Supreme Court dismisses appeal on social aid eligibility requiring actual residence in the claimed property.

ECLI:LV:AT:2026:0421.A420109625.13.L

Lieta Nr. A420109625, SKA-537/2026

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2026.gada 21.aprīlī

[1] Senātā saņemta pieteicējas /Persona A/kasācijas sūdzība par Administratīvās apgabaltiesas 2026.gada

4.februāra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas pieteikums par Jūrmalas valstspilsētas administrācijas

2024.gada 19.decembra lēmuma Nr. 1.1‑39/24N‑5624 atzīšanu par prettiesisku un labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu piešķirts mājokļa pabalsts par 2024.gada septembri un oktobri par mājokli

/Adrese A/, un /Adrese B/, un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu 12 000euro.

Apgabaltiesa pievienojās pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un secināja, ka pieteicējai nav tiesību uz

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, jo viņa nedzīvo deklarētajā adresē Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā jeb

dzīvoklī /Adrese A/, līdz ar to nepastāv priekšnoteikums tam, lai administrācija piešķirtu mājokļa pabalstu

saistībā ar tā lietošanu. Lai saņemtu sociālo palīdzību, pieteicējai gan ir jābūt deklarētai, gan arī faktiski jādzīvo

viņai piederošajā nekustamajā īpašumā Jūrmalā. Savukārt dzīvoklis /Adrese B/, atrodas citas pašvaldības

administratīvajā teritorijā, un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai nav tiesiska pamata piešķirt mājokļa pabalstu

par citas pašvaldības teritorijā esošu dzīvokli.

[2] Senatoru kolēģija konstatē, ka kasācijas sūdzībā pieteicēja atkārtoti norādījusi faktiskos apstākļus, kāpēc nav

iespējams dzīvot dzīvoklī Jūrmalā, kā arī izteikusi iebildumus pret tiesas secinājumiem saistībā ar dūmvadu

tīrīšanu.

Senatoru kolēģija konstatē, ka apgabaltiesa ir vērtējusi minētos pieteicējas argumentus un lietas faktiskos

apstākļus, izskatot lietu pēc būtības. Novērtējot faktiskos apstākļus, apgabaltiesa atzina, ka nepastāv pamats

pieteicējas pieprasītā labvēlīgā administratīvā akta izdošanai. Kasācijas instances tiesas uzdevums ir pārbaudīt

zemākas instances tiesas sprieduma atbilstību tiesību normām, nevis izskatīt lietu vēlreiz pēc būtības.

[3] Kasācijas sūdzībā norādīts, ka apgabaltiesa Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumus Nr. 809

„Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” (turpmāk –

noteikumi Nr. 809) interpretē labvēlīgi iestādei, norādot, ka pieteicējai faktisko jādzīvo deklarētajā adresē, lai

saņemtu mājokļa pabalstu. Arī no Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 32.panta, 35.panta pirmās

daļas 2.punkta un 36.panta otrās daļas neizrietot, ka mājokļa pabalsta piešķiršanas priekšnoteikums ir apstāklis,

ka persona faktiski dzīvo mājoklī, par kuru vēlas saņemt mājokļa pabalstu.

Senatoru kolēģija atzīst, ka minētais arguments nevar būt pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma normas ir interpretējamas, ņemot vērā likuma 32.pantā

definēto sociālās palīdzības mērķi – sniegt materiālu atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām, lai nodrošinātu

ienākumus garantētā minimālā ienākumu sliekšņa līmenī un segtu ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus, kā

arī sniegt atbalstu atsevišķu izdevumu apmaksai un krīzes situācijās. Tādējādi, kā tas jau iepriekš atzīts arī

Senāta praksē, pašvaldības sociālā palīdzība ir sniedzama tām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nav

spējīgas pašu spēkiem nodrošināt savas pamatvajadzības (piemēram, Senāta 2023.gada 15.marta sprieduma

lietā Nr. SKA-88/2023, ECLI:LV:AT:2023:0315.A420285218.18.S, 10.punkts, 2023.gada 21.decembra rīcības

sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-547/2023, ECLI:LV:AT:2023:1221.A420293721.15.L, 7.punkts).

Viena no šādām pamatvajadzībām ir mājoklis (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta

11.punkts). Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta pirmās daļas 2.punktam

mājokļa pabalsts ir materiāls atbalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai. Saskaņā ar noteikumu Nr.

809 3.pielikumā „Mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas”

norādītajām normām, aprēķinot mājokļa pabalstu, ņem vērā izdevumus par gāzi, elektroenerģiju, auksto un

karsto ūdeni, kanalizāciju, apkuri un citus izdevumus par mājokli (4.–8.punkts). Tādējādi mājokļa pabalsts pēc

tā jēgas, ņemot vērā arī jau iepriekš norādīto sociālās palīdzības mērķi, ir tāds pašvaldības sociālās palīdzības

atbalsta veids, kas ir paredzēts personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ pašu spēkiem nespēj segt ikdienas

izdevumus par mājokli, kuru tās lieto, un kurām līdz ar to vajag palīdzību pamatvajadzības uz mājokli

nodrošināšanai. Ievērojot minēto, apgabaltiesa pārsūdzētajā spriedumā ir pamatoti secinājusi, ka, lai personai

būtu tiesības uz mājokļa pabalsta saņemšanu, ir nepieciešams konstatēt, ka persona faktiski lieto jeb, citiem

vārdiem, faktiski dzīvo dzīvoklī (mājoklī), par kuru vēlas saņemt šo pašvaldības sociālās palīdzības atbalsta

veidu. Savukārt, ja persona faktiski dzīvo kādā citā dzīvoklī, nevis tajā dzīvoklī, par kuru vēlas saņemt mājokļa

pabalstu, un tādējādi faktiski uztur divus dzīvokļus, šāda situācija acīmredzami neliecina par to, ka persona sevi

nespēj nodrošināt ar pamatvajadzībām mājokļa veidā, un līdz ar to šāda situācija neatbilst mājokļa pabalsta

piešķiršanas jēgai.

[4] Izvērtējot kasācijas sūdzības argumentus, senatoru kolēģijai nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma

tiesiskumu. Lietā nav arī risināmi tādi tiesību jautājumi, kuru dēļ kasācijas tiesvedībai būtu nozīme judikatūras

veidošanā.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta pirmo daļu, senatoru kolēģija

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /Persona A/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas

2026.gada 4.februāra spriedumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore L. Slica Senatore L. Konošonoka Senatore A. Kovaļevska