Court recognizes property rights to a garage built in Soviet times without building permit based on good faith. Property rights recognized for garage built in Soviet era without permit via good faith. Property rights recognized for garage built in Soviet era without permit via good faith.

Atklātas lietas statuss

Lietas Nr. C69356225

C-3562-25/32

ECLI:LV:KURT:2025:1030.C69356225.3.S

Kurzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspilī, 2025.gada 30.oktobrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Sandra Eglīte

ar sekretāri Mārīti Rozentāli,

piedaloties prasītājas /Persona A/ pilnvarotajai pārstāvei /Persona L/ un trešajai personai /Persona C/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /Persona A/ prasībā pret /Nosaukums/ novada pašvaldību par īpašuma tiesību

atzīšanu uz būvi, lietā ar trešajām personām Latvijas Republikas Finanšu ministriju un /Persona C/.

Aprakstošā daļa

[1] 2025.gada 30.aprīlī prasītāja /Persona A/ cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju /Nosaukums/ novada

pašvaldību par īpašuma tiesību atzīšanu uz būvi, lietā ar trešajām personām Latvijas Republikas Finanšu ministriju

un /Persona C/.

[1.1] Prasībā norādīts, ka prasītāja ir tiesiskais valdītājs Civillikuma izpratnē zemesgrāmatā neierakstītam

nekustamajam īpašumam - /Adrese L/, kadastra apzīmējums /numurs/ (turpmāk - Būve), kas atrodas uz

/Nosaukums/ novada pašvaldībai piekrītoša zemes gabala.

[1.2] Prasītāja būvi ieguva 2014.gada 13.oktobrī no /Persona C/ uz savstarpējas vienošanās pamata, līgums

netika noslēgts, tomēr vienošanos apliecina 2014.gada 13.oktobra iesniegums /Nosaukums A/ novada pašvaldības

Zemes ierīcības nodaļai.

[1.3] Savukārt /Persona C/ kā pirmās šķiras mantiniece (mantojuma atstājēja sieva) būvi ir mantojusi no

/datums/ mirušā vīra /Persona D/, ko apliecina 2011.gada 13.jūnijā izdotā zvērinātas notāres Baibas Skrebas

Mantojuma apliecība Nr.3107.

[1.4] Ievērojot likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 3., 17. un 21.pantu, būves

ierakstīšanai zemesgrāmatā prasītājai nepieciešams izpildīt minētā likuma prasības, kas nosaka, kādi dokumenti var

kalpot par ēku īpašuma tiesību iegūšanas tiesiskā pamata pierādījumu.

[1.5] Celtās prasības ietvaros prasītāja lūdz tiesu atzīt, ka būvi ir ieguvusi tiesiskā ceļā - līdz ar to prasītājai

ir tiesības prasīt būves ierakstīšanu zemesgrāmatā uz sava vārda. Prasītāja uzskata, ka viņas vienīgā iespēja panākt

savu īpašuma tiesību atzīšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā ir ar tiesas spriedumu.

[1.6] Pamatojoties uz Civillikuma 416., 701., 1030., 1044., 1060., 1061., 1477.pantu, likuma “Par

nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17.panta 6.punktu, likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas

1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 16.pantu,

kā arī Civilprocesa likuma 1., 23., 24.pantu, 29.panta pirmo daļu, 35.panta pirmās daļas 9.punktu, 43.panta ceturto

daļu, 80.pantu, 105.,127.pantu, prasītāja lūdz tiesu atzīt /Persona A/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu -

garāžu, kas atrodas /Adrese L/, kadastra apzīmējums /numurs/.

[2] 2025.gada 21.maijā tiesā saņemts atbildētāja /Nosaukums/ novada pašvaldības paskaidrojums, kurā

norādīts, ka ņemot vērā to, ka pašvaldībai tiesai nav izsakāmi nekādi paskaidrojumi, iebildumi vai argumenti, lūdz

lietu izskatīt bez pašvaldības pārstāvja klātbūtnes.

[3] 2025.gada 2.jūnijā tiesā saņemts trešās personas /Persona C/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasību

atzīst un viņai nav iebildumu.

[4] 2025.gada 19.maijā tiesā saņemts trešās personas Latvijas Republikas Finanšu ministrijas

paskaidrojums, kurā norādīts, ka izvērtējusi lietas apstākļus, secina, ka prasība Finanšu ministrijas intereses neskar.

Lūdz lietu izskatīt bez pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes.

[5] Prasītāja /Persona A/ tiesas sēdē pilnvaroja /Persona L/ pārstāvēt viņas intereses šajā lietā, kas prasību

uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un apstākļiem, lūdza prasību apmierināt.

[6] Trešā persona /Persona C/ tiesas sēdē prasību atzina un norādīja, ka viņai nav iebildumu, ka prasība tiek

apmierināta. Savulaik, kad garāžu pārdevusi, tad pirkuma līgums neesot rakstīts, jo viņai garāža nebija reģistrēta

zemesgrāmatā.

[7] Atbildētājs /Nosaukums/ novada pašvaldība un trešā persona Latvijas Republikas Finanšu ministrija uz

tiesas sēdi nav ieradušies. No Latvijas Republikas Finanšu ministrijas, /Nosaukums/ novada pašvaldības ir saņemti

lūgumi izskatīt lietu bez viņu klātbūtnes tiesas sēdē.

[7.1] Tiesa uzskata, ka lieta skatāma bez atbildētāja un trešās personas Latvijas Republikas Finanšu

ministrija klātbūtnes saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, 56.1pantu, 56.panta otro daļu. Tiesa

nesaskata Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos gadījumus, lai tai būtu pienākums atlikt lietas izskatīšanu.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudot lietas materiālus, noklausoties prasītājas paskaidrojumus, kā arī izvērtējot lietas būtību

kopumā, trešās personas /Persona C/ tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma šādu apsvērumu dēļ.

Civillikuma 1060.pants noteic, ka prasītājam jāpierāda sava īpašuma tiesība. Šim nolūkam pietiek, ja

pierāda, ka patiesi ieguvis šo tiesību tiesīgā kārtā; pēc tam jau atbildētājam jāpierāda, ka prasītājs vairs nav

īpašnieks. Ja prasītājs apgalvo, ka lietu ieguvis kā nodotu vai mantotu no cita, tad viņam arī jāpierāda, ka viņa

priekšgājējs bijis tās īpašnieks.

[9] Prasītāja norādījusi, ka ir tiesiskais valdītājs zemesgrāmatā neierakstītam nekustamajam īpašumam –

garāžai /Adrese L/, kas atrodas uz /Nosaukums/ novada pašvaldībai piekrītoša zemes gabala.

Civillikuma 701.pants noteic, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības

un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku.

[9.1] No lietas materiāliem pievienotās 2011.gada 13.jūnija Kurzemes apgabaltiesas Zvērinātas notāres

B.Skrebas Mantojuma apliecības (par tiesībām uz mantojumu pēc likuma), reģistrēta aktu un apliecinājumu reģistrā

ar Nr.3107 redzams, ka /Persona C/ ir apstiprināta mantojuma tiesībās uz /datums/ mirušā /Persona D/ atstāto

mantojumu, tostarp, nekustamo īpašumu - garāžu, kas atrodas /Adrese L/, kadastra apzīmējums /numurs/.

[9.2] 2014.gada 13.oktobrī prasītāja būvi (garāžu) ieguvusi no /Persona C/ uz savstarpējās vienošanās

pamata, nenoslēdzot rakstisku līgumu.

[9.1.1] No trešās personas /Persona C/ un prasītājas /Persona A/ 2014.gada 13.oktobrī /Nosaukums A/

novada pašvaldības Zemes ierīcības nodaļai iesniegtā iesnieguma redzams, ka informējot /Nosaukums A/ novada

pašvaldību, ka uz savstarpējas vienošanās pamata minēto garāžu izmanto /Persona A/, kas atlīdzinājusi /Persona C/

minētās garāžas celtniecības materiālu izdevumus, lūdz nomas līgumu par zemi zem šīs garāžas slēgt uz /Persona

A/ vārda. Iesniegumu apliecinot ar /Persona A/ un /Persona C/ parakstiem.

[9.1.2] No 2014.gada 13.oktobra Zemes nomas līguma BNP 409/2014 redzams, ka /Nosaukums A/ novada

pašvaldība, kā iznomātājs, un apsaimniekotāju /Persona A/, kā nomnieku, noslēguši minēto līgumu, saskaņā ar kuru

/Nosaukums A/ novada pašvaldība nodod /Persona A/ apsaimniekošanai līdz 2019.gada 12.oktobrim zemes

/Persona A/ piederošās garāžas /Adrese L/, kas atrodas uz zemesgrāmatā nereģistrēta zemes gabala, kadastra

Nr./numurs/, kā patstāvīga īpašuma objekta uzturēšanai.

[9.1.3] No 2019.gada 21.oktobra Zemes nomas līguma Nr.10-1/19/763 redzams, ka /Nosaukums A/ novada

pašvaldība, kā iznomātājs, un /Persona A/, kā nomnieku, noslēguši minēto līgumu, saskaņā ar kuru /Nosaukums A/

novada pašvaldība nodod /Persona A/ apsaimniekošanai no

2019.gada 13.oktobra līdz 2024.gada 12.oktobrim zemes /Persona A/ piederošās garāžas /Adrese L/ kas atrodas uz

zemesgrāmatā nereģistrēta zemes gabala, kadastra Nr./numurs/, kā patstāvīga īpašuma objekta uzturēšanai.

[9.1.4] No 2024.gada 15.oktobra Vienošanās 4-1/107 par grozījumiem 21.10.2019. Zemes nomas līgumā

Nr.10-1/19/763 redzams, ka /Nosaukums/ novada pašvaldība un /Persona A/ noslēguši minēto Vienošanos, saskaņā

ar kuru puses vienojušās par 21.10.2019. Zemes nomas līguma Nr.10-1/19/763 attiecīgo punktu grozīšanu, izsakot

tos Vienošanās norādītajā redakcijā.

Civillikuma 998.pants noteic, ka ar ieilgumu lietu iegūst par īpašumu, ja ieguvējs to ir valdījis likumā

noteiktu laiku kā savu, ievērojot arī citus likumiskus nosacījumus.

Šie nepieciešamie nosacījumi ir norādīti Civillikuma 999.pantā atbilstoši kuram, lai valdījums nodibinātu

īpašumu ar ieilgumu, ir vajadzīgi: 1) priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu (1000.-1005.p.); 2) tiesisks pamats

(1006.-1012.p.); 3) valdītāja laba ticība (1013.-1017.p.); 4) nepārtraukts valdījums (1018.-1022.p.); 5) noteiktā

laika notecējums (1023. un 1024.p.); 6) lietas īpašnieka tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu

(1025.-1029.p.).

Tikai tad, ja ievēroti visi iepriekš minētie likuma nosacījumi, ieguvējs iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo

īpašumu uz ieilguma pamata, turklāt, tā kā ieilgums pēc sava rakstura ir anormāls īpašuma iegūšanas veids,

papildus veids, tad tas nav paplašināti iztulkojams (sk. sal.V.Sinaiskis. Latvijas Civiltiesību apskats. Lietu tiesības.

Rīga, 1940, 32.lpp., citēts pēc A.Grūtups, E.Kalniņš. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums.

Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 136.lpp.).

Tātad likums nosaka sešus pamatus, kuriem pastāvot, ir iespējams iegūt īpašumu ar ieilgumu. Neesot kādam

no iepriekšminētajiem priekšnoteikumiem, īpašuma iegūšana ar ieilgumu nav iespējama.

[10] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa par nodibinātiem atzīst vairākus faktus, kam ir nozīme

izskatāmajā lietā.

[10.1] No lietas materiāliem konstatēts, ka prasītāja ir nekustamā īpašuma – garāžas /Adrese L/, kadastra

apzīmējums /numurs/, valdītājs, tā kā jau kopš 2014.gada maksā /Nosaukums/ novada pašvaldībai nekustamā

īpašuma nodokli par minēto garāžu.

[10.2] Minētā zeme ar kadastra Nr./numurs /, /adrese/, uz kuras atrodas minētā garāža, pieder atbildētājam,

kura nav reģistrēta Zemesgrāmatā.

[10.3] No /Nosaukums A/ novada pašvaldības domes 2011.gada 16.marta Sēdes protokola izraksta Nr.3,

11.§ Par zemes platības un adrese noteikšanu garāžai /Adrese L/ redzams, ka /Nosaukums A/ novada pašvaldības

dome ir izskatījusi /Persona C/ iesniegumu un nolēmusi noteikt garāžas /Adrese L/, kā pastāvīga īpašuma objekta

uzturēšanai 36 m2 zemi /Nosaukums A/ pilsētā. Piešķirt zemes gabalam nosaukumu /Adrese L/, un uz šī zemes

gabala esošajai ēkai noteikt adresi /Adrese L/.

No minētajam lēmumam (2011.gada 16.marta /Nosaukums A/ novada pašvaldības domes lēmumam Nr.11

(prot Nr.3)) pievienotā Pielikuma Nr.1, ka /Nosaukums A/ novada pašvaldības dome, izvērtējot viņu rīcībā esošo

informāciju un ar lietu saistītos apstākļus konstatējusi, ka:

- Ar /Nosaukums/ rajona /Nosaukums A/ ciema TDP 1991.gada 5.jūnija lēmumu Nr.19, /Persona B/

piešķirta zeme garāžas celtniecībai /Nosaukums A/ pilsētā.

- Saskaņā ar iesniegumam pievienoto 1995.gada 25.janvārī noslēgto Pirkuma – pārdevuma līgumu, garāža

/Adrese L/ ir /Persona D/ piederoša. Šobrīd minēto garāžu apsaimnieko un ir pieteikusies uz apstiprināšanu

mantojuma tiesībās /Persona C/.

- Minētā ēka – garāža, /Adrese L/ pilsētā, atrodas uz valstij piekrītoša zemes gabala, kurš nav reģistrēts

Zemesgrāmatā.

[10.4] No Valsts Zemes dienesta Informatīvās izdruka no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem

redzams, ka dokumenti, kas apstiprina minētās garāžas piederību ir 1995.gada 25.janvāra Pirkuma līgums

(Kurzemes apgabaltiesas zvērināta notāre A.Priedīte, izdošanas Nr.168); 2011.gada 24.februāra Cita veida

dokuments (Kurzemes apgabaltiesas zvērināta notāre B.Skreba, izdošanas Nr.970); 2011.gada 15.aprīļa Pasūtījuma

pieteikums (/Persona C/, izdošanas Nr.34742); 2011.gada 20.aprīļa Cita veida dokuments (VZD Kurzemes

reģionālā nodaļa Kuldīgas birojs, izdošanas 10-02/34742-1/1).

[10.5] Tāpat no 2011.gada 13.jūnija Kurzemes apgabaltiesas Zvērinātas notāres B.Skrebas Mantojuma

apliecības (par tiesībām uz mantojumu pēc likuma), reģistrēta aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr.3107 redzams,

ka /Persona C/ ir apstiprināta mantojuma tiesībās uz /datums/ mirušā /Persona D/ atstāto mantojumu, tostarp,

nekustamo īpašumu - garāžu, kas atrodas /Adrese L/, kadastra apzīmējums /numurs/.

[10.6] Tiesas sēdē trešā persona /Persona C/ apliecināja, ka kopš 2014.gada 13.oktobra minētās garāžas

tiesiskā valdītāja ir prasītāja /Persona A/, kas viņai atlīdzinājusi minētās garāžas celtniecības materiālu izdevumus.

[10.7] Tāpat no tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem konstatēts, ka prasītājai ar /Nosaukums/ novada

pašvaldību ir noslēgts Zemes nomas līgums, kurš ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim, par zemes gabala daļas

/Adrese /, kadastra Nr./numurs/, nomniekam piederošās garāžas /Adrese L/ uzturēšanai nomu. Visus nepieciešamos

maksājumus, kas attiecas uz garāžu, prasītāja veic un nekādu parādu viņai nav.

[11] Būve nav bijusi nodota ekspluatācijā. Pašvaldībai nav tiesību pieņemt ekspluatācijā būvi, ja būves

būvniecība (visu veidu projektēšana un būvdarbi) pabeigta un ekspluatācija uzsākta pirms Būvniecības likuma

spēkā stāšanās dienas, tas ir, 1995.gada 13.septembra. Likuma regulējumam nav atpakaļejoša spēka.

Ņemot vērā likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 18.pantā noteikto un ievērojot

judikatūras atziņas, tiesa piekrīt tam, ka pirms 1993.gada 5.aprīļa būvēto būvju tiesiskums nevar tikt pārvērtēts, kas

nozīmē, ka būvniecības dokumentu trūkuma dēļ nevar likt šķēršļus būves reģistrācijai zemesgrāmatā.

Ja būve uzcelta pirms 1993.gada 5.aprīļa, būvvaldei nav tiesiska pamata pieņemt, ka konkrētā ēka ir

patvaļīgas būvniecības objekts.

No likuma ,,Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 12. un 13.panta izriet, ka ēkas (būves)

ierakstāmas zemesgrāmatā vienlaikus ar zemi, izņemot tās, kas saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas

Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”

14.pantu ir patstāvīgs nekustamais īpašums un atrodas uz svešas zemes. Likumā noteiktajos izņēmuma gadījumos

ēka var būt juridiski atdalīta no zemesgabala kā patstāvīgs īpašuma objekts un var piederēt citai personai.

Īpašuma tiesību uz ēku (būvi), kas uzbūvētas uz svešas zemes, nostiprinājuma tiesiskais pamats ir zemes

nomas līgums, kurā atspoguļota iznomātāja griba piešķirt nomniekam tiesības būvēt ēku (būvi) kā patstāvīgu

nekustamā īpašuma objektu.

No 2011.gada 16.marta /Nosaukums A/ novada pašvaldības domes lēmuma Nr.11 (prot Nr.3) pievienotā

Pielikuma Nr.1, secināms, ka ar /Nosaukums/ rajona /Nosaukums A/ ciema TDP 1991.gada 5.jūnija lēmumu Nr.19,

/Persona B/ ir piešķirta zeme garāžas celtniecībai /Nosaukums A/ pilsētā.

Tiesa secina, ka dotajā gadījumā šīs nav brīvprātīgas dalīta īpašuma attiecības, bet piespiedu zemes nomas

attiecības pamatojoties uz likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma

tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta 1.punktu, tāpēc būve ierakstāma

zemesgrāmatā vispārējā kārtībā kā prasītāja īpašums neatkarīgi no zemes nomas termiņa.

Likuma ”Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma

tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punkts noteic,

ka Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) vai augļu dārzi (koki) līdz to

apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ir viens no šādiem

nosacījumiem, proti, ja ēkas uzceltas un augļu dārzs (koki) iestādīts uz zemes, kas atbilstoši likumiem piešķirta šim

nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās

dienas (1992.gada 1.septembra), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai

viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai.

Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un

lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 16.pantu, īpašuma iegūšanai ar ieilgumu (Civillikuma 998.,

1031.pants), ieilguma termiņš (Civillikuma 1023., 1024.panats) sāk tecēt ar 1992.gada 1.septembri neatkarīgi no tā,

kad fiziskā vai juridiskā persona, kura pretendē lietu iegūt īpašumā uz ieilguma pamata, ieguvusi to savā valdījumā.

Civillikuma 1024.pantā noteikts, ka, kas pēc ieilguma noteikumiem (Civillikuma 1000.-1022.pants) valdījis

10 gadu laikā nekustamu īpašumu, kurš zemesgrāmatās uz viņa vārda nav ierakstīts, tas atzīstams par tādu, kas

ieguvis nekustamo īpašumu ar ieilgumu, un tam ir tiesība un pienākums prasīt šā iegūšanas pamata ierakstīšanu

zemesgrāmatās uz savu vārdu.

[11.1] Lietā nav strīda, ka gan sākotnējais garāžas īpašnieks, gan /Persona D/, gan /Persona C/, gan prasītāja

kopš būves uzcelšanas, katrs savā laikā, kas ir aptuveni vairāk kā 30 gadi, ir nepārtraukti labā ticībā bijuši minētās

garāžas īpašnieki un visu šo laiku viņi pār to ir valdījuši, kā arī to uzturējuši, seguši visus nepieciešamos

izdevumus. Šajā laika periodā nekādi šķēršļi minētajām personām nav pastāvējuši izlietot savas tiesības uz minēto

garāžu, un ne no vienas personas puses šķēršļi nav likti.

Priekšnoteikums īpašuma tiesību atzīšanai uz ēku (būvi) (tostarp likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas

1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas

kārtību” 14.panta un Civillikuma 968.panta kontekstā) ir apstāklis, ka tā uzcelta saskaņā ar apstiprinātu būvprojektu

un būvvaldes atļauju, tas ir, ja ēka ir uzcelta likumīgi.

Lietā nav iesniegti pierādījumi par būvatļauju un būvprojekti.

Taču tiesa ņem vērā, ka zeme padomju laikos bija valsts īpašuma tiesību objekts. Lietā ir pierādījums, ka

zeme /Persona B/ ir piešķirta garāžas būvniecībai.

Lietā nav atzinuma par patvaļīgas būvniecības pazīmēm, līdz ar to no Civillikuma 97.panta pirmajā daļā

ietvertā tiesiskās apziņas viedokļa, kas balstīts uz loģikas likumiem un dzīvē gūtiem novērojumiem, nav pamats

apšaubīt, ka tobrīd uz /Nosaukums A/ pilsētas esošās zemes ir bijusi uzbūvēta ēka atbilstoši tobrīd spēkā esošajam

normatīvajam regulējumam.

Tāpat tiesa ņem vērā, ka prasības apmierināšanas gadījumā tiktu izpildīts tiesas spriešanas pamatuzdevums

atrast patiesu un taisnīgu lietas risinājumu, kas izriet arī no Satversmes 92.panta.

[12] Nav strīda, ka būve šobrīd atrodas uz atbildētājam /Nosaukums/ novada pašvaldībai piederošās zemes,

kā arī nav strīda, ka to /Persona B/ uzcēlis padomju laikos par saviem līdzekļiem un kopš tā laika tā tiesiski valdīta,

tai skaitā, jau no 2014.gada 13.oktobra pār to tiesiski valdījusi prasītāja. Neviens, tajā skaitā valsts, nekad nav

izteikusi vēlmi pārņemt īpašumu savā valdījumā.

[13] No minētajām tiesību normām un konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem, tiesa secina, ka nekustamais

īpašums – garāža, ar kadastra apzīmējumu /numurs/, kas atrodas /Adrese L/, ko atbilstoši lietas materiālos esošajai

dokumentācijai ir ieguvusi īpašumā prasītāja, ir ierakstāms zemesgrāmatā kā prasītājai piederošs īpašums.

[14] Prasītāja nelūdz saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļā noteikto prasības apmierināšanas

gadījumā lemt par tiesāšanās izdevumu piedziņu no atbildētāja prasītājas labā.

[15] Citu izdevumu lietā nav.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 15., 39.pantu, 97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-193.pantu,

204.1pantu, tiesa

nosprieda

/Persona A/ prasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz būvi – garāžu apmierināt.

Atzīt /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, īpašuma tiesības uz būvju nekustamo īpašumu –

garāžu, ar kadastra apzīmējumu /numurs/, kas atrodas /Adrese L/.

Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2025.gada 30.oktobrī.

Tiesnese S.Eglīte

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.