Court orders HOA to collect management fees, interest, and court costs from non-paying resident.

Lietas Nr.C28368015

Lietas arhīva Nr.C-1324-16/1

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 08.aprīlī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas

tiesnese I.Pujate

ar tiesas sēžu sekretāri M.Dārznieci,

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu dzīvokļu īpašnieku biedrības “Zasulauks” prasībā pret /pers. C/ par apsaimniekošanas izdevumu un komunālo

maksājumu parāda piedziņu.

Apra k s t o š ā da ļ a

[1] 2015.gada 15.oktobrī dzīvokļu īpašnieku biedrība “/Nosaukums A/” (turpmāk – prasītājs) iesniedza Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā

prasību pret /pers. C/ (turpmāk – atbildētājs) par apsaimniekošanas izdevumu un komunālo maksājumu parāda piedziņu un 2015.gada 22.oktobrī

ierosināta civillieta.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku biedrības “/Nosaukums A/” spēkā esošajiem statūtiem, biedrības

darbības mērķis ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopīpašumā esošo daļu un teritorijas, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu māja /adrese/, pārvaldīšanas,

uzturēšanas un ekspluatācijas nodrošināšana, kā arī savlaicīga rēķinu par komunālajiem un pārējiem pakalpojumiem nomaksāšana, t.sk. attiecīgo

maksājumu iekasēšana un privātīpašnieku rēķinu apmaksa par zemes nomu.

Pamatojoties uz prasītāja izrakstītajiem rēķiniem, atbildētājam ir pienākums savlaicīgi veikt ikmēneša maksājumus par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu rēķinā noteiktajā kārtībā – par kārtējo mēnesi līdz šī mēneša pēdējam datumam, pārskaitot naudas līdzekļus uz

prasītāja bankas norēķinu kontu.

Prasītājs savlaicīgi un pilnā apmērā piegādājis komunālos pakalpojumus un veicis apsaimniekošana pakalpojumus, taču atbildētājs nav norēķinājies

par saņemtajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanu, kā rezultātā atbildētājam izveidojies apsaimniekošanas izdevumu un komunālo maksājumu parāds

5 087,13 euro par laiku no 2011.gada jūlija līdz 2015.gada augustam.

Atbildētājs nav sniedzis nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem, kā arī

atbildētājs līdz prasības iesniegšanas brīdim nav pārskaitījis parāda summu uz prasītāja norēķinu kontu.

Kā norādīts prasības pieteikumā, par komunālo maksājumu parāda summas samaksas termiņa kavējumu, atbildētajam papildus tiek piemēroti

likumiskie procenti, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta noteikumiem ir 6 % gadā un uz 2015.gada augustu veido 645,89 euro.

[1.2] Ņemot vērā minēto, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu par apsaimniekošanas izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem

5 087,31 euro, likumiskos procentus 645,89 euro, kā arī tiesas izdevumus – valsts nodevu 464,07 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70

euro, un atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar atsauci uz Civillikuma 1587., 1828.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13., 14., 15., 16., 17.pantu.

[2] 2015.gada 26.oktobrī atbildētajam uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi – /adrese/, kas vienlaikus ir atbildētāja deklarētās

dzīvesvietas adrese, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 20.novembrim, taču

atbildētājs nedz minētajā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai tiesas sēdē nav sniedzis paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu.

[3] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamatiem.

Papildus norādīja, ka atbildētājs jau ilgstoši nenorēķinās ar prasītāju par saņemtajiem pakalpojumiem, ko pierāda Zemgales apgabaltiesas

2013.gada 19.marta spriedums civillietā Nr.C13062811, ar kuru no atbildētāja par labu prasītājam piedzīts parāds par apsaimniekošanas izdevumiem un

komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2007.gada septembra līdz 2011.gada jūnijam, savukārt šobrīd prasītājs lūdz tiesu piedzīt no

atbildētāja parādu par laiku no 2011.gada jūlija līdz 2015.gada augustam.

[4] Atbildētājs uz lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav ieradies, neinformējot tiesu par neierašanās iemesliem un nelūdzot lietas izskatīšanu atlikt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta pirmo daļu tiesas pavēstes nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par

saņemšanu, elektroniskā pasta sūtījumā vai piegādā ziņnesis.

Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots savlaicīgi Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, 2016.gada 4.janvārī nosūtot tiesas

pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi, un tiesas pavēste nav saņemta tiesā atpakaļ no valsts a/s “Latvijas Pasts”.

Fiziskajai personai saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē,

deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas

dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Ievērojot to, ka 2016.gada 04.janvārī ierakstītā pasta sūtījumā pusēm tika nosūtītas tiesas pavēstes ar uzaicinājumu ierasties uz tiesas sēdi

2016.gada 05.aprīlī, tostarp atbildētājam tiesas pavēste tika nosūtīta uz deklarētās dzīvesvietas adresi, tiesa uzskata, ka tiesas pavēstes pusēm piegādātas

Civilprocesa likuma 56.pantā un 56.1pantā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā minēto un nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos pamatus tiesas pienākumam atlikt lietas izskatīšanu, tiesa nolēma lietu

izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

[5] Atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1 panta prasībām aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs

nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Tā kā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav ieradies uz lietas izskatīšanu tiesas sēdē, nepaziņojot

neierašanās iemeslus, tiesa atzīst par iespējamu lietā taisīt aizmugurisku spriedumu.

M o t īv u da ļa

Uzklausījusi prasītāja pārstāvja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, novērtējusi pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos apstākļus, tiesa

atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[6] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, cēlis iebildumus pret prasību un

apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos faktus, līdz ar to atzīstams, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa

likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta

prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

[7] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

[7.1] Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, tostarp, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt minētā panta 13.panta pirmā daļa noteic, ka

dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma

pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

[7.2] Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

No lietas materiāliem pievienotās izdrukas, redzams, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/ (kadastra Nr./numurs A/) atbildētajam no 2007.gada 29.jūnija, pamatojoties uz 2007.gada 11.jūnija pirkuma

līgumu, bija reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr.39, /adrese/, un 616/39716 kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes

gabala (lietas 23.lapa).

Atbildētāja īpašuma tiesība uz minēto nekustamo īpašumu izbeigusies, pamatojoties uz 2014.gada 4.decembra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģijas lēmumu lietā Nr.C04219414, kas stājies likumīgā spēkā 2015.gada 28.decembrī, par ko izdarīts ieraksts zemesgrāmatā 2016.gada 9.februārī.

[7.3] Lietas materiāliem pievienotie dzīvokļu īpašnieku biedrības “/Nosaukums A/” statūti apliecina, ka biedrības mērķis ir daudzdzīvokļu

dzīvojamo māju kopīpašumā esošo daļu un teritorijas, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu mājas, tostarp, arī /adrese/, pārvaldīšanas, uzturēšanas un

ekspluatācijas nodrošināšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī savlaicīga rēķinu par komunālajiem un pārējiem pakalpojumiem samaksa, t.sk.

iekasējot attiecīgus maksājumus un apmaksājot privātīpašnieku rēķinus par zemes nomu (lietas 9.lapa).

[7.4] Kā redzams no lietas materiāliem, 2007.gada 4.septembrī starp prasītāju kā apsaimniekotāju un atbildētāju ka dzīvokļa īpašnieku noslēgts

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.352 (turpmāk – apsaimniekošanas līgums), ar kuru atbildētājs kā dzīvokļa īpašnieks

pilnvarojis prasītāju pārvaldīt un apsaimniekot īpašniekam piederošo domājamo daļu dzīvojamā mājā, uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, kurā

atrodas īpašnieka dzīvokļa īpašums, ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītās ēkas, būves un mājai piesaistīto zemes gabalu, kā arī apņēmies segt ar

dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītos izdevumus (lietas 26.lapa).

Tiesai nav iesniegti pierādījumi, kas ļautu secināt, ka dzīvokļu īpašnieku biedrības “/Nosaukums A/” statūti vai pušu starpā noslēgtais

apsaimniekošanas līgums vai kāds no tā punktiem ir atcelts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa secina, ka starp pusēm uz likuma un pušu starpā

noslēgtā apsaimniekošanas līguma pamata izveidojušās saistību tiesiskās attiecības un prasītājam saistību neizpildes gadījumā ir tiesības vērsties tiesā ar

prasību pret atbildētāju.

[8] Lietā nav strīda par faktu, ka prasītājs kā pārvaldnieks veic daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Pušu starpā noslēgtajā apsaimniekošanas līgumā puses vienojušās, ka atbildētājs kā īpašnieks apņemas segt ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu saistītos izdevumus proporcionāli izdevumu daļai, kas atbilst īpašnieka dzīvokļa īpašuma lielumam. Līguma 2.1.punktā puses vienojušās

par maksas par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu apmēru, kas dzīvokļa īpašniekam jāmaksā apsaimniekotājam par katru kārtējo mēnesi

līdz mēneša pēdējam datumam, savukārt līguma 2.2. un 2.3.punktā puses vienojušās par maksas par komunālajiem pakalpojumiem apmēru un

maksāšanas kārtību (lietas 26.lapa).

No lietai pievienotajiem prasītāja izrakstītajiem rēķiniem un parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs laikā no 2011.gada jūlija līdz 2015.gada

augustam nav veicis nevienu maksājumu par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem, tādējādi

nepildot apsaimniekošanas līgumā uzņemtās saistības, kā arī Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteiktos pienākumus, kā rezultātā atbildētajam

izveidojies parāds 5 087,31 euro apmērā par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem (lietas 14.-16.lapa).

[8.1] Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus par to, ka parāds ir samaksāts, kā arī nav iesniedzis tiesai paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību.

Tā kā atbildētājs nav apstrīdējis parāda aprēķina pamatotību, kā arī tiesā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētājs būtu veicis parāda samaksu

par minētajiem pakalpojumiem, vai pierādījumi tam, ka atbildētājs nav saņēmis prasītāja sniegtos apsaimniekošanas un komunālos pakalpojumus, tiesai

nav pamata apšaubīt prasītāja sagatavoto parāda aprēķinu, un līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

izdevumu un saņemto pakalpojumu izdevumu piedziņu no atbildētāja 5 087,31 euro apmērā ir pamatota un apmierināma.

[9] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 645,89 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma 1756.pantam pienākums maksāt procentus pamatojas vai

nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus – 6 % gadā – par parāda

samaksas nokavējumu, kas atbilst Civillikuma 1765.panta prasībām.

Lietā nav strīda par faktu, ka atbildētājs pieļāvis parādnieka nokavējumu, jo laikā no 2011.gada jūlija līdz 2015.gada augustam nav veicis nevienu

maksājumu par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem, un par pamatparāda apmēru prasītājs

brīdinājis atbildētāju, nosūtot ikmēneša rēķinus (lietas 14.lapa).

Ņemot vērā to, ka atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja veiktā nokavējuma procentu aprēķinu, kā arī nav iesniedzis tiesai pierādījumus par saistību

izpildi pilnā apmērā vai kādā daļā, tiesa atzīst, ka prasība par nokavējuma procentu piedziņu 645,89 euro apmērā no atbildētāja prasītāja labā ir

pamatota un apmierināma.

[10] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru.

Prasītājs lūdzis noteikt tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus – 6% gadā no nesamaksātās summas, kas atbilst Civillikuma 1765.panta

pirmās daļas noteikumiem.

Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt sešus

procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 5 087,31 euro, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums

apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[11] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, savukārt

atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

[11.1] No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis valsts nodevu 464,07 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 euro (lietas 6., 7.lapa), kopā 468,77 euro, kas, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.pantu, piedzenami no atbildētāja prasītāja labā.

[11.2] Turklāt, ievērojot to, ka lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu faktiskais apmērs ir 5,88 euro, no kuriem prasītājs, ceļot prasību

tiesā, samaksājis 4,70 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 42. pantam no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 1,18 euro apmērā (5,88 euro – 4,70 euro = 1,18 euro).

[12] Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189. – 195., 204.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu dzīvokļu īpašnieku biedrībai “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, 6 201,97 euro (seši tūkstoši divi simti viens euro un deviņdesmit septiņi centi), kas sastāv no:

pamatparāda par apsaimniekošanas izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem 5 087,31 euro (pieci tūkstoši astoņdesmit septiņi euro un

trīsdesmit viens cents);

likumiskajiem nokavējuma procentiem 645,89 euro (seši simti četrdesmit pieci euro un astoņdesmit deviņi centi);

tiesāšanās izdevumiem 468,77 euro (četri simti sešdesmit astoņi euro un septiņdesmit septiņi centi).

Noteikt dzīvokļu īpašnieku biedrībai “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas

dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% no simta gadā no neatmaksātās parāda

pamatsummas 5 087,31 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,18 euro (viens euro un astoņpadsmit

centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr.90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELL22

Maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C28368015.

Noteikt /pers. C/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izskaidrot /pers. C/, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas kancelejā (Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, 110.kabinetā),

pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu,

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2016.gada 08.aprīlis.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate