Court orders management company to collect debt from owner for apartment maintenance and services under Civil Code.

Lietas Nr. C28469212

Lietas arhīva Nr. C-2368-13/7

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2013.gada 9.decembrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese B.Ābele

ar sekretāri E.Knospiņu

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. C/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. D/ par

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un nokavējuma procentu

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2012.gada 5.novembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Rīgas namu pārvaldnieks” cēla tiesā prasību pret /pers. D/

par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un nokavējuma

procentu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību

un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-

688-lī, kā arī 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju Rīgā, /adrese/.

Atbildētājam, pamatojoties uz Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas lēmumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā

Nr.24391 55 no 2006.gada 28.decembra līdz 2011.gada 23.jūlijam reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas

Rīgā, /adrese/.

Dzīvojamās mājas Rīgā, /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu

pārvaldīt un apsaimniekot māju. No minēta izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju. Prasītājs

ar atbildētāju nebija noslēdzis uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu, taču tas neatbrīvo atbildētāju norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem. Atbildētājam ir pienākums maksāt procentus, kas izriet no likuma un likumā noteiktā apmērā. Atbildētājs nav sniedzis

nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, atbildētājam ir izveidojies parāds par

periodu no 2007.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 23.jūlijam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem Ls 2923,99 apmērā un nokavējuma procenti Ls 474,58, kopā Ls 3398,57.

Atbildētājs 2012.gada 9.augustā tika brīdināts par parāda esamību, bet līdz prasības iesniegšanas brīdim parāds nav samaksāts.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.pantu, Civillikuma 1759., 1765.pantu prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja /pers. D/ parādu par dzīvojamās mājas

ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem Ls 2923,99 apmērā par laika posmu no

2007.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 23.jūlijam, piedzīt no atbildētāja nokavējuma procentus Ls 474,58; visus tiesāšanas izdevumus; kā

arī tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav sniedzis.

2013.gada 10.oktobrī tiesā saņemti precizējumi prasības pieteikumam. Tajos norādīts, ka laika posmā no prasības iesniegšanas ir

palielinājies likumisko nokavējuma procentu apmērs. Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no

2008.gada 3.aprīļa līdz 2013.gada 1.oktobrim Ls 650,02 apmērā un parādu par dzīvojamās mājas ēkas uzturēšanas un

apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem Ls 2923,99 apmērā, par laika posmu no 2007.gada 1.aprīļa līdz

2011.gada 23.jūlijam.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasības precizējumiem tiesā nav sniedzis.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pamatojoties uz prasības pieteikumā minētajiem apstākļiem, pamatojumu un

norādītajām likuma normām tādā apmērā, kā norādīts 2013.gada 10.oktobra prasības precizējumos. Paskaidroja, ka pēc prasības

celšanas atbildētājs maksājumus nav veicis.

Atbildētājs /pers. D/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdi Atbildētājam paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta

pirmās un piektās daļas noteikumiem, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz prasības pieteikumā norādīto Atbildētāja

dzīvesvietu, kā arī uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Sūtījumi atgriezti atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies to glabāšanas laiks.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi un dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Atbildētājs nav

atspēkojis prezumpciju par dokumentu saņemšanu septītajā dienā pēc to nosūtīšanas.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktā kārtībā un saskaņā ar 156.panta pirmo daļu lietas izskatīšana

iespējama bez Atbildētāja klātbūtnes.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu, gadījumā, ja atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un

nav ieradies pēc tiesas uzaicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesa taisa lietā aizmugurisku spriedumu.

Motīvu daļa

Noklausoties prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa

atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradies uz tiesas sēdi, nav sniedzis

paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka

viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Tiesa konstatē, ka Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./nod. numurs/ dzīvokļa

īpašuma Rīgā, /adrese/ (kadastra numurs /kad. numurs/) īpašnieks laika periodā no 2006.gada 28.decembra līdz 2011.gada

6.decembrim ir reģistrēts /pers. D/.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā

ar 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī, kā arī 2011.gada 5.jūlija

dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju Rīgā, /adrese/.

Starp pusēm nav nodibinātas līgumiskās attiecības par dzīvokļa apsaimniekošanas kārtību, tādējādi, pušu tiesiskās attiecības regulē

likums „Par dzīvokļa īpašumu” un Civillikums.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā līdz 2011.gada 01.janvārim, kad tas zaudējis spēku) 8.pants nosaka, ka visu dzīvokļu

īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt,

saskaņā ar minētā likuma 12.pantu dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas apsaimniekošanai izveidotās sabiedrības

dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt

13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

No piedzenamās summas aprēķina redzams, ka Atbildētāja pamatparāds par laika posmu no 2007.gada aprīļa mēneša līdz

2011.gada jūlija mēnesim par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

sastāda Ls 2923,99 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, to, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ievērojot visu augstāk minēto un to, ka Atbildētājs nav izmantojis savas likumā noteiktās tiesības iesniegt pierādījumus par parāda

samaksu vai celt iebildumus par tā esamību, vai celt pretprasību, tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats piedzīt no Atbildētāja par labu

Prasītājam pamatparādu Ls 2923,99 apmērā.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Atbilstoši Civillikuma 1759.pantam prasītājam rodas tiesības aprēķināt un lūgt tiesu piedzīt likumiskos procentus – 6% gadā. Tādējādi

prasījums par likumisko procentu piedziņu ir apmierināms.

Tiesa atzīst, ka Prasītāja ir pierādījusi savus prasījumus un no Atbildētāja piedzenams kopējais parāds Ls 3574,01 apmērā, kas

sastāv no parāda par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem Ls 2923,99

par laika posmu no 2007.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 23.jūlijam un nokavējuma procentiem Ls 650,02, par laiku posmu no

2008.gada 3.aprīļa līdz 2013.gada 1.oktobrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt 6 % gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Prasītājs par iesniegto prasību ir samaksājis valsts nodevu Ls 212,36 apmērā, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus Ls 3,30 apmērā, kopā 215,66, kas piedzenami no atbildētāja prasītāja labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami

no atbildētāja valsts ienākumos. Civillietā prasītājs bija atbrīvots no valsts nodevas samaksas par likumisko nokavējuma procentu

pieauguma pievienošanu prasībai. Tādēļ nesamaksātā valsts nodevas daļa Ls 2,00 piedzenama no atbildētāja valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu nosūtīšanu Ls 7,41 apmērā .Prasītājs pirms lietas izskatīšanas ir samaksājis par šiem izdevumiem Ls 3,30, tādēļ

nesamaksātā summa Ls 4,11 apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu piedzenama no Atbildētāja valsts labā.

Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu,

tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 97., 189.-195., 204.1, 208.1, 208.2pantu, tiesa,

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas

numurs 40103362321, parādu Ls 3574,01 (trīs tūkstoši pieci simti septiņdesmit četri lati, 01 santīms), kas sastāv no pamatparāda Ls

2923,99 (divi tūkstoši deviņi simti divdesmit trīs lati, 99 santīmi) un nokavējuma procentiem par laika periodu no 2008.gada 3.aprīļa

līdz 2013.gada 1.oktobrim Ls 650,02 (seši simti piecdesmit lati, 02 santīmi) un tiesas izdevumus Ls 215,66 (divi simti piecpadsmit

lati, 66 santīmi), kopā Ls 3789,67 (trīs tūkstoši septiņi simti astoņdesmit deviņi lati, 67 santīmi).

Samaksa veicama uz vienu no sekojošiem norēķinu kontiem:

LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS „Swedbank”;

LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS „Citadele banka”;

LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS „SEB banka”;

LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – AS „DnB Banka”;

LV93 BATR 0051 8028 6010 0 – AS „GE Money Bank”;

LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. D/, /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās parāda

pamatsummas.

Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, valsts labā valsts nodevu Ls 2,00 (divi lati, 00 santīmi). Samaksa veicama: Saņēmējs: Valsts

kase; NMR:90000050138; Konta Nr.LV55TREL1060190911200; Saņēmēja banka: Valsts kase; maksājumu mērķis: valsts nodeva

lietā Nr.C28469212.

Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 4,11 (četri lati, 11 santīmi). Samaksa

veicama: Saņēmējs: Tiesu administrācija; Konta Nr.LV51TREL2190458019000; NMR:90001672316; Saņēmēja banka: Valsts kase;

maksājumu mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr.C28469212.

Pēc tiesas izdevumu samaksas valsts labā, kvīts nekavējoties iesniedzama Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas kancelejā.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku

spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns spriedums sastādīts 2013.gada 9.decembrī.

Tiesnese B.Ābele