016. gada 8. jūlija Pilnvarojuma līgumu par dzīvojamo telpu īres un

neapdzīvojamo telpu nomas līgumu slēgšanu un to administrēšanu Nr. DMV-16-198-lī 3.8. apakšpunktu, ieskaitot, prasītāja pilnvarotā pārstāvja, SIA

“Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr. 40103362321, norādītajos bankas kontos;

- noteikt prasītājai tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus) likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.

[2] Prasības pieteikumā norādīti turpmākie apstākļi:

[2.1] Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā atrodas dzīvojamā telpa /adrese/.

[2.2] 2014. gada 4. jūlijā starp prasītāju, kuru pārstāv SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” un atbildētāju /pers. A/ tika noslēgts dzīvojamo telpu īres

līgums, (turpmāk arī – “īres līgums”) par dzīvokļa /adrese/, lietošanu uz nenoteiktu laiku.

Pamatojoties uz Rīgas domes mājokļu un vides departamenta dzīvokļu pārvaldes rekomendāciju Nr. /numurs/ dzīvojamās telpas lietošanas tiesības

tika piešķirtas īrnieka dēlam /pers. C/, dzimušam 2005. gada 14. augustā un brālim /pers. D/, dzimušam 1973. gada 9. janvārī, kurš izbeidza dzīvojamās

telpas lietošanas tiesības 2016. gada 10. martā.

[2.3] 2017. gada 5. oktobrī tika piešķirtas dzīvojamās telpas lietošanas tiesības īrnieka sievai /pers. B/, dzimušai 1976. gada 24. jūlijā,

pamatojoties uz Rīgas domes dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2017. gada 28. septembra sēdes protokolu Nr. 6.

[2.4] 2018. gada 28. decembrī Prasītājs iesniedza tiesā pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdināšanas kārtībā par parādu uz 2018.

gada 30. novembri summa euro 4755,72. Tiesa 2019. gada 20. februārī pieņēma lēmumu lietā Nr. /numurs/ nodot parāda saistību piespiedu izpildei.

Lieta nodota zvērinātam tiesu izpildītājam 2019. gada 11. martā.

[2.5] Prasītāja vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētājs nav norēķinājies par īres maksu, saņemtajiem

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.

Pamatojoties uz 2020. gada 16. decembra rēķinu Nr. /numurs/ un saskaņā ar piedzenamās summas aprēķinu, atbildētāja parāds par īres maksu,

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem sāk veidoties no 2019. gada 1. janvāra un uz 2020. gada 31. decembri ir 1123,59 euro

(pamatparāds) un 71,02 euro (līgumsods par periodu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.martam).

Īres maksas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem un aprēķiniem un ieņēmumiem

par norādīto periodu.

Līgumsoda aprēķins veikts saskaņā ar dzīvojamo telpu īres līguma 2.5. punktu un saskaņā ar to aprēķināts 0,1% apmērā no kopējās parāda

summas par katru nokavēto dienu.

2020. gada 31. jūlijā atbildētājiem tika nosūtīti pirmstiesas brīdinājumi ar paziņojumu par to saņemšanu (pielikumā). Minētos brīdinājumus

atbildētāji nav saņēmuši un tie atgriezti atpakaļ prasītājai 2020. gada 3. septembrī , ko apliecina pasta darbinieka atzīme uz paziņojuma par iekšzemes

pasta sūtījuma izsniegšanu.

Prasītājs 2020. gada 3. decembrī ievietoja paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis” laidiens Nr. 234.

Atbildētāji labprātīgi parādu nenosedza.

[2.6] Prasība pamatota ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri"2., 9.,10., 11., 12. pantu, 28.,28. 2 pantu, likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo

māju privatizāciju" 50. panta septīto daļu, Civillikuma 1759., 1765., 1587.,1651.pantu, 1652.panta 3.daļu., 1662.,1765., 1779., 1828. pantiem.

[3] 2021.gada 19.februārī atbildētājiem uz dzīvesvietas adresēm nosūtīti vienkāršotās procedūras prasības pieteikumi un paskaidrojuma veidlapas,

nosakot rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas termiņu, kā arī atbildētāji informēti par paskaidrojumu neiesniegšanas sekām. Vienlaikus, pusēm

izskaidrotas viņu procesuālās tiesības.

Atbildētāju rakstveida paskaidrojumi līdz sprieduma taisīšanai nav saņemti.

[4] Tā kā prasība par izlikšanu celta arī pret nepilngadīgo /pers. C/, par lietas ierosināšanu tika informēta arī Rīgas bāriņtiesa. 2021.gada 23.martā

tiesā saņemts Rīgas bāriņtiesas paziņojums par to, ka nepilngadīgajam /pers. C/ ir iecelts aizbildnis /pers. D/.

Līdz ar to par lietas izskatīšanu informēts arī /pers. D/.

[5] Tiesā 2022.gada 8.februārī saņemti prasības pieteikuma precizējumi, kuros norādīti turpmākie apstākļi:

[5.1] Nepilngadīgajam /pers. C/ dzīvokļa lietošanas tiesības tika piešķirtas ar Rīgas domes dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumu.

[5.2] Lai gan nepilngadīgajam /pers. C/ dzīvokļa adresē vairs nav deklarētā dzīvesvieta, tomēr no nepilngadīgā /pers. C/ (likumiskā pārstāvja) nav

saņemts iesniegums par piešķirto dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu. Līdz ar to prasītāja uztur prasību daļā par nepilngadīgā /pers. C/ dzīvokļa

lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa.

[6] Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. panta pirmo daļu lietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā.

Par izskatīšanu lietas dalībniekiem nosūtīti paziņojumi, kā arī /pers. B/, kurai nav deklarētās dzīvesvietas adreses, par lietas izskatīšanu ievietota

publikācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (/datums/ laidiens Nr. /numurs/).

[7] 2022.gada 10.oktobrī tiesā saņemts atbildētāja /pers. A/ iesniegums, kurā norādīts, ka /pers. A/ nepieciešama rehabilitācija uz sešiem

mēnešiem. Iesniegumam pievienots izraksts no SIA “Rīgas 2.slimnīca” par /pers. A/, kurā norādīts, ka /pers. A/ ir noteikts mājas režīms sakarā ar kaulu

lūzumu.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudot civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

[9] Tiesa atzīst, ka tiesā saņemtais atbildētāja /pers. A/ iesniegums nav šķērslis lietas izskatīšanai. No atbildētāja iesniegtajiem dokumentiem

secināms, ka /pers. A/ ārstējās SIA “Rīgas 2.slimnīca” stacionārā laikā no /datums/līdz /datums/, sakarā ar lauztu kāju.

Tā kā lieta nozīmēta izskatīšanai rakstveidā, tad /pers. A/ savu procesuālo tiesību realizācijai ierasties tiesas sēdē nav nepieciešams.

No tiesā saņemtajiem /pers. A/ rakstveida paskaidrojumiem, kas sastādīti pēc viņa izrakstīšanās no slimnīcas stacionāra, secināms, ka /pers. A/ ir

iespējams nosūtīt pasta sūtījumus, tādējādi iesniegti tiesai rakstveida paskaidrojumus un lūgumus.

No tiesā saņemtajiem /pers. A/ rakstveida paskaidrojumiem neizriet pamats lietas izskatīšanas atlikšanai. Lieta saņemta tiesā jau 2021.gada

5.februārī un tādējādi atbildētājam bija dots ievērojams laiks, lai realizētu savas procesuālās tiesības uz rakstveida paskaidrojumu un iebildumu, kā arī

pierādījumu iesniegšanu.

Līdz ar to nav konstatējams, ka /pers. A/ veselības stāvoklis rada pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai.

Savukārt paskaidrojumos norādītais apstāklis, ka /pers. A/ ir nepieciešama rehabilitācija sešu mēnešu ilgumā var tikt vērtēts izlemjot jautājumu par

sprieduma izpildes atlikšanu vai sadalīšanu termiņos.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka pastāv pamats turpināt izskatīt lietu pēc būtības.

[10] Lietā nav strīda par faktu, ka prasītājai Rīgas valstspilsētas pašvaldībai pieder īpašumtiesības uz dzīvokli /adrese/ (turpmāk arī – dzīvoklis).

2014.gada 4.jūlijā starp prasītājas pārstāvi SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” un atbildētāju /pers. A/ noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums par minētā

dzīvokļa izīrēšanu /pers. A/ uz nenoteiktu laiku (turpmāk arī – īres līgums).

Atbilstoši īres līguma 1.pielikumam dzīvokļa lietošanas tiesības piešķirtas /pers. A/, viņa dēlam /pers. C/ un brālim /pers. D/. Savukārt 2017.gada

5.oktobrī dzīvokļa lietošanas tiesības piešķirtas arī /pers. A/ laulātajai /pers. B/, par ko izdarīts attiecīgs ieraksts īres līguma pielikumā.

Saskaņā ar 2014.gada 3.jūlija dzīvojamo telpu nodošanas – pieņemšanas aktu dzīvoklis nodots /pers. A/.

Nav strīda par to, ka prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. D/ 2016.gada 10.martā izbeidza dzīvokļa lietošanas tiesības un līdz ar to prasība pret

viņu netiek celta.

[11] Īrniekam ir pienākums maksāt īres maksu īres līgumā noteiktajā apmērā un kārtībā (likuma “Par dzīvojamo telpu īri” (bija spēkā līdz

2021.gada 30.aprīlim) 12.panta otrā daļa, Dzīvojamo telpu īres likuma (bija spēkā no 2021.gada 1.maija) 17.panta pirmās daļas 3.punkts.

Īres līguma 2.3.apakšpunktā noteikts, ka īrnieks īres maksu un maksu par pakalpojumu sniegšanu maksā pārvaldniekam (SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks”) saskaņā ar tā izsniegtu rēķinu, kurā īres maksa norādīta par pilnu tekošo mēnesi, bet maksa par pakalpojumiem norādīta par iepriekšējā

mēnesī saņemtajiem pakalpojumiem. Īrniekam saņemtais rēķins jāapmaksā līdz rēķinā norādītajam datumam, rēķinā norādīto summu ieskaitot uz kādu no

izstādītajos rēķinos vai kvītīs norādītajiem pārvaldnieka bankas norēķinu kontiem.

[12] Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs nav norēķinājies par īres maksu, saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem

pakalpojumiem, kā rezultātā izveidojās maksājumu parāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem 1123,59 euro par laiku no

2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Civillikuma 1838.panta pirmā daļa noteic, ka samaksa jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Prasības pieteikumam pievienots parāda aprēķins, no kura redzams, ka laika posmā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim par

dzīvokli ir izveidojies pārvaldīšanas maksas parāds 1027,35 euro, parāds par nekustamā īpašuma nodokli un zemes nomu 108,99 euro, par atkritumu

izvešanu 223,85 euro, par ūdens un kanalizācijas pakalpojumu 123,46 euro, kopā 1483,65 euro plus līgumsods 1654,61 euro. Saistību izpildei kopā ir

samaksāti 370 euro, kas novirzīti daļējai pakalpojumu parāda (360,06 euro apmērā) samaksai, kā arī daļējai līgumsoda (9,94 euro apmērā) samaksai.

Tādējādi, saskaņā ar aprēķinu, neizpildīto saistību atlikums (pamatparāds) ir 1123,59 euro, kas sastāv no pārvaldīšanas maksas parāda 667,29

euro, parāda par nekustamā īpašuma nodokli un zemes nomu 108,99 euro, parāda par atkritumu izvešanu 223,85 euro, par ūdens un kanalizācijas

pakalpojumu 123,46 euro.

Tiesā nav saņemti atbildētāju rakstveida paskaidrojumi, nav iesniegtas ziņas, ka pieprasītais parāds pilnībā vai daļēji ticis samaksāts.

Līdz ar to tiesa secina, ka saskaņā ar īres līgumu ir izveidojies parāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem 1123,59 euro par

laiku no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim, kā tas norādīts prasības pieteikumā un parāda summas aprēķinā.

[13] Civillikuma 1716.panta pirmā un trešā daļa noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību

neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). (..) Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Īres līguma 2.5. apakšpunktā noteikts, ka īres maksas un samaksas par pakalpojumiem gadījumā par katru nokavēto kalendāro dienu ir

aprēķināms līgumsods 0,1 % apmērā no noteiktajā termiņā nesamaksātās summas.

Tā kā lietā ir konstatēts no īres līguma izrietošo maksājumu saistību neizpildes fakts, ir konstatējams tiesisks pamats līgumsoda piemērošanai par

maksājumu samaksas termiņu nokavējumu.

Prasītāja līgumsodu aprēķinājusi 71,02 euro apmērā, par laiku no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.martam.

Līgumsoda apmērs ir izvērsti pamatots prasības pieteikumam pievienotajā kavējuma naudas aprēķinā un tiesa nekonstatē apstākļus šī aprēķina

apšaubīšanai. Līdz ar to tiesa secina, ka līgumsods piedzenams tādā apmērā, kādā to lūgusi prasītāja.

[14] Vienlaikus tiesa atzīst, ka saskaņā ar īres līgumu piedzenamā pamatparāda apmērs ir samazināms par summu 9,94 euro, šajā daļā attiecīgi

noraidot prasību par pamatparāda piedziņu.

No prasības pieteikumam pievienotā parāda aprēķina secināms, ka šādu summu prasītāja novirzījusi līgumsoda saistības dzēšanai.

Lai gan īres līgumā ir noteikts, ka līgumsoda esamības gadījumā pirmkārt no katra maksājuma tiek dzēsts līgumsods, tomēr šāds līguma noteikums

neatbilst Civillikuma 1843.pantam.

Atbilstoši Civillikuma 1843.pantā noteiktajam, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl

nenomaksātos procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis ar mieru pieņemt

maksājumu tieši tikai uz kapitāla rēķinu un par to kvitējis. Citāda vienošanās par līgumsoda dzēšanas kārtību nav spēkā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka saņemtie maksājumi 9,94 euro novirzāmi pamatparāda segšanai, un konkrēti par šādu summu samazināms pārvaldīšanas

maksas parāds 667,29 euro, jo šī parāda segšanai prasītāja novirzījusi iepriekšējos saņemtos maksājumus.

Tādējādi prasība daļā par pārvaldīšanas maksas pārada piedziņu 9,94 euro apmērā – ir noraidāma.

[15] Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenamas šādas parāda summas:

- 657,35 euro dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksa;

- 108,99 euro nekustamā īpašuma nodoklis un zemes noma;

- 223,85 euro atkritumu izvešana;

- 123,46 euro ūdens un kanalizācijas pakalpojumi.

Tāpat piedzenams arī līgumsods 71,02 euro, par laiku no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.martam.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrā daļa noteic, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Dzīvojamo telpu īres likuma 17.panta otrā daļa noteic, ka, ja dzīvojamās telpas īres līgums vienlaikus ir noslēgts ar vairākiem īrniekiem,

nododot dzīvojamo telpu tiem kopīgā lietošanā, īrnieki ir solidāri atbildīgi par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Secināms, ka laika posmā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.martam dzīvoklis saskaņā ar īres līgumu bija nodots lietošanā divām

pilngadīgām personām – /pers. A/ un /pers. B/, kā arī nepilngadīgajam /pers. C/.

Līdz ar to no īres līguma izrietošās mantiskās saistības (parāds) par laiku no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.martam piedzenams no

pilngadīgajiem atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/.

[16] Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmā daļa noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku

kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos: 1) ja īrnieks vairāk nekā trīs

mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas

īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrā daļa noteic, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā

brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var

celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā Nosaukums ir publicēts brīdinājums.

Dzīvojamo telpu īres likuma 24.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja: 1) īrnieks

nemaksā īres maksu, lai gan viņam ir nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, un kavēto

maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu īres maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto

maksājumu apmērs.

Dzīvojamo telpu īres likuma 27.panta trešās daļas 1.punkts noteic, ka izīrētājs par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu rakstveidā

brīdina īrnieku: 1) vismaz vienu mēnesi iepriekš — šā likuma 23. vai 24. pantā minētajā gadījumā, kā arī 25. panta pirmajā daļā minētajos

gadījumos, ja dzīvojamās telpas īres līgums ir noslēgts uz laiku līdz vienam gadam.

No lietas materiāliem redzams, ka 2020.gada 31.jūlijā atbildētājam /pers. A/ nosūtīts pirmstiesas brīdinājums, kurā norādīts, ka par dzīvokli ir

izveidojies parāds 901,72 euro, kura neapmaksās gadījumā var tikt celta prasība par atbildētāju izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās

platības ierādīšanas.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka norādītajā termiņā parāds ticis samaksāts.

Līdz ar to secināms, ka pastāv likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrajā daļā un Dzīvojamo telpu īres likuma 24.panta pirmās daļas

1.punktā noteiktais pamats īres līguma izbeigšanai, izliekot prasības pieteikumā norādītos atbildētājus /pers. A/, /pers. B/ un nepilngadīgo /pers. C/,

kuriem saskaņā ar minēto īres līgumu piešķirtas dzīvokļa lietošanas tiesības.

[17] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram (..).

Tā kā prasība tiek daļēji apmierināta, no pilngadīgajiem atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ par labu prasītājai ir piedzenami par prasības

pieteikumu samaksātie tiesas izdevumi.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka nav pamata tiesāšanās izdevumu solidārai piedziņai no atbildētājiem, jo, kā norādīts judikatūrā, atbildētāji nav

kopparādnieki vai solidāri saistītie Civillikuma 1682.panta izpratnē attiecībā uz Civilprocesa likuma 44.pantā noteikto pienākumu atlīdzināt

ar lietas vešanu saistītos izdevumus jeb tiesāšanās izdevumus. Ne Civilprocesa likuma 44.pants, ne arī kāda cita likuma norma nenodibina

solidāru tiesāšanās izdevumu maksāšanas saistību (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 13.oktobra spriedumu lietā Nr.

SKC-354/2016).

Līdz ar to no pilngadīgajiem atbildētājiem par labu prasītājam tiesas izdevumi piedzenami proporcionāli apmierinātajai prasības daļai pret katru

atbildētāju, saskaņā ar šādiem aprēķiniem:

- prasītāja šajā lietā par prasības pieteikumu ir samaksājusi valsts nodevu 342,21 euro;

- par prasības apmierināto daļu ir jāmaksā valsts nodeva 341,27 euro (prasības apmierināto summu veido naudas piedziņas prasījums

1113,65 euro plus 1552 euro īres maksa par 36 mēnešiem (0,90760 par vienu kvadrātmetru mēnesī reiz dzīvokļa kvadratūra 47,5

kvadrātmteri), tādējādi kopējā prasības summa ir 2665,65 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “b”

apakšpunktam par šādu prasības daļu jāmaksā valsts nodeva 341,27 euro);

- līdz ar to valsts nodeva 341,27 euro starp pilngadīgajiem atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ sadalāma līdzīgās daļās, piedzenot 170,64 euro

no katra atbildētāja.

- prasītāja, ceļot prasību, ir apmaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,57 euro apmērā. Turklāt prasītājai ir radušies ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi par publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 1,71 euro. Tādējādi kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir

10,28 euro. Minētie izdevumi sedzami pilngadīgajiem atbildētājiem līdzīgās daļās, tas ir, 5,14 euro /pers. A/ un tikpat /pers. B/.

[18] Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru,

kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Civillikuma 1763. panta pirmā daļa noteic, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Atbilstoši Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām likumiskie procenti, uz kuriem tiesības tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa

likuma 195. pantam, būtu aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa

beigām (sk. 2016. gada 29. janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016).

Lietas dalībniekam, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, pienākas procenti par pamatparādu un par citiem apmierinātajiem

blakus prasījumiem, kā arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem (sk. 2021. gada 15. decembra Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces

lēmumu).

Līdz ar to prasītājiem nosakāmas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no summām, kas ar šo spriedumu piespriestas no atbildētājiem

par labu prasītājai (arī tiesāšanās izdevumiem) par laiku no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai).

[19] Pamatojoties uz prasības pieteikumā izteikto lūgumu, piedzītās summas samaksa veicama prasītājas pārstāvja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”

norādītajos bankas kontos.

[20] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājiem nosakāms labprātīgas izpildes termiņš – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

[21] Ņemot vērā atbildētāja /pers. A/ iesniegumu, kurā norādīts, ka viņam ir nepieciešama rehabilitācija uz sešiem mēnešiem, kā arī iesniegumam

pievienoto izrakstu no SIA “Rīgas 2.slimnīca ” medicīnas dokumentiem, tiesa izskaidro atbildētājam par tiesībām, saskaņā ar Civilprocesa likuma

206.pantu, iesniegt rakstisku pieteikumu par sprieduma izpildes atlikšanu, ja /pers. A/ veselības stāvokļa un noteiktā mājas režīma dēļ nav

iespējams izpildīt spriedumu labprātīgajai izpildei noteiktajā termiņā. Šādā pieteikumā jānorāda termiņš, līdz kuram atbildētājs /pers. A/

lūdz atlikt (vai sadalīt termiņos) sprieduma izpildi, kā arī citi apstākļi, kuri, atbildētāja /pers. A/ ieskatā ir būtiski pieteikuma izlemšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 96., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

daļēji apmierināt prasību.

Izbeigt 2014.gada 4.jūlija dzīvojamo telpu īres līgumu Nr./numurs/, kas noslēgts ar /pers. A/, personas kods /personas kods/, un izlikt /pers. A/,

personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/ un nepilngadīgo /pers. C/, personas kods /personas kods/ no dzīvokļa

/adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ar visām viņiem piederošām mantām.

Solidāri piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai,

reģistrācijas Nr.90011524360, pamatparādu 1113,65 euro par laiku no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim (kas sastāv no 657,35

euro dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas, 108,99 euro nekustamā īpašuma nodokļa un zemes nomas maksas, 223,85 euro par atkritumu

izvešanas pakalpojumiem un 123,46 euro par ūdens un kanalizācijas pakalpojumu maksas) un līgumsodu 71,02 euro (par laiku no 2019.gada

1.janvāra līdz 2020.gada 31.martam), kopā solidāri piedzīt 1184,67 euro (viens tūkstotis viens simts astoņdesmit četri euro un 67 centi).

Noteikt Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr.90011524360, tiesības solidāri saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ un

/pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no piedzītās nesamaksātās parāda summas (sprieduma taisīšanas dienā 1184,67

euro) par laiku no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763. pantā

noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot piedzītās summas lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr.90011524360, valsts nodevu

170,64 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,14 euro, kopā piedzīt tiesas izdevumus 175,78 euro (viens simts septiņdesmit pieci euro un 78

centi).

Noteikt Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr.90011524360, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos

6% gadā no piedzītās nesamaksātās tiesas izdevumu summas (sprieduma sastādīšanas dienā 175,78 euro) par laiku no šī sprieduma labprātīgas izpildes

termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763. pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

piedzītās summas lielumu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr.90011524360, valsts nodevu

170,64 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,14 euro, kopā piedzīt tiesas izdevumus 175,78 euro (viens simts septiņdesmit pieci euro un 78

centi).

Noteikt Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr.90011524360, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos

6% gadā no piedzītās nesamaksātās tiesas izdevumu summas (175,78 euro) par laiku no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763. pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot piedzītās summas lielumu.

Par labu prasītājai piedzīto summu samaksa veicama vienā no prasības pieteikumā norādītajiem norēķinu kontiem:

- LV83PARX0013044380019 (AS “Citadele banka”);

- LV98HABA0551030734837 (AS “Swedbank”);

- LV63RIKO0002013197596 (“Luminor Bank” AS Latvijas filiāle);

- LV65UNLA0050017186820 (AS “SEB Banka”).

Noraidīt Rīgas valstspilsētas pašvaldības prasību daļā par pamatparāda (pārvaldīšanas maksas) 9,94 euro piedziņu.

Noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2022.gada 31.oktobrī.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas (2022.gada

31.oktobra) apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnesis /elektroniskais paraksts/ Edgars Grīvnieks