Court dismisses co-ownership loss claim as tax dispute requires administrative review, not civil court jurisdiction.

Lietas arhīva Nr. C-3804-17/28

ECLI:LV:RPPT:2017:1031.C68380417.1.S

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2017.gada 31.oktobrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Vazdiķe

ar sekretāri A.Zakrževsku

piedaloties zvērinātai advokātei /pers.Z/

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Baložu ielā 14 civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 4.aprīlī, vēlāk to precizējot, prasītāja /pers. B/ cēla tiesā prasību pret atbildētāju /pers. C/, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1067., 1068.,

1069., 1770., 1775., 1779.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai nodarītos zaudējumus EUR 326,51, kā arī visus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai sākot ar 2015.gada 16.martu pieder nekustamais īpašums /adrese/, kas dzīvokļa īpašumos nav sadalīts.

Gadu garumā atbildētāja atsavināja minētā īpašuma domājamās daļas, izdalot lietošanā dzīvokļus un atbilstoši atsavinātām domājamām daļām ar katru

ieguvēju tika slēgta Vienošanās par kopīpašuma lietošanas kārtību. Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas zemesgrāmatu nodalījumā

atbildētājai pieder 3050/11300 domājamas daļas no minētā nekustamā īpašuma. Atbildētājai pieder dzīvoklis Nr./numurs/, neapdzīvojamās telpas, t.sk.,

veikals, kafejnīca un autostāvvietas.

Prasītāja norāda, ka 2013.gada 17.jūnijā starp atbildētāju kā pārdevēju un prasītāju kā pircēju noslēgts Pirkuma līgums, saskaņā ar kuru prasītāja

nopirka no atbildētājas 494/11300 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese/. Prasītājas atsevišķā lietošanā bija nodots dzīvoklis Nr./numurs/, ar

kopējo platību 49,4 kv.m un viena autostāvvieta.

Prasītāja norāda, ka nekustamais īpašums /adrese/, ir uzskatāms par kopīpašumu Civillikuma 1067.panta izpratnē un atsaucoties uz Civillikuma

1068.pantu norāda, ja ar visiem kopīpašniekiem noslēgtas vienošanās par nekustamā īpašuma lietošanas kārtību.

Prasītājai ir zināms, ka atbilstoši 2009.gada 10.jūnija Nomas līgumam, kas noslēgts starp atbildētāju un SIA /Nosaukums/, neapdzīvojamās telpas ar

kadastra Nr. /kadastra numurs/un Nr./kadastra numurs/ atbildētāja ir iznomājusi komercizmantošanai. Prasītāja uzskata, ka atbildētāja no minētā līguma gūst

vienīgi labumu, nedaloties ar pārējiem nekustamā īpašuma īpašniekiem. Turklāt, nomnieks nemaksā nekustamā īpašuma nodokli, jo nekustamā īpašuma

nodoklis par tā izmantojamām telpām tiek dalīts starp visiem kopīpašniekiem. Kopīpašnieki, t.sk., arī prasītāja, nekādu labumu no komercplatībām nesaņem.

Visus labumus, nomas maksu saņem atbildētāja, bet uz pārējiem kopīpašniekiem gulstas tikai izdevumi (nekustamā īpašuma nodoklis), kas uzskatāms par

zaudējumiem.

2016.gada 4.martā Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvalde pieņēma lēmumu Nr./numurs/, saskaņā ar kuru nolemts: 1.Mainīt zemes vienībai

/adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra numurs/, platība 1275 kv.m nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto nekustamā īpašuma

lietošanas mērķi; 2. noteikt zemes vienībai /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra numurs/platībā 1275 kv.m šādus nekustamā īpašuma lietošanas mērķus: -

piekrītošai zemes platībai 1096 kv.m lietošanas mērķu grupu /numurs/ ,,Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme”, kodu /kods/ ,,trīs, četru un piecu stāvu

daudzdzīvokļu māju apbūve”; - piekrītošai zemes platībai 179 kv.m lietošanas mērķu grupu /numurs/ ,,komercdarbības objektu apbūves zeme”, kodu /kods/

,,Komercdarbību objektu apbūve”.

Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvalde piestāda rēķinus par nekustamā īpašuma nodokli, tā pašā rēķinā, detalizēti ierakstot, ka kopīpašniekiem

nekustamā īpašuma nodoklis aprēķināts ņemot vērā piederošas nekustamā īpašuma domājamās daļas. Bez tam aprēķināto nodokļu likme ir 1.5%, kas

attiecas uz komercplatībām par nodokļa nomaksu uz telpām ar kadastra Nr. /kadastra numurs/un Nr./kadastra numurs/ un tai atbilstošai zemes platībai.

Pamatojums šai piemērotai nodokļu likmei ir ēkas pirmā stāva izmantošana juridiskās personas komercdarbībai. Prasītāja norāda, ka viņas lūgums atbrīvot no

tādas nodokļu likmes piemērošanas tika noraidīts, sakarā ar to, ka prasītāja ir nekustamā īpašuma līdzīpašniece, bet vienošanās par koplietošanas kārtību

neparedz izņēmumus attiecībā uz komercplatībām.

Prasītāja norāda, ka tādā veidā atbildētāja rīkojoties apzināti prettiesiski (gūstot labumu, peļņu vienīgi sev, bet nastas – nodokļu maksājumi, ir attiecināmi

uz visiem pārējiem kopīpašniekiem) izvairās no likumiskā pienākuma tos apmaksāt pašai.

Prasītāja uzskata, ka atbildētāja ir vainojama situācijā, ka prasītājai atbildētājas vietā nācies ciest liekus tēriņus, atbildētājas vietā ik gadus nomaksājot

nodokļu summas, kas nav attiecināmi uz viņu. Saskaņā ar prasītājas pievienoto aprēķinu, kopēji zaudējumi, kas nodarīti četru gadu laikā, sastāda EUR 326,51

un sastāv no atbildētājas prettiesiskās vainojamās darbības dēļ, pārmaksātiem nodokļiem par nekustamo īpašumu.

Slēdzot vienošanās par koplietošanu ar prasītāju, atbildētāja nav brīdinājusi, ka prasītājai būs jāmaksā par svešām saistībām piemērojamus nodokļus, bez

tam paaugstinātā apmēra.

Atbildētāja paskaidrojumos un papildus paskaidrojumos par prasību norāda, ka to neatzīst un uzskata par noraidāmu.

Norāda, ka prasītāja pamatoti norādījusi, ka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, kas sastāv no zemes gabala ar kopējo platību 1275 kv.m

un namīpašuma 5-stāvu dzīvojamās ēkas, ir nostiprinātas vairākiem kopīpašniekiem, t.sk., arī prasītājai un atbildētājai. Atsaucoties uz Civillikuma 1067.,

1068.pantu, norāda, ka ar visiem kopīpašniekiem, t.sk., prasītāju, panākta vienošanās par kopīpašuma lietošanas kārtību, kas pievienota lietas materiāliem un

pusēm ir saistoša. Lietošanas kārtība nav mainīta.

Savukārt prasītāja nepamatoti norāda, ka zeme, uz kuras atrodas ēka, nav kopīpašums, bet pieder tikai atbildētājai, tas ir pretrunā ar lietā iesniegto

zemesgrāmatas izdruku, jo viss īpašums /adrese/, kas sastāv no zemes gabala ar kopējo platību 1275 kv.m un namīpašuma 5-stāvu dzīvojamās ēkas, ir

kopīpašums un atbilstoši Civillikuma 1071.pantam uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām.

Norāda, ka konkrētajā gadījumā atbildētāja rīkojas ar sev piederošo kopīpašuma daļu atbilstoši vienošanās par kopīpašuma lietošanu un nodokļu

maksājumi, kas attiecas uz visu kopīpašumu kopumā nevar tikt atzīti par zaudējumiem. Attiecībā uz līgumiskajām attiecībām ar SIA /Nosaukums/, atbildētāja

norāda, ka tās atzīstamas par komercnoslēpumu un nav nekāda tiesiskā pamata šai lietai pievienot līgumu, kas noslēgts starp atbildētāju un minēto personu.

To līgumiskās attiecības netiek apstrīdētas.

Norāda, ka lietas materiāliem pievienots 2016.gada 4.marta Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes lēmums, ar kuru mainīts zemes vienībai

/adrese/ nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, nosakot piekrītošai zemes platībai 1096 kvm lietošanas mērķu grupu ,,Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme”,

kodu /kods/ un piekrītošai zemes platībai 179 lv.m lietošanas mērķu grupu /numurs/ ,,Komercdarbības objektu apbūves zeme” kodu /kods/. Lietas materiāliem

pievienoti Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes nodokļu maksāšanas paziņojumi par 2015. un 2016.gadu, kur jau tika norādīta nodokļu likme par

zemi 1,5% apmērā, 2017.gada nodokļu likmi nemainot. Norāda, ka katra persona ir tiesīga vērsties iestādē, lai noskaidrotu tās tiesības, kas attiecas uz

konkrēto personu vai aizsargātu savas intereses. Atsaucoties uz Civillikuma 1776.pantu norāda, ka prasītāja nav pierādījusi faktu, ka ir mainījušies faktiskie

apstākļi no pirkuma līguma un lietošanas kārtības līguma noslēgšanas dienas, nav iesniegti pierādījumi, ka nodokļu administrācijai ir iesniegts lūgums par

nodokļu atvieglojumiem, turklāt iesniedzot lietošanas kārtības līgumu.

Prasītāja atsauksmē uz atbildētājas paskaidrojumiem norāda, ka paskaidrojumi nav pamatoti. Atkārtojot prasības pieteikumā norādīto, prasītāja,

atsaucoties uz Civillikuma 1069.pantu, atkārtoti norāda, ka nekādu labumu, peļņu no nekustamajā īpašumā esošām komercplatībām, kopīpašnieki, t.sk., arī

prasītāja, nesaņem. Visus labumus, nomas maksu, saņem atbildētāja, bet uz pārējiem kopīpašniekiem gulstas tikai izdevumi.

Norāda, ka kopīpašnieki atbilstoši domājamām daļām piedalās, kā izdevumos tā arī ienākumos. Kas pašreiz vairākus gadus nenotiek, jo prasītāja izdalīja

kopīpašuma daļu (neapdzīvojamās telpas) komercdarbības veikšanai. Ar to, pēc prasītājas domām, nodarot zaudējumus, katram no kopīpašniekiem, jo Rīgas

domes pašvaldības ieņēmumu pārvalde aprēķina un iekasē no dzīvokļu īpašniekiem paaugstināto (1,5%) nekustamā īpašuma nodokli, atbilstoši dzīvokļa

īpašuma īpašniekam piederošām nekustamā īpašuma domājamām daļām.

Norāda, ka 2013.gada 17.jūnija Vienošanās par kopīpašuma lietošanas kārtību 3.punktā kopīpašnieku /pers. B/ un /pers. C/ kopīgā lietošanā paliek

zemes gabala daļas ,,C” un ,,D”, kas nodrošina piebraukšanu un piekļuvi dzīvojamai ēkai. Zeme nav kopīpašums, bet pieder vien personīgi atbildētājai,

savukārt nodokļa apmaksu par zemi, jāveic tieši atbildētājai. Parakstot vienošanās par kopīpašuma lietošanu, atbildētāja nav brīdinājusi, ka par viņas piederošo

īpašumu nodokli jāmaksā prasītājai.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis /pers. E/ prasību uzturēja uz tajā un prasības grozījumos norādītajiem argumentiem, lūdza apmierināt. Sniedza

paskaidrojumus atbilstoši prasībā, grozījumos un atsauksmē par paskaidrojumiem norādītajiem argumentiem.

Atbildētājas pārstāve zvērināta advokāte /pers.Z/ tiesas sēdē prasību neatzina, lūdza noraidīt. Sniedza paskaidrojumus atbilstoši rakstveida

iesniegtajiem.

Motīvu daļa

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir nepamatota un noraidāma.

No lietas materiāliem redzams un par to lietā strīds nepastāv, ka prasītājai pieder nekustamais īpašums - 494/11300 domājamās daļas no nekustamā

īpašuma /adrese/, kadastra nr./kadastra numurs/.

Prasītāja lietā iesniedza Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2015.gada 2.februāra maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli

2015.gadam /pers. B/, saskaņā ar kuru par /pers. B/ piederošo nekustamo īpašumu viņai aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis 2015.gadu EUR 97,87;

Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2016.gada 11.februāra maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2016.gadam /pers. B/,

saskaņā ar kuru par /pers. B/ piederošo nekustamo īpašumu viņai aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis 2016.gadu EUR 111,62; Rīgas domes pašvaldības

ieņēmumu pārvaldes 2017.gada 10.februāra maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2017.gadam /pers. B/, saskaņā ar kuru par /pers. B/

piederošo nekustamo īpašumu viņai aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis 2015.gadu EUR 122,58. Maksāšanas paziņojums par 2014.gadu prasības

pieteikumam nav pievienots.

Prasītāja uzskata, ka atbilstoši prasības grozījumiem pievienotajam aprēķinam, ir pārmaksājusi nekustamā īpašuma nodokli par 2014.gadu – EUR 23,82

un EUR 47,87 apmērā, 2015.gadu – EUR 23,82 un EUR 47,87 apmērā, 2016.gadu – EUR 35,73 un EUR 49,84 apmērā un 2017.gadu – EUR 37,87 un EUR

59,69 apmērā, kopā EUR 326,51 apmērā.

Minētā pārmaksa prasītājas ieskatā ir prasītājas zaudējumi, kuri prasītājai radušies atbildētājas rīcības rezultātā un atbildētājas pienākums tos prasītājai

atlīdzināt.

Saskaņā ar Civillikuma 1775.panta noteikumiem, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779. pants noteic, ka katram ir pienākums

atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Civillikuma 1770.pants paredz, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams

pametums.

Mūsdienu tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1)

tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais

sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (Torgāns K. Saistību tiesības I daļa. Rīga, 2006, lpp.209.).

Tādejādi, lai konstatētu minētajās tiesību normās noteikto pamatu celtās prasības apmierināšanai, ir jākonstatē atbildētājas prettiesiska rīcība, zaudējumu

esamība un cēloniskais sakars. Tādējādi tiesai jāpārbauda iepriekšminēto kumulatīvo kritēriju esamību lietas faktiskajos apstākļos.

Prasītāja norāda, ka atbildētāja, bez prasītājas piekrišanas, ir noslēgusi ar SIA /Nosaukums/, neapdzīvojamo telpu ar kadastra Nr. /kadastra numurs/un

Nr./kadastra numurs/ nomas līgumu un SIA /Nosaukums/ veic telpās komercdarbību. Tādējādi atbildētāja no minētā nomas līguma gūst vienīgi labumu,

savukārt nekustamā īpašuma nodoklis par nomnieka izmantojamām telpām tiek dalīts starp visiem kopīpašniekiem.

Tiesa uzskata, ka prasītājas viedoklis par atbildētājas prettiesisko rīcību iznomājot minētās telpas, nav pamatots un ir pretrunā ar lietas materiāliem.

No lietas materiāliem redzams, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs/ir nostiprināts nekustamais īpašums /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, kas sastāv no zemes gabala 1275 kv.m platībā, uz kura atrodas

viena 5-stāvu dzīvojamā ēka. Nav strīda, ka minētais nekustamais īpašums dzīvokļa īpašumos nav sadalīts un Civillikuma 1067.panta izpratnē atzīstams par

kopīpašumu.

Saskaņā ar lietā iesniegto Valsts zemes dienesta 2016.gada 9.decembra informāciju Nr./numurs/, saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmā

reģistrētajiem datiem Dzīvojamās mājas sastāvā reģistrētas 13 telpu grupas ar nosaukumu ,,Dzīvoklis”, viena telpu grupa ar nosaukumu ,,veikals”, viena telpu

grupa ar nosaukumu ,,Kafejnīca” un viena koplietošanas telpa ar nosaukumu ,,Koplietošanas telpas”. Pamatojoties uz atsavināšanas līgumiem, ar nekustamo

īpašumu tika veikti darījumi un reģistrētas īpašuma tiesības atsevišķām fiziskām personām kā kopīpašniekiem ar attiecīgajām domājamām daļām katram.

Atbilstoši zemesgrāmatai, uz informācijas sagatavošanas dienu, kadastra informācijas sistēmā nekustamajam īpašumam kā kopīpašnieki reģistrēti 12 fiziskās

personas ar attiecīgajām piederošajām domājamām daļām, t.sk., /pers. B/ uz piederošām 494/11300 domājamām daļām no visa nekustamā īpašuma.

No lietā iesniegtā 2013.gada 17.jūnija Pirkuma līguma redzams, ka prasītāja no atbildētājas iegādājusies 494/11300 domājamās daļas no atbildētājai

piederošā īpašuma /adrese/, kadastra nr./kadastra numurs/, kas sastāv no zemes gabala ar kopējo platību 1275 kv.m un namīpašuma: vienas 5-stāvu

dzīvojamās ēkas. Vienlaikus puses vienojas, ka atbilstoši pircēja nopirkto domājamo daļu īpatsvaram kopīpašumā, pircēja atsevišķā lietošanā tiek nodota

dzīvojamo telpu grupa ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/, jeb dzīvoklis Nr./numurs/ ar kopējo platību 49,4 kv.m; vienlaikus ar šo pirkuma līgumu tiek

parakstīta vienošanās par nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā zemes gabala un koplietošanas telpu lietošanas kārtību, kura tiek pievienota šim līgumam kā

tā pielikums un ir uzskatāma par šī pirkuma līguma neatņemamu sastāvdaļu.

Saskaņā ar Pirkuma līguma 3.6.punktu pircējam nekustamā īpašuma un dzīvokļa Nr./numurs/ faktiskais un juridiskais stāvoklis ir zināms un viņš

apņemas neuzturēt nekādus prasījumus šajā sakarā, kā arī pircējs apliecina, ka ar savā lietošanā nododamajām telpām ir iepazinies dabā, un viņam pretenziju

nav.

Saskaņā ar Pirkuma līguma 5.1.punktu, puses, parakstot šo līgumu, ar savu parakstu apliecina, ka uzņemas saistības neierobežot otra kopīpašnieka

tiesības brīvi rīkoties ar viņa vienpersoniskā lietošanā nodotajām telpu grupām, kā arī telpām, kuru statuss ir koplietošanas telpas, bet kuras, atbilstoši

Vienošanās par kopīpašuma lietošanas kārtību noteikumiem, ir nodotas pārdevēja atsevišķā lietošanā, t.sk., neierobežot pārdevēja tiesības veikt to pārbūvi

(rekonstrukciju, statusa maiņu un tml) bez atsevišķas pircēja kā otrā kopīpašnieka atļaujas minēto darbību veikšanai saņemšanas (..).

No lietas materiāliem arī redzams, ka 2013.gada 17.jūnijā pušu starpā noslēgta Vienošanās par kopīpašuma lietošanas kārtību, saskaņā ar kuras

1.punktu kopīpašnieki vienojas, ka /pers. B/ atsevišķā lietošanā tiek nodots: dzīvojamā ēkā esošais dzīvoklis Nr./numurs/ (telpu grupa ar kadastra apzīmējumu

/kadastra numurs/) ar kopējo platību 49,4 kv.m; viena automašīnas stāvvieta, kas šai Vienošanās pievienotajā zemes gabala robežu plānā apzīmētas ar skaitli

,,/numurs/” un atrodas uz zemes nogabala ,,A”. Vienošanas 2.punktā savukārt pielīgts, ka /pers. C/ atsevišķā lietošanā tiek nodoti 2.1. trīspadsmit dzīvojamā

ēkā esošie dzīvokļi (telpu grupas) Nr.1.,2.,3., 4., 5.,8., 9., 10., 11., 13., 14. un 16; 2.2. automašīnu stāvvietas Nr.1., 2., 3., 4., 5., 6., 8., 9., 10., 14., 15., 16., 17.

18., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27, kas saskaņā ar pievienoto zemes robežu plānu, izvietotas uz zemes nogabala ,,A”; 2.3. zemes nogabals ar apzīmējumu

,,B”, uz kura atrodas vasaras kafejnīca saskaņā ar pievienoto zemes robežu plānu; zemes nogabals ar apzīmējumu ,,E”, kur pašreiz atrodas apstādījumi;

2.5.viss zem ēkas esošais pagrabs; 2.6. virs dzīvojamās ēkas esošie bēniņi visā to platībā. Atbilstoši vienošanās 3.punktam kopīpašnieku /pers. B/ un /pers. C/

kopīgā lietošanā paliek zemes gabala daļas ,,C” un ,,D”, kas nodrošina piebraukšanu (ceļš) un piekļuvi dzīvojamai ēkai (gājēju celiņš).

Vienošanās 4.punktā kopīpašnieki vienojas, ka /pers. C/ ir tiesības bez atsevišķa sasakņojuma un piekrišanas saņemšanas no kopīpašnieka /pers. B/,

brīvi rīkoties ar viņas lietošanā nodotajiem dzīvokļu īpašumiem, pagrabu, zemes gabala nogabaliem ,,B” un ,,E” uz zemes nogabala ,,A” esošajām stāvvietām

Nr.1., 6., 8., 9., 14., 18., 20., 27., kā arī bēniņiem, t.sk., iznomāt, izīrēt vai, atsavinot sev piederošās nekustamā īpašuma domājamās daļas, nodot tās trešo

personu – jauno kopīpašnieku lietošanā, brīvi, pēc saviem ieskatiem vienojoties ar viņiem par /pers. C/ vienpersoniskā lietošanā nodot dzīvojamo telpu grupu,

kopīpašuma telpu un zemes gabala lietošanas kārtību.

No lietas materiāliem neizriet, ka minētie vienošanās punkti būtu apstrīdēti vai grozīti. Pie šādiem apstākļiem nav nekāda pamata uzskatīt, ka

atbildētājas darbībās, iznomājot savā lietošanā esošās telpas, būtu saskatāma kāda prettiesiska rīcība. Konkrētajā gadījumā atbildētāja rīkojas ar sev piederošo

kopīpašuma daļu atbilstoši vienošanās par kopīpašuma lietošanu un nodokļu maksājumi, kas attiecas uz visu kopīpašumu kopumā nevar tikt atzīti par

zaudējumiem.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka nav pierādīta atbildētājas prettiesiska rīcība, kas ir patstāvīgs pamats prasības par zaudējumu piedziņu

noraidīšanai, jo iztrūkstot vienam no kumulatīviem kritērijiem, nav nepieciešams vērtēt pārējos prasītājas norādītos apstākļus.

Papildus tiesa uzskata par nepieciešamu norādīt, ka Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2016.gada 4.marta lēmumam Nr./numurs/, ar kuru

nolemts mainīt zemes vienībai /adrese/, nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, un ar kuru prasītāja pamato savu prasību, nav nekādas nozīmes konkrētā strīda

izšķiršanā, jo tas nekādi neliecina par atbildētājas prettiesisko rīcību.

Turklāt, tiesa uzskata par nepieciešamu norādīt, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.496 ,,Nekustamā īpašuma

lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” 37.punktu, personai ir tiesības apstrīdēt lēmumu par

noteikto lietošanas mērķi un tam piekrītošo zeme platību vai par atteikumu mainīt iepriekš noteikto lietošanas mērķi un tam piekrītošo zemes platību

Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņos.

Lietā noskaidrots, ka prasītāja nav apstrīdējusi minēto pašvaldības lēmumu.

Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību reglamentē likums ,,Par nekustamā īpašuma nodokli”.

Prasītājai izsniegtajos maksāšanas paziņojumos norādīts, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir aprēķināts saskaņā ar minētā likuma 3.panta pirmo daļu un

2012.gada 18.decembra Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.197 ,,Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 3.un 4.punktu.

Likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli” 10.pantā pirmā un otrā daļa noteic, ka pašvaldības amatpersonai, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem veic

nodokļa administrācijas funkcijas, ir pienākums pēc nodokļa maksātāja rakstveida pieprasījuma pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumā

norādītās nekustamā īpašuma nodokļa summas pareizību (..). Ja, pārskatot nodokļa (arī nokavējuma naudas) aprēķinu, tajā konstatēta kļūda, pašvaldības

amatpersona izsniedz nodokļa maksātājam precizētu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu. Nodokļa maksātāja pieprasījuma noraidīšanas

gadījumā sniedzams motivēts rakstveida atteikums. Savukārt atbilstoši minētā panta trešās daļas noteikumiem, ja nodokļa maksātājs nepiekrīt maksājamā

nodokļa summas pārskatīšanas rezultātam, viņš to var apstrīdēt pašvaldības domes priekšsēdētājam.

Lietā noskaidrots, ka nevienu maksāšanās paziņojumu prasītāja nav apstrīdējusi. Prasītāja nav vērsusies nodokļu administrācijā ar lūgumu pārskatīt

nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumā norādītās nekustamā īpašuma nodokļa summas aprēķināšanas atbilstību kopīpašnieku starpā noslēgtai

nekustamā īpašuma lietošanas kārtībai.

Tiesa piekrīt prasītājas viedoklim, ka nevar atzīt par taisnīgu situāciju, kad kopīpašniekiem tiek uzlikts nodokļu maksāšanas pienākums par citu personu

(nomnieka) lietojamām telpām. Taču, strīds par nodokļu aprēķināšanas kārtību civiltiesiskā kārtā nav risināms. Vispārējās jurisdikcijas tiesai nav kompetences

pārskatīt nodokļu administrācijas aprēķinātās summas. Likumdevējs ir noteicis kārtību, kādā tiek pārskatīta un apstrīdēta maksāšanas paziņojumā noteiktā

summa.

Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka zaudējumu prasības apmierināšanai nav nekāda pamata.

Saskaņā ar lietā esošo izziņu, lietā uz sprieduma taisīšanas brīdi ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi kopā 11,74 euro, līdz ar to, atbilstoši

Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem, izdevumu starpība 7,04 euro piedzenama no prasītājas valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, daļā par tiesas izdevumu samaksu prasītājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - desmit dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

1. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 187., 189., 190., 191.-193., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

/pers. B/ prasību pret /pers. C/ par zaudējumu piedziņu noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,04 (septiņi euro 4 centi), kas

iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs Tiesu administrācija, NMR 90001672316.

Maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā sprieduma labprātīgās izpildes termiņā.

Daļā par tiesas izdevumu piedziņu noteikt prasītājai termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma teksta sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 31.oktobrī.

Tiesnese L.Vazdiķe