Court dismissed insolvency petition against company due to valid objections and lack of insolvency signs.

Lietas Nr. C771723725

Lietvedības Nr. C-17237-25/86

ECLI:LV:RPT:2025:1121.C771723725.2.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2025.gada 21.novembrī

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Ušakova,

ar tiesas sēdes sekretāri /Persona F/,

piedaloties kreditora pārstāvim /Persona E/,

parādnieka pārstāvei /Persona D/,

tiesas sēdē izskatīja kreditora /Nosaukums H/ pieteikumu par /Nosaukums D/ maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2025.gada 9.oktobrī, precizējot 2025.gada 20.oktobrī, kreditors /Nosaukums B/ iesniedzis Rīgas pilsētas tiesai

pieteikumu par /Nosaukums D/ maksātnespējas procesa pasludināšanu, kurā lūgts ierosināt /Nosaukums D/ maksātnespējas

procesa lietu un pasludināt /Nosaukums D/ maksātnespējas procesu.

Pieteikumā norādīti tālāk minētie argumenti.

[1.1] 2023.gada 17.martā un 2023.gada 4.augustā starp kreditoru un parādnieku noslēgti uzņēmuma līgumi

Nr.17/03/2023 un Nr.04/08/2023 par būvdarbu veikšanu objektā /Adrese B/.

Kreditors visus Līgumā paredzētos darbus izpildīja pienācīgā kārtā un pušu saskaņotajos termiņos, pēc kā kreditors

nosūtīja parādniekam darba izpildes aktus un rēķinus par paveikto darbu apmaksu. Visa Līguma darbības laikā parādnieks

neizteica nevienu atteikumu vai pretenziju par darba kvalitāti, apjomu vai izpildes kārtību, lai gan šādas tiesības parādniekam

bija paredzētas Līguma 5.3.punktā.

Ievērojot to, ka motivēti atteikumi netika iesniegti, kreditors secināja, ka parādnieks akceptēja kreditora paveiktos

darbus.

Pušu sadarbības gaitā bija izveidojusies pušu atzīta un faktiski piemērota prakse, kādā tiek iesniegti izpildes akti un

veikta apmaksa. Kreditors izpildīja un nodeva darbus, parādnieks darbus pieņēma un neiebilda pret tiem. Kreditors turpināja

darbu izpildi ierastajā, pušu akceptētajā kārtībā pēc katra darba posma izpildes, uz parādnieka Līgumos norādītā pārstāvja

elektronisko adresi nosūtīja izpildes aktus un rēķinus.

Saskaņā ar Līgumu 4.4. punktu Izpildītājs pēc faktiski paveikto darbu izpildes uz iepriekš norādīto Līgumos noteikto

Parādnieka e-pasta adresi nosūtīja Parādniekam Darbu izpildes aktus (Forma Nr. 2) un kopsavilkuma aktus (Forma Nr. 3).

Līgumu 5.3. punktā noteiktā darbu nepieņemšanas iespēja netika izmantota, līdz ar to visi Izpildītāja nosūtītajos aktos

noteiktie darbi tika pieņemti. Līgumu izpildes procesā starp pusēm arī izveidojās prakse, ka pēc Izpildītāja e-pasta ar aktu

nosūtīšanas Pasūtītāja pārstāvis /Persona C/ atbildēja ar apstiprinājumu “Apstiprinu”.

Izrakstīto rēķinu apmaksas termiņš bija noteikts Līguma 4.4. punktā – desmit darba dienu laikā pēc attiecīgo darbu

izpildes aktu parakstīšanas vai faktiska akceptēšanas. Tā kā par darbiem Līgumos noteiktajos termiņos no Parādnieka netika

saņemtas nekādas pretenzijas, Kreditors izrakstīja un uz Parādnieka Līgumos noteiktā pārstāvja e-pastu nosūtīja rēķinus.

[1.2] Pamatojoties uz Līgumiem, izrakstītajiem rēķiniem un Kreditora grāmatvedības datiem, Parādnieka

pamatparāds uz pieteikuma sagatavošanas brīdi ir 46 922,73 euro (2023.gada 27.novembra rēķins Nr. PP131197; 2023.gada

27.novembra rēķins Nr.PP131198; 2024.gada 6.februāra rēķins Nr. PP131235; 2024.gada 26.februāra rēķins Nr.PP131247;

2024.gada 23.septembra rēķins PP 131371), kas pārsniedz Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto

4268 euro slieksni.

[1.3] Parādnieks neskatoties uz vairākkārtējiem atgādinājumiem vairāk nekā gadu nav parakstījis galīgo darbu

pieņemšanas–nodošanas aktu. Šāda rīcība ir pretrunā ar Līguma noteikumiem un nav pieļaujama kā aizbildinājums

maksātnespējas procesa pazīmes neesamībai.

Saskaņā ar Līgumu 5.2. un 5.3. punktiem Parādniekam bija pienākums piecu darba dienu laikā pēc darbu izpildes

aktu (Forma Nr. 2) un kopsavilkuma aktu (Forma Nr. 3) saņemšanas tos izskatīt un parakstīt vai arī iesniegt Izpildītājam

motivētu atteikumu pieņemt darbus, ja tiem ir kādi trūkumi vai neatbilstības. Tomēr šādi motivēti atteikumi nav iesniegti.

Tādējādi, ievērojot Līgumos paredzētos termiņus un Parādnieka bezdarbību, ir secināms, ka Līgumu darbi ir

uzskatāmi par pieņemtiem un Parādnieks ir zaudējis tiesības atsaukties uz iespējamiem iebildumiem, kurus Līgumu ietvaros

bija jāceļ nekavējoties.

Pasūtītāja ilgstoša atteikšanās parakstīt darbu pieņemšanas–nodošanas aktu, nesniedzot nekādus motivētus

iebildumus, ir pretrunā ar labas ticības principu un apliecina ļaunprātīgu tiesību izmantošanu.

No Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) izdrukas secināms, Līgumos minētais objekts, kur Kreditors veica

būvdarbus 2023. gada 13. decembrī tika pieņemts ekspluatācijā. Tas apliecina, ka Līgumos ietvaros paredzētos darbus

Kreditors izpildīja līdz galam, objekts atbilda normatīvo aktu prasībām un tika atzīts par drošu ekspluatācijai.

Tieši pēc objekta nodošanas ekspluatācijā Parādnieks pilnībā pārtrauca jebkādu komunikāciju ar Kreditoru, nesniedza

atbildes uz nosūtītajiem e-pastiem, nereaģēja uz maksājumu atgādinājumiem un neveica nevienu maksājumu par

izpildītajiem darbiem. Acīmredzami, līdz ar objekta nodošanu ekspluatācijā Parādniekam Kreditora pakalpojumi vairs nebija

nepieciešami, un viņš apzināti izvairījās no savu saistību izpildes.

Arī pēc objekta nodošanas ekspluatācijā no Parādnieka puses netika saņemtas nekādas pretenzijas – ne par izpildīto

darbu kvalitāti, ne par termiņiem vai apjomu, kas vēlreiz apliecina, ka Līgumu saistības no Kreditora puses ir izpildītas pilnā

apjomā un pienācīgā kārtā.

[1.4] Tā kā parādnieks ir akceptējis kreditora izpildītos darbus, viņam pienākumus tos apmaksāt.

[1.5] Līguma 11.2.punkts paredz Izpildītājam tiesības aprēķināt līgumsodu, ja Pasūtītājs kavē norēķinu apmaksu.

Kreditors aprēķināja līgumsodu par piecu rēķinu apmaksu 6662 euro.

[1.6] 2024. gada 26. novembrī Kreditors ierakstītā un apdrošinātā pasta sūtījumā (ar satura apliecinājumu)

Parādniekam nosūtīja maksātnespējas brīdinājumu par parāda 46 922,73 euro apmērā samaksu. Brīdinājuma nosūtīšanas

faktu apliecina šim pieteikumam pievienotā Latvijas Pasta kvīts par maksātnespējas brīdinājuma nosūtīšanu uz Parādnieka

juridisko adresi.

Ievērojot Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 2. punkta prasību, Parādniekam brīdinājumā tika dots trīs

nedēļu termiņš parāda samaksai vai pamatotu iebildumu celšanai.

Kreditors 2024.gada 17.decembrī saņēma Parādnieka atbildi uz brīdinājumu, kurā Parādnieks norādīja, ka sabiedrības

rīcībā nav dokumentu, kas apliecina izrakstīto rēķinu pamatotību un tajos norādīto summu apmēru.

Saskaņā ar Senāta 2010. gada 21. aprīļa spriedumu lietā Nr. SPC-109/2010, nepamatoti iebildumi ir tie, kas ir formāli,

ar pierādījumiem neapstiprināti un acīmredzami vērsti tikai uz maksātnespējas procesa kavēšanu. Tieši šāda rakstura ir arī

minētā atbilde no trešās personas.

Augstākās tiesas Senāts vairākkārt ir atzinis, ka parādnieka tiesības uz taisnīgu tiesu ir nodrošinātas tikai tad, ja

kreditors ir stingri ievērojis prasību par brīdinājuma nosūtīšanu, un tiesai ir pamats apmierināt maksātnespējas pieteikumu, ja

brīdinājums izsniegts tieši par prasītajām saistībām un parādniekam dots trīs nedēļu termiņš iebildumu celšanai (sk. Senāta

2011. gada 14. aprīļa spriedumu lietā Nr. SPC-66/2011; 2012. gada 17. janvāra spriedumu lietā Nr. SPC- 25/2012). Kreditors

ir ievērojis visas šīs prasības.

Kreditors uzskata, ka šāda parādnieka atbilde nekādā gadījumā nevar tikt uzskatīta par pamatotiem iebildumiem

Maksātnespējas likuma kontekstā, jo visu korespondenci, tajā skaitā aktus un rēķinus, Kreditors parādniekam nosūtīja

Līgumos noteiktajā kārtībā uz Līgumos norādītās kontaktpersonas e-pasta adresi. Tādējādi Parādnieks nav cēlis pamatotus

iebildumus pret nosūtīto brīdinājumu.

[1.7] Tā kā Parādnieks līdz pat šim brīdim, tas ir, maksātnespējas procesa pieteikuma sagatavošanai, nav nokārtojis

parādsaistības pret Kreditoru, kuras pamatparāds pārsniedz 4268 euro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, Kreditors

uzskata, ka Parādniekam ir konstatējama Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā maksātnespējas

procesa pazīme.

[1.8] Pieteikums pamatots ar Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.punktu.

[2] Parādnieks iesniedzis iebildumus pret maksātnespējas pieteikumu.

Iebildumos norādīti tālāk minētie argumenti.

[2.1] Parādnieks uzskata Kreditora pieteikumu par faktiskiem apstākļiem neatbilstošu, apzināti nepatiesu,

prettiesisku, nepamatotu un pilnībā noraidāmu.

No visiem priekšnosacījumiem, lai pasludinātu maksātnespējas procesu, ir iestājies tikai viens, proti, kreditors ir

izsniedzis vai nosūtījis parādniekam brīdinājumu par nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa

pieteikumu. Pārējie priekšnosacījumi nav izpildīti.

[2.2] Parādnieks neatzīst pieteikumā norādīto parādu, un starp pusēm ir strīds par parādu un tā apmēru, kas ir jārisina

prasības tiesvedības kārtībā, iesniedzot prasības pieteikumu par parāda piedziņu un/vai zaudējumu atlīdzību.

[2.3] Saskaņā ar abiem Līgumiem kreditors apņēmās veikt būvniecības un remonta darbus objektā /Adrese C/. Darbu

izpildes termiņi saskaņā ar Līguma 6.2.punktu tika noteikti 4 (četru) mēnešu laikā no Līguma noslēgšanas, tas ir, attiecīgi

līdz 2023. gada 23. jūlijam par Līgumā Nr. 17/03/2023 noteiktiem darbiem noteiktiem darbiem un līdz 2023. gada 10.

decembrim par Līgumā Nr.04/08/2023 noteiktiem darbiem.

[2.4] Ņemot vērā, ka Kreditors bija būvniecības pakalpojumu sniedzējs vairākos objektos, kas piederēja Parādniekam

un ar Parādnieku saistītām juridiskām personām (/Nosaukums G/ un /Nosaukums F/), izveidojās ilgstoša sadarbība, kā

rezultātā visa komunikācija un darbu jautājumu risināšana notika mutiski - telefoniski vai būvdarbu sapulcēs. Tāpēc visi

aizrādījumi un iebildumi par darbu trūkumiem un darbu izpildes termiņiem Kreditoram tika izteikti mutiski.

[2.5] Parādnieks ir nekustamo īpašumu attīstītājs, kas būvē vai renovē ēkas ar mērķi pārdot ēkās esošos dzīvokļu

īpašumus un gūt peļņu. Būvniecības un renovācijas darbi tiek finansēti no Parādnieka paša līdzekļiem un piesaistīto kreditoru

finanšu līdzekļiem, par kuriem Parādnieks maksā procentu maksājumus. Objekta attīstības projektā bija ieguldīti gan

Parādnieka līdzekļi, gan tika piesaistīts hipotekārais kreditors (zemesgrāmatas izdruka pielikumā), kuram Parādnieks

ikmēnesi maksāja procentu maksājumus par aizdevuma lietošanu. Līdz ar to Parādniekam bija ļoti nozīmīgi Objektā veicamo

darbu kvalitātes un termiņu ievērošana, par ko Parādnieks vairākkārtīgi brīdināja Kreditoru.

[2.6] Kreditors neizpildīja darbus Līgumos noteiktajā kvalitātē un apmērā, kā arī pieļāva būtisku darbu izpildes un

nodošanas kavējumu.

Tā, Kreditors nosūtīja Parādniekam darbu, kas noteikti Līgumā 17/03/2023 un kuru izpildes termiņš bija 2023.gada

23.jūlijs, pieņemšanas – nodošanas aktu 2024. gada 11.janvārī, pieļaujot kavējumu gandrīz 6 mēnešus un neizpildot darbus

Līgumā Nr.17/03/2023 noteiktajā kvalitātē un apmērā, un darbu, kas noteikti Līgumā Nr.04/08/2023 un kuru izpildes termiņš

bija 2023. gada 10. decembris, pieņemšanas - nodošanas aktu 2024. gada 24. septembrī, pieļaujot kavējumu vairāk par 9

mēnešiem un neizpildot darbus Līgumā Nr.04/08/2023 noteiktajā kvalitātē un apmērā.

Kreditora Līgumu pārkāpumu rezultātā Parādniekam nācās piesaistīt citus būvuzņēmējus, visu kavējuma periodu

maksāt aizdevuma lietošanas procentus hipotekārajam kreditoram, un Parādniekam bija liegta iespēja realizēt Objektā esošos

dzīvokļu īpašumus un gūt ienākumus, kas Parādniekam radīja zaudējumus lielos apmēros.

[2.7] Saskaņā ar Līgumu 4.2. un 4.4. punktu, Parādniekam kā pasūtītājam bija pienākums apmaksāt Kreditora kā

Izpildītāja faktiski izpildītos darbus, pamatojoties apstiprinātiem un parakstītiem darbu izpildes aktiem (Forma 2) un

kopsavilkuma aktiem (Forma 3).

Saskaņā ar Līgumu 5.11. punktu darbi tiek uzskatīti par pilnībā pabeigtiem, kad starp pusēm bez iebildumiem ir

parakstīts darbu pieņemšanas – nodošanas akts. Ņemot vērā Kreditora Līgumu pārkāpumus un radītos zaudējumus

Parādniekam, darbi nav apstiprināti un pieņemti no Parādnieka kā pasūtītāja puses, kā arī nav parakstīti, kā tas ir paredzēts

Līgumos, ne darbu izpildes akti (Forma 2) un kopsavilkuma akti (Forma 3), ne arī darbu pieņemšanas – nodošanas akts.

Minētais apstiprina, ka neizpildās Maksātnespēja likuma 57.panta pirmās daļas 2.punkta pirmie trīs priekšnosacījumi,

tāpat kā neizpildās arī pēdējais normas piemērošanas priekšnoteikums attiecībā par Parādnieka celtiem iebildumiem uz

Kreditora brīdinājumu.

[2.8] Parādnieks ir reaģējis uz Kreditora 2024. gada 26. novembrī nosūtīto maksātnespējas brīdinājumu, 2024. gada

17. decembrī nosūtot Kreditoram atbildi uz Brīdinājumu. Parādnieks norādīja, ka viņa rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu

izrakstīto rēķinu pamatotību, un savus Iebildumus pamatoja ar minētiem Līgumu punktiem par darbu pieņemšanas un

apmaksas kārtību, kā arī lūdza Kreditoru iesniegt Parādniekam rēķinu pamatojošos dokumentus, norādot, ka parāda

konstatēšanas gadījumā aicina Kreditoru vienoties par parāda apmaksas nosacījumiem, kas liecina par Parādnieka godprātīgu

nodomu samaksāt parādu, ja tāds ir radies. Kreditors, saņemot Iebildumus, nekādā veidā nereaģēja uz Parādnieka lūgumu un

aicinājumu.

[2.9] Parādnieks ir uzskatāms par maksātnespējīgu tikai tad, ja nepilda saistības, par kurām nav strīda, savukārt

norādītie faktiskie apstākļi un Parādnieka iesniegtie pierādījumi apstiprina, ka starp Pusēm ir strīds, kas izriet no Līgumiem,

kas ir risināms citā tiesvedības kārtībā un ka neizpildās priekšnosacījumi Maksātnespēja likuma 57.panta pirmās daļas

2.punkta piemērošanai.

[2.10] Parādnieks nav apmaksājis Kreditora iesniegtos rēķinus, nevis tāpēc, ka finansiāli nav spējīgs to izdarīt, bet

gan tāpēc, ka uzskata tos par nepamatotiem un Kreditora norādītās parādsaistības - par apstrīdamām. Parādnieks ir veiksmīgi

funkcionējošs uzņēmums, kas darbojas nekustamo īpašumu jomā vairāk par vienpadsmit gadiem un kuram pieder daudz

aktīvu, tai skaitā dzīvokļu īpašumi Objektā, kā arī naudas līdzekļi kredītiestādes kontā, kas daudzkārtīgi pārsniedz Kreditora

Pieteikumā norādīto parādu.

To, ka Parādnieka aktīvi pārsniedz Parādnieka uzņemtās saistības, pierāda arī uzņēmuma 2024.gada pārskats, kurā ir

atspoguļoti uzņēmuma aktīvi un pasīvi, kā arī uzņēmuma 2024. gada peļņa 426 099 euro. Uzņēmuma operatīvā bilance uz

2025.gada 30.septembri apliecina, ka Parādnieks arī 2025. gadā turpina strādāt ar peļņu.

Minētais pierāda, ka Parādnieks ir maksātspējīgs un nav konstatējama neviena maksātnespējas procesa pazīme.

[2.11] Neskatoties uz to, ka Kreditoram ir zināms, ka pastāv strīds par saistībām, kas izriet no Līgumiem, un ka

Parādnieks ir maksātspējīgs, Kreditors ir iesniedzis Pieteikumu tiesā, kas liecina par negodprātīgu tiesību izlietošanu pretēji

Civillikuma 1.pantam. Tāpēc, Parādnieks uzskata, ka Pieteikums ir atzīstams par nepamatotu un apzināti nepatiesu saskaņā

ar Civilprocesa likuma 363.13 panta devīto daļu.

[2.12] Parādnieks lūdz maksātnespējas procesa pieteikumu noraidīt un izbeigt Parādnieka maksātnespējas procesa

lietu. Atzīt maksātnespējas procesa pieteikumu par nepamatotu un apzināti nepatiesu.

[3] Kreditors iesniedzis atsauksmi pret parādnieka iebildumiem.

Atsauksmē norādīti tālāk minētie argumenti.

Kreditors ir iepazinies ar Parādnieka iebildumiem un uzskata tos par nepamatotiem, mākslīgi konstruētiem un tādiem,

kas vēl jo vairāk apliecina Parādnieka faktisko maksātnespēju.

Parādniekam ir konstatējami visi Maksātnespēja likuma 57. panta pirmās daļas 2. punktā, noteiktie priekšnosacījumi:

parādniekam ir parādsaistības, parādsaistības pārsniedz 4268 euro apmēru, parādsaistībām ir iestājies izpildes termiņš,

kreditors ir nosūtījis parādniekam brīdinājumu par nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu,

kā arī parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis

pamatotus iebildumus pret prasījumu.

Kreditors ir izpildījis savas saistības atbilstoši līgumam Nr. 17/03/2023 un līgumam Nr. 04/08/2023, veicot tajos

paredzētos būvdarbus objektā /Adrese B/. Līguma noteikumu ietvaros Kreditors ir sagatavojis un Parādniekam nosūtījis

izpildes dokumentāciju – darbu izpildes aktus (Forma2), kopsavilkuma aktus (Forma3), kā arī atbilstošos rēķinus.

Norādīts, ka gan akti, gan rēķini tika nosūtīti vienlaikus, un Parādnieks ne tikai tos faktiski saņēma, bet arī neizteica

iebildumus Līgumā noteiktajā termiņā un iekļāva tos VID datubāzē. Līdz ar to objektīvi iestājās tiesiskas sekas – akti

uzskatāmi par apstiprinātiem, un rēķinu samaksas termiņš ir uzsācies. Tādējādi samaksas termiņš katram rēķinam iestājās 15

darba dienu laikā pēc tā nosūtīšanas. Šī kārtība atbilst ne tikai Līguma tekstam, bet arī pastāvīgajai līgumattiecību izpildes

praksei, kas bija izveidojusies starp pusēm.

Tādējādi Parādnieka apgalvojums, ka rēķinu apmaksai nav iestājies izpildes termiņš, ir nepamatots un pretrunā

faktiskajiem apstākļiem. Parādnieka rīcība, atsakoties pildīt saistības pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, ir acīmredzami

pretrunā labas ticības principam.

Līdz 2025. gada 3. novembrim, ir šādi rēķinu apmaksas kavējumi: Rēķins PP131197: 692 diena (no 18.12.2023);

Rēķins PP131198: 692 diena (no 18.12.2023); Rēķins PP131235: 620 dienas (no 28.02.2024); Rēķins PP131247: 600 diena

(no 18.03.2024); Rēķins PP131371: 392 dienas (no 14.10.2024).

Minēto apstākļu kopums apliecina, ka Parādnieks ir pārkāpis Līguma noteikumus, bez jebkāda tiesiska pamata

atteicies no rēķinu apmaksas, neskatoties uz to, ka rēķinu apmaksas termiņi ir iestājušies un pret tiem nav izteikti nekādi

iebildumi.

Vienīgais Parādnieka sniegtais “iebildums” uz Kreditora 2024. gada 26. novembra brīdinājumu bija apgalvojums, ka

tā rīcībā “nav dokumentu, kas apliecina izrakstīto rēķinu pamatotību”. Šāds vispārīgs un nedokumentēts apgalvojums nav

uzskatāms par pamatotu iebildumu Maksātnespējas likuma izpratnē.

Parādnieka apgalvojums ir acīmredzami pretrunā viņa paša rīcībai – visi rēķini un to pamatojošie izpildes akti tika

nosūtīti uz Līgumā noteikto e-pastu, un Parādnieks nevienā gadījumā neizteica iebildumus Līguma noteiktajā kārtībā un

termiņā.

Tikai pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas Parādnieks sāka apgalvot, ka, iespējams, ir bijuši kavējumi un

zaudējumi, bet nesniedza nekādus pierādījumus šo apgalvojumu pamatotībai. Tas demonstrē ļaunticīgu un formālu iebildumu

celšanu.

Parādnieks pats vairākus neapmaksātos rēķinus ir reģistrējis VID EDS sistēmā.

Viens no rēķiniem (Nr. PP131235) ir daļēji apmaksāts, vēl vairāk nostiprinot faktu, ka rēķini ir atzīti, un Parādniekam

to saturs un pamats bijis zināms. Pretenziju neesamība un maksājuma veikšana pilnībā izslēdz strīdu par rēķina esamību un

pamatotību.

Šo iemeslu kopums apliecina, ka Parādnieks ne tikai nav samaksājis parādu, bet arī nav cēlis pamatotus iebildumus,

un visa tā rīcība vērtējama kā formāla aizbildināšanās ar mērķi izvairīties no saistību izpildes.

Parādnieka rīcība liecina par acīmredzamu vēlmi formāli imitēt strīdu par tiesībām, kuram nav tiesiskas substance.

Tomēr pēc tiesas lēmuma par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu Parādnieks savos paskaidrojumos vairs

nenoliedz šo dokumentu esamību savā rīcībā, maina savu sākotnējo pozīciju, izvirzot pilnīgi jaunus argumentus par it kā

notikušu darbu izpildes kavējumu un radītiem zaudējumiem.

Šādi Parādnieka argumenti netiek pamatoti ar nekādiem pierādījumiem – Parādnieks nav iesniedzis nevienu

dokumentu, kas apliecinātu zaudējumu esamību.

Šajā lietā Parādnieks nav apstrīdējis pašu prasījumu pēc būtības – nav noraidījis konkrētu darbu veikšanu, nav

uzrādījis neatbilstību aktu apjomiem vai darbu kvalitātei. Tā vietā izteikti vispārīgi, nespecifiski un būtiski novēloti

apgalvojumi par iespējamiem zaudējumiem un darbu kavējumiem, bez jebkādu pierādījumu iesniegšanas.

Šādas vēlāk uzkonstruētas pozīcijas neatbilst Senāta judikatūrā nostiprinātajiem kritērijiem par pamatotu iebildumu

saturu, un tādēļ nevar tikt uzskatītas par šķērsli maksātnespējas procesa pasludināšanai.

Kreditors vēlas uzsvērt, ka starp Kreditora valdes locekli /Persona B/ un Parādnieka valdes locekli /Persona A/ laika

periodā no 2023. gada līdz 2025. gadam ir bijusi ilgstoša un apjomīga saziņa platformā WhatsApp, tajā skaitā par Līgumu

darbu izpildēm un maksājumiem, kas turpinājās arī pēc attiecīgo rēķinu izrakstīšanas un nosūtīšanas un objekta nodošanas

ekspluatācijā.

Šajā saziņā, Parādnieka valdes loceklis nevienā brīdī neizsaka jebkādas pretenzijas - ne par darbu izpildes kvalitāti,

ne par darbu apjomu vai neatbilstību līgumam, ne par darbu izpildes termiņu kavējumu, ne par kādu zaudējumu esamību.

Vienīgais komentārs, kas no Parādnieka valdes locekļa tika izteikts 2024. gada 12. novembrī saistībā ar izrakstītajiem

rēķiniem bijis šāds: “Par Rd31 (Raņķa dambis 31) man nav atbildes. Visa nauda pagaidām iet kreditoriem, procentiem un

nodokļiem”! Šāda atzīšanās vēl vairāk apliecina Parādnieka faktisko maksātnespēju un apstiprina pilnīgu jebkādu iebildumu

pret izrakstītajiem rēķiniem neesamību.

Ņemot vērā, ka šī saziņa notikusi pēc neapmaksāto rēķinu izrakstīšanas un apmaksas termiņu iestāšanās, šis

pierādījums uzskatāmi parāda, ka jebkādi vēlāk izteiktie formālie iebildumi tika uzkonstruēti tikai pēc maksātnespējas

procesa ierosināšanas, ar mērķi mākslīgi radīt iespaidu par strīdu par tiesībām, kas neatbilst faktiskajai situācijai.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, ir acīmredzami, ka Parādnieks ne tikai nav apstrīdējis Kreditora

prasījumu pēc būtības, bet arī nav ievērojis nedz Līgumos, nedz Maksātnespējas likumā noteikto kārtību iebildumu

izteikšanai. Parādnieka vienīgais sākotnējais iebildums bija par rēķinu pamatojošās dokumentācijas neesamību, kas vēlāk

pilnībā atsaukts, jo paša Parādnieka sniegtajos paskaidrojumos redzams, ka šie dokumenti ir viņa rīcībā.

Turklāt būtiski, ka objekts, kurā darbi tika veikti, ir nodots ekspluatācijā bez jebkādām iebildumiem par izpildīto

darbu neatbilstību. Ne mazāk nozīmīgs ir fakts, ka Parādnieks pats ir atzinis saņemtos rēķinus, reģistrējot tos Valsts

ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), un pat daļēji apmaksājis vienu no rēķiniem – Nr. PP131235,

tādējādi ar konkrētu rīcību apliecinot rēķinu pamatotību un neesamību jebkādām iebildumiem.

Senāta judikatūrā ir nostiprināts princips, ka tikai tādi iebildumi, kuri ir konkrēti, pierādīti un sniegti savlaicīgi, ir

uzskatāmi par pamatotiem Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē. Savukārt vispārīgas frāzes,

formāli un novēloti celti argumenti vai mēģinājumi radīt strīdu par tiesībām, kad maksātnespējas process jau ir ierosināts

tiesā, neattaisno maksājuma kavējumu un neizslēdz maksātnespējas pazīmju esamību.

Kreditora ieskatā, ir nepārprotami konstatējamas visas Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 2. punktā

noteiktās pazīmes, kā arī šī likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā paredzētā pazīme. Parādnieka iebildumi ir juridiski

nepamatoti, pretrunā viņa paša faktiskajai rīcībai, pušu līgumattiecību praksei, piemērojamajām tiesību normām un Senāta

atziņām.

[4] Tiesas sēdē Kreditora pārstāvis pieteikumu uzturēja uz pieteikumā norādītajiem argumentiem un pamata. Lūdza

apmierināt.

Parādnieka pārstāve pieteikumu uzskatīja par nepamatotu, lūdza noraidīt. Lūdza pieteikumu atzīt par nepamatotu un

apzināti nepatiesu.

Motīvu daļa

[5] Maksātnespējas likuma 56.pants noteic, ka juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz

juridisko personu, personālsabiedrību, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un šajā

likumā noteiktiem speciāliem subjektiem (turpmāk šajā sadaļā – parādnieks).

Parādnieks ir atzīstams par juridiskās personas maksātnespējas procesa subjektu Maksātnespējas likuma 56.panta

izpratnē.

[6] Maksātnespējas likuma 60.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa

pieteikumu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesai var iesniegt: kreditors vai kreditori, ja pastāv kāda no šā likuma

57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Kreditors iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, norādot, ka ir konstatējama Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās

daļas 2.punktā minētā maksātnespējas pazīme, līdz ar ko pasludināms Parādnieka maksātnespējas process.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13 panta otro daļu tiesa pasludina juridiskās personas maksātnespējas

procesu, ja tā pieteikuma izskatīšanas dienā konstatē pieteikumā norādīto maksātnespējas procesa pazīmi.

Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka parādniekam piemēro juridiskās personas

maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm: parādnieks – sabiedrība

ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda

summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268 euro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši

vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas

maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav

samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu.

Tādējādi Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.punkta maksātnespējas procesa pazīme sastāv no četriem

kritērijiem:

1) parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā

pārsniedz 4268 euro;

2) parādnieka nenokārtotajām parādsaistībām ir iestājies izpildes termiņš;

3) kreditors vai kreditori ir iesnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu

nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;

4) parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pastā nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus

iebildumus pret prasījumu.

Judikatūrā ir atzīts, ka tiesnesim vienlaikus jākonstatē visi četri kritēriji (sk. Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamenta 2012.gada 7.marta spriedums lietā Nr.SPC-25/2012).

[7.1] 2023.gada 17.martā starp Parādnieku kā Pasūtītāju un Kreditoru kā Izpildītāju noslēgts Uzņēmuma līgums

Nr.17/03/2023/ “Par ēkas atjaunošanas darbiem /Adrese B/”.

Līguma 2.1.punkts noteic, ka Pasūtītājs uzdot un Izpildītājs apņemas veikt Objektā darbus saskaņā ar Projekta

dokumentāciju, Tāmi, Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tajā skaitā būvnormatīviem, obligātajiem

un rekomendējamiem standartiem, Pasūtītāja norādījumiem un Līguma noteikumiem un nodot Darbus Pasūtītājam Līgumā

noteiktā kārtībā.

Līguma 2.2.punkts noteic, ka Pasūtītājs apņemas saskaņā ar Līgumu pieņemt un apmaksāt Darbus.

Līguma 4.2. punkts noteic, ka Pasūtītājs ik mēnesi apmaksā Izpildītāja faktiski izpildītos Darbus saskaņā ar abpusēji

parakstītiem ikmēneša darbu izpildes aktiem (Forma2) un Izpildītāja izrakstītajiem rēķiniem, ieturot daļu Avansa maksājuma

proporcionāli izpildītiem, ikmēneša Darbu izpildes aktā (Forma2) norādītiem darbiem, (..).

Līguma 4.3. punkts noteic rēķinu nosūtīšanas kārtību.

Līguma 4.4. punkts noteic, ka Pasūtītājs samaksā izpildītājam par faktiski izpildītiem un apstiprinātiem darbiem 10

darba dienu laikā pēc attiecīgā ikmēneša darbu izpildes akta (Forma2) un kopsavilkuma akta (Forma3) parakstīšanas un

attiecīga rēķina saņemšanas.

Līguma 5.punkts regulē darbu pieņemšanas – nodošanas kārtību. 5.11.punkts noteic, ka Darbi tiek uzskatīti par pilnīgi

pabeigtiem, kad starp pusēm abpusēji bez iebildumiem ir parakstīts darbu pieņemšanas – nodošanas akts. Līguma 6.punkts

darbu izpildes termiņus.

2023.gada 4.augustā starp Parādnieku kā Pasūtītāju un Kreditoru kā Izpildītāju noslēgts Uzņēmuma līgums

Nr.04/08/2023 “Par ēkas atjaunošanas darbiem /Adrese B/ (2.daļa)”.

Līguma Nr.04/08/2023 2.1., 2.2., 4.2., 4.3, 4.4., 5. un 6.punkts satur identiskus nosacījumus, proti, tādus pašus, kā

Līgums Nr.17/03/2023/.

No Līgumiem secināms, ka izpildītājs pabeidz mēneša darbus, abas puses paraksta ikmēneša darbu izpildes aktu

(Forma 2) un kopsavilkuma aktu (Forma 3), Izpildītājs izraksta rēķinu un nosūta to Pasūtītājam saskaņā ar līguma 4.3. punktā

noteikto kārtību, tiek ieturēta daļu avansa maksājuma proporcionāli izpildītajiem darbiem (kā norādīts Forma 2), pasūtītājs

veic maksājumu 10 darba dienu laikā pēc abu aktu parakstīšanas un rēķina saņemšanas. Darbi tiek uzskatīti par pilnīgi

pabeigtiem tikai tad, kad parakstīts galīgais pieņemšanas–nodošanas akts bez iebildumiem (5.11. punkts).

2023.gada 27.novembrī Kreditors izrakstīja Parādniekam rēķinu Nr.PP 131197 par summu 9617,36 euro. 2023.gada

17.marta Būvdarbu līgums, /Adrese A/. Apmaksas termiņš saskaņā ar Līguma 4.4.punktu. Kopsavilkuma Akts Nr.3 iesniegts.

Nav parakstīts no Pasūtītāja puses.

2024.gada 6.februārī Kreditors izrakstīja Parādniekam rēķinu Nr.PP 131235 par summu 17 168,41 euro. 2023.gada

4.augusta Būvdarbu līgums, /Adrese A/. Apmaksas termiņš saskaņā Līguma 4.4.punktu. Kopsavilkuma Akts Nr.5 iesniegts.

Nav parakstīts no Pasūtītāja puses.

2024.gada 26.februārī Kreditors izrakstīja Parādniekam rēķinu Nr.PP 131247 par summu 11 518,37 euro. 2023.gada

4.augusta Būvdarbu līgums, /Adrese A/. Apmaksas termiņš saskaņā ar Līguma 4.4.punktu. Kopsavilkuma Akts Nr.6

iesniegts. Nav parakstīts no Pasūtītāja puses.

2024.gada 23.septembrī Kreditors izrakstīja Parādniekam rēķinu Nr.PP 131371 par summu 4634,44 euro. 2023.gada

4.augusta Būvdarbu līgums, /Adrese A/. Apmaksas termiņš saskaņā ar Līguma 4.4.punktu. Kopsavilkuma Akts Nr.7

iesniegts. Nav parakstīts no Pasūtītāja puses.

No elektronisko pasta sūtījumu pārskatiem secināms, ka Parādniekam tika sūtīti pārskati par paveiktajiem darbiem, ar

norādi, ka Kreditors gaida apstiprinājumu, lai izrakstītu rēķinus. Parādniekam nosūtīti rēķini. E-pasta vēstulēs vērsta

Parādnieka uzmanība, ka samaksa nav veikta.

[7.2] 2024.gada 26.novembrī Kreditors nosūtīja Parādniekam “Maksātnespējas brīdinājumu”. Norādīja, ka saskaņā ar

abiem līgumiem Parādnieks ir Kreditoram parādā 46 922,73 euro. Parādnieks brīdināts par Kreditora nodomu iesniegt

maksātnespējas pieteikumu, ja apmaksa netiks veikta trīs nedēļu laikā.

[7.3] Kreditors 2024.gada 17.decembrī saņēma Parādnieka atbildi uz maksātnespējas brīdinājumu. Parādnieks

norādīja, ka parādnieka rīcībā nav dokumentu, kas apliecina izrakstīto rēķinu pamatotību, un tajos norādīto summu apmēru.

Parādnieks lūdz iesniegt izpildītāja rīcībā esošos dokumentus – Forma2, lai varētu veikt rūpīgu pārbaudi, pārliecināties par

parāda esamību un tā apmēru. Gadījumā, ja sabiedrība konstatēs parāda esamību, kreditors aicināts uzsākt sarunas par

iespējamā parāda atmaksas nosacījumiem.

Parādnieks apliecināja, ka pēc šo iebildumu nosūtīšanas, Kreditors nekādā veidā nereaģēja uz parādnieks lūgumu un

aicinājumiem.

[7.4] Civilprocesa likuma 363.13 panta devītā daļa noteic, ja pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme

netiek konstatēta, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un izbeidz juridiskās personas maksātnespējas procesa

lietu, kā arī izlemj jautājumu, vai maksātnespējas procesa pieteikums atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu. Tiesa

noraida maksātnespējas procesa pieteikumu, kas iesniegts atbilstoši Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 2. un 3.

punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, ja tā konstatē, ka ne vēlāk kā trīs dienas līdz lietas izskatīšanas dienai

parādnieks ir cēlis pamatotus iebildumus pret maksātnespējas procesa pieteikumā minēto prasījumu (..).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 363. 10 panta otrajai daļai, parādniekam ir tiesības ne vēlāk kā trīs dienas līdz

maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas dienai celt pamatotus iebildumus pret maksātnespējas procesa pieteikumā

minēto prasījumu, tai skaitā sniegt pierādījumus par to, ka parādnieks spēj segt maksātnespējas procesa pieteikumā minētās

parādsaistības.

Atbilstoši Civillikuma 1587.pantā ietvertajam principam tiesīgi noslēgti līgumi ir jāpilda.

Atbilstoši Civillikuma 1591.pantam, ja piesaka prasību par divpusēja līguma izpildīšanu, prasītājam jāpierāda, ka tas

no savas puses līgumu izpildījis. Pret viņu var celt līguma neizpildīšanas ierunu.

Viens no galvenajiem parādnieka iebildumiem ir tāds, ka samaksa Kreditoram nav veikta, jo Kreditors neizpildīja

darbus Līgumos noteiktajā kvalitātē un apmērā, pieļāva būtiskus darbu izpildes un nodošanas kavējumus. Šī iemesla dēļ

Parādnieks nav parakstījis ne darbu izpildes aktus (Forma2), ne kopsavilkuma aktus (Forma3), ne arī darbu pieņemšanas –

nodošanas aktus. Parādnieka ieskatā Kreditoram bija labi zināms, ka pastāv strīds. Samaksa nav veikta, jo Kreditors

neizpildīja darbus Līgumos noteiktajā kvalitātē un apmērā, pieļāva būtiskus darbu izpildes un nodošanas kavējumus.

Kreditors, iesniedzot pieteikumu, paskaidroja, ka pušu sadarbības gaitā bija izveidojusies pušu atzīta un faktiski

piemērota prakse, kādā tiek iesniegti izpildes akti un veikta apmaksa. Kreditors izpildīja un nodeva darbus, parādnieks

darbus pieņēma un neiebilda pret tiem. Kreditors turpināja darbu izpildi ierastajā, pušu akceptētajā kārtībā pēc katra darba

posma izpildes, uz parādnieka Līgumos norādītā pārstāvja elektronisko adresi nosūtīja izpildes aktus un rēķinus.

Izvērtējot abu Līgumu 4.2., 4.4. un 5.11.punktu, tiesa loģiski var izdarīt šādus secinājums, ja darbu izpildes akti

(Forma 2), kopsavilkuma akti (Forma 3) un pieņemšanas–nodošanas akts nav parakstīti, tad, visticamāk, nav izpildīti līguma

priekšnoteikumi samaksai (4.2. un 4.4. punkts), jo maksājums ir saistīts ar šo dokumentu parakstīšanu; visticamāk,

Pasūtītājam nav iestājies pienākuma veikt samaksu, līdz dokumenti ir abpusēji apstiprināti; visticamāk, darbi nav uzskatāmi

par pilnīgi pabeigtiem (saskaņā ar 5.11. punktu), jo galīgais pieņemšanas–nodošanas akts nav parakstīts.

Lai varētu pasludināt parādnieka maksātnespējas procesu, ir jākonstatē, ka parādnieka iebildumi ir formāli un

acīmredzami vērsti uz izvairīšanos no maksātnespējas procesa pasludināšanas, jo parādnieka maksātnespējas pasludināšana ir

iespējama tikai tad, ja parādnieks nepilda saistības, par kurām nav strīda.

Tiesa atzīst, ka maksātnespējas procesa ietvaros nav izvērtējams, vai parādnieka izteiktie iebildumi ir pamatoti pēc

būtības, bet šo iebildumu izvērtēšana ir prasības kārtībā izskatāma prasījuma priekšmets.

Par nepamatotiem būtu uzskatāmi tikai tādi iebildumi, kas ir formāli un acīmredzami vērsti tikai uz to, lai faktiski

maksātnespējīgs parādnieks izvairītos no maksātnespējas procesa pasludināšanas (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada

21.aprīļa spriedumu lietā Nr.SPC-109/2010).

Tiesai, izskatot maksātnespējas procesa pieteikumu, nav pēc būtības jāizšķir strīds par kreditora un parādnieka

saistību pastāvēšanu, bet tikai jāvērtē, vai iebildumi, ko parādnieks cēlis, ir tādi, kas liek apšaubīt to, ka parāda nemaksāšanas

vienīgais iemesls ir parādnieka nespēja samaksāt. Maksātnespējas kā sevišķās tiesāšanas kārtības lietā tiesai ir liegtas

iespējas pēc būtības izšķirt parādnieka un kreditora strīdu par prasījuma pamatotību, un parādnieka iebildumu izvērtēšana

pēc būtības ir ārpus sevišķās tiesāšanas kārtības robežām.

Tiesa, vērtējot parādnieka iebildumu pamatotību Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.punkta un

Civilprocesa likuma 363.13panta devītās daļas izpratnē, nedrīkst tulkot jēdzienu

„pamatotība” tā, kā tas parasti tiek tulkots, izskatot lietu prasības kārtībā, proti, kā iebildumu juridisko un faktisko

pamatotību un ticamību tādā pakāpē, kādu prasa strīda izšķiršana pēc būtības. Ja parādnieks iebilst pret saistību pastāvēšanu,

tad šo iebildumu pamatotības kritērijs ir saistāms ar iebildumos izteikto apstākļu attiecināmību uz kreditora prasījumu. (sk.

Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 7.marta spriedumu lietā Nr.SPC-25/2012).

Tiesa, izvērtējot Parādnieka izvirzītos iebildumus, atzīst tos par tādiem, kas ir pamatoti, jo, iesniedzot iebildumus pret

maksātnespējas procesa pasludināšanu, Parādnieks ir norādījis iemeslus, kuru dēļ tas uzskata, ka Kreditora prasījums par

parāda samaksu ir nepamatots, savos iebildumos norādot uz apstākļiem, kas Parādnieka ieskatā ir pietiekami, lai konstatētu,

ka par saistību izpildi pastāv strīds.

Līdz ar to tiesas ieskatā šādus Parādnieka iebildumus nevar atzīt par tādiem, kas vērsti tikai uz izvairīšanos no

maksātnespējas procesa pasludināšanas. Tiesa atzīst, ka parādnieka iebildumi pret prasījumu nav formāli. Tie ir attiecināmi

uz kreditora prasījumu. Iebildumu pamatā ir pušu strīds par atbildības raksturu, apjomu, summu, izpildes termiņiem

atbilstoši, starp pusēm noslēgto Līgumu noteikumiem, minēto noteikumu iztulkošanu un attiecināmību uz parādnieku.

[7.5] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 1.pantam, maksātnespējas procesa mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās

nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātnespējas atjaunošanu.

Tiesa atzīst, ka maksātnespējas procesa institūta izmantošana ātrākai un efektīvākai parādu

atgūšanai vai arī kā alternatīva prasības tiesvedībai nav pieļaujama. Turklāt atbilstoši Maksātnespējas likuma 6.panta

8.punkta nostiprinātajam labticības principam procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto labā ticībā.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 4.panta pirmo daļu, juridiskās personas maksātnespējas

process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu

parādnieka saistību izpildi.

Maksātnespējas kontroles dienests ir sniedzis skaidrojumu: „Maksātnespējas procesu pasludina, ja tiesa konstatē

objektīvi pastāvošu maksātnespējas procesa pazīmi, kas noteikta Maksātnespējas likuma 57.pantā. (...) Tiesa tātad konstatē

objektīvi pastāvošu maksātnespējas subjekta nespēju pildīt savas saistības un, pasludinot maksātnespējas procesu, aizsargā

finansiālās grūtībās nonākušā komersanta un tā kreditoru interešu samērošanu. Secināms, ka ar Maksātnespējas likuma

57.pantā noteiktajām maksātnespējas procesa pazīmēm likumdevējs nosprauž robežu, kuru sasniedzot, finansiālās grūtībās

nonākušā parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšana ir nepieciešama un neizbēgama, un maksātnespējas procesa

dalībnieki pēc procesa pasludināšanas darbojas saskaņā ar objektīviem apstākļiem, kad parādniekam ir ierobežoti finanšu

līdzekļi vai to nav vispār. Maksātnespējas process ir nepieciešams, lai apstākļos, kad parādniekam ir ierobežotas iespējas

apmierināt savu kreditoru prasījumus, administrators veiktu Maksātnespējas likumā paredzēto pasākumu kopumu kreditoru

prasījumu apmierināšanai, tai skaitā pārdotu parādnieka aktīvus.” (Maksātnespējas administrācijas skaidrojumi un atziņas

2008-2014, /Nosaukums E/, 2015., 68.lpp.).

Atbilstoši Maksātnespējas likuma jēgai, maksātnespējas process ir pasludināms tām juridiskajām personām, kuras ir

nonākušas finansiālās grūtībās, kuras objektīvu apstākļu dēļ nespēj nokārtot savas saistības pret kreditoriem. Ne

Maksātnespējas likums, ne Civilprocesa likums neparedz tiesai tiesības pasludināt maksātnespējas procesu jebkurai personai,

kura nevēlas pildīt savas saistības pret kreditoriem.

Lietā nav konstatēts, ka parādnieka finansiālās grūtības ir iemesls, kuru dēļ parādnieks nav sedzis kreditora

prasījumu. Parādnieks iesniedzis pierādījumus par tam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem (zemesgrāmatas nodalījuma

norakstus, sarakstus ar parādniekam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem – dzīvokļiem, kā arī izdruku par šo dzīvokļu

pārdošanas cenām; bankas izdruku uz 2025.gada 24.oktobri, kurā konta atlikums ir 79 000 euro; 2024.gada Uzņēmuma gada

pārskatu, no kura redzams, ka uzņēmuma aktīvi un pasīvi, kā arī uzņēmuma 2024.gada peļņa 426 099 euro; Uzņēmuma

operatīvo bilanci uz 2025.gada 30.septembri, no kuras redzams, ka arī 2025.gadā uzņēmums strādā ar peļņu).

Izskatot, maksātnespējas pieteikumu sevišķā tiesāšanās kārtībā, tiesa var izvērtēt jautājumu un konstatēt parādnieka

maksātnespējas pazīmju esamību vai neesamību, nevis paša kreditora prasījuma pamatotību.

Uzskatot, ka minētie argumenti ir par pamatu pieteikuma noraidīšanai, kā arī ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas

atziņas attiecībā uz tiesas pienākumu argumentēt spriedumu, kur vienlaikus atzīts, ka ar šo pienākumu nav jāsaprot prasība

tiesai detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk. ECT 1994.gada 19.aprīļa spriedumu “Van de Hurk v. The Netherlands”

61.punkts) tiesa atzīst par iespējamu nevērtēt pārējos pušu argumentus, iebildumus. Tiesai ir jāuzklausa visi argumenti, bet

nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt

argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. ECT komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu lietā

Nr.10153/82).

Ņemot vērā lietas materiālos esošos pierādījumus, kā arī tiesas sēdē procesa dalībnieku paustos viedokļus, tiesas

ieskatā pastāv strīds. Tādējādi Maksātnespējas pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme atbilstoši Maksātnespējas

likuma 57.panta pirmās daļas 2.punktam netiek konstatēta, jo Parādnieks ir sniedzis pamatotus iebildumus pret pieteikto

prasījumu, un pieteikums ir atzīstams par nepamatotu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13panta devīto un desmito daļu, pieteikums ir noraidāms.

[7.6] Tajā pašā laikā tiesas ieskatā pieteikums nav atzīstams par apzināti nepatiesu, jo tiesa nekonstatē tādus

apstākļus, kas varētu par to liecināt.

[7.7] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 62.panta piektās daļas 1.punktam un sestajai daļai, juridiskās personas

maksātnespējas procesa depozīts pieteikuma iesniedzējam netiek atmaksāts un iemaksātais depozīts ieskaitāms Valsts kasē.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 251.panta 11.punktu, 256., 257.pantu, 363.11panta pirmo daļu, 363.13pantu, tiesa

nosprieda

/Nosaukums B/ pieteikumu par /Nosaukums D/ maksātnespējas procesa pasludināšanu – noraidīt.

Atzīt /Nosaukums B/ iesniegto /Nosaukums D/ maksātnespējas procesa pieteikumu par nepamatotu.

Izbeigt /Nosaukums D/, reģistrācijas Nr./Nosaukums C/, maksātnespējas procesa lietu.

/Nosaukums B/, reģistrācijas Nr. /Nosaukums A/, 2025.gada 9.oktobrī iemaksātais depozīts 1480euro ieskaitāms

Valsts kasē.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Spriedums sastādīts un pieejams – 2025.gada 21.novembrī.

Tiesnese I.Ušakova

Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu