Court partially allowed appeal against data protection fine, reducing penalty based on company's financial status and profit motive.

Lietas arhīva Nr. 1A-0031-18/34

ECLI:LV:RVPT:2018:0216.1A32002517.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018.gada 16.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs

ar tiesas sēžu sekretāri K.Djadelu

piedaloties sūdzības iesniedzējas pārstāvei zvērinātai advokātei V.Zeppai – Priedītei, Datu valsts inspekcijas pārstāvei I.Tukmanei – Osipovai un

cietušā /pers. B/ pārstāvim zvērinātam advokātam Ivaram Gruntem,

atklātā tiesas sēdē izskatīja SIA “JOKER LTD” sūdzību par Datu valsts inspekcijas direktores 2017.gada 27.februāra lēmumu Nr.DVI/N-2-

1/413.

Aprakstošā daļa

2017.gada 29.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta SIA “JOKER LTD” sūdzība par Datu valsts inspekcijas direktores

2017.gada 27.februāra lēmumu Nr.DVI/N-2-1/413.

Sūdzībā norādīts, ka 2017.gada 27.februārī Datu valsts inspekcijas direktore D.Avdejanova, izskatījusi SIA “JOKER LTD” (turpmāk –

Sabiedrība) sūdzību, kā arī /pers. B/ iesniegto sūdzību par Datu valsts inspekcijas pirmās uzraudzības daļas vadītāja J.Kāršenieka 2017.gada 13.janvāra

lēmumu Nr.DVI/2-1/98 administratīvā pārkāpuma lietā, pieņēma lēmumu, ar kuru noraidīja Sabiedrības sūdzība un daļēji apmierināja /pers. B/ sūdzību -

grozot pārsūdzēto lēmumu daļā par soda mēru un piemērojot Sabiedrībai naudas sodu 11400 euro apmērā.

Izvērtējot lēmumu, Sabiedrība konstatē, ka tas pieņemts, bez pietiekama pamata Sabiedrības rīcību kvalificējot kā administratīvo pārkāpumu - tas

darīts, neiedziļinoties un nopietni nevērtējot 03.02.2017. sūdzībā norādītos argumentus jautājumā par administratīvā pārkāpuma sastāva elementiem, kas

vērtējams kā patstāvīgs iemesls uzskatīt Lēmumu par prettiesisku. Vēl vairāk, Sabiedrība uzskata, ka, konstatējot pārkāpumu Sabiedrības darbībās un

nosakot par to sodu, realizēta acīmredzami tendencioza un prettiesiska tiesību normu piemērošana, nelikumīgi un nesamērīgi nosakot maksimālo tiesību

normas sankcijā paredzēto naudas soda apmēru.

Lietas gaitā Sabiedrība ir norādījusi, ka nepastāv strīds par faktiskajiem apstākļiem, kādi, raksturojot Sabiedrības darbību, norādīti Sākotnējā

lēmumā. Tajā skaitā, nav strīds, ka Sabiedrība savā komercdarbībā izmanto preču zīmi “SynotTip”, ka laika posmā no 2015.gada oktobra līdz

2016.gada jūnijam zīmola “SynotTip” sociālo tīklu profilos interneta vietnēs www.facebook.com un www.twitter.com Sabiedrība sniedza informāciju par

/pers. B/ sporta sasniegumiem, ka, sniedzot minēto informāciju, publicēts /pers. B/ vārds, uzvārds, publiski pieejamas fotogrāfijas.

Sabiedrība akcentē, ka visas darbības, kas veiktas ar /pers. B/ datiem, ir veiktas tikai informatīviem mērķiem - notikumu atspoguļošanai nolūkā

informēt sabiedrību, pozitīvā gaismā slavinot un popularizējot /pers. B/ kā profesionālu sportistu: tas nav darīts, lai radītu kādas personas tiesību un

interešu aizskārumu, t.sk. tiešu vai slēptu kaitējumu /pers. B/. Vēl vairāk, informācija, kuru Sabiedrība izplatīja, konsekventi ir bijusi tikai tāda, kuru pats

/pers. B/ jau iepriekš ir darījis zināmu plašai sabiedrībai, publiskojot to masu saziņas līdzekļos.

Sabiedrības ieskatā tieši tas, ka informācijas izplatīšanas saturam un būtībai lietā ir dots neatbilstošs vērtējums, ir novedis pie nepareiza lietas

iznākuma.

Sabiedrība lietā ir paudusi viedokli, ka tai neradās šaubas, ka datu apstrāde ir notikusi žurnālistiskiem (informatīviem) mērķiem - notikumu

atspoguļošanai nolūkā informēt sabiedrību atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk - arī Likums) 5.panta pirmajai daļai. Šādi atklājot

savas rīcības saturu, Sabiedrība akcentēja, ka atsauce uz Likuma 5.panta pirmo daļu ir dota, jo savu darbību saturā pēc būtības saskatīja atbilstību

darbībām, kādas realizē masu saziņas līdzekļi, publicējot ziņas, vienlaikus norādot, ka nekad nav uzskatījusi sevi par masu saziņas līdzekli likuma “Par

presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē. Sekojoši arī Sabiedrība aicināja lēmuma pieņēmējus, interpretējot un piemērojot tiesību normas,

dot tiesiskajām attiecībām vērtējumu ne pēc burta, bet to jēgas - t.i., konstatējot, ka /pers. B/ dati pēc būtības izmantoti žurnālistikas mērķiem un vienīgi

sabiedrības informēšanai par notikumiem, kā dēļ nav konstatējama nekādas kaitīgas darbības realizācija LAPK 204.7panta pirmās daļas izpratnē.

Sabiedrībai pašai ir zināms, ka tā nav masu informācijas līdzeklis, un šo faktu Sabiedrība lietā nav noliegusi, un tā nav vēlējusies, lai šajā lietā tiktu

nodibināts šāds apstāklis. Tas, ko Sabiedrība ir vēlējusies, ir - veicināt, ka kompetentajā institūcija (amatpersonas) savā darbībā ir elastīgas un

mūsdienīgas, aplūkojot lietas apstākļus ne pēc burta, kā arī atzīstot faktiski vispārzināmu faktu, ka sabiedrības informēšanā nozīme ir ne vien žurnālistikai

klasiskā nozīmē, bet svarīga nozīme šajā informēšanā ir arī personu darbībai sociālajos tīklos, ko nereti nerealizē masu mediji.

Lēmuma pieņēmēji no lietā esošajiem dokumentiem nav guvuši pilnīgu un vispusīgu priekšstatu pa izskatāmo jautājumu, jo atsevišķu jautājumu

analīze nav veikta pietiekami niansēti. Līdz ar to, ar mērķi tiesā sekmēt lietas tādu virzību un rezultātu, ko raksturo lietas apstākļu pietiekami dziļš un

vispusīgs izvērtējums.

SIA „JOKER LTD” saskaņā ar Latvijas Administratīvi pārkāpumu kodeksa 289. 3panta trešo daļu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu, lūdz tiesu:

atcelt Datu valsts inspekcijas direktores D.Avdejanovas 2017.gada 27.februāra lēmumu Nr.DVI/N-2-1/413 administratīvā pārkāpuma lietā un izbeigt

administratīvā pārkāpuma lietu.

2017.gada 22.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemti /pers. B/ pilnvarotā pārstāvja zvērināta advokāta Ivara Gruntes

paskaidrojumi, kuros norādīts, ka Sabiedrība ir veikusi nelikumīgas darbības ar fiziskās personas, /pers. B/, datiem. Pārkāpums būtība ir izpaudusies

apstāklī, ka /pers. B/ datu apstrāde ir veikta bez jebkāda Fizisko personu datu aizsardzības likumā, turpmāk - FPDAL, noteiktā pamata, proti, FPDAL

7.pantā ir noteikts, ka fizisko personu datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja ir skaidri noteikts mērķis un pastāv kāds no FPDAL 7.pantā uzskaitītajiem

nosacījumiem. Sabiedrība nepamatoti uzskata, ka ir veikusi /pers. B/ datu apstrādi žurnālistiskiem (informatīviem) mērķiem, tādējādi Sabiedrības ieskatā

ir piemērojama FPDAL 5.panta pirmā daļa, kurā ir noteikts, ka FPDAL 7.pants netiek piemērots, ja personas dati ir apstrādāti žurnālistiskām

vajadzībām. Tomēr, kā jau norādīts, šāda Sabiedrības pozīcija nav pamatota, jo no apstākļiem lietā un lietas materiālos esošajiem pierādījumiem

neapšaubāmi izriet, ka datu apstrāde ir notikusi Sabiedrības komerciālajām vajadzībām, nevis žurnālistiskām vajadzībām, kā to cenšas pasniegt

Sabiedrība, lai izvairītos no atbildības par administratīvo pārkāpumu.

Sabiedrības juridiskā forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas saskaņā ar Komerclikumu ir komercsabiedrība, tātad Sabiedrības darbības

mērķis saskaņā ar Komerclikuma 1.panta otro daļu ir peļņas gūšana. Lietā nav strīda par to, ka Sabiedrība nav masu saziņas līdzeklis likuma “Par presi

un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē, un to ir atzinusi arī pati Sabiedrība. Sabiedrības pamatdarbības veids ir azartspēļu un derību rīkošana.

Arī ar zīmolu SynotTip tirgū tiek piedāvātas interaktīvās azartspēles. No tā var secināt, ka zīmola SynotTip sociālo tīklu vietnes tiek uzturētas, lai veicinātu

Sabiedrības peļņas gūšanu, popularizējot Sabiedrības rīkotās azartspēles. Šādu apgalvojumu galvenokārt pierāda fakts, ka /pers. B/ attēliem klāt tika

pievienotas norādes, ar kurām personas, kas aplūko /pers. B/ attēlus, tiek aicinātas piedalīties Sabiedrības rīkotajās azartspēlēs. Šajās norādēs tika

ietvertas arī hipersaites, uz kurām uzklikšķinot šīs personas tiek pāradresētas uz vietni, kurā var par naudu veikt likmes uz sporta notikumiem.

Sabiedrības paustie apgalvojumi, ka /pers. B/ datu apstrāde tika veikta tikai informatīviem mērķiem - notikumu atspoguļošanā, nolūkā informēt

sabiedrību, tādēļ FPDAL 5.panta pirmajā daļā ietvertais izņēmums nav attiecināms uz Sabiedrības veikto /pers. B/ datu apstrādi.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, cietušā /pers. B/ pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Ivars Grunte lūdz tiesu, saskaņā ar LAPK 289.12panta

otrās daļas 1.punktu, atzīt par nepamatotu Sabiedrības sūdzību, noraidīt to pilnā apmērā un atstāt negrozītu Datu valsts inspekcijas lēmumu.

Tiesas sēdē sūdzības iesniedzēja sūdzību uzturēja pilnā apmērā.

Tiesas sēdē Datu valsts inspekcijas pārstāve I.Tukmane – Osipova SIA „JOKER LTD” sūdzību uzskatīja par nepamatotu un pilnībā noraidāmu.

Tiesas sēdē cietušā /pers. B/ pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Ivars Grunte SIA „JOKER LTD” sūdzību uzskatīja par nepamatotu un

pilnībā noraidāmu, lūdza atstāt spēkā Datu valsts inspekcijas 2017.gada 27.februāra lēmumu Nr.DVI/N-2-1/413. un norādīja, ka piemērotais sods ir

samērīgs un atbilstošs attiecībā pret izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un sūdzībā norādītos argumentus, atzīst, ka sūdzība ir daļēji pamatota

un pastāv pamats grozīt soda mēru.

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 1.punktu datu subjekts — fiziskā persona, kuru var tieši vai netieši identificēt;

saskaņā ar 2.punktu datu subjekta piekrišana — datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt

savus personas datus atbilstoši pārziņa sniegtajai informācijai saskaņā ar šā likuma 8.pantu; saskaņā ar 3.punktu personas dati — jebkāda informācija,

kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu; saskaņā ar 4.punktu personas datu apstrāde — jebkuras ar personas datiem veiktas

darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu,

bloķēšanu vai dzēšanu.

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz

viens no šādiem nosacījumiem:

1) ir datu subjekta piekrišana;

2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu

līgumu;

3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;

4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;

5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas

dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;

6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās

intereses, kurai personas dati atklāti.

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 5.panta pirmo daļu šā likuma 7., 8., 9., 11. un 21.pants netiek piemērots, ja personas dati ir

apstrādāti žurnālistiskām vajadzībām saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", mākslinieciskām vai literārām vajadzībām un ja

likumā nav noteikts citādi.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 panta pirmo daļu par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, tas ir, par jebkurām

nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu,

nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz

piecsimt septiņdesmit euro, amatpersonām — no simt četrdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām — no tūkstoš četrsimt līdz

vienpadsmit tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13pantā noteikts, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa, atzīst, ka Datu valsts inspekcijas direktores 2017.gada 27.februāra lēmumā ietvertais pamatojums ir nepareizs daļā par soda mēru, savukārt

pārējā daļā pamatojums pilnībā pietiekams un tiesa pievienojas iestādes lēmuma motivācijai.

Starp lietas dalībniekiem nepastāv strīds par lietas faktiskajiem apstākļiem, tajā skaitā, nav strīds, ka sūdzības iesniedzēja savā komercdarbībā

izmanto preču zīmi SynotTip, ka laika posmā no 2015.gada oktobra līdz 2016.gada jūnijam zīmola SynotTip sociālo tīklu profilos interneta vietnēs

www.facebook.com un www.twitter.com sūdzības iesniedzēja sniedza informāciju par cietušo, ka, sniedzot informāciju, publicēts cietušā vārds, uzvārds,

fotogrāfijas, videomateriāli un citi dati.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka iestādes lēmumā nepareizi konstatēts mērķis, kura dēļ notikusi cietušā datu apstrāde. Sūdzības iesniedzēja

norāda, ka sūdzības iesniedzējas rīcība pielīdzināma datu apstrādei žurnālistiskām vajadzībām, kā dēļ uz to attiecināms likumā paredzētais izņēmums, kas

datu apstrādes veikšanu pieļauj bez personas piekrišanas.

Tiesa uzskata, ka Fizisko personu datu aizsardzības likuma 5.panta pirmajā daļā ietvertais izņēmums nav attiecināms uz sūdzības iesniedzējas veikto

cietušā datu apstrādi sekojošo iemeslu dēļ.

Lietā nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzēja nav masu saziņas līdzeklis likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē.

Sūdzības iesniedzēja ir komercsabiedrība, kuras mērķis ir peļņas gūšana. Sūdzības iesniedzējas pamatdarbības veids ir azartspēles un derības.

Cietušā persona ir plaši pazīstama un populāra sabiedrībā.

Preču zīmi SynotTip sūdzības iesniedzēja izmanto savā komercdarbībā. SynotTip profilos tika publicēta informācija par cietušā aktivitātēm, cietušā

fotogrāfijas un videomateriāli, savukārt, paralēli minētajām darbībām sūdzības iesniedzēja aicināja interneta lapu apmeklētājus piedalīties sūdzības

iesniedzējas rīkotajās azartspēlēs. Secināms, ka cietušā datu apstrāde notikusi nevis žurnalistiskām vajadzībām, bet azartspēļu rīkošanas vajadzībām,

proti, reklamējot savas azartspēles, lai gūtu lielāku peļņu.

Līdz ar to sūdzības iesniedzēja nepamatoti atsaukusies uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 5.panta pirmajā daļā ietverto izņēmumu.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka iestādes lēmums ir prettiesisks daļā par soda apmēra noteikšanu, jo, pirmkārt, administratīvais pārkāpums

nepamatoti tika kvalificēts kā nozīmīgs pārkāpums, un, otrkārt, iestāde nav respektējusi tiesību normas, uzliekot sodu par administratīvo pārkāpumu.

Tiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzēja viedoklim, ka administratīvais pārkāpums nepamatoti tika kvalificēts kā nozīmīgs pārkāpums.

No Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta un 238.2 panta izriet, ka institūcijai, kas pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu

lietu, ir paredzēta iespēja atzīt izdarīto pārkāpumu par maznozīmīgu.

Šajā konkrētajā gadījumā iestāde pamatoti atzinusi, ka izdarītais pārkāpums ir nozīmīgs, jo sūdzības iesniedzēja to veica ilgstoši un regulāri, ļaujot

ar publiskotājiem cietušā datiem iepazīties plašam personu lokam, turklāt cietušais nebija devis savu piekrišanu datu apstrādei, kā arī datu apstrāde

varēja ietekmēt cietušā publisko tēlu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja

personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmo daļu atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:

1) ja vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto;

2) ja vainīgais novērsis pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis zaudējumu vai novērsis nodarīto kaitējumu;

3) ja pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku vai ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ;

4) ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais;

5) ja pārkāpumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī vai sieviete, kam ir bērns vecumā līdz vienam gadam;

6) ja vainīgais ir labprātīgi pieteicies pirms izdarītā pārkāpuma atklāšanas.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta trešo daļu institūcija (amatpersona), kas izlemj administratīvā pārkāpuma lietu,

var atzīt par mīkstinošiem arī apstākļus, kuri likumā nav minēti.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.panta pirmo daļu atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:

1) ja prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt;

2) ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta; ja pārkāpumu izdarījusi persona, kas agrāk izdarījusi

noziegumu;

3) ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais;

4) ja pārkāpumu izdarījusi personu grupa;

5) ja pārkāpums izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos;

6) ja pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.panta otro daļu atkarībā no administratīvā pārkāpuma rakstura institūcija

(amatpersona), kas uzliek administratīvo sodu, var neatzīt to par atbildību pastiprinošu apstākli.

Lietas materiāli satur ziņas, ka sūdzības iesniedzēja veica vienas personas datu apstrādi.

Tiesa konstatē, ka pārkāpums tika veikts regulāri un ilgstoši, proti, laika posmā no 2015.gada oktobra līdz 2016.gada jūnijam.

Cietušās personas dati tika publicēti sociālajos interneta portālos, tādējādi, ļaujot ar publiskotajiem cietušā datiem iepazīties plašam

(nenosakāmam) personu lokam.

Cietušās personas dati, kurus publicēja sūdzības iesniedzēja, iepriekš jau bija publicēti.

Lietas materiāli nesatur ziņas par faktu, ka sūdzības iesniedzēja iepriekš tika sodīta par administratīvo pārkāpumu par nelikumīgam darbībām ar

fiziskās personas datiem.

Ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzēja ir juridiskā persona, nav nepieciešams konstatēt tās vainu, administratīvais sods piemērojams konstatējot un

pierādot pašu tiesībpārkāpumu.

Lietas materiāli satur ziņas par faktu, ka sūdzības iesniedzējas peļņa 2015.gadā ir bijusi vairāk kā EUR 800000. No lietas materiālos esošā izraksta

no sūdzības iesniedzējas konsolidētā finanšu pārskata pielikuma par 2016.gadu redzams, ka sūdzības iesniedzējas ieņēmumi no interneta azartspēlēm

sastādīja EUR 374396, savukārt interneta azartspēļu izmaksas sastādīja EUR 290888, minēto ieņēmumu un izdevumu starpība - EUR 83508.

Tiesa nekonstatē atbildību mīkstinošos apstākļus. Tiesa neatzīst sūdzības iesniedzējas sūdzības 7.lapā norādītos apstākļus par mīkstinošiem, jo

lietas materiāli liecina, ka cietušā dati tika izplatīti ar mērķi popularizēt sūdzības iesniedzējas organizētās azartspēles un gūt peļņu, izmantojot cietušā datus,

kā arī cietušā datu apstrāde varēja ietekmēt cietušā publisko tēlu, kaitējot viņa interesēm.

Tiesa nekonstatē atbildību pastiprinošos apstākļus.

Ņemot vērā, ka lietā netika konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, tiesa uzskata, ka iestāde nepamatoti sūdzības iesniedzējai piemērojusi

augstāko soda mēru, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 panta pirmajā daļā.

Ievērojot lietā konstatētos apstākļus, tajā skaitā sūdzības iesniedzējas mantisko stāvokli, kā arī sūdzības iesniedzējas interneta azartspēļu

ieņēmumus un izdevumus, tiesa atzīst, ka, lai sūdzības iesniedzēju audzinātu likumu ievērošanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas

neizdarītu jaunus pārkāpumus, sūdzības iesniedzējai uzliekams naudas sods EUR 8400 apmērā.

Rezumējot teikto, tiesa atzīst, ka sūdzība ir daļēji pamatota.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pantu, tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt SIA “JOKER LTD” sūdzību par Datu valsts inspekcijas direktores 2017.gada 27.februāra lēmumu Nr.DVI/N-2-1/413.

Grozīt Datu valsts inspekcijas direktores 2017.gada 27.februāra lēmumu Nr.DVI/N-2-1/413 daļā par soda mēru un uzlikt SIA “JOKER LTD”,

reģistrācijas Nr.40003266078, naudas sodu EUR 8400 (astoņi tūkstoši četri simti euro) par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 panta pirmajā daļā.

Naudas sodu nomaksāt ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts sprieduma noraksts, bet, ja spriedums pārsūdzēts, ne vēlāk kā 10 dienu

laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 10 darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijai, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnesis V.Prudņikovs