Court dismisses appeal against drunk driving conviction, ruling health status cannot reduce statutory penalty.

NORAKSTS Lieta Nr.103140817 143/AA43-0651-09/10

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 12.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Osmane, tiesneses S.Gintere un V.Zommere ar tulci O.Logačovu,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai A.T., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par A.T. (/personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtās daļas, sakarā ar A.T. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2008.gada 16.aprīļa lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 13.aprīlī Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA433677 (turpmāk – protokols) par to, ka A.T. 2008.gada 13.aprīlī, plkst.20.21 vadīja automašīnu Audi ar /reģistrācijas numurs/ Rīgā, pa Hospitāļu ielu no Ierēdņu ielas puses Upes ielas virzienā alkoholisko dzērienu ietekmē ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpas gaisā 1,92 promiles. Protokols sastādīts uz ziņojuma pamata. Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta ceturtās daļas par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.

[2] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese ar 2008.gada 16.aprīļa lēmumu atzina A.T. par vainīgu par LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīja ar administratīvo arestu uz 10 diennaktīm, naudas sodu Ls 500 apmērā un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 2 gadiem. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [2.1] A.T. lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzīst un piekrīt protokolā norādītajiem pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem. Sakarā ar veselības stāvokli alkoholu vispār nedrīkst lietot un arī nelieto, bet tā kā bija stresa stāvoklī, tad lietoja alkoholu, bet nākamajā dienā vajadzēja vest darbiniekus uz darbu. [2.2] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesnese atzina, ka A.T. izdarīja LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu un viņa vaina pierādīta ar protokolā fiksēto, 2008.gada 13.aprīļa transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB 219413, kurā norādīts, ka 2008.gada 13.aprīlī, veicot alkohola koncentrācijas pārbaudi A.T. izelpas gaisā, tika konstatēta minimālā alkohola koncentrācija A.T. izelpā 1,92 promiles, A.T. lietas izskatīšanas laikā sniegtajiem paskaidrojumiem. [2.3] Tiesnese, pamatojoties uz LAPK 32.pantu, nosakot sodu A.T., ņēma vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību raksturojošos datus, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus. Tiesnese secināja, ka administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, jo A.T. ir apzinājies savas darbības prettiesisko raksturu, paredzējis tās kaitīgās sekas un vēlējies vai apzināti pieļāvis šādu seku iestāšanos. Tiesnese lietas izskatīšanas gaitā nekonstatēja atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus, kā arī LAPK 31.pantā norādītos gadījumus, kad nav piemērojams LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzētais sods – administratīvais arests.

[3] Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2008.gada 16.aprīļa lēmumu A.T. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot lēmumu atcelt. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka protokolā ietvertas nepareizas ziņas, ka A.T. vadīja automašīnu pa Hospitāļu ielu no Ierēdņu ielas puses, jo attiecīgajā rajonā nav Ierēdņu ielas. A.T. norāda, ka 2008.gada 13.aprīlī plkst.20.21 atradies Rīgā, Invalīdu ielā, kur stāvējis pie automašīnas Audi ar /reģistrācijas numurs/ un centies aiztaisīt ciet motora pārsegu, jo cilvēks, kurš bija vadījis automašīnu, aizskrēja pēc instrumentiem, bet A.T. izkāpis ārā pa pasažieru pusi. Tad piebraukuši pašvaldības policijas darbinieki, kas lūguši, lai A.T. uzrāda dokumentus, bet tad sajutuši alkohola smaku, lūguši, lai A.T. atdod dokumentus un izslēdz motoru. Visu laiku motors darbojies, jo pirms tam bija izlādējies akumulators. Atbraukušie Ceļu policijas darbinieki nav klausījušies A.T. paskaidrojumos, protokolu parakstījis, jo bija lielā satraukumā un nav sapratis, ko paraksta. [4] Tiesas sēdē A.T. apelācijas sūdzību uzturēja. Paskaidroja, ka dzēris alu, braucis viens, bet gribējis pasaukt cilvēku, kurš brauks viņa vietā. Tādu sodu neesot gaidījis. Norādīja uz slikto veselības stāvokli, paskaidroja, ka grūti pārvietoties, strādāt. Bez tiesībām zaudējis darbu. No 2009.gada 8.janvāra noteikta otrā invaliditātes grupa uz vienu gadu. Administratīvo arestu izcietis.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus un uzklausījusi pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2008.gada 16.aprīļa lēmums ir atstājams negrozīts, bet A.T. apelācijas sūdzība ir noraidāma.

[6] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnese ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesneses lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas tiesneses lietas apstākļu konstatējumam un lēmuma motivācijai (šā sprieduma [2] punkts) un Administratīvā procesa likuma 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda.

[7] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2008.gada 16.aprīļa lēmumu (lietas 23.-24.lapa) A.T. sodīts ar administratīvo arestu uz 10 diennaktīm, naudas sodu Ls 500 apmērā un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 2 gadiem par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā ar alkohola koncentrāciju asinīs 1,92 promiles. Lai A.T. sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK

149. panta ceturto daļu, nepieciešams konstatēt tajā paredzētā administratīvā pārkāpuma kvalificējošās pazīmes, proti, ka viņš vadījis transportlīdzekli un vienlaikus bijis alkohola reibumā (ar alkohola koncentrāciju asinīs lielāku par 1,5 promilēm).

[8] Atbilstoši LAPK 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā (pirmā daļa). Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu un tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskajiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). [8.1] Protokolā (lietas 4.lapa) konstatēts, ka 2008.gada 13.aprīlī plkst.20.21 A.T. vadīja automašīnu Audi ar /reģistrācijas numurs/ Rīgā, pa Hospitāļu ielu no Ierēdņu ielas puses Upes ielas virzienā alkoholisko dzērienu ietekmē ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpas gaisā 1,92 promiles.

Protokols sastādīts uz ziņojuma pamata. [8.2] A.T. protokola sastādīšanas brīdī paskaidrojumu nav sniedzis, protokolu ir parakstījis (lietas 4.lapa). Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2008.gada 16.aprīļa tiesas sēdē A.T. paskaidroja, ka piekrīt visam, kas rakstīts protokolā. Sakarā ar veselības stāvokli alkoholu vispār nedrīkst lietot un arī nelieto, bet tā kā bija stresa stāvoklī, tad lietoja alkoholu, brauca ar mašīnu, jo nākamajā dienā vajadzēja vest darbiniekus uz darbu (lietas 20.lapa). Apelācijas sūdzībā A.T. norādīja, ka 2008.gada 13.aprīlī plkst.20.21 atradies Rīgā, Invalīdu ielā, kur stāvējis pie automašīnas Audi ar /reģistrācijas numurs/ un centies aiztaisīt ciet motora pārsegu, jo cilvēks, kurš bija vadījis automašīnu, aizskrēja pēc instrumentiem, bet A.T. izkāpis ārā pa pasažieru pusi.

Tad piebraukuši pašvaldības policijas darbinieki, kas lūguši, lai A.T. uzrāda dokumentus, bet tad sajutuši alkohola smaku, lūguši, lai A.T. atdod dokumentus un izslēdz motoru. Visu laiku motors darbojies, jo pirms tam bija izlādējies akumulators. Atbraukušie Ceļu policijas darbinieki nav klausījušies A.T. paskaidrojumos, protokolu parakstījis, jo bija lielā satraukumā un nav sapratis, ko paraksta (lietas 34.-35.lapa). Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 9.jūnija tiesas sēdē paskaidroja, ka automašīnu vadījis, braucis viens, bet gribējis pasaukt cilvēku, kurš brauks viņa vietā.

Tādu sodu neesot gaidījis. [8.3] Rīgas pašvaldības policijas Latgales priekšpilsētas pārvaldes inspektora V.V. ziņojumā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona komandierim norādīts, ka V.V. 2008.gada 13.aprīlī plkst.20.21, pildot amata pienākumus, patrulējot pa Hospitāļu ielu Rīgā, ievēroja automašīnu Audi ar /reģistrācijas numurs/, kas brauca pa Ierēdņu ielu līdz Hospitāļu ielai, tad nogriezās pa Hospitāļu ielu virzienā uz Upes ielu. Automašīna pievērsa V.V. uzmanību, jo strauji palielināja ātrumu un nebremzējot šķērsoja uz ielas esošo ātruma ierobežošanas valni.

Automašīna šķērsoja Upes ielu un turpināja kustību pa Invalīdu ielu virzienā uz Straumes ielu. Tad V.V. nolēma automašīnu apturēt. Automašīna apstājās pie Hospitāļu ielas 55.nama, automašīnas vadītājs strauji izkāpa no automašīnas un turpat sāka nokārtot dabiskās vajadzības. V.V. piegāja pie automašīnas vadītāja un palūdza uzrādīt dokumentus, tad sarunas laikā sajuta alkohola smaku, un tad tika izsaukta Ceļu policija (lietas 8.lapa). [8.4] 2008.gada 13.aprīļa transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā Nr.NB219413 fiksēts, ka, izmantojot mēraparātu AlcoQuant 6020 Nr.A102863, tika pārbaudīts transportlīdzekļa vadītājs A.T..

Pirmais mērījums sākts un pabeigts plkst.21.13 un mēraparāta nolasījums uzrādīja minimālo alkohola koncentrāciju 1,92 promiles, otrais mērījums sākts un pabeigts plkst.21.29 un mēraparāta nolasījums uzrādīja minimālo alkohola koncentrāciju 2,28 promiles. A.T. parakstījies, ka piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem (lietas 7.lapa).

[9] Apgabaltiesa turpmāk minēto apsvērumu dēļ atzīst, ka ar protokolu, pašvaldības policijas darbinieka V.V. ziņojumu, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB219413 un A.T. paskaidrojumiem ir pierādīts fakts, ka A.T. 2008.gada 13.aprīlī, plkst.20.21 vadīja automašīnu Audi ar /reģistrācijas numurs/ Rīgā, pa Hospitāļu ielu no Ierēdņu ielas puses Upes ielas virzienā alkoholisko dzērienu ietekmē ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpas gaisā 1,92 promiles. [9.1] No protokola un A.T. pirmās instances tiesas sēdē sniegtā paskaidrojuma izriet, ka A.T. atzina savu vainu un piekrita protokolā norādītajam.

Savukārt apelācijas sūdzībā A.T. norādīja, ka nav sapratis, ko paraksta. Administratīvās apgabaltiesas ieskatā, ja arī A.T. nav sapratis protokolā norādīto, tad no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2008.gada 16.aprīļa tiesas sēdes protokola konstatējams, ka šajā tiesas sēdē A.T. paskaidrojumus sniedzis, izmantojot tulku, un šajā tiesas sēdē A.T. tiesai ir norādījis, ka piekrīt protokolam un atzīst savu vainu pārkāpuma izdarīšanā. Tādējādi Administratīvās apgabaltiesas ieskatā vismaz pirmās instances tiesas sēdē A.T. bija saprotams, kāda lieta tiek izskatīta.

Izvērtējot A.T. apelācijas sūdzībā norādīto (ka A.T. nav braucis), apgabaltiesa ņem vērā, ka A.T. ir ieinteresēts apgalvot, ka nav izdarījis pārkāpumu. Apgabaltiesa uzskata, ka pārkāpēja paskaidrojumi, kas izteikti apelācijas sūdzībā par faktiskajiem apstākļiem, nav patiesi un ir sniegti ar nolūku izvairīties no administratīvās atbildības un soda, jo tie ir pretrunā protokolam, V.V. ziņojumam un A.T. pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas sēdēs sniegtajiem paskaidrojumiem. Secinot, ka A.T. paskaidrojumi, kas sniegti apelācijas sūdzībā, nav ticami, apgabaltiesa ņem vērā arī to, ka protokola sastādīšanas brīdī A.T. paskaidrojumus nav sniedzis, versiju par notikušo (ka nav vadījis automašīnu) izklāstījis tikai apelācijas sūdzībā.

Turklāt apelācijas instances tiesas sēdē A.T. nenoliedza, ka ir lietojis alkoholu un vadījis automašīnu. [9.2] Arī no policijas darbinieka V.V. ziņojuma izriet, ka viņš neizlaida no acīm A.T. vadīto automašīnu un konkrēti redzēja, ka no automašīnas vadītāja puses izkāpj A.T. un turpat nokārto dabiskās vajadzības. [9.3] No lietas materiāliem redzams, ka A.T. veikta transportlīdzekļa vadītāja pārbaude un konstatēta minimālā alkohola koncentrācija izelpojamajā gaisā 1,92 promiles. Ņemot vērā konstatēto, apgabaltiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem – protokolu, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu alkohola ietekmes noteikšanai, pašvaldības policijas darbinieka V.V. ziņojumu un A.T. paskaidrojumiem – ir pierādīta A.T. vaina Ceļu satiksmes noteikumu 39.1.2.punkta pārkāpuma izdarīšanā, par ko atbildība paredzēta LAPK 149.15panta ceturtajā daļā.

[10] Par A.T. apelācijas instances tiesas sēdē norādīto attiecībā uz slikto veselības stāvokli apgabaltiesa paskaidro sekojošo. No LAPK 1., 9. un 22.panta izriet, ka, par administratīvo pārkāpumu iestājas administratīvā atbildība un administratīvais sods piemērojams, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. LAPK 149.15panta ceturtā daļa nosaka, ka par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, (..) transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. No minētās tiesību normas izriet, ka par administratīvo pārkāpumu nevar tikt piemērots sods ārpus ietvariem, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu. Apstākļi, kas saskaņā ar LAPK 32. pantu ir ņemami vērā, piemērojot administratīvo sodu, ietekmē piemērojamo sodu tikai normatīvajā aktā noteiktās sankcijas ietvaros. Līdz ar to A.T. norādītie argumenti par slikto veselības stāvokli nevar būt par pamatu, lai nenoteiktu vai samazinātu sodu par administratīvo pārkāpumu, kurš paredzēts normatīvajā aktā. Tā kā administratīvā aresta noteikšanas un piemērošanas laikā A.T. bija trešās grupas invalīds, tad lietā nav nozīmes apstāklim, ka pašlaik A.T. ir noteikta otrā invaliditātes grupa.

[11] Ņemot vērā augstāk minēto, Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses sniegtā A.T. darbību kvalifikācija ir pareiza. A.T. ir piemērots sods ietvaros, ko nosaka LAPK 149.15panta ceturtā daļa, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, piemērojot sodu, ir ievērojusi LAPK 32.pantā noteiktos vispārīgos noteikumus soda uzlikšanai, līdz ar to Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2008.gada 16.aprīļa lēmums ir tiesisks un atstājams negrozīts. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

286. panta otrās daļas 1.punktu, 286.14pantu un Administratīvā procesa likuma 307.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2008.gada 16.aprīļa lēmumu par A.T. saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturto daļu, bet A.T. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ M.Osmane

Tiesneses /paraksts/ S.Gintere

/paraksts/ V.Zommere

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese M.Osmane Rīgā, 2009.gada 12.jūnijā