Court dismissed contract penalty claim but allowed debt recovery and interest for consumer loan default.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's claim for a specific contract penalty of EUR 30.35 while ordering the defendant to pay the principal debt, accrued interest, and legal costs. The plaintiff argued for the penalty based on the loan agreement, but the court found the penalty calculation unjustified. Consequently, the court ruled that the penalty was disproportionate to the breach and rejected it, yet upheld the remaining claims for the debt and statutory interest.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Section 1716; Civil Law Section 1756: A contract penalty must be reasonable and proportional to the breach; if the agreed penalty exceeds the actual loss or is excessive, the court may reject it as unfair.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1135-19/22
ECLI:LV:KURT:2019:0218.C69375818.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Talsos 2019.gada 18.februārī
Kurzemes rajona tiesa
tiesnese V.Pavlovska
ar tiesas sēžu sekretāri I.Grunsbergu,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāles Latvijā prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu un
Aprakstošā daļa
konstatēja:
Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā iesniedza prasību pret /pers. B/ par parāda EUR 6382,67, līgumisko procentu EUR
303,48, līgumsoda EUR 30,35, likumisko nokavējuma procentu EUR 775,36, tiesas izdevumu piedziņu, lūdzot noteikt prasītāja tiesības saņemt
likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei.
Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1589., 1652.panta 3.punktu, 1716., 1717., 1720., 1752., 1753., 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu,
1765.panta pirmo daļu, 1805., 1934., 1943.pantu.
Prasībā norādīts, ka 2016.gada 7.martā atbildētājs un AS ,,Swedbank” noslēdza Patēriņa kredīta līgumu Nr.16-010373-PT un atbildētājam tika
piešķirts aizdevums EUR 7265. Aizdevuma atmaksas termiņš noteikts līdz 2019.gada 10.februārim. Atbildētājs neizpildīja savas saistības un prasītājs
2016.gada 18.oktobrī vienpusēji atkāpās no līguma. Ar 2018.gada 2.janvāra paziņojumu atbildētājs informēts, ka pamatojoties uz 2017.gada
12.decembra cesijas līgumu, prasījuma tiesības pret atbildētāju nodotas Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiālei Latvijā.
Prasītājs lūdz lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes.
Uz tiesas sēdi atbildētājs nav ieradies, tiesu par neierašanās iemesliem nav informējis, tiesas sēdi atlikt nav lūdzis. No lietas materiāliem redzams, ka
atbildētājam par tiesas sēdi paziņots, nosūtot tiesas dokumentus uz deklarēto dzīvesvietu.
Līdz ar to atzīstams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, lietu var izskatīt bez pušu klātbūtnes.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka Ārvalstu komersanta PlusPlus Baltic OU filiāles Latvijā prasība ir apmierināma.
[1]2017.gada 12.decembrī AS ,,Swedbank” un PlusPlus Baltic UO filiāle Latvijā noslēdza Cesijas līgumu Nr.PLUS-02 un līguma 2.1.punktā
puses vienojas, ka cedents cedē līguma 1.1.punktā minētos prasījumus pret līguma 1.pielikumā norādītajām personām arī attiecībā uz visām iespējamajām
galvenajām un blakus saistībām un blakus prasījumiem, tai skaitā līgumsodiem un likumiskajiem procentiem un trešo personu galvojumiem. Ar Pielikumu
Nr.1, 2017.gada 12.decembra Cesijas līgumam Nr.PLUS-02, prasītājam nodotas prasījuma tiesības pret debitoriem, tajā skaitā, pret /pers. B/, saskaņā
ar Patēriņa kredīta līgumu Nr.16-010373-PT.
Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu,
cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
Tādējādi cesionāram PlusPlus Baltic OU filiālei Latvijā ir prasījuma tiesības par parāda piedziņu no atbildētāja.
[2]2016.gada 7.martā AS ,,Swedbank” un /pers. B/ noslēdza Patēriņa kredīta līgumu Nr.16-010373-PT un atbildētājam tika piešķirts aizdevums
EUR 7256(sk. konta izraksts lietas 36.-38.lapa).
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu, distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja
vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu
vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem
uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi
informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.
Noslēdzot līgumu 2016.gada 7.martā spēkā bija Ministru kabineta 2014.gada 20.maija Noteikumi Nr.255 ,,Noteikumi par distances līgumu” un
tiesai nav pamats apšaubīt, ka atbildētājam tika sniegta visa noteikumos paredzētā informācija par finanšu pakalpojumu, atteikuma tiesību izmantošanu, tā
kā līguma nosacījumi bija elektroniski pieejami.
Lietai pievienotais 2003.gada 24.decembra Attālināto bankas pakalpojumu līgums un attālināto bankas pakalpojumu noteikumi pierāda, ka puses
Patēriņa kredīta līgumu Nr.16-010373-PT noslēdza izmantojot internetbankas pakalpojumus.
Atbildētāja Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijas veidlapā un Patēriņa kredīta līguma 2.1.punktā norādīts, ka banka izsniegs aizdevumu,
ieskaitot naudu aizņēmēja kontā. Līgumā izskaidrota atteikuma tiesību izmantošana.
Patēriņa kredīta līguma pamatnosacījumos ir norādīts konta numurs, kur jāieskaita aizdevums un pievienotais konta izraksts pierāda, ka
20016.gada 7.martā kredīts EUR 7265 pārskaitīts uz aizņēmēja kontu(sk. lietas 36.lapa). Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs ir izmantojis
atteikuma tiesību un atteicies no kredīta.
Civillikuma 1934.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošanu īpašumā, ar pienākumu
atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
“.. aizdevuma līgums ir reāllīgums, kura obligāta sastāvdaļa ir naudas nodošana. Vienīgi naudas nodošanas fakts rada aizņēmējam pienākumu pušu
noteiktajā termiņā atmaksāt saņemto aizdevumu”(Augstākās Tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 19.oktobra spriedums SKC-115/2015).
Lietā ir iegūti pierādījumi, ka atbildētājs ir noslēdzis distances aizdevuma līgumu un prasītājs līgumā noteiktās saistības izpildīja, proti, aizdevuma
summa tika izmaksāta.
Saskaņā ar Patēriņa kredīta līguma 3.1.punktu, aizņēmējs atmaksā aizdevumu saskaņā ar līguma noteikumiem un grafiku. Līguma 5.1.punkts noteic,
ka grafiks ir uzskatāms par līguma neatņemamu sastāvdaļu un saskaņā ar grafiku kredīta atmaksas grafiks ir no 2016.gada 10.marta līdz 2019.gada
10.februārim, veicot ikmēneša maksājumu.
Savukārt līguma 6.1.punkts noteic, ka līgumā paredzētie maksājumi tiek veikti, aizdevējam norakstot atbilstīgo naudas summu no aizņēmēja konta.
Aizņēmējam ir pienākums nodrošināt, ka ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājumu datumā aizņēmēja būtu nepieciešamais naudas līdzekļu
apmērs saskaņā ar grafiku.
Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu,
vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Patēriņa kredīta līguma noteikumu 7.4.punktā puses vienojās, ka aizdevējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt aizņēmējam
līguma saistību izpildi pirms termiņa, ja aizņēmējs ilgāk kā 60 kalendārās dienas vai biežāk nekā trīs reizes viena gada laikā – ikreiz ilgāk nekā 30
kalendārās dienas ir kavējis grafikā noteikto aizdevuma atmaksas vai procentu samaksas termiņu.
Saskaņā ar atbildētāja norēķina konta izdruku, līdz 2016.gada 14.jūlijam pamatparāds tiek maksāts, bet turpmākie ikmēneša pamatsummas
maksājumi nav veikti(sk. kredīta izraksts lietas 37.lapa).
Atbildētājs pieļāva maksājumu kavējumu, līdz ar to, pārkāpa līguma noteikumu pārkāpumu, tāpēc prasītājs izmantoja līguma 7.4.punktā noteiktās
tiesības un 2016.gada 18.oktobrī vienpusēji atkāpās no līguma(sk. paziņojums par līguma laušanu lietas 39.lapa).
Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Puses līgumu ir noslēgušas tiesīgi, atbildētājam tika piešķirts aizdevums, tas nolīgtajā kārtībā nav atmaksāts, prasītājs ir vienpusēji atkāpies no
līguma, turklāt ir notecējis līgumā nolīgtais aizdevuma atmaksas termiņš, tādēļ pamatota ir prasība piedzīt pamatparādu EUR 6382,67.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, atbildētāja pienākums ir pierādīt, ka samaksa ir izdarīta.
[3] Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu, procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis
nokavējumu.
Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu
lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Patēriņa kredīta līguma 4.1.punkts noteic, ka aizņēmējs maksā aizdevējam aizdevuma procentus par visu aizdevuma faktiskās izmantošanas laiku.
Patēriņa kredīta līgumā puses vienojās, ka procentu likme ir 17% un gada procentu likme ir 18,95%.
Saskaņā ar līguma nosacījumiem, līguma darbības laikā aprēķināti aizdevuma lietojuma procenti EUR 710,94, labprātīgi samaksāti EUR
407,46(sk. lietas 37.lapa).
Tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt nolīgtos procentus par aizdevuma lietojumu līdz 2016.gada 18.oktobrim EUR 303,48, jo procentu apmēru
puses ir nolīgušas līgumā un procenti ir samaksa par sveša kapitāla lietojumu.
[4]Civillikuma 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja
likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus EUR 775,36 par 739 kavējuma dienām, jo atbildētājs pieļāva samaksas nokavējumu no
2016.gada 18.oktobra līdz 2018.gada 26.oktobrim.
Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka „prasītājam bez šaubām ir tiesības saņemt kredīta nedzēsto pamatsummu, kā arī procentus un līgumsodu, kas
uzkrājušies līdz līguma izbeigšanas brīdim, un tā kā tas ir kapitāls, kas atrodas pie citas personas-tad no līguma izbeigšanas brīža arī likumiskos procentus
saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu”(sk. Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 30.janvāra spriedums SKC-644/2013, 6.lapa).
Tiesa atzīst, ka pamatota ir prasība piedzīt likumiskos nokavējuma procentus EUR 775,36, jo pēc vienpusējas līguma izbeigšanas un atbildētāja
brīdināšanas, 2016.gada 18.oktobrī atbildētājam iestājās pienākums samaksāt parādu.
[5] Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja
viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Patēriņa kredīta noteikumu 9.2.punktā puses vienojās, ka aizņēmējs maksā aizdevējam nokavējuma sodu līguma I daļā noteiktajā apmērā no
kavētā procentu maksājuma summas par kavējuma laiku. Savukārt, līguma 5.5.punktā puses vienojās, ka nokavējuma līgumsoda apmērs ir 0,10% dienā.
Saskaņā ar minēto punktu, prasītājs aprēķināja līgumsodu par procentu atmaksas termiņa nokavējumu līguma darbības laikā, tas ir, no 2016.gada
7.marta līdz 2016.gada 18.oktobrim EUR 30,35.
Novērtējot nenokārtoto saistību kopējo apmēru un kavējuma ilgumu, to, ka līgumsods paredzēts par procentu samaksas nokavējumu un attiecīgi
aprēķināts no nesamaksāto procentu apmēra(no EUR 303,48), tad tiesa atzīst, ka piemērotā soda sankcija ir taisnīga un samērīga ar pieļauto
līgumsaistību pārkāpumu. Piemērotais līgumsods atbilst Civillikuma 1.pantā noteiktajam labas ticības principam, līgumsoda zaudējumu atlīdzināšanas un
sodīšanas funkcijai.
[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
No atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva EUR 532,09(520 euro plus 3,2 procenti no prasība summas EUR 7491,86, kas
pārsniedz 7114 euro), ar tiesas pavēstu sūtīšanu saistītie izdevumi EUR 3,20.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no paša
kapitāla (Civillikuma 1765.pantā noteiktie likumiskie procenti).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta 2.daļu, ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193.pantu, tiesa
nosprieda:
Apmierināt pilnā apjomā Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā prasību.
Piedzīt no /pers. B/ par labu Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā aizdevuma pamatsummu EUR 6382,67, aizdevuma lietojuma
procentus EUR 303,48, līgumsodu par procentu samaksas nokavējumu EUR 30,35, likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2016.gada
18.oktobra līdz 2018.gada 26.oktobrim EUR 775,36, valsts nodevu EUR 532,09, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,20, kopā EUR
8027,15(astoņi tūkstoši divdesmit septiņi euro un 15 centi).
Noraidīt prasību par līgumsoda EUR 30,35 piedziņu.
Parādu samaksāt Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā norēķinu kontā AS ,,Swedbank” Nr.LV76HABA0551041569842.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu-desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Atzīt Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% (seši procenti) no simta gadā no
paša kapitāla.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes
rajona tiesā.
Tiesnese V.Pavlovska