Court dismisses appeal on pharmacy licensing, ruling rounding up 1.7 pharmacies to 2 is mathematically correct.

Lietas Nr.A420187715

Lietas arhīva Nr. AA43-0639-17/23

ECLI:LV:ADAT:2017:1205.A420187715.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2017. gada 5. decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente K. Kalvāne,

tiesneses I. Amona un V. Zommere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „/Nosaukums C/” (iepriekšējais

nosaukums – SIA „/Nosaukums/”) pieteikumu par Veselības ministrijas 2015. gada 26. februāra lēmuma Nr. 01-23.3/785

atcelšanu, sakarā ar SIA „/Nosaukums C/” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016. gada 28. jūnija

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[ 1] Ar Zāļu valsts aģentūras (turpmāk – aģentūra) 2014. gada 5. novembra lēmumu Nr. 13-8/364 (turpmāk –

sākotnējais lēmums) trešajai personai SIA „ASJ” izsniegta speciālā atļauja (licence) Nr. APN-903/1 Euroaptiekas – 58

darbībai uz nenoteiktu laiku /adrese/.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja SIA „/Nosaukums C/” to apstrīdēja.

[2] Subjektīvo publisko tiesību neesības dēļ Veselības ministrija (turpmāk – ministrija) ar 2015. gada 26. februāra

lēmumu Nr. 01-23.3/785 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atteikusi izskatīt pēc būtības pieteicējas apstrīdēšanas

iesniegumu par sākotnējā lēmuma atcelšanu. Lēmumā norādīts, ka /Nosaukums D/ uz 2014. gada 17. septembri bija 4400

iedzīvotāju, bet apdzīvotajā vietā /Nosaukums A/ – 4264 iedzīvotāji, apdzīvotajai vietai /Nosaukums A/ ir piešķirts ciemata

statuss. Aptieku skaita aprēķins ir piesaistīts iedzīvotāju skaitam konkrētajā apdzīvotajā vietā. Aptieku skaits ir noteikts

pieaugoši proporcionāli iedzīvotāju skaitam – jo vairāk iedzīvotāju, jo vairāk aptieku apdzīvotajā vietā drīkst atvērt, bet ne

otrādi. Tā kā /Nosaukums A/ ir par 264 iedzīvotājiem vairāk kā noteiktais minimālais iedzīvotāju skaits divu aptieku

atvēršanai, /Nosaukums A/ ir atļauts atvērt divas aptiekas.

[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt šādu

apsvērumu dēļ.

[3.1] Pieteicējai izsniegta licence vispārējā tipa aptiekas darbībai /adrese B/. Ar sākotnējā lēmuma

pieņemšanu /Nosaukums A/ ir atļauta otras aptiekas atvēršana, kas nav pieļaujams.

Aptieku atrašanās vietas ierobežojumu mērķis ir gan nodrošināt iedzīvotāju drošu un kvalitatīvu apgādi ar zālēm, gan

arī aptieku spēju rentabli darboties regulēta uzcenojuma apstākļos. Līdz ar to pieteicējai ir subjektīvās tiesības aizstāvēt

savas intereses aizsardzībā pret konkurenci.

[3.2] /Nosaukums D/ ir 4264 iedzīvotāji. Minimālais iedzīvotāju skaits uz vienu aptieku apdzīvotās vietās, kur

iedzīvotāju skaits ir no 4001 līdz 7000, ir 2500.

Tātad maksimālais pieļaujamais aptieku skaits /Nosaukums D/ ir 1,7 aptiekas. Tā kā aptieku skaitu var noteikt vienīgi

veselos skaitļos, /Nosaukums D/ var tikt atvērta un darboties tikai viena aptieka. Uz to norāda termins „minimālais

iedzīvotāju skaits uz vienu aptieku”. Otras aptiekas atvēršana apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu no 4001 līdz 7000 būtu

pieļaujama vienīgi gadījumā, ja apdzīvotajā vietā būtu vismaz 5000 iedzīvotāju.

Aģentūrai nebija tiesiska pamata veikt aptieku skaita noapaļošanu uz augšu līdz divām aptiekām, nepastāvot attiecīgam

normatīvam pilnvarojumam. Nav noteikts viens, visiem gadījumiem piemērojams noapaļošanas veids. Tā kā šajā gadījumā

noapaļošanas veids normatīvi nav paredzēts, nav pamata vienam veidam noteikt prioritāti pār citu.

Nosacījumu, ka apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju skaits ir 4000 vai mazāks, drīkst atvērt divas aptiekas, ministrija

kļūdaini attiecina uz izskatāmo gadījumu, jo aptieku skaits apdzīvotajās vietās ar iedzīvotāju skaitu no 4001 līdz 7000 ir

nosakāms pēc formulas.

[3.3] Trešās personas rīcībā nav piemērotu telpu aptiekas atvēršanai un darbībai, jo objektam /adrese/ nav saskaņota

tehniskā dokumentācija aptiekas telpu izbūvei. Šis ir patstāvīgs iemesls pārsūdzētā lēmuma atcelšanai.

[4] Ministrija paskaidrojumos par pieteikumu norādījusi, ka pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā

norādītajiem argumentiem.

[5] Trešā persona rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, norādot šādus argumentus.

[5.1] Pieteicējas interese aizsargāties pret nevēlamu konkurenci nav aizsargājama administratīvā procesa ietvaros.

[5.2] /Nosaukums A/ maksimāli ir pieļaujamas divas aptiekas. Pieteicējas iebildumi ir balstīti uz kļūdainu tiesību normu

interpretāciju. Pieteicēja veikusi aptieku skaita noapaļošanu, iegūto daļskaitli noapaļojot uz leju, lai gan arī šāda metode

normatīvi nav paredzēta. Pieteicējas gramatiskā tiesību normu interpretācija noved pie acīmredzami nesaprātīga rezultāta,

kas ir pretrunā normatīvā akta mērķim veicināt pieejamu un kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi visiem Latvijas Republikas

iedzīvotājiem. Atbilstoši pieteicējas interpretācijai apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 4000 var darboties divas

aptiekas; apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu no 4001 līdz 4999 – viena aptieka; vietās, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz

5000, – divas aptiekas. Šāds rezultāts ir neloģisks. Arī citās apdzīvotās vietās (piemēram, Kandavā, Grobiņā, Rojā), kur

iedzīvotāju skaits ir no 4001 līdz 4999, darbojas divas aptiekas.

[5.3] Līdz licences izsniegšanai trešajai personai nebija noteikti jāsaņem un jāiesniedz aģentūrā būvatļauja aptiekas telpu

izbūvei. Sākotnējā lēmuma izdošanai bija nepieciešams trešās personas apliecinājums, ka tās aptiekā ir piemērotas un

atbilstošas telpas, tehniskais aprīkojums, iekārtas, tai skaitā, kontroles iekārtas, ko trešā persona bija iesniegusi.

2014. gada 10. decembrī aģentūra apturēja trešajai personai izsniegtās licences darbību. Kamēr licences darbība ir

apturēta, arī trešās personas aptiekas darbība ir apturēta un trešajai personai nav jānodrošina aptiekas telpu atbilstība visām

normatīvo aktu prasībām, kas attiecas uz darbojošos aptieku.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2016. gada 28. jūnija spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums motivēts šādi.

[6.1] Pirmās instances tiesa konstatēja, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākā

tiesa) šajā lietā atzinis pieteicējas subjektīvās tiesības prasīt veikt kontroli pār to, vai ierobežojums, ko šajā gadījumā kā

sistēmas elements var radīt iestādes lēmums par atļaujas izsniegšanu citai personai, atbilst normās noteiktajam un nepārkāpj

nepieciešamo.

Tādējādi atbildētāja un trešās personas argumenti par to, ka pieteicējai nepiemīt publiskās subjektīvās tiesības iebilst

pret trešajai personai izsniegto licenci, ir noraidāmi.

[6.2] Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji, ko ņem vērā, piešķirot licenci aptiekas atvēršanai (darbībai), noteikti

Ministru kabineta 2011. gada 2. augusta noteikumos Nr. 610 „Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji” (turpmāk –

noteikumi Nr.610). Maksimālo pieļaujamo vispārēja tipa aptieku skaitu aprēķina, izmantojot noteikumu Nr. 610 2. punktā

norādīto formulu.

Lietā nav strīda, ka, atbilstoši likumdevēja izstrādātajai formulai, aprēķinot maksimāli pieļaujamo aptieku skaitu

/Nosaukums A/, iznāk 1,7056 aptiekas. Lietā izšķirams strīds par to, kā iegūtais decimāldaļskaitlis pareizi noapaļojams.

[6.2.1] Administratīvā procesa likuma 8. pants paredz, ka iestāde un tiesa, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību

normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi), lai sasniegtu taisnīgāko un

lietderīgāko rezultātu.

Tiesa piekrita pušu viedoklim, ka, piemērojot gramatisko interpretācijas metodi, nav iespējama noteikumu Nr. 610

2. punkta īstenošana, jo pieļaujamo aptieku skaits jāizsaka veselos skaitļos. Tādēļ normas piemērotājam ir jāizšķiras, vai

aprēķinu rezultātā radušos decimāldaļskaitli noapaļot uz augšu, kā uzskata atbildētājs un trešā persona, vai uz leju, kā norāda

pieteicēja. Tiesa arī piekrita pieteicējai, ka vienkārša matemātiska noapaļošana uz augšu izskatāmajā gadījumā nebūtu

pieļaujama. Tāpēc tiesību normas piemērošanas procesā iegūtais skaitlis ir jāaplūko saturiski atbilstoši taisnīgākajam un

lietderīgākajam rezultātam, kas ar to jāsasniedz.

[6.2.2] Tiesa secināja, ka lietā nav strīda, ka aptieku izvietojuma kritēriji noteikti ar mērķi veicināt racionālu aptieku

izvietojumu un nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi iedzīvotājiem. Tas izriet no Ministru kabineta 2013.

gada 28. maija noteikumu Nr. 289 „Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 2. augusta noteikumos Nr. 610 “Aptieku un

aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji”” anotācijas.

Arī Augstākā tiesa šajā lietā atzinusi, ka noteiktie ierobežojumi (tostarp aptieku izvietojuma un skaita kritēriji un zāļu

cenu noteikšanas regulējums) veido vienotu sistēmu, lai noteiktā aptieku darbības rezultātā sasniegtu nepieciešamo mērķi –

nodrošināt pienācīgu farmaceitisko aprūpi iedzīvotājiem. Tātad sabiedrības interese saņemt aptieku sniegtos pakalpojumus

ir prioritāra, nosakot aptieku izvietojuma kritērijus.

Tiesa uzskatīja, ka lietā esošais strīds par /Nosaukums A/ pieļaujamo maksimālo aptieku skaitu risināms tieši no šāda

rakursa. Proti, taisnīgākais un lietderīgākais rezultāts ir izvērtējams no sabiedrības, nevis atsevišķu komersantu interešu

skatupunkta.

Lai arī aptiekas darbojas ierobežotu tirdzniecības uzcenojumu apstākļos, tomēr nav noliedzams fakts, ka dažādām

aptiekām preču un pakalpojumu cenas ir atšķirīgas. Tāpat par vispārzināmu faktu atzīstams tas, ka konkurences apstākļos

uzņēmumi cīnās par pircēju, piedāvājot pievilcīgākas cenas un kvalitatīvākus pakalpojumus. Tirgū, pastāvot konkurencei,

iedzīvotāji ir ieguvēji kaut vai tādēļ vien, ka tiem ir iespēja izvēlēties. Līdz ar to tiesai neradās šaubas, ka /Nosaukums A/

iedzīvotāju interesēs ir divu aptieku pieejamība apdzīvotajā vietā. Turklāt, tā kā likumdevējs par noteikumu izstrādes mērķi

definējis tieši iedzīvotāju intereses, tad ir pamats uzskatīt, ka arī likumdevēja mērķis ir bijis noteikt divu aptieku pastāvēšanu

apdzīvotajās vietās, kurās iedzīvotāju skaits ir identisks tam, kāds ir /Nosaukums A/. Izstrādājot formulu maksimāli

pieļaujamo aptieku skaita aprēķinam, likumdevējs noteikti ir pieļāvis, ka rezultāts daudzos gadījumos neveidos veselu skaitli,

līdz ar to būs nepieciešams veikt tā noapaļošanu.

Veicot aprēķinus pēc likumdevēja izstrādātās formulas ar iedzīvotāju skaitu no 4001 līdz 4999, vienmēr veidojas

decimāldaļskaitlis robežās no 1,6004 līdz 1,9996.

[6.2.3] Tā kā izskatāmajā gadījumā tiesa bija konstatējusi, ka strīds ir starp vienas vai divu aptieku pieļaujamību, tad

tiesai neradās šaubas, ka likuma garam atbilstoši ir veikt noapaļošanu uz augšu. Uz to, tiesas ieskatā, norāda noteikumu

Nr. 610 3. punkts, skaidrojot, ka minimālais iedzīvotāju skaits uz vienu aptieku un korekcijas koeficients atkarībā no

iedzīvotāju skaita apdzīvotajā vietā noteikts šo noteikumu pielikumā. Vienlaikus nosakot, ja iedzīvotāju skaits ir 4000 vai

mazāk, attiecīgajā apdzīvotajā vietā drīkst atvērt divas aptiekas.

Viens no juridiskajā metodē izmantojamiem slēdziena par apjomu veidiem – slēdziens no mazākā uz lielāko – paredz: ja

noteiktas tiesiskās sekas likumā paredzētas mazāk nozīmīgam dzīves gadījumam, tām vēl jo vairāk (a fortiori) jāiestājas arī

attiecībā uz tiesiskā novērtējuma ziņā nozīmīgāku dzīves gadījumu.

Tiesas vērtējumā, ja likumdevējs ir paredzējis, ka apdzīvotā vietā ar iedzīvotāju skaitu līdz 4000 drīkst pastāvēt divas

aptiekas, tad nebūtu saprātīgi tiesību normas jēgu interpretēt tā, ka vietā, kur iedzīvotāju skaits ir no 4001 līdz 4999, drīkst

atvērt tikai vienu aptieku. Šāds secinājums nebūtu racionāls nedz no ekonomiskā, nedz no tiesiskā aspekta, tādējādi

nesasniedzot taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu.

Ievērojot minēto, tiesa atzina, ka aģentūra un ministrija pareizi interpretējušas noteikumu Nr. 610 2. punktu, pieļaujot

divu aptieku pastāvēšanu apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju skaits ir no 4001 līdz 4999.

[6.3] Tiesa noraidīja kā nepamatotu pieteicējas argumentu, ka aģentūrai nebija tiesiska pamata izsniegt trešajai personai

licenci aptiekas darbībai, jo telpas /adrese/ nebija piemērotas aptiekas atvēršanai un darbībai.

Kārtību, kādā izsniedz speciālās atļaujas farmaceitiskajai darbībai, noteic Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra

noteikumi Nr. 800 „Farmaceitiskās darbības licencēšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 800). Noteikumu Nr. 800

3. punkts paredz aģentūrai pieņemt lēmumu par licences izsniegšanu pēc tam, kad saskaņā ar šo noteikumu 35. punktu

izvērtēts, ka aptiekas telpas, aprīkojums, iekārtas, personāls un dokumentācija atbilst šajos noteikumos, normatīvajos aktos

par aptieku darbību, zāļu izplatīšanu un citos farmācijas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Saskaņā ar noteikumu Nr. 800 35. punktu aģentūrai jāpārliecinās, ka aptiekas telpas, aprīkojums, iekārtas, personāls un

dokumentācija atbilst normatīvajos aktos par aptieku darbību un zāļu izplatīšanu un citos farmācijas jomu regulējošajos

normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Prasības aptiekas telpām un aprīkojumam ietvertas Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumu Nr. 288

„Aptieku darbības noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 288) II nodaļā. Taču atbilstoši noteikumu Nr. 288 48. punktam

noteikumu izpildi kontrolē Veselības inspekcija. Tātad aģentūras kompetencē neietilpst reālas kontroles veikšana par to, vai

trešās personas norādītās telpas atbilst noteikumos Nr. 288 izvirzītajām prasībām. Atbilstoši noteikumu Nr. 800

15. punktam aģentūras kompetencē ir pārbaudīt vienīgi to, vai pats iesniedzējs ir apliecinājis, ka telpas, aprīkojums,

personāls un dokumentācija atbilst normatīvajiem aktiem. Arī noteikumu Nr. 800 30. punkts norāda, ka pašas trešās

personas atbildība ir nodrošināt, lai tiktu ievērotas prasības, kas izvirzītas telpām un aprīkojumam.

Pastāvot šādam normatīvajam regulējumam, tiesa secināja, ka aģentūrai, izdodot sākotnējo lēmumu, nebija pienākums

apsekot objektu, kurā trešā persona plānoja veikt aptiekas darbību, lai pārliecinātos par aptiekas telpu izbūves likumību.

Tā kā atbilstoši noteikumiem Nr. 800 sākotnējā lēmuma pieņemšanai aģentūrai jāizvērtē vienīgi paša iesniedzēja

iesniegtie dokumenti un apliecinājumi, tad nav pamata prasīt, lai aģentūra pirms lēmuma pieņemšanas iegūst informāciju no

visām ar aptiekas darbību saistītajām kontrolējošajām institūcijām par to, vai ir ievērotas normatīvajos aktos noteiktās

prasības.

Arī /Nosaukums B/ 2015. gada 4. februāra izziņa (lietas 24. lapa) par to, ka objektam /adrese/ nav skaņota tehniskā

dokumentācija aptiekas telpu izbūvei, nevarēja būt tiesisks pamats sākotnējā lēmuma atcelšanai.

Pirmkārt, par šāda iespējama pārkāpuma esību atbildība jāuzņemas trešajai personai pašai. Otrkārt, kontroli par šādu

iespējamu pārkāpumu neveic aģentūra, bet gan Veselības inspekcija, un tikai uz pēdējās izdota lēmuma pamata aģentūrai

būtu tiesības pārvērtēt sākotnējā lēmuma tiesiskumu. Treškārt, uz būvvaldes izziņas izdošanas brīdi trešās personas

aptiekas licences darbība bija apturēta pēc pašas trešās personas iniciatīvas (lietas 40. lapa), līdz ar to šāda iespējama

pārkāpuma konstatēšana neietekmētu pastāvošo situāciju.

Pie šādiem apstākļiem tiesa secināja, ka normatīvais regulējums attiecībā uz licences saņemšanu aptiekas darbībai

balstīts uz paša iesniedzēja atbildību, aģentūras kompetence ir pārbaudīt vienīgi formālo kritēriju izpildījumu.

[6.4] Tiesa pieteicējas argumentus par aģentūras pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem atzina par acīmredzami

nepamatotiem, jo ikvienam, raugoties no malas, ir skaidrs, ka iestāde pieļāvusi pārrakstīšanās kļūdas, kuras nevar ietekmēt

administratīvo procesu pēc būtības.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2016. gada 28. jūnija spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot to

atcelt. Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti un apsvērumi.

[7.1] Pirmās instances tiesa nepareizi interpretējusi un piemērojusi tiesību normas par pieļaujamo aptieku skaitu

/Nosaukums A/.

Noteikumi Nr. 610 nosaka minimālo teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju skaitu aptiekas atvēršanai. Lai precīzi aprēķinātu

pieļaujamo aptieku skaitu noteiktā apvidū, noteikumos dota formula. Noteikumu Nr. 610 2. punktā norādītās formulas

izmantošanas rezultātā iegūtā skaitļa noapaļošana uz augšu, būtu pretēja ne vien gramatiskajai iztulkošanas metodei, kā to

atzinusi arī pirmās instances tiesa, bet arī šīs normas mērķim.

Formula redakcijā, kādā tā ir pašreiz, bija iekļauta gan Ministru kabineta noteikumos Nr. 102 „Aptieku un aptieku filiāļu

izvietojuma kritēriji”, kas bija spēkā pirms noteikumiem Nr. 610, gan iekļauta noteikumos Nr. 610 un nav grozīta. Ja

likumdevējs būtu uzskatījis, ka rezultātu būtu jānoapaļo, tad būtu normatīvi nostiprinājis veidu, kādā noapaļošana veicama.

Nav saprotams tiesas arguments, ka izmantojot formulu uz konkrēto kopu 4001 – 4999 vienmēr veidosies daļskaitlis un

visi šie rezultāti būtu noapaļojami uz augšu, pieļaujot divu aptieku esību. No noteikumu Nr. 610 pielikumā ietvertās tabulas

var secināt, ka vietās, kur likumdevējs vēlējies aptieku daudzuma palielināšanu, korekcijas koeficients ietverts daļskaitļa

veidā.

[7.2] Pat ja pieņemtu, ka ir pieļaujama noteikumos Nr. 610 ietvertās formulas izmantošanas rezultātā iegūtā skaitļa

noapaļošana, tad tā būtu veicama uz leju. To apstiprina noteikumos Nr. 610 lietotais termins „maksimālais aptieku skaits”.

Tas nozīmē, ka ir noteikti aptieku skaita „griesti”. Minētajam piekrita arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību

politikas jautājumos, norādot, ka gadījumā, ja apdzīvotā vietā ir no 4001 – 4999 cilvēku, drīkst atvērt tikai vienu aptieku.

Tiesai piekrītot ministrijas nepareizajam viedoklim, faktiski ir izveidojusies situācija, ka iedzīvotāju skaits uz pieteicējas

aptieku ir samazinājies gandrīz divas reizes.

[7.3] Tiesa nepamatoti ignorējusi tiesiskā regulējuma ekonomisko pamatojumu. Lai aptieka varētu efektīvi darboties, tai

jābūt nodrošinātai ar konkrētu apmeklētāju skaitu. Pie mazāka iedzīvotāju (apmeklētāju) skaita aptiekas nebūs rentablas, kas

savukārt var novest pie pasliktinātas iedzīvotāju veselības aprūpes. Tas atzīts arī noteikumu Nr. 610 2013. gada 28. maija

grozījumu anotācijā. Ievērojot minēto, kā arī Augstākās tiesas 2016. gada 4. marta lēmumu, tiesas apgalvojums, ka lielāka

konkurence aptieku starpā nāks par labu patērētājam, ir nepareizs.

Tiesa nav izvērtējusi apstākli, ka aptiekas darbojas ierobežotu tirdzniecības uzcenojumu apstākļos un to, ka lielākajai

daļai medikamentu cenas tiek noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem, tādēļ iespēja nopelnīt ir ierobežota. Šajā sakarā

norādāms uz Administratīvās apgabaltiesas 2011. gada 6. janvāra lēmumu lietā Nr. AA43-3734-10/10 un Administratīvās

rajona tiesas 2015. gada 10. aprīļa spriedumu lietā Nr. A420328614. Arī analizējot citu valstu piemērus un biedrības

„Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība” 2014. gada 29. oktobra ziņojumu secināms, ka minimālajam iedzīvotāju skaitam uz

vienu aptieku jābūt lielākam. Līdz ar to tiesai nebija tiesību paplašināti tulkot noteikumu Nr. 610 2. punktu.

[7.4] Tiesa nepareizi piemērojusi juridiskās metodes tiesību normu iztulkošanā. Pirmkārt, tiesa nepamatoti piemērojusi

juridiskā slēdziena veidu „no mazākā uz lielāko” un nepareizi secinājusi, ka uz noteikumu Nr. 610 2. punktā noteiktajiem

gadījumiem ir attiecināms noteikumu Nr. 610 3. punktā noteiktais izņēmums. Otrkārt, tiesa piemērojusi tikai divas no

Administratīvā procesa likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktajām tiesību normu iztulkošanas metodēm, nepaskaidrojot,

kādēļ kādai no tām dodama priekšroka. Ja tiesību normu iztulkošanā tiktu izmantota sistēmiskā un vēsturiskā metode, tiktu

konstatēts, ka /Nosaukums D/ pieļaujama tikai vienas aptiekas darbība.

[7.5] Iestāde un tiesa ir pārkāpušas tiesiskās paļāvības principu. Ar iestādes prettiesisko rīcību pieteicējai tiek nodarīti

zaudējumi.

[7.6] Nepareizi izvērtēta aģentūras atbildība. Lietā pieaicinātā trešā persona atkārtoti un apzināti sniegusi ziņas, lai

saņemtu licenci un to pārreģistrētu, par ko lietā ir pārliecinoši pierādījumi. Tiesas secinājums, ka aģentūra nav pieļāvusi

procesuālu pārkāpumu un prettiesiski iegūtā atļauja ir spēkā, ir nepareizs un pārkāpj labas pārvaldības principu un principu,

kas nosaka, ka prettiesiska rīcība nevar radīt nelabvēlīgas sekas.

Tiesas spriedumā norādītais, ka aģentūrai ir pienākums pārbaudīt tikai formālo kritēriju izpildījumu un tai, uzzinot par

pārkāpumiem, nav pienākuma rīkoties, padara par bezjēdzīgām aģentūras darbības atbilstības novērtēšanā.

Savukārt secinājums, ka noteikumu izpildi kontrolē Veselības inspekcija, ir pretrunā ar noteikumu Nr. 800 78.2. un

79.4. punktā noteikto, ka aģentūra un Veselības inspekcija atbilstības novērtēšanā sadarbojas. Turklāt aģentūras

Farmaceitiskās darbības licencēšanas komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Veselības inspekcijas pārstāvis. Līdz ar to,

uzzinot par pārkāpumu, abām iestādēm bija pienākums atbilstoši rīkoties. Šādos apstākļos nav pieļaujams, ka trešā persona

ar acīmredzami negodprātīgu rīcību iegūst un saglabā sev labvēlīgas tiesiskās sekas.

[8] Paskaidrojumos par apelācijas sūdzību trešā persona norādījusi, ka uzskata to par nepamatotu un noraidāmu.

Papildus paskaidrots, ka spriedumā pamatoti konstatēts, ka noteikumu Nr. 610 2. un 3. punkta gramatiskā

interpretācija nesniedz skaidru atbildi uz to, kā tiesību piemērotājam ir jārīkojas gadījumā, ja noteikumu Nr. 610 2. punktā

paredzētās formulas piemērošanas rezultātā tiek iegūts decimāldaļskaitlis, tādēļ izmantojamas citas tiesību normu

interpretācijas metodes. Trešā persona nepiekrīt, ka tiesa spriedumā izmantojusi tikai divas no tām. Ministrijas, trešās

personas un pirmās instances tiesas secinājums, ka noteikumu Nr. 610 2. un 3. punkts interpretējams tādējādi, ka

apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu no 4001 līdz 4999 iedzīvotājiem var tikt atvērtas divas aptiekas, atbilst tiesību normu

sistēmiskajai interpretācijai un tas apstiprinās, arī interpretējot tiesību normas ar vēsturiskās un teleoloģiskās interpretācijas

metodes palīdzību.

Savukārt biedrības „Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība” 2014. gada 29. oktobra ziņojums tika sagatavots par

ministrijas sākotnēji piedāvāto grozījumu projektu noteikumos Nr. 610, taču tas Ministru kabinetā netika apstiprināts.

Tieslietu ministrijas skaidrojumam, uz ko atsaucas pieteicēja, izskatāmajā lietā nav tiesiskas nozīmes, jo, kā secinājusi

Augstākā tiesa, ne kasācijas instancei, ne zemāku instanču tiesām nav saistošs valsts pārvaldes iestāžu, tostarp, ministrijas

viedoklis par tiesību normu interpretāciju (sk. Augstākās tiesas 2015. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. SKA-420/2015

7. punktu). Turklāt, kā norādījusi Tieslietu ministrija, farmācijas joma ietilpst Veselības ministrijas, nevis Tieslietu ministrijas

kompetencē.

Noteikumi Nr. 610 neradīja pieteicējai tiesisko paļāvību, ka /Nosaukums A/ vienmēr darbosies tikai viena aptieka, līdz

ar to lietā nav arī nepieciešams vērtēt, vai pieteicējas tiesiskā paļāvība bija aizsardzības vērta.

Pieteicējas iebildumi par to, ka trešā persona esot sniegusi nepatiesas ziņas, lai panāktu licences izsniegšanu un

pārreģistrēšanu, tāpēc aģentūrai esot bijis pienākums atteikt izsniegt licenci, to pārreģistrēt, kā arī anulēt, ir acīmredzami

nepamatoti un daļā nav attiecināmi uz izskatāmo lietu. Pirmkārt, pretēji pieteicējas norādītajam, lietā neatrodas pierādījumi

par to, ka trešā persona licences saņemšanai būtu sniegusi nepatiesas ziņas. Otrkārt, pieteicēja nav apstrīdējusi trešās

personas licences pārreģistrēšanu. Treškārt, atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai pieteicējai nav subjektīvo tiesību prasīt

licences anulēšanu citai aptiekai. Ceturtkārt, izdarot secinājumu, ka trešā persona, lūdzot apturēt aptiekas darbībai izsniegto

licenci un to pārreģistrēt sakarā ar farmaceitiskās darbības vietas maiņu, esot rīkojusies negodprātīgi, pieteicēja nav

pienācīgi ņēmusi vērā tiesisko regulējumu aptieku licencēšanas jomā. Tas, ka trešā persona ir izmantojusi normatīvajos

aktos tieši paredzētās tiesības apturēt licences darbību un pārreģistrēt licenci, nav uzskatāms par negodprātīgu rīcību.

[9] Paskaidrojumos par apelācijas sūdzību ministrija norādījusi, ka uzskata to par nepamatotu un noraidāmu, papildus

paskaidrojot, ka gadījumā, ja apdzīvotā vietā ir precīzi 4000 vai mazāk iedzīvotāju, tajā var darboties divas

aptiekas. /Nosaukums D/ uz 2014. gada 17. septembri bija 4400 iedzīvotāju, bet apdzīvotajā vietā /Nosaukums A/ – 4264

iedzīvotāji, apdzīvotajai vietai /Nosaukums A/ ir piešķirts ciemata statuss.

Piemērojot noteikumu Nr. 610 2. punktu, /Nosaukums A/ var atvērt 1,7792 aptiekas. Pats par sevi saprotams, ka

aptieku skaits apdzīvotā vietā nevar būt izteikts decimāldaļskaitļos. Atbilstoši tiesību doktrīnai decimāldaļskaitli noapaļo uz

lielāko veselo skaitli.

Noteikumi Nr. 610 izdoti, pamatojoties uz Farmācijas likuma 5. panta 16. punktu, tādējādi vērsti uz Farmācijas likuma

2. pantā definētā mērķa sasniegšanu. Ar atbilstošu aptieku skaitu apdzīvotā vietā iedzīvotājiem tiek nodrošināta pienācīga

farmaceitiskā aprūpe.

Farmaceitiskā pakalpojuma sniegšana vispārējā tipa aptiekām ir piesaistīta konkrētām vietām (fiziskajai adresei), līdz ar

to speciālās atļaujas (licences) izsniegšana sakarā ar farmaceitiskās darbības vietas maiņu ir saistīta ar pilnīgu konkrētās

aptiekas atbilstības farmācijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām izvērtējumu, atšķirībā, piemēram, no licencēšanas

sakarā ar aptiekas vadītāja maiņu vai speciālā darbības nosacījuma uzsākšanu.

[10] Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304. panta pirmo daļu administratīvo lietu

izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[11] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota

un pieteikums ir noraidāms.

[12] Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot Administratīvās rajona tiesas 2016. gada 28. jūnija sprieduma motivāciju,

secina, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir daļēji pareizs. Tā kā pirmās instances tiesas sprieduma

argumentācija daļēji ir pareiza un pilnībā pietiekama, apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307. panta

ceturto daļu pievienojas Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivācijai attiecīgajā daļā (skat. šā sprieduma 6.1., 6.3. un

6.4. punktu), to neatkārtojot.

Apgabaltiesa, vērtējot lietas apstākļus norāda turpmāk minēto.

[13] Lietā cita starpā ir strīds par maksimāli pieļaujamo aptieku skaitu /Nosaukums A/. Proti, trešā persona saņēma

licenci vispārējā tipa aptiekas atvēršanai /Nosaukums A/, bet pieteicēja uzskata, ka /Nosaukums A/ var darboties tikai viena

aptieka, nevis divas.

[14] Noteikumu Nr. 160 2. punkts noteic maksimāli pieļaujamo aptieku skaitu apdzīvotā vietā, kas ir nosakāms ar

formulas palīdzību. Vienlaikus 3. punkts noteic, ka apdzīvotā vietā drīkst atvērt divas aptiekas, ja iedzīvotāju skaits ir 4000

vai mazāks.

Lai noteiktu maksimāli pieļaujamo aptieku skaitu apdzīvotā vietā atbilstoši 2. punktā noteiktajai formulai, ir jāņem vērā

iedzīvotāju skaits apdzīvotā vietā, minimālais iedzīvotāju skaits uz vienu aptieku un korekcijas koeficients.

Noteikumu Nr. 160 pielikumā ir ietverta tabula, kurā ir norādīti aprēķinu veikšanai nepieciešamie rādītāji. Proti, tabulā

atbilstoši iedzīvotāju skaitam apdzīvotā vietā ir norādīti skaitliski lielumi – minimālais iedzīvotāju skaits uz vienu aptieku un

korekcijas koeficients.

Ja apdzīvotā vietā ir līdz 4000 iedzīvotājiem, minimālais iedzīvotāju skaits uz vienu aptieku un korekcijas koeficients

nav norādīts. Tas ir pašsaprotami, jo šajā gadījumā apdzīvotā vietā ir atļauts atvērt divas aptiekas. Ja apdzīvotā vietā ir no

4001 līdz 7000 iedzīvotājiem, minimālais iedzīvotāju skaits uz vienu aptieku ir norādīts 2500, bet korekcijas koeficients nav

norādīts. Savukārt, ja apdzīvotā vietā ir no 7001 līdz 10 000 iedzīvotājiem, minimālais iedzīvotāju skaits uz vienu aptieku ir

norādīts 3000 un korekcijas koeficients ir 0,5. Arī turpmākie pielikumā ietvertās tabulas punkti atkarībā no iedzīvotāju

skaita apdzīvotā vietā paredz noteiktu minimālo iedzīvotāju skaitu uz vienu aptieku un korekcijas koeficientu.

Tātad korekcijas koeficients ir piemērojams tikai tādos gadījumos, kad iedzīvotāju skaits apdzīvotā vietā ir 7001 un

lielāks. Ievērojot to, ka gadījumos, kad iedzīvotāju skaits apdzīvotā vietā ir no 4001 līdz 7000, korekcijas koeficients nav

piemērojams, apgabaltiesa secina, ka tiesību normas izdevējs to ir darījis ar nolūku. Proti, ja noteikumu Nr. 160 2. punktā

ietvertajā formulā ievieto iedzīvotāju skaitu apdzīvotā vietā 4001, tad rezultātā iegūst daļskaitli 1,6004. Ņemot vērā to, ka

apdzīvotā vietā, kurā iedzīvotāju skaits ir 4000 un mazāks, ir pieļaujams atvērt divas aptiekas, ir skaidrs tiesību normas

izdevēja mērķis maksimāli pieļaujamā aptieku skaita noteikšanā izmantot matemātisko skaitļa noapaļošanas principu. Tieši

tāpēc tiesību normā tās izdevējs nav noteicis kā ir jārīkojas, ja aprēķinu rezultātā iegūst daļskaitli, jo, pirmkārt, pats par sevi

ir saprotams, ka iegūtais rezultāts praktiski nekad nebūs izteikts veselos skaitļos, otrkārt, iegūtā rezultāta noapaļošana līdz

veselam skaitlim ir skaidri secināma no noteikumu Nr. 160 pielikumā ietvertās tabulas kopsakarā ar 2. punktā norādīto

formulu un ir pašsaprotama.

Apgabaltiesa atgādina, ka matemātiskais skaitļa noapaļošanas princips noteic, ja cipars pa labi ir mazāks par 5, tad

cipars, līdz kuram noapaļo, nemainās (noapaļošana ar iztrūkumu), bet, ja cipars pa labi ir 5 vai lielāks, tad cipars, līdz

kuram noapaļo, palielinās par 1 (noapaļošana ar uzviju).

Konkrētajā gadījumā /Nosaukums A/ licences izsniegšanas brīdī bija 4264 iedzīvotāji (lietas 33. lapas otra puse).

Tādējādi atbilstoši noteikumu Nr. 160 2. punktā ietvertajai formulai iegūtais daļskaitlis 1,7 ir noapaļojams līdz veselam

skaitlim ar uzviju, palielinot iegūto rezultātu uz 2. Tas nozīmē, ka maksimālais pieļaujamais aptieku skaits /Nosaukums A/ ir

divas aptiekas.

Apgabaltiesa nevar piekrist pieteicējas apsvērumiem par to, ka iegūtais rezultāts ir noapaļojams uz leju, jo tas ir pretēji

loģikas likumiem un matemātikas principiem. Tāpat ir noraidāms pieteicējas arguments par to, ka no noteikumu Nr. 160

pielikuma izriet, ka /Nosaukums A/ nevar darboties divas aptiekas, jo minimālais iedzīvotāju skaits apdzīvotā vietā uz vienu

aptieku ir noteikts 2500, bet /Nosaukums A/ saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju bija 4264 iedzīvotāji,

bet /Nosaukums D/ 4400 iedzīvotāji (lietas 216. lapa). Apgabaltiesa norāda, ka minētajam tabulā ietvertajam ciparam nav

normatīva nozīme, bet tas ir izmantojams vienīgi kā aprēķinu formulā ievietojams nemainīgs lielums, lai aprēķinātu

maksimāli pieļaujamo aptieku skaitu apdzīvotā vietā.

[15] Farmācijas likuma 37. pants noteic, lai aptieka uzsāktu darbību, nepieciešams nodrošināt normatīvo aktu

prasībām atbilstošas telpas, aprīkojumu, iekārtas un personālu, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt speciālu

atļauju (licenci) aptiekas atvēršanai (darbībai).

Līdz ar to nav nozīmes pieteicējas argumentiem par trešās personas telpu neatbilstību aptiekas darbībai licences

izsniegšanas brīdī, jo atļaujas (licences) aptiekas atvēršanai (darbībai) izsniegšana ir tikai viens no priekšnoteikumiem, lai

aptieka uzsāktu darbību. Aptiekas darbību nav iespējams uzsākt, ja nav nodrošinātas normatīvo aktu prasībām atbilstošas

telpas, aprīkojums, iekārtas un personāls. Secīgi, aģentūra bija tiesīga izsniegt pieteicējai licenci pat tad, ja pārējie aptiekas

darbības uzsākšanai nepieciešamie priekšnoteikumi vēl nav iestājušies.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309. pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Noraidīt SIA „/Nosaukums C/” pieteikumu par Veselības ministrijas 2015. gada 26. februāra lēmuma Nr. 01-

23.3/785 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

K. Kalvāne

Tiesnese referente

I. Amona

Tiesneses

V. Zommere