Court allows administrative penalty appeal by interpreting driving rights per vehicle category separately.

Lietas Nr. 126023415

Lietas arhīva Nr. 1-0234-15/9

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2015.gada 4.novembrī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis P.Novičenoks,

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/ iesniegto sūdzību par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes

Kārtības policijas biroja prevencijas nodaļas priekšnieka 2015.gada 1.jūnija lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes

Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektora 2015.gada 30.aprīļa lēmums Nr.PF564576, par /pers.

A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības un sodīšanu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta

ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un

konstatēja:

2015.gada 30.aprīlī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas

jaunākais inspektors sastādījis protokolu-lēmumu Nr.PF564576 , ar kuru konstatēts, ka /pers. A/ 2015.gada 30.aprīlī plkst.15.50 Ludzā, pa Latgales

ielu, pretī namam Nr.1, no L.Paegles ielas virzienā uz Rēzeknes pusi vadīja transportlīdzekli Opel Monterey, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/ ar

piekabi Boeckmann C20, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, kurai ir spēkā transportlīdzekļa vadītāja tiesību izmantošanas aizliegums, jo

transportlīdzekļa vadītāja nav normatīvajos aktos noteiktajā termiņā veikusi kārtējo veselības pārbaudi.

Lēmumā norādīts, ka ar šādām darbībām /pers. A/ ir pārkāpusi Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas 4.punktu un atbildība pār šādu

pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta ceturtajā daļā. Lēmumā konstatēts, ka /pers. A/ apgādībā ir trīs personas,

atbildību ietekmējoši apstākļi nav konstatēti.

Ar Sākotnējo lēmumu /pers. A/ piemērots sods 40 euro apmērā (lietas 4.lapa).

/pers. A/ 2015.gada 12.maijā par Sākotnējo lēmumu iesniedza sūdzību augstākstāvošai amatpersonai. Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādījusi, ka

2005.gada 19.jūlijā viņai ir izsniegta medicīniskā izziņa uz desmit gadiem, t.i., līdz 2015.gada 19.jūlijam, ar kuru piešķirtas tiesības vadīt B un BE

kategorijas transportlīdzekļus. 2008.gadā un 2009.gadā Sūdzības iesniedzēja veica vēl divas medicīniskās pārbaudes, lai iegūtu tiesības vadīt citas

transportlīdzekļu kategorijas. 2015.gada 6.maijā Sūdzības iesniedzēja veikusi medicīnisko pārbaudi B un BE kategoriju transportlīdzekļu vadīšanai, jo

citu kategoriju transportlīdzekļus viņa nevada. Sūdzībā /pers. A/ lūgusi atcelt Sākotnējo lēmumu, nogādāt vadītāja apliecību uz Rēzekni un atdot to viņai,

lai viņai nerastos ceļa izdevumi, atlīdzināt izdevumus, kas saistīti ar medicīniskās pārbaudes veikšanu, kā arī atlīdzināt viņai morālo kaitējumu 1000 euro

apmērā.

Ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja prevencijas nodaļas priekšnieka 2015.gada 1.jūnija lēmumu (turpmāk –

Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts, bet iesniegtā sūdzība – bez apmierinājuma.

Lēmums pamatots ar šādiem apsvērumiem:

2010.gada 10.oktobrī /pers. A/ izsniegta vadītāja apliecība Nr./numurs/, kas piešķir tiesības vadīt BE; CE; DE kategoriju transportlīdzekļus. Lai

varētu vadīt jebkuru transportlīdzekli, kas atbilst vadītāja apliecībā norādītajām kategorijām, /pers. A/ ir nepieciešama medicīniskā uzziņa, kas atbilst

vadītāja apliecībā norādītajām transportlīdzekļu kategorijām. Ņemot vērā to, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā nebija reģistrētas ziņas par

/pers. A/ medicīnisko pārbaudi, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas liegums ir konstatēts pamatoti un /pers. A/ transportlīdzekļa vadītāja

apliecība viņai aizturēta tika likumīgi un pamatoti.

Tāpat lēmumā ir secināts, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta ceturtajā daļā paredzētais pārkāpums ir formāls un atbildība

par tā izdarīšanu iestājas konstatējot medicīniskās pārbaudes veikšanas noteikumu pārkāpumu, bet soda apmērs par minēto pārkāpumu likumā ir

paredzēts konstants, tādēļ nekādi papildus apsvērumi daļā par soda noteikšanu Sākotnējā lēmumā nebija jāizdara un nekādu atbildību ietekmējošo

apstākļu izvērtēšana lēmumā nav nepieciešama.

Par šādu Lēmumu /pers. A/ tiesā iesniedza sūdzību, kurā lūdz atcelt Lēmumu, pamatojoties uz tiem pašiem apsvērumiem, kas norādīti sūdzībā par

Sākotnējo lēmumu. Sūdzības iesniedzējas ieskatā nav pamatoti iestādes secinājumi, ka transportlīdzekļa vadītājiem, kuriem ir B, C un D kategorijas

transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, vadot B kategorijas transportlīdzekļus ir izvirzāmas pastiprinātas prasības par medicīnisko pārbaužu veikšanu, kādas

ir noteiktas C un D kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem. Sūdzības iesniedzēja ir veikusi medicīnisko pārbaudi, kas dod tiesības viņai vadīt B

kategorijas transportlīdzekļus un šīs pārbaudes rezultātā viņai ir tikušas piešķirtas tiesības vadīt B kategorijas transportlīdzekļus 10 gadus, kā to noteic

Ceļu satiksmes likuma 30.1panta ceturtās daļas 1.punkts. Sūdzības iesniedzēja ir vadījusi tieši B kategorijas transportlīdzekli, tādēļ nav pamata secināt,

ka viņa nevarēja izmantot B kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, arī neskatoties uz to, ka C un D kategorijas transportlīdzekļu vadīšanai

nepieciešamās medicīniskās pārbaudes termiņš bija iztecējis.

Administratīvā pārkāpuma lieta, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6pantam, nerīkojot tiesas sēdi, nozīmēta izskatīšanai

rakstveida procesā, jo ne persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, ne iestāde, kuras lēmums ir pārsūdzēts, nelūdza lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta ceturtajai daļai, persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, un iestāde,

kuras lēmums ir pārsūdzēts, informēti par tiesas, kas izskatīs lietu, sastāvu, viņiem izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Noraidījumi un

lūgumi tiesai nav pieteikti, tādēļ nav konstatējami procesuāli šķēršļi lietas izskatīšanai rakstveida procesā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta sesto daļu, lieta rakstveida procesā tiek izskatīta pēc lietā esošajiem

pierādījumiem.

Tiesa, pārbaudot sūdzībā norādītos argumentus, lietā esošos pierādījumus, izvērtējusi lēmuma par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības

likumību un pamatotību, atzīst, ka iestādes lēmums ir atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Sūdzības iesniedzēja ir saukta pie administratīvās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu, kad attiecībā uz viņai piešķirtajām transportlīdzekļa

vadīšanas tiesībām ir iestājies to izmantošanas liegums. Lēmums par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības ir pamatots ar Ceļu satiksmes

likuma 30.panta otrās daļas 4.punku.

Minētā tiesību norma noteic, ka transportlīdzekļa vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot, ja transportlīdzekļa vadītājs nav normatīvajos aktos

noteiktajā termiņā veicis kārtējo veselības pārbaudi vai veselības pirmstermiņa pārbaudi.

Lietā ir konstatēts, ka /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajos apstākļos ir vadījusi B kategorijas transportlīdzekli.

Ceļu satiksmes likuma 30.1panta ceturtās daļas 1.punkts noteic, ka AM, A1, A, B1, B un BE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī

traktortehnikas un citu pašgājēju mašīnu vadītājiem veselības pārbaudes ir jāveic ik pēc 10 gadiem, bet personām pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas —

ik pēc trim gadiem.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ 2005.gada 19.jūlijā ir veikusi veselības pārbaudi un tās derīguma termiņš ir 10 gadi, t.i., līdz 2015.gada

19.jūlijam, ko apliecina viņai izsniegtās medicīniskās uzziņas kopija (lietas 18.lapa). Minētais termiņš atbilst arī Ceļu satiksmes likumā noteiktajiem

noteikumiem par obligātiem veselības pārbaudes periodu termiņiem.

Transportlīdzekļu vadītāju veselības pārbaudes kārtību noteic Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumi Nr.940 “Noteikumi par

veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par pirmstermiņa veselības

pārbaudes izdevumu segšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.940), kuri stājās spēkā 2011.gada 21.decembrī. Minēto noteikumu 9.punkts noteic,

ka ārsts vai ārstu komisijas vadītājs divu darbdienu laikā pēc veselības pārbaudes atzinumu par transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta pirmreizējā vai

kārtējā veselības pārbaudē konstatētajiem faktiem ievada transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā

sistēmā. Tādējādi ar Noteikumu Nr.940 stāšanos spēkā tika grozīta iepriekšējā kārtība, ka transportlīdzekļu vadītāju veselības pārbaudi apliecināja ar

ārstniecības personas izsniegtu medicīnisko uzziņu, bet gan šādas ziņas tiek iekļautas tiešsaistes režīmā reģistrā.

Tiesa secina, ka ar Noteikumu Nr.940 stāšanos spēkā nav noteikti nekādi pārejas noteikumi par to medicīnisko uzziņu spēkā esamību, kas tikušas

izsniegtas pirms Noteikumu Nr.940 stāšanās spēkā. Tādējādi nav iespējams apgalvot, ka /pers. A/ 2005.gada 19.jūlijā izsniegtā medicīniskā uzziņa

atzīstama par nederīgu. Citastarp tiesa atzīst, ka ņemot vērā to, ka /pers. A/ ir veikusi veselības pārbaudi 2005.gada 19.jūlijā, tad uz administratīvā

pārkāpuma protokola sastādīšanas dienu 2015.gada 30.arpīlī viņai nebija iestājies B kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas

aizliegums.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav konstatējams pamats /pers. A/ saukšanai pie administratīvās atbildības, jo viņa ir vadījusi B kategorijas

transportlīdzekli laikā, kad vēl nebija iztecējis Ceļu satiksmes likuma 30.1panta otrās daļas 1.punktā noteiktais obligātais kārtējās veselības pārbaudes

veikšanas termiņš. Tādējādi /pers. A/ ar savām darbībām nav apdraudējusi ceļu satiksmes drošību un nav arī pārkāpusi Ceļu satiksmes likuma

noteikumus.

Vienlaicīgi tiesa secina, ka Valsts policijas darbinieku rīcība, konstatējot Ceļus satiksmes drošības direkcijas uzturētajā reģistrā ieraksta neesamību

par aktuālo veselības pārbaudes veikšanu /pers. A/ un transportlīdzekļa vadītāja tiesību izņemšanu nevar uzskatīt par nelikumīgu un nepamatotu, jo šāda

rīcība atbilst Ceļu satiksmes likumā paredzētajiem noteikumiem par transportlīdzekļu vadītāju veselības pārbaužu veikšanas kontroles pasākumiem.

Konkrētajā gadījumā ir konstatējams netipisks gadījums, kas pienācīgā kārtā var tikt pārbaudīts un izlemts tikai administratīvā pārkāpuma lietvedības

ietvaros.

Tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā nav pamata sašaurināti tulkot Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrajā daļā noteikto jēdzienu transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības, tā saturu attiecinot uz visu vadītāja apliecībā uzskaitīto transportlīdzekļu kategoriju vadīšanas tiesībām. Tiesa uzskata, ka šis jēdziens ir

tulkojams paplašināti, aplūkojot katras atsevišķās transportlīdzekļu kategorijas vadīšanas tiesības. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas

4.punkta noteikumiem primārais priekšnosacījums attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa tiesību izmantošanas aizliegumam ir attiecīgajai transportlīdzekļu

kategorijai noteiktās veselības pārbaudes veikšana normatīvajos aktos noteiktajā kartībā. /pers. A/ ir veikusi veselības pārbaudi un 2015.gada 30.aprīlī

vēl nebija iztecējis likumā noteiktais kārtējās veselības pārbaudes veikšanas termiņš.

Sūdzības iesniedzējas prasījums par izdevumiem 51 euro apmērā, kas radušies sakarā ar kārtējo veselības pārbaudes veikšanu un pieteikums par

morālā kaitējuma 1000 euro apmērā atlīdzināšanu atstājami bez izskatīšanas, jo šādu prasījumu izlemšana neietilpst rajona (pilsētas) tiesas kompetencē,

izskatot sūdzības Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 23.”a” nodaļā noteiktajā kārtībā. Šādus prasījumu sūdzības iesniedzēja ir tiesīga iesniegt

iestādē saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, 289.6panta septīto daļu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu un

289.13pantu, tiesa

nosprieda:

Atcelt Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja prevencijas nodaļas priekšnieka 2015.gada 1.jūnija lēmumu, ar kuru

atstāts negrozīts Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā

inspektora 2015.gada 30.aprīļa lēmums Nr.PF564576, par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības un

sodīšanu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un izbeigt lietvedību

administratīvā pārkāpuma lietā.

Spriedumu 10 darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Spriedums uzskatāms par paziņotu septītajā dienā no tā nodošanas pastā.

Tiesnesis P.Novičenoks