Court allows fine for repeated livestock damage but dismisses charge for repeat offense due to prior acquittal.

Lietas Nr. 137014716

Lietas arhīva Nr. 1-0007-17/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 3.februārī Tukumā

Tukuma rajona tiesa tiesnese L.Sprigule rakstveida procesā

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pamatojoties uz /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par

Tukuma novada Domes Administratīvās komisijas 2016.gada 6.oktobra lēmumu Nr.DAK-226.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Zemgales RP Tukuma iecirkņa kārtības policijas nodaļas inspektors N.Šulcs 2016.gada 29.augustā sastādīja /pers. A/

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC205383. Protokolā konstatēts, ka 2016.gada 23.jūlijā 20.00 Tukuma novadā, Sēmes pagastā “/nosaukums/”

/pers. A/ piederošās govis bojāja /pers. B/ piederošos stādījumus-sīpolus, ābeļdārzu, aveņu krūmus, tos iznīcinot, aplaužot-apgraužot zarus. Pārkāpums

izdarīts atkārtoti gada laikā. /pers. A/ darbības kvalificētas pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ( saīsināti-LAPK) 100.panta otrās daļas.

Protokols sastādīts bez pārkāpēja klātbūtnes atbilstoši LAPK 248.1pantam.

[2] 2016.gada 6.oktobrī Tukuma nova Domes Administratīvā komisija (turpmāk-iestāde) atzina /pers. A/ par vainīgu administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 100.panta otrajā daļā un sodīja viņu ar naudas sodu 15,00 euro apmērā. Iestāde norāda, ka /pers. A/ vaina pārkāpuma

izdarīšanā ir pierādīta, ar /pers. B/ iesniegumu, no kura izriet, ka 2016.gada 23.jūlijā ap plkst. 20.00 pa logu ievēroja, ka ābeļdārzā pie mājas atrodas

govju bars, aptuveni 50 govis un zirgs. Govis pieder /pers. A/. /pers. A/ piederošās govis izbradāja ābeļdārzu, aplauza ābelēm zarus, apēda

nenogatavojušos ābolus, būtiski samazinot ābolu ražu. Šis nav pirmais gadījums, kad govis posta dārzu. Pirms tam, 20.jūlijā tika sazvanīta saimniece,

kura govis savāca. 23.jūlijā saimnieci sazvanīt neizdevās, govis pašas pēc pāris stundām aizgāja.

[3] 2016.gada 28.oktobrī Tukuma rajona tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk-sūdzības iesniedzēja) sūdzība par iestādes lēmumu.

Sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt lēmumu, jo ir noslēgts izlīgums ar /pers. B/, ko apliecina /pers. B/ paraksts. Līdz ar to sūdzības iesniedzēja uzskata,

ka nepamatoti saukta pie administratīvās atbildības. Turklāt, sūdzības iesniedzēja norāda, ka pārkāpums ir nepamatoti kvalificēts pēc LAPK 100.panta

otrās daļas, jo nav stājies spēkā spriedums. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka izlīgums ir pamats administratīvās lietvedības izbeigšanai.

[3.1] 2016.gada 27.decembrī /pers. A/ iesniedza sūdzības papildinājumus, kur atkārtojas 2016.gada 28.oktora sūdzībā izklāstītie apstākļi.

Norāda, ka izlīgums norāda uz /pers. A/ labo gribu-nekonfliktēt ar kaimiņieni.

/pers. A/ norāda, ka Tukuma novada Domes priekšsēdētājs, nesniedzot atbildi uz /pers. A/ sūdzību, nosūtot to izskatīšanai tiesai, nav

rīkojies pamatoti, jo likums noteic, ka iespējams to izskatīt augstākai iestādei, kas izdevusi administratīvo aktu. Atbildes nesniegšana adresātam ir

uzskatāma par prettiesisku rīcību. Norāda, ka saskaņā ar LAPK 205.panta pirmās daļas 2.punktu, administratīvo pārkāpumu pēc 100.panta izskata

Domes priekšsēdētāji, to vietnieki. Atsaucas uz Zemgales Apgabaltiesas tiesneses 2016.gada 11.maija lēmumu. Norāda, ka grozījumi APL 80.11.pants

(iespējams, domāts - administratīvā procesa likuma 801.panta pirmā daļa) nosaka iestādes pienākumu -“Izskatot iesniegumu par administratīvā akta

apstrīdēšanu, iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apsver izlīgumu noslēgšanas iespējas. Atsaucas uz APL (iespējams administratīvā procesa likuma) 12.

un 13.pantu. Norāda, ka iestāde šādas darbības neveica. Norāda, ka /pers. B/ nav pretenziju. Atsaucas uz APL (iespējams-administratīvā procesa

likuma ) 4.panta trešo daļu, 63.panta prim 1.(iespējams-63 prim panta pirmo daļu). Uzskata, ka Tukuma novada Dome nav ievērojusi samērīguma

principu, nav motivējusi lēmumu un tas ir atceļams.

Motīvu daļa

[4] Saskaņā ar 289.6panta pirmo daļu tiesa sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā izskata rakstveida procesā. Atbilstoši minētajai normai,

izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata. Par rakstveida

procesu lietas dalībniekiem paziņots, nosūtot lēmumu ierakstītā sūtījumā. Tiesā nav saņemti pušu paskaidrojumi, pieteikumi un lūgumi. Puses nav

pieteikušas noraidījumus.

[5] Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēti šādi fakti:

- No 2016.gada 29.augusta administratīvā pārkāpuma protokola izriet, ka 2016.gada 23.jūlijā plkst. 20.00 /pers. A/ piederošie lopi bojāja

/pers. B/ piederošos stādījumus, sīpolus, ābeļdārzu, aveņu krūmus, aplaužot uz apgraužot zarus (lietas 5.lapa).

- Protokolā norādītos lietas faktiskos apstākļus apstiprina /pers. B/ 2016.gada 23.jūlija iesniegums –protokols no kura izriet, ka 2016.gada

23.jūlijā savā īpašumā /Nosaukums A/ Sēmes pagastā, plkst. 20.00 konstatēja, ka ābeļdārzā pie mājas atrodas govju bars. Govis pieder /pers. A/, kura

dzīvo kaimiņu mājā /Nosaukums B/. Lopi izbradāja dārzu, aplaužot ābeļu zarus, apēda nenogatavojušos ābolus, tādā veidā samazinot ābeļu ražu. Pirms

tam govis konstatētas īpašumā 20.jūlijā (lietas 6.lapa).

- lietas materiāliem pievienotas fotogrāfijas, no kurām redzams, ka fotofiksācijā redzamajā īpašumā atrodas mājlopi. Izbradāts dārzs, redzamas

govju pēdas (lietas 8.-18.lapa).

- No 2016.gada 24.jūlija administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokola izriet, ka apsekojot Sēmes pagasta /Nosaukums C/ konstatēts, ka

ābelēm aplauzti un apgrauzti zari. Uz zemes atrodas govju izkārnījumi. Bojāti aveņu krūmi, izbradāti, redzami govju pēdu nospiedumi (lietas 7. lapa).

- No VP Zemgales RP Tukuma iecirkņa informācijas izriet, ka 2016.gada 23.jūlijā iecirkņa Elektronisko notikumu žurnālā Nr. 19679 reģistrēts

/pers. B/ iesniegums par to, ka 2016.gada 23.jūlijā plkst.20.00 Sēmes pagasta /Nosaukums A/ kaimiņa /Nosaukums B/ govju ganāmpulks izbradāja

ābeļdārzu. Uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība (lietas 19.lapa) .

- No Tiesu informatīvās sistēmas datiem izriet, ka ar Tukuma rajona tiesas 2016.gada 29.augusta spriedumu tika atcelts Tukuma novada Domes

Administratīvās komisijas 2016.gada 17.marta lēmums Nr.DAK-60 par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 100.panta otrās

daļas. /pers. A/ darbības kvalificētas pēc LAPK 100.panta pirmās daļas un viņa sodīta ar naudas sodu 15 euro apmērā. Spriedums stājās spēkā

2017.gada 27.decembrī.

- 2016.gada 5.oktobrī /pers. B/ paziņo, ka vienojas ar /pers. A/ un ir atrisinājusi pretenzijas (lietas 27.lapa).

Tiesa uzskata, ka ar lietā pārbaudīto pierādījumu kopumu ir pierādīta /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts

LAPK 100.panta pirmajā daļā.

[6] Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi ir jebkuri fakti, uz kuru pamata nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai

neesamību[..]. Pierādīšanas līdzekļi var būt administratīvā pārkāpuma protokols, paskaidrojumi, liecības, eksperta atzinumi, lietiskie pierādījumi, citi

dokumenti, kā arī ar tehniskiem līdzekļiem fiksēti fakti (foto, video u.c.). Atbilstoši minētā panta regulējumam lietā tiek vērtēta - pierādījumu pieļaujamība,

ticamība un attiecināmība. Minētie pierādījumu vērtēšanas kritēriji veido pierādīšanas mehānismu. Tiesa, pārbaudot lietā iegūtos pierādījumus secina, ka

tie ir pieļaujami – fiksēti likumā noteiktajā kārtībā un attiecināmi uz konkrēto lietu.

LAPK 243.panta astotā daļa noteic, ka pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā

izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un

savstarpējā sakarībā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe pret pārējiem

pierādījumiem.

Saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[7] Sūdzības izskatīšanas gaitā tiesa konstatēja, ka administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC205383 ir sastādīts atbilstoši LAPK 248.pantā

noteiktajam. Protokolā nav konstatēti tādi procesuālie pārkāpumi, kas varētu ietekmēt galīgā lēmuma pieņemšanu. Protokols sastādīts, izvērtējot /pers.

B/ iesniegumu, veicot notikuma vietas apskati. Protokols sastādīts bez /pers. A/ klātbūtnes. /pers. A/ uz protokola sastādīšanu tika aicināta likumā

noteiktajā kārtībā (lietas 22.lapa).Protokola kopija /pers. A/ nosūtīta 2016.gada 31.augustā(lietas 23.lapa).

[8] /pers. A/ norāda, ka ir noslēgusi izlīgumu ar /pers. B/, līdz ar to ir tiesisks pamats izbeigt administratīvo lietvedību. Tiesa šādu apgalvojumu atzīst

par nepamatotu, jo LAPK normas neparedz administratīvās lietvedības izbeigšanu sakarā ar izlīguma noslēgšanu. Sūdzības iesniedzēja nepamatoti ir

atsaukusies uz Administratīvā procesa likuma (saīsināti-APL) normām, jo administratīvo pārkāpumu lietās procesuālo kārtību regulē LAPK normas.

Turklāt, Administratīvās komisijas lēmums nav administratīvais akts, administratīvā procesa likuma izpratnē, kā to savā sūdzībā norāda /pers. A/ (APL

3.pants).

[9] Tiesa noraida sūdzības iesniedzējas atsauci uz atbildi/lēmumu no Zemgales Apgabaltiesas Tiesneses Skrabules, Jelgavā, 2016.gada 11.maijā,

kā nepamatotu, jo šāds lēmums lietas materiāliem nav pievienots, nav norādīts lēmuma numurs, kādā lietā šāds lēmums ir pieņemts.

LAPK 205.pantā ir norādītas institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, tai skaitā ir pašvaldību

administratīvās komisijas, kuras kompetencē ir izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par LAPK 100.pantā izdarītajiem pārkāpumiem (LAPK

210.pants).

Saskaņā ar LAPK 279.panta otro daļu, pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu[..] var pārsūdzēt rajona tiesā. Atbilstoši normas trešajai

daļai sūdzību iesniedz institūcijai, kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Institūcija sūdzību ar lietas materiāliem nosūta izskatīšanai pēc

piekritības.

Konkrētajā gadījumā par administratīvās lietvedības izbeigšanu bija tiesīga lemt Tukuma novada Domes administratīvā komisija, nevis novada

Domes priekšsēdētājs. /pers. A/ sūdzība par Administratīvās komisijas lēmumu, likumā noteiktajā kārtībā nosūtīta izskatīšanai Tukuma rajona tiesai.

[10] Kā jau tiesa norādīja iepriekš - 2016.gada 29.augusta spriedumā lietā Nr.137005516, saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto,

dzīvnieka īpašnieks ir atbildīgs par īpašumā esošo dzīvnieku, nodrošinot, lai tas neapdraudētu un netraucētu cilvēkus un citus dzīvniekus. No minētā izriet,

ka lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai viņa govis, cūkas, aitas un citi dzīvnieki neizkļūst no aploka, kūts vai ganībām un

nenodarītu postījumus svešam īpašumam. Zemes īpašnieka pienākums nav nodrošināt, viņa īpašuma nožogošanu, lai tajā neiekļūtu kaimiņu lopi.

[11] Izvērtējot iepriekš izklāstītos pierādījumus tiesa secina, ka iestādes lēmums ir atceļams, taisot spriedumu par /pers. A/ atzīšanu par

vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 100.panta pirmajā daļā, uzliekto sodu minētā panta sankcijas ietvaros.

Tiesa uzskata, ka /pers. A/ nav pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 100.panta otrās daļas, jo nav pamata uzskatīt, ka

/pers. A/ administratīvo pārkāpumu izdarījusi atkārtoti gada laikā. No lietas materiāliem redzams, ka ar Tukuma novada Domes Administratīvās

komisijas 2016.gada 17.marta lēmumu Nr.Dak-60, /pers. A/ saukta pie administratīvās atbildības un sodīta pēc LAPK 100.panta otrās daļas. Ar

Tukuma rajona tiesas 2016.gada 29.augusta spriedumu minētais lēmums atcelts un /pers. A/ sodīta par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas

paredzēts LAPK 100.panta pirmajā daļa. Tiesas spriedums tika pārsūdzēts un Zemgales apgabaltiesa 2016.gada 27.decembra lēmums ir atstāts

negrozīts(lietas 49.-52., 46.-48.lapa).

Ar Tukuma rajona tiesas 2016.gada 28.decembra spriedumu ir atcelts Tukuma novada Domes Administratīvās komisijas 2016.gada

7.janvāra lēmums Nr. DAK-1 par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 100.panta pirmās daļas. Spriedums stājās spēkā

2017.gada 19.janvārī(lietas 53.-55.lapa). Līdz ar to /pers. A/ pārkāpuma izdarīšanā nav konstatēta pārkāpuma kvalificējošo pazīme-atkārtotība

[12] Nosakot sodu, tiesa ņem vērā LAPK 32.pantā noteiktos soda noteikšanas principus. Tiesa vērtē apstākli, ka /pers. A/ arī iepriekš

vairākkārt ir bijusi sodīta pār analogu pārkāpumu izdarīšanu.

Tiesa nekonstatē LAPK 33. un 34. pantā paredzētos atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tiesa uzskata, ka /pers. A/

piemērojams naudas sods LAPK 100.panta pirmās daļas sankcijas ietvaros.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 3.punktu, 289.13, 289.17, 289.18 pantu,

Rezolutīvā daļa

tiesa

no s p r ie d a

Atcelt Tukuma novada Domes Administratīvās komisijas 2016.gada 6.oktobra lēmumu Nr. DAK-226 par /pers. A/ saukšanu pie

administratīvās atbildības pēc LAPK 100.panta otrās daļas.

Atzīt par vainīgu /pers. A/ administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 100.panta pirmajā daļa un sodīt ar naudas sodu 15

euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 darbdienu laikā, no pilna sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Tukuma

rajona tiesā.

Pilns spriedums tiesas kancelejā pieejams no 2017 .gada 7.februāra

Tiesnese L.Sprigule