Legislator Case Law & Legislation
A420016426 / A/26/179 ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0306.A420016426.2.S AI generated

Court dismisses asylum applicant's repeated claim due to lack of new evidence and procedural abuse.

Case Number A420016426 / A/26/179
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the applicant's repeated application for refugee status, ruling that the submission constituted a procedural abuse rather than a genuine new claim. Although the applicant alleged his father's murder by Taliban terrorists after a previous rejection, the court found no supporting documents or credible details to substantiate this narrative. Consequently, the court determined that the request did not meet the legal threshold for re-examination under the relevant asylum provisions.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 251. panta 6. daļa; Patvēruma likuma 49. panta 6. daļa: A repeated asylum application without new evidence or material facts constitutes a procedural abuse and must be rejected without re-examination.

Keywords

AI generated
repeated asylum application procedural abuse lack of new evidence refugee status criteria administrative review

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 251. panta 6. daļa
Patvēruma likuma 49. panta 6. daļa

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. A420016426 Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2026.

gada 6. martā Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Romāns Dončenko, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas

ierosināta, pamatojoties uz/Persona A/ (/Persona A/) pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Pilsonības un

migrācijaslietu pārvaldei pieņemt izskatīšanai /Persona A/ atkārtoto iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa

piešķiršanu Latvijas Republikā. Aprakstošā daļa [1] Pieteicējs /Persona A/, Pakistānas Islāma Republikas (turpmāk

— Pakistāna) pilsonis, 2025. gada 10. maijā vērsās Valsts robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā

statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk arī — pārvalde) 2025.

gada 24. septembra lēmumu pieteicējam atteikts piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu. Ar Administratīvās rajona

tiesas 2026. gada 15. janvāra spriedumu lietā Nr. A420234725 (turpmāk — 2026. gada 15. janvāra spriedums)

noraidīts pieteicēja pieteikums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. Pieteicējs 2026.

gada 23. janvārī atkārtoti iesniedza Valsts robežsardzē atkārtotu iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa

piešķiršanu Latvijas Republikā. Ar pārvaldes 2026. gada 11. februāra lēmumu Nr. 368/PLN/2026 (turpmāk —

pārsūdzētais lēmums) pieteicēja atkārtotais iesniegums atstāts bez izskatīšanas. Lēmums pamatots ar turpmāko.

Pieteicējs nav norādījis tādus apstākļus, kas iepriekš nebūtu minēti kādā no patvēruma procedūras posmiem, kā arī

nav sniedzis jaunu informāciju par viņa individuālajiem apstākļiem, kas varētu būtiski ietekmēt viņa situāciju

Pakistānā. Atkārtotajā iesniegumā patvēruma meklētājs norādījis, ka 2026. gada 15. janvārī (dienā, kad pasludināts

tiesas spriedums patvēruma lietā) esot nogalināts viņa tēvs, taču nav iesniedzis nekādus šo informāciju

apstiprinošus dokumentus vai detalizētākas ziņas par atkārtotā iesnieguma iemesliem. Atkārtota patvēruma

iesnieguma mērķis nav sniegt iespēju personai jebkurā laikā apstrīdēt vai labot tās ieskatā nepareizu iestādes

lēmumu vai tiesas spriedumu, vai aizkavēt vai novērst piespiedu izraidīšanas lēmuma izpildi. [2] Nepiekrītot

pārsūdzētajam lēmumam, pieteicējs vērsās tiesā. Pieteikuma pamatojumā norādīts turpmākais. Pārvalde nepamatoti

atzinusi, ka nav konstatējama 1no4 jauna informācija par pieteicēja individuālajiem apstākļiem, kas liecinātu, ka

patvēruma meklētājs pēc atgriešanās Pakistānā varētu tikt pakļauts vajāšanas darbībām vai smagam kaitējumam.

Pieteicēja ģimene brīdinājusi pieteicēju neatgriezties Pakistānā, jo viņam vairs nav, kur atgriezties. Tāpat

informējusi, ka 2026. gada 15. janvārī teroristinogalinājuši pieteicēja tēvu. Arī pieteicēju var nogalināt Taleban

(acīmredzami domāts —Taliban) teroristi. Laikā pēc 2026. gada 15. janvāra sprieduma pasludināšanas drošības

situācija Pakistānā ir ievērojami mainījusies. [3] Tiesā saņemtajos rakstveida paskaidrojumos pārvalde pieteikumu

neatzīst. Motīvu daļa [4] Saskaņā ar Patvēruma likuma 35. panta pirmo daļu persona, attiecībā uz kuru pieņemts

galīgais lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, ir tiesīga iesniegt Valsts robežsardzei atkārtotu

iesniegumu. Personai ir pienākums atkārtotajā iesniegumā norādīt pierādījumus, kas liecina, ka ir ievērojami

mainījušies apstākļi, ar kuriem tika pamatots attiecīgais lēmums. Atbilstoši Patvēruma likuma 30. panta pirmās

daļas 4. punktam lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas pieņem, ja patvēruma meklētājs Latvijas

Republikā ir iesniedzis atkārtotu iesniegumu pēc tam, kad pieņemts galīgais lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa

vai alternatīvo statusu, un tajā nav minēti apstākļi, kas būtu ievērojami mainījušies par labu patvēruma meklētājam

un varētu būt par pamatu bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai. [5] Lietā nav strīda par to, ka attiecībā uz

pieteicēju ir ticis pieņemts galīgais lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu. Ievērojot iepriekš

minētajās tiesību normās noteikto, tiesas kompetence šajā lietā aprobežojas ar pārbaudi, vai pieteicējs savā

atkārtotajā iesniegumā ir norādījis iestādei uz apstākļiem, kas būtu ievērojami mainījušies un varētu būt par pamatu

patvēruma piešķiršanai. Savukārt tas, vai personai patvērums būtu piešķirams, ir ārpus šīs lietas tvēruma. [6] Tiesa

konstatē no 2026. gada 15. janvāra sprieduma, ka pieteicējs patvēruma lūgumu bija pamatojis ar bailēm, ka viņu

var nogalināt ietekmīgi noziedzīgi grupējumi, kuri vēlas pārņemt savā kontrolē viņa tēvam piederošos zemes

īpašumus. Iepriekš ir tikuši nogalināti trīs pieteicēja tēva brāļi. Policija nav palīdzējusi. Dzīvi ir palikuši pieteicēja

tēvs un trīs brālēni. Pieteicējam bija izteikti draudi, kuru dēļ viņš izlēmis pamest valsti, atstājot savu ģimeni —

sievu un mazgadīgo dēlu. Pieteicējs 2025. gada 2. jūlija personiskajā intervijā norādījis, ka bija sazinājies ar savu

brāli, kurš teicis, ka tēvs neuzturoties mājās, slēpjoties, ar brāli nekontaktējoties. Pieteikumā tiesai pieteicējs

norādījis, ka 2025. gada 15. oktobrī pieteicējam no Pakistānas piezvanījis draugs un izstāstījis, ka pieteicēja

sievastēva mājā ielauzušies noziedznieki, kuri meklējuši pieteicēju un gribējuši nolaupīt viņa dēlu, lai varētu

pieteicēju ar šantāžas palīdzību piespiest atgriezties Pakistānā un tad nogalināt. Pieteicēja sievai ar bērnu izdevies

aizbēgt, bet sievastēvs ticis smagi piekauts un nogādāts slimnīcā. No 2026. gada 15. janvāra sprieduma izriet, ka

tiesa ir vērtējusi pieteicēja norādītos apstākļus, kas bijuši patvēruma lūguma pamatā, un nav piešķīrusi tiem

ticamību. Tāpat alternatīvā statusa piešķiršanas kontekstā spriedumā vērtēta situācija 2no4 Pakistānā, atzīstot, ka tā

nav kvalificējama kā atbilstoša starptautiskam vai iekšējam bruņotam konfliktam ar plaši izplatītu vardarbību. [7]

Eiropas Savienības Tiesa ir skaidrojusi, ka par jauniem elementiem un faktiem ir jāuzskata tādi apstākļi, kas

radušies pēc procedūras, kuras priekšmets bija iepriekšējs starptautiskās aizsardzības pieteikums, galīgas

pabeigšanas, kā arī tādi elementi vai fakti, kuri pastāvēja jau pirms šīs procedūras pabeigšanas, bet kurus

pieteikuma iesniedzējsnetika norādījis (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2021. gada 9. septembra sprieduma lietā

„XY”, C-18/20, ECLI:EU:C:2021:710, 31.-44. punktu). Tiesa konstatē, ka pieteicēja norādītais apstāklis par to, ka

2026. gada 15. janvārī Pakistānā ir ticis nogalināts viņa tēvs, formāli atbilst jauna fakta pazīmēm. Taču ir jāņem

vērā, ka atkārtotā iesnieguma institūta mērķis nav pārskatīt spēkā stājušos tiesas nolēmumus, bet gan sniegt iespēju

personai atkārtoti pretendēt uz bēgļa vai alternatīvo statusu, ja tās rīcībā ir pierādījumi, kas liecina, ka ir ievērojami

mainījušies apstākļi kopš brīža, kad tika pieņemts galīgais lēmums par atteikumu piešķirt patvērumu. Tas izriet no

tiesībās atzītā res judicata principa, kas ir viena no tiesiskās noteiktības principa izpausmēm, kas savukārt ir

tiesiskas valsts būtiska sastāvdaļa. Minētais princips nozīmē to, ka nevienam nav tiesību lūgt pārskatīt galīgu un

spēkā stājušos spriedumu ar mērķi panākt atkārtotu lietas izspriešanu. Savu tiesību un likumisko interešu

aizstāvēšana nenozīmē tiesības uz bezgalīgu tiesas procesu, bet, gluži otrādi, uz procesu, kuram saprātīgā laikā

jānoslēdzas ar spēkā stājušos spriedumu (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 29. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2015-19-

01 12.2. punktu). Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka atkārtotajā patvēruma iesniegumā minētie apstākļi ir jāskata

kopsakarā ar patvēruma meklētāja pamatstāstā norādīto. Par apstākļu ievērojamu maiņu nevar tikt uzskatīts

notikums, kas noticis pēc patvēruma procedūras noslēguma, bet veido vienu veselu pamatstāsta kopainu. Pretējā

gadījumā, ja par jaunu elementu, kas liecina par ievērojamu apstākļu maiņu, uzskatītu ikvienu situāciju, kas tālāk

attīsta pamatstāsta dinamiku, tiesiskā procedūra varētu turpināties bezgalīgi, pēc atkārtota iesnieguma iesniegšanas

un jauna fakta uzrādīšanas arvien atgriežoties stadijā, kad patvēruma lūgums vēlreiz izvērtējams pēc būtības. [8]

Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja norādītais par viņa tēva nogalināšanu nav

atzīstams par ievērojamu apstākļu maiņu lietā. Minētais tikai papildina pieteicēja iepriekš sniegto faktu izklāstu,

kura ticamību tiesa 2026. gada 15. janvāra spriedumā bija vērtējusi kritiski. Tiesai šajā lietā nav nekāda pamata

pārskatīt vai pakļaut šaubām minētajā spriedumā secināto. Turklāt norādāms, ka pieteicējs nav iesniedzis nekādus

lietas jaunā fakta apstiprinošus pierādījumus vai vismaz iespējami detalizētāku informāciju par notikušā

apstākļiem, kas tam piešķirtu jelkādu ticamību. Norādāms arī, ka no pieteikumā norādītā saprotams, ka pieteicēja

tēva nāvē vainojami Taliban teroristi, kas nonāk pretrunā ar patvēruma lūguma pamatstāsta naratīvu, saskaņā ar

kuru apdraudējums pieteicēja ģimenei izrietēja nevis no teroristiskas organizācijas, bet noziedznieku grupējuma

(turklāt, kā redzams, rūpīgi lasot 2026. gada 15. janvāra spriedumu, pieteicējs bija norādījis pat divus dažādus

kriminālus veidojumus — Ouabza un Nawar). Līdz ar to tiesas vērtējumā arī pieteicēja no jauna uzrādīto apstākļu

ticamība pati par sevi ir ļoti apšaubāma. 3no4 [9] Pretēji pieteicēja viedoklim, viņa atkārtotais iesniegums neuzrāda

arī nekādus jaunus apstākļus attiecībā uz vispārējo drošības situāciju Pakistānā. Pieteicējs nav norādījis nevienu

notikumu, kas potenciāli varētu tikt ņemts vērā viņa individuālo apstākļu izvērtējumam alternatīvā statusa

piešķiršanas kritēriju kontekstā. No 2026. gada 15. janvāra sprieduma izriet, ka, lai gan tiek [periodiski] ziņots

(starptautiskāscilvēktiesību aizsardzības organizācijas Human Rights Watch un Amnesty International) par

starpgadījumiem, tajā skaitā teroristu uzbrukumiem, nav atzīstams, ka tiem būtu ilgstoši intensīvs, visaptverošs

raksturs, lai varētu runāt par pastāvīgu, visaptverošu valsts iekšēju, bruņotu konfliktu. Arī tiesa no aktuālās

izcelsmes valsts informācijas nekonstatē apstākļus, kas varētu būt par pamatu citādam secinājumam. Tajā pašā laikā

atzīmējams, ka ir vērojama Pakistānas un Afganistānas attiecību saasināšanās, kas novedusi pie bruņotām

sadursmēm uz abu valstu robežas, kā rezultātā gājuši bojā vairāki simtimilitārpersonu no abām pusēm (sk.

https:/fedition.cnn.com/2026/02/2 7/asia/afghanistan- pakistan-strikes-what-we-know-intl-hnk, aplūkots šā

sprieduma sastādīšanas dienā). Tomēr norādāms, ka minētā konflikta eskalācijas intensitāte pagaidām nav

sasniegusi tādu līmeni, lai būtu pamats par to runāt kā par notiekošu starptautisku bruņotu konfliktu ar

visaptverošiem draudiem civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai. Turklāt ņemams vērā, ka saskaņā ar 2026. gada

15.janvāra spriedumā konstatēto pieteicēja pastāvīgā dzīvesvieta izcelsmes valstī pēdējo piecu gadu laikā pirms

izceļošanas no tās ir bijusi Punjab provincē, Rawalpindi pilsētā. Minētā province nerobežojas ar Afganistānu, līdz

ar to nav pamata uzskatīt, ka konflikta saasināšanās robežas zonā varētu skart pieteicēju viņa atgriešanās gadījumā

viņa iepriekšējā dzīvesvietā. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251. panta sesto daļu

un Patvēruma likuma 49. panta sesto daļu, tiesa nospriedanoraidīt /Persona A/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu

Pilsonības un migrācijaslietu pārvaldei pieņemt izskatīšanai /Persona A/ atkārtoto iesniegumu par bēgļa vai

alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams./e-paraksts/ /e-paraksts/

4no4