Court dismissed tax exemption appeal due to applicant's failure to substantiate 90% relief claim.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42535606

A1248-09/15

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 10.martā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Reitupe,

piedaloties pieteicēja akciju sabiedrības „Juridiskais birojs „SPECIALIS””

pilnvarotajam pārstāvim A.T. un atbildētājas Rīgas pašvaldības pusē

pieaicinātās iestādes Rīgas domes pārstāvei Inārai Papinai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz

akciju sabiedrības (turpmāk arī – AS) „Juridiskais birojs „SPECIALIS””

pieteikumu par Rīgas domes priekšsēdētāja 2006.gada 15.septembra lēmuma

Nr.1.43./RD-06-3341-nd atcelšanu daļā un labvēlīga administratīvā akta

izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes (turpmāk arī - atbildētāja) 2006.gada 13.jūnija

lēmumu Nr.PIP-06-8810-ls-09-07.1 „Par nodokļu atvieglojumu piešķiršanu”

(turpmāk arī – Sākotnējais lēmums) nolemts:

[1.1] AS „Juridiskais birojs „SPECIALIS”” piešķirt 25% nekustamā

īpašuma nodokļa (turpmāk arī - NĪN) atvieglojumus 2006.gadam par zemes

gabaliem Rīgā, /adrese/ (turpmāk arī - b/n), /adrese/ (/kadastra numurs/),

/adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra

numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/

(/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra

numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/

(/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra

numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/

(/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra

numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/).

Minētajām zemes platībām (lietošanas mērķa kods 0701 „Vienstāva un

divstāvu daudzdzīvokļu un pagaidu uzturēšanās māju apbūve”, 0702 „Trīs,

četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu un pagaidu uzturēšanās māju apbūve”,

0703 „Sešstāvu un vairāk stāvu daudzdzīvokļu un pagaidu uzturēšanās māju

apbūve”) aprēķināto NĪN Ls 5 475, 68 apmērā (kadastra vērtība Ls 365 045),

samazinot summā Ls 1 368, 92, samaksai atstājot Ls 4 106,76;

[1.2] noraidīts lūgums piešķirt AS „Juridiskais birojs „SPECIALIS””

2006.gada NĪN atvieglojumus par pārējiem īpašumā esošajiem zemes

gabaliem.

[2] Ar Rīgas domes 2006.gada 15.septembra lēmumu Nr.1.43./RD-06-

3341-nd „Par Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2006.gada

13.jūnija lēmumu Nr.PIP-06-8810-ls/09-07.1.” (turpmāk arī - Lēmums):

[2.1] atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums;

[2.2] nolemts izskatīt NĪN atvieglojuma piešķiršanu par 2006.gadu par

zemes gabaliem Rīgā, /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra

numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/).

Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

[2.1] Tā kā uz zemes gabaliem, kas minēti šā sprieduma [1.1] punktā

atrodas Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošas dzīvojamās ēkas, AS „Juridiskais

birojs „SPECIALIS”” piešķirts NĪN atvieglojums 25% apmērā saskaņā ar

Rīgas domes 1998.gada 17.februāra saistošo noteikumu Nr.9 „Par nekustamā

īpašuma nodokļa aprēķināšanu un atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā”

(turpmāk arī – noteikumi Nr.9) 3.1.7.apakšpunktu.

[2.2] Uz zemes gabaliem Rīgā, /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/

(/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/) atrodas Rīgas pilsētas

pašvaldībai piederošas dzīvojamās ēkas, tādēļ secināms, ka nav izvērtēta NĪN

atvieglojumu piešķiršana AS „Juridiskais birojs „SPECIALIS”” saskaņā ar

noteikumu Nr.9 3.1.7.apakšpunktu.

[2.3] Noteikumi Nr.9 izdoti, pamatojoties uz likuma „Par nekustamā

īpašuma nodokli” 5.pantu, un noteikumu Nr.9 2.2.punktā ietvertais jēdziens ir

jātulko kopsakarā ar likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” ietvertajiem

nosacījumiem, pie kuriem ir samazināms NĪN apmērs. Likumā „Par

nekustamā īpašuma nodokli” par priekšnosacījumu virknei nodokļa

atbrīvojumu un atvieglojumu piemērošanai ir noteikta saimnieciskās darbības

neveikšana attiecīgajā īpašumā, līdz ar to noteikumos Nr.9 lietotais jēdziens

„apbūves platības daļa, kas netiek izmantota uzņēmējdarbībai” ir

interpretējams, kā „zeme, kas netiek izmantota saimnieciskās darbības

veikšanai” un izmantojams Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumu

Nr.131 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas

noteikumi” (spēkā līdz 2006.gada 28.jūnijam) (turpmāk arī – noteikumi

Nr.131) 10.punktā paredzētais saimnieciskās darbības skaidrojums, proti,

saimnieciskā darbība ir preču ražošana, darbu izpilde, tirdzniecība,

pakalpojumu sniegšana un cita veida darbība par atlīdzību.

[2.4] Uz AS „Juridiskais birojs „SPECIALIS”” 2006.gada 21.februāra

un 6.aprīļa iesniegumos norādītajiem zemes gabaliem atrodas citām personām

piederošas ēkas, līdz ar to starp zemes gabalu īpašnieci - AS „Juridiskais birojs

„SPECIALIS”” un ēku, kas atrodas uz AS „Juridiskais birojs „SPECIALIS””

īpašumā esošās zemes, īpašnieku pastāv nomas attiecības.

[2.5] Noma ir darījums par atlīdzību. AS „Juridiskais birojs

„SPECIALIS””, iznomājot sev piederošo zemi ēku īpašniekam, saņem

atlīdzību, tādējādi veic saimniecisko darbību vai arī pie apstākļiem, ja uz

patreizējo brīdi nomas maksa netiek saņemta, AS „Juridiskais birojs

„SPECIALIS”” kā minēto zemju īpašniecei ir tiesības piedzīt nomas maksu

tiesas ceļā.

[2.6] AS „Juridiskais birojs „SPECIALIS””, iznomājot sev piederošo

zemes nekustamo īpašumu uz tās esošo ēku un būvju īpašniekiem, veic

saimniecisko darbību saskaņā ar noteikumu Nr.131 10.punktu un saņem

atlīdzību nomas maksas veidā, neatkarīgi no citām personām piederošo ēku un

būvju izmantošanas veida.

[2.7] AS „Juridiskais birojs „SPECIALIS”” kā zemes gabalu, kas

norādīti 2006.gada 21.februāra un 6.aprīļa iesniegumos, īpašniece ir NĪN

maksātāja saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta pirmo

daļu. Tas, vai NĪN par zemi faktiski maksā zemes nekustamā īpašuma

lietotājs, ir atkarīgs no pušu civiltiesiskā kārtībā noslēgtās vienošanās.

[2.8] Analoģijas princips izskatāmajā administratīvajā lietā nav

piemērojams, jo iesniegumā minētās tiesiskās attiecības regulē speciālās

tiesību normas, tas ir, likums „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un

speciālajās ekonomiskajās zonās”.

[2.9] AS „Juridiskais birojs „SPECIALIS”” ir komersants, un tās

galvenais darbības mērķis ir peļņas gūšana. Iegādājoties īpašumā zemes

gabalus, uz kuriem atrodas citām personām piederošas būves un ēkas, AS

„Juridiskais birojs „SPECIALIS”” bija jāizvērtē ar to saistītie riski un peļņas

apjoms.

[3] 2006.gada 24.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā tika saņemts AS

„Juridiskais birojs „SPECIALIS”” (turpmāk arī - pieteicējs) pieteikums par

Rīgas domes priekšsēdētāja 2006.gada 15.septembra lēmuma Nr.1.43./RD-06-

3341-nd atcelšanu daļā un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2006.gada 25.oktobra

lēmumu pieteikums tika pieņemts un ierosināta administratīvā lieta.

Pieteicējs lūdz tiesu atcelt minēto Lēmumu pārsūdzētajā daļā un izdot

labvēlīgu administratīvo aktu, pamatojoties uz pieteikumā izklāstītajiem

sekojošiem argumentiem.

[3.1] Ar 2006.gada 17. februāra iesniegumu pieteicējs, pamatojoties uz

noteikumu Nr.9 2.2. punktu, lūdza piešķirt NĪN atvieglojumu 25% apmērā par

pieteicējam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

[3.2] Ar 2006.gada 3.aprīļa iesniegumu pieteicējs, pamatojoties uz

noteikumumNr.9 3.1.7.punktu, lūdza piešķirt NĪN atvieglojumu 90% apmērā

par pieteicējam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

[3.3] Ar Sākotnējo lēmumu pieteicējam atteikts piešķirt NĪN

atvieglojumu 25% apmērā atbilstoši noteikumu Nr.9 2.2.punktam, savukārt

lūgums piešķirt NĪN atvieglojumu 90% apmērā atbilstoši noteikumu Nr.9

3.1.7.punktam apmierināts daļēji, piešķirot NĪN atvieglojumu 25% apmērā.

[3.4] Lēmums daļā, kurā lūgts piešķirt NĪN atvieglojumu 25% apmērā ir

nepamatots, jo atbildētāja nepareizi iztulkoja un piemēroja noteikumu Nr.9

2.2.punktu.

[3.5] Lēmums daļā, kurā lūgts piešķirt NĪN atvieglojumu 90% apmērā ir

nepamatots, jo Lēmumā, pretēji Administratīvā procesa likuma 65.panta

ceturtajai daļai un 66.pantam, nav norādīti lietderības apsvērumi, kādēļ NĪN

atvieglojuma 90% apmērā vietā piešķirts atvieglojums 25% apmērā.

[4] Atbildētājs - Rīgas dome Administratīvajā rajona tiesā iesniegtajā

paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un uzskata to par noraidāmu, Lēmumā

minētos argumentus papildinot ar šādiem apsvērumiem.

[4.1] Jēdziena ,,saimnieciskā darbība” skaidrojums bija ietverts

noteikumu Nr.131 10.punktā, analoģisks saimnieciskās darbības jēdziena

skaidrojums ietverts arī Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu

Nr.495 ,,Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas

kārtība” 11.punktā.

Pieteicējs atzīst faktu, ka par tā īpašumā esošajām zemes vienībām

saņem atlīdzību nomas maksas veidā, jo ir spiests zemi iznomāt uz tās

atrodošo dzīvojamo māju uzturēšanai. Ņemot vērā, ka pieteicējam, kā zemes

īpašniekam, tādā veidā tiek nodrošināta atlīdzība par zemi, secināms, ka

minētās zemes vienības tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā, jeb noteikumu

Nr.9 izpratnē - zemes vienības tiek izmantotas uzņēmējdarbībā.

[4.2] Tiesiskās sekas, kurām nozīme šajā lietā ir vienādas gan piespiedu,

gan brīvprātīgas zemes iznomāšanas gadījumā, proti, par attiecīgās zemes

vienības iznomāšanu tās īpašnieks saņem atlīdzību nomas maksas veidā,

jāsecina, ka pieteicēja norādītajam apstāklim nav tiesiskas nozīmes konkrētās

lietas ietvaros.

[4.3] Lai izlemtu to, vai konkrētā zemes vienība tiek vai netiek

izmantota uzņēmējdarbībā, nav nozīmes uz šīs zemes vienības atrodošās ēkas

izmantošanas veidam. Ēkas izmantošanas veids ir svarīgākais

priekšnoteikums, lai izlemtu jautājumu par ēkas aplikšanu ar NĪN, taču

pieteicējam ir aprēķināts NĪN par zemi, kas uzskatāma par izmantotu

uzņēmējdarbībā. Neatkarīgi no tā, kādam mērķim tiek izmantotas ēkas,

pieteicējam nav piemērojami NĪN atvieglojumi.

[4.4] Konkrētajā gadījumā zemes īpašnieks ir komersants, kas nozīmē,

ka visa tā darbība tiek balstīta uz vienu mērķi - gūt pelņu kā tas izriet no

Komerclikuma 1.panta otrās daļas un 2.panta. Līdz ar to visi komersanta

īpašumā esošie aktīvi tiek izmantoti komercdarbības veikšanai.

[4.5] Tā kā uz vairākām pieteicējam piederošajām zemes vienībām

atrodas Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošas daudzdzīvokļu dzīvojamās

mājas, tad piemērots NĪN atvieglojumus 25% apmērā no aprēķinātās NĪN

summas. No pieteikuma nav redzams, kādēļ pieteicējs uzskata piešķirto

atvieglojumu apmēru par nepamatotu un kādēļ būtu piemērojams atvieglojums

90% apmērā. Pieteikumā vien pausta norāde uz lietderības apsvērumu

neizvērtēšanu, piešķirot atvieglojumu.

[4.6] Nodokļa maksāšana tiesību normās noteiktajos gadījumos un

kārtībā ir personas publiski tiesisks pienākums pret valsti. Atsevišķos

gadījumos likumdevējs ir piešķīris personai priekšrocības un atļāvis maksāt

mazākus nodokļus vai atbrīvojis to no nodokļu maksāšanas. Taču, lai persona

varētu izmantot šīs priekšrocības, tai jārūpējas, lai tā pati būtu ievērojusi visus

nosacījumus šādu priekšrocību izmantošanai. No minētā izriet princips, ka

nevis nodokļu administrācijai ir jāpamato piešķirto nodokļu atvieglojumu

apmērs, bet gan nodokļu maksātājam ir jāpamato un ar ticamiem

pierādījumiem jāpierāda tiesības saņemt tā prasīto nodokļa atvieglojumu

apmēru (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta

2005.gada 11.janvāra spriedums lietā Nr.SKA-11).

Šāds secinājums sasaucas arī ar likuma ,,Par nodokļiem un nodevām”

38.pantā teikto, proti, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas

aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu

maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs. Tā kā pieteicējs, lūdzot

piemērot atvieglojumus jau aprēķinātajam NĪN, būtībā lūdz pārskatīt konkrētā

nodokļa summu, tad šajā gadījumā pamatojumu konkrētā nodokļa

atvieglojumu apmēram ir jānodrošina pieteicējam.

[4.7] Pieteicējs nav norādījis pamatojumu, kādēļ par tam piederošajiem

zemes gabaliem, uz kuriem atrodas Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošas

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas garantē pieteicējam tiesības saņemt

nomas maksu līdz 5% no zemesgabalu kadastrālās vērtības, būtu piemērojami

atvieglojumi 90% apmērā.

Nodokļu administrācija, pieņemot Lēmumu, vadījās pēc līdzšinējās

atvieglojumu piemērošanas prakses līdzīgos gadījumos. Arī citos gadījumos,

kad atvieglojumi tiek piešķirti nodokļu maksātājiem par tā īpašumā esošiem

zemes gabaliem, uz kuriem atrodas pašvaldības nekustamais īpašums (ēkas)

vai pašvaldību institūcijas, atvieglojumu apmērs parasti tiek noteikts 25%

apmērā no aprēķinātās NĪN summas. Jāņem vērā, ka šāda atvieglojumu

apmēra piešķiršanu ir atbalstījusi Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu

komiteja, pamatojoties uz Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes

atzinumu. Līdz ar to ir izdarīti lietderības apsvērumi.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis uzturēja iesniegto pieteikumu

pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem, papildus paskaidrojot, ka

atbildētājs nepamatoti attiecībā uz nosacījuma – „izmantošana saimnieciskajai

darbībai” izpildīšanos ir vērtējis zemes gabala, nevis daudzdzīvokļu mājas

izmantošanas veidu un mērķi. Piespiedu nomas attiecības pēc savas būtības

neatbilst saimnieciskās darbības jēdziena būtībai – pieteicējam ar likumu ir

ierobežota iespējamība un izvēlē izmantot īpašumus jebkādā citā veidā, kā

vien iznomāšanai daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem (lietas 60. – 78., 87. –

94.lapa).

[6] Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina uz

Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītiem motīviem.

Motīvu daļa

[7] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā

esošos pierādījumus, uzklausījusi tiesas sēdē procesa dalībnieku

paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[8] Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī – APL) 103.panta

pirmajā daļā noteikts, ka administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole

pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības

tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī

privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no

publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana.

Atbilstoši APL 250.pantam tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai: 1)

administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos

priekšnoteikumus; 2) administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām; 3)

administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam

piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības.

Tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai

to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā. Minētais

ierobežojums neattiecas uz lietām, kurās prasījums ir labvēlīga administratīvā

akta izdošana.

Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts

izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot

tās ar sabiedrības interešu aizsardzību.

[9] Lietā konstatēti turpmāk norādītie faktiskie apstākļi.

[9.1] 2006.gada 21.februārī Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu

pārvaldē saņemts AS „Juridiskais birojs „SPECIALIS”” 2006.gada

17.februāra iesniegums par 2006.gada NĪN atvieglojumu piešķiršanu 25%

apmērā (lietas 7. – 8.lapa).

[9.2] Ar 2006.gada 20.marta Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu

pārvaldes vēstuli Nr.PIP-06-4074-nd/09-03 AS „Juridiskais birojs

„SPECIALIS”” lūgts sniegt informāciju, uz kuriem tā īpašumā esošajiem

zemes gabaliem atrodas pašvaldības nekustamais īpašums (ēkas) un iesniegt

dokumentus, kas apliecina ēkām piekrītošo zemes platību (lietas 12.lapa).

[9.3] 2006.gada 6.aprīlī Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē

saņemts AS „Juridiskais birojs „SPECIALIS”” 2006.gada 3.aprīļa iesniegums

par 2006.gada NĪN atvieglojumu piešķiršanu 90% apmērā (lietas 9.- 10.lapa).

[9.4] 2006.gada 22.maijā Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde

sniedza atzinumu Nr.PIP-06-1625-dv/09-06 (lietas 50. – 53.lapa) par nodokļu

maksātāja AS „Juridiskais birojs „SPECIALIS”” iesniegumu izskatīšanas

rezultātiem un piemērojamā NĪN atvieglojuma apmēriem.

[9.5] 2006.gada 13.jūnijā pieņemts Sākotnējais lēmums (lietas 12. –

16.lapa).

[9.6] 2006.gada 17.jūlijā pieteicējs pārsūdzēja Sākotnējo lēmumu (lietas

17. – 19.lapa).

[9.7] Ar 2006.gada 15.septembra Lēmumu (lietas 20. – 32.lapa) atstāts

negrozīts Sākotnējais lēmums, vienlaicīgi nolemts izskatīt NĪN atvieglojuma

piešķiršanu par 2006.gadu par zemes gabaliem Rīgā, /adrese/ (/kadastra

numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/).

[10] Ievērojot iepriekš minēto, tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par NĪN

atvieglojumu piešķiršanu pieteicējam, ka arī tā apmēru 2006.gadam, tāpat

lietā ir strīds par noteikumu Nr.9 2.2.punkta un jēdziena „izmantošana

uzņēmējdarbībā” interpretāciju.

Lietā nav strīda par to, ka uz šā sprieduma [11.1] punktā minētā

pieteicēja īpašumā esošajiem zemes gabaliem atrodas citām personām

piederošas ēkas, lietā tāpat nav strīda par to, ka uz šā sprieduma [11.2] punktā

minētā pieteicēja īpašumā esošajiem zemes gabaliem atrodas pašvaldībai

piederošas dzīvojamās ēkas.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka pieteicējam ir pienākums zemes

īpašumus iznomāt uz tiem esošo ēku un būvju māju īpašniekiem.

[11] Pieteikumā tiesai pieteicējs lūdz tiesu:

1) atcelt Lēmumu daļā par atteikšanos piešķirt NĪN atvieglojumu

25% apmērā un uzlikt atbildētājai par pienākumu piešķirt NĪN

atvieglojumu 25% apmērā,

2) atcelt Lēmumu daļā par NĪN atvieglojuma 25% apmērā

piešķiršanu un uzlikt atbildētajai par pienākumu piešķirt NĪN

atvieglojumu 90% apmērā.

Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis precizēja prasījumu (lietas 67. – 68.lapa)

un norādīja, ka pieteicējs lūdz piešķirt:

[11.1] NĪN atvieglojums 25% apmērā turpmāk minētajiem īpašumiem

Rīgā: /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/

(/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra

numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/

(/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra

numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/

(/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra

numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/

((/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra

numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/

(/kadastra numurs/), /adrese/ ((/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra

numurs/), /adrese/ ((/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/

((/kadastra numuri/).

[11.2] NĪN atvieglojumu 90% apmērā turpmāk minētajiem īpašumiem

Rīgā: /adrese/, /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/),

/adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra

numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/

(/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra

numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/

(/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra

numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/

(/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/), /adrese/ (/kadastra

numurs/), /adrese/ (/kadastra numurs/).

Tiesa norāda, ka pieteicējs vēlas panākt NĪN atvieglojumus iepriekš

minētajiem AS „Juridiskais birojs „SPECIALIS”” piederošajiem

nekustamajiem īpašumiem [11.1], [11.2] (turpmāk arī - Īpašumi) 25% un 90%

apmērā, tātad faktiski pieteikums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Atteikuma izdot labvēlīgu lēmumu atcelšana pati par sevi neietekmētu tiesisko

situāciju, tādēļ pieteikums daļā par administratīvā akta atcelšanu nav

izskatāms kā atsevišķs prasījums.

[12] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta 1. un 2.punkts

noteic, ka ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras

atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas

uz otru, tās ārēji nebojājot, līdz 2006.gada 31.decembrim – zemi, ēkas un

būves (turpmāk – nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto

nekustamo īpašumu; no 2007.gada 1.janvāra – zemi un ēkas (turpmāk –

nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo

īpašumu.

Nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un

juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas

šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir

nekustamais īpašums (likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta pirmā

daļa).

Tātad nodokļa samaksas jautājums ir nesaraujami saistīts ar īpašniekam

piederošo nekustamo īpašumu.

[13] Ar Lēmumu daļā pieteicējam atteikts piešķirt NĪN maksājumu

atvieglojumu 25% apmērā par šā sprieduma [11.1] punktā minēto Īpašumu.

[13.1] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta trešā daļa

noteic, ka pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti

atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām.

Šādi saistoši noteikumi stājas spēkā likumā „Par pašvaldībām” noteiktajā

kārtībā.

Saskaņā ar minēto normu izdoti noteikumi Nr.9, kuros ir paredzētas

nodokļu maksātāju kategorijas, kurām pašvaldība var piešķirt atvieglojumus.

Noteikumu Nr.9 2.2.punkts noteica, ka atvieglojumi tiek noteikti

nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem par daudzdzīvokļu māju apbūves

platības daļu, kura netiek izmantota uzņēmējdarbībai, - 25% apmērā no

nekustamā īpašuma nodokļa summas.

Minētā norma paredz samazināt personām NĪN maksājumus par tiem

īpašumiem, kurus lietojot netiek saņemta atlīdzība. Tādējādi tiesa atzīst par

pamatotu atbildētājas secinājumu, ka, lai konstatētu to, vai personai ir

piešķirams NĪN atvieglojums, nepieciešams konstatēt, vai persona saņem

atlīdzību no konkrētā nekustamā īpašuma. Līdz ar to atbildētājai, izlemjot

jautājumu par nodokļu atvieglojuma piešķiršanu, izvērtēšanas kritērijs ir

nekustamā īpašuma izmantošana uzņēmējdarbībā.

[13.2] Lietā nav strīda par to, ka uz šā sprieduma [11.1] punktā minētā

pieteicēja Īpašuma atrodas citām personām piederošas ēkas un būves, ar

kurām pieteicējam pastāv piespiedu nomas attiecības.

Šādas nomas tiesiskās attiecības, kuras izriet no likuma „Par zemes

reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta un likuma „Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta, iznomātājs un nomnieks

nodibina nevis labprātīgi vienojoties, bet gan izpildot likumā noteiktu

pienākumu. Tāpēc zinātniskajā literatūrā šis tiesību institūts tiek saukts par

piespiedu nomu (Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa.

Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2002, 79. lpp.).

[14] Noteikumi Nr.9 izdoti pamatojoties uz likumu „Par nekustamā

īpašuma nodokli”, līdz ar to noteikumos Nr.9 ietvertais termins

„uzņēmējdarbība” ir vērtējams kopsakarībā ar likumā noteikto.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrajā daļā paredzētie

atbrīvojumi no NĪN izslēdz nekustamā īpašuma izmantošanu saimnieciskajā

darbībā.

Termina „saimnieciskā darbība” definīcija bija ietverta noteikumu

Nr.131 10.punktā un 2006.gada 20.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.495

„Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”

11.punktā (redakcijā uz 2006.gada 28.jūniju), proti, saimnieciskā darbība ir

preču ražošana, darbu izpilde, tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana un citu

veidu darbība par atlīdzību. Šāds termina „saimnieciskā darbība”

skaidrojums atbilst Komerclikuma 1.panta trešajai daļai, kas noteic, ka

saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par

atlīdzību.

Tādejādi, lai personas darbību kvalificētu kā saimniecisko darbību ir

nepieciešams konstatēt saimnieciskās darbības pazīmes, proti to, ka persona

nolūkā gūt peļņu patstāvīgi, tas ir, savā vārdā, sistemātiski veikusi noteiktas

darbības (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2008.gada 19.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-260/2008

8.punktu).

Tātad personas saimniecisko darbību raksturo trīs kritēriji: 1) veikto

darbību sistemātiskums, 2) persona darījumus veic savā vārdā, 3) noteiktās

darbības veiktas nolūkā gūt peļņu.

[14.1] Komerclikuma 1.panta pirmā daļa nosaka, ka komercreģistrā

ierakstīta komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība) ir

komersants. Tiesa konstatē, ka pieteicējs ir akciju sabiedrība. Saskaņā ar

Komerclikuma 134.panta otro daļu akciju sabiedrība ir kapitālsabiedrība, tātad

pieteicējs ir atzīstams par komersantu. Lietā nav strīda par to, ka konkrētajā

gadījumā, pieteicējs darbojas savā vārdā, t.i., AS „Juridiskais birojs

„SPECIALIS”” vārdā.

[14.2] Komerclikuma 1.panta otrā daļa noteic, ka komercdarbība ir

atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic

komersants (..).

Kā jau iepriekš tiesa konstatēja, uz šā sprieduma [11.1] punktā minētā

pieteicēja Īpašuma atrodas citām personām piederošas ēkas (būves), ar kurām

pieteicējam ir piespiedu nomas attiecības.

Civillikuma 927.pants noteic, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār

lietu, kas izpaužas kā tiesības lietu valdīt un lietot, kā arī ar to rīkoties (..).

Īpašnieka tiesības rīkoties ar lietu savukārt ietver tiesības, un noteiktos

gadījumos arī pienākumu, iznomāt to citai personai. Nomas līgums ir

atlīdzības līgums un likums garantē personai saņemt par to atlīdzību

(Civillikuma 2112.pants).

Kā jau tiesa iepriekš konstatēja, pieteicējs ir komersants, savukārt

komersanta darbības mērķis ir peļņas gūšana. Tiesai nav šaubu, ka mērķtiecīga

komersanta darbība, iegādājoties noteiktus nekustamos īpašumus lielā skaitā,

ir uzskatāma par uzņēmējdarbību, kas veikta ar mērķi gūt ienākumus, arī

pieteicēja pārstāvis tiesas sēde norādīja, ka Īpašumu iegādes mērķis bijis

komercdarbība. Tātad nav pamata apšaubīt, ka pieteicējs kā komersants veic

komercdarbību. Tiesa nerod citu skaidrojamu šādām pieteicēja darbībām un

arī pats pieteicējs citu skaidrojumu nesniedz. Līdz ar to tiesai nav šaubu, ka

pieteicējs kā komersants iegādājās un izmanto zemes gabalus komercdarbībā

(nomājot) peļņas gūšanas nolūkā.

Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009.gada 13.februāra spriedumā

cita starpā secināts, ka no likuma „Par dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta

pirmajā daļā ietvertā vārda „noma” izriet zemes gabala īpašnieka pienākums

noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku. Savukārt no

likuma „Par zemes reformu pilsētās” 12.panta trešajā daļā un likuma „Par

dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otrajā daļā lietotā vārda „noma” izriet

iznomātāja tiesības par zemes iznomāšanu saņemt nomas maksu (sk. Latvijas

Republikas Satversmes tiesas 2009.gada 13.februāra spriedumu lietā Nr.2008

- 34 - 01).

Tādejādi apstāklis, ka konkrētajā gadījumā starp pieteicēju un ēku

(būvju) īpašniekiem pastāv piespiedu nomas attiecības nenozīmē to, ka

piespiedu nomas attiecības būtu bezatlīdzības attiecības un pieteicējs negūst

atlīdzību par Īpašuma nomu.

[14.3] Jēdziens „sistemātiskums” nozīmē vienveidīgas darbības

atkārtotību noteiktā laika periodā (sk. I.Spūle. Biedrības tiesību ierobežojumi

veikt saimniecisko darbību // Jurista vārds, 27.09.2005., Nr.36).

Kā izriet no pieteicēja paskaidrojumiem tiesas sēdē (lietas 88. – 94.lapa)

un lietas materiāliem, AS „Juridiskais birojs „SPECIALIS”” Rīgas pilsētā

kopumā pieder aptuveni piecdesmit zemes gabali, uz kuriem atrodas citām

personām, tajā skaitā arī pašvaldībai, piederošas ēkas un būves, arī

daudzdzīvokļu mājas.

Šāds, iegādāto Īpašumus skaits un pieteicēja mērķtiecīgās darbības, lai

iegūtu Īpašumu īpašumā, neapšaubāmi liecina par to, ka AS „Juridiskais birojs

„SPECIALIS”” darbība, iegādājoties apbūvētus zemes gabalus, liecina par

darbību sistemātiskumu, turklāt tādu darbību sistemātiskumu, kuru nolūks

nomas attiecību ietvaros, gūt peļņu.

[14.4] Komerclikuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka komercdarbības

ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai pamatojoties uz likumu.

Pieteicējs kā komersants ir iegādājies īpašumā zemes gabalus, un

darījuma norises laikā nepārprotami zināja par to, ka uz zemes gabaliem

atrodas citām personām piederošas ēkas (būves).

Konkrētajā gadījumā pieteicējs Īpašumus ir iegādājies apzināti, uz

iegādes brīdi nepārprotami zinājis par tiem ierobežojumiem, kuri attiecas uz

konkrētajiem Īpašumiem, līdz ar to apzinājās, ka uzņemas noteiktas tiesības un

pienākumus, tajā skaitā, ievērot noteiktos komercdarbības ierobežojumus.

Ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009.gada 13.februāra

spriedumu likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta

trešajā daļā un likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 54.panta pirmajā un otrajā daļā lietotais vārds „noma” atzīts par

atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un

105.pantam (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009.gada 13.februāra

spriedumu lietā Nr.2008 - 34 - 01).

[14.5] Ievērojot minēto, tiesa konstatē, ka nomas attiecības ir atzīstamas

par sistemātisku, patstāvīgu darbību par atlīdzību, līdz ar to nav arī šaubu, ka

no pieteicēja puses tā uzskatāma par saimniecisko darbību peļņas gūšanas

nolūkā.

Pieteicējs, iznomājot sev piederošo zemes nekustamo īpašumu uz tās

esošo ēku un būvju īpašniekiem, veic saimniecisko darbību, tātad atbildētāja

attiecībā uz pieteicēju un viņam piederošo šā sprieduma [11.1] punktā minēto

Īpašumu pamatoti ir atteikusi piemērot noteikumu Nr.9 2.2.punktā paredzēto

atvieglojumu. Lēmums šajā daļā ir tiesisks administratīvais akts un nav

atceļams, līdz ar to nepastāv pieteicējam labvēlīga administratīvā akta

izdošanas priekšnosacījumi.

[15] No Lēmuma daļā izriet, ka šā sprieduma [11.2] minētajam

pieteicēja Īpašumam pašvaldība ir piešķīrusi NĪN atvieglojumu 25%, savukārt

pieteicēja ieskatā būtu piešķirams NĪN atvieglojums 90% apmērā. Tātad

Lēmums par NĪN atvieglojuma 25% apmērā piešķiršanu ir pieteicējam

labvēlīgs administratīvais akts, savukārt pieteicēja prasījums ir par vēl

labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 1.punktu

nodokļu maksātājam ir tiesības izmantot likumos noteiktos nodokļu un nodevu

atvieglojumus, savukārt likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta

ceturtā daļa noteic, ka atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļu

maksātāju kategorijām pašvaldība var noteikt 90 procentu, 70 procentu, 50

procentu vai 25 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas.

Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta trešo daļu

izdoto noteikumu Nr.9 3.1.7.punkts noteic, ka ņemot vērā NĪN maksātāju

motivētus rakstveida iesniegumus un pievienotos dokumentus, pēc visu

apstākļu izvērtēšanas Rīgas domes Finansu departaments un Rīgas domes

Finansu komiteja var piešķirt atvieglojumus tiem zemes īpašniekiem, uz kuru

zemesgabaliem atrodas pašvaldības nekustamais īpašums (ēkas) vai

pašvaldības institūcijas.

No minētā normatīvā regulējuma izriet, ka pašvaldības lēmums par

piešķiramā NĪN atvieglojuma apmēra noteikšanu ir satura izvēles

administratīvais akts (APL 65.panta trešā daļa). Tātad atbildētājai, pieņemot

lēmumu par NĪN atvieglojuma apmēra noteikšanu, ir jāizdara lietderības

apsvērumi.

Lietā nav strīda par to, ka uz šā sprieduma [11.2] punktā minētā

pieteicēja Īpašuma atrodas pašvaldības nekustamais īpašums (dzīvojamās

mājas).

Kā izriet no lietas materiāliem, atbildētāja Lēmuma izdošanas procesā

ir ņēmusi vērā to, ka uz pieteicēja Īpašuma atrodas pašvaldības nekustamais

īpašums (ēkas), Īpašuma kadastrālo vērtību, aprēķināto un samaksāto nodokļu

summu, kā arī Īpašuma (zemes gabalu) lietošanas mērķus [9.4].

No noteikumu Nr.9 3.1.7.punkta izriet, ka lēmums par NĪN

atvieglojuma apmēru tiek pieņemts, pirmkārt, izvērtējot NĪN maksātāju

motivētus rakstveida iesniegumus un, otrkārt, pievienotos dokumentus.

Tādejādi arī no minētās normas izriet priekšnoteikums nodokļu maksātājam

motivēti pamatot NĪN atvieglojuma pieprasījumu.

Tiesa atzīst par pamatotu atbildētājas atsauci uz Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta spriedumu lietā SKA - 11/2005, kurā

norādīts, ka nodokļa maksāšana tiesību normās noteiktajos gadījumos un

kārtībā ir personas publiski tiesisks pienākums pret valsti. Atsevišķos

gadījumos likumdevējs ir piešķīris personai priekšrocības un atļāvis maksāt

mazākus nodokļus vai atbrīvojis to no nodokļu maksāšanas. Taču, lai persona

varētu izmantot šīs priekšrocības, tai jārūpējas, lai tā pati būtu ievērojusi visus

nosacījumus šādu priekšrocību izmantošanai (sk. Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 11.janvāra spriedumu lietā

SKA-11/2005).

No pieteicēja 2006.gada 3.aprīļa iesnieguma izriet, ka lūgumu piešķirt

NĪN atvieglojumu 90% apmērā, pieteicējs pamatojis tikai ar piespiedu nomas

faktu. Atbildētāja Lēmumā ir izvērsti atrunājusi šos pieteicēja argumentus [1],

tāpat Lēmumā atspoguļoti pieteicēja argumenti un viedoklis, konstatēti fakti,

atbildētāja ir atsaukusies uz tiesību normām, norādot tās Lēmumā arī

atsevišķi, ir norāde par pārsūdzības kārtību un termiņiem.

Izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar pušu paskaidrojumiem, tiesa

atzīst, ka pieteicējs nav motivējis, kādēļ pieteicēja šā sprieduma [11.2] punktā

minētajam Īpašumam būtu piemērojams NĪN atvieglojums tieši 90% apmērā.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka atbildētāja, ņemot vērā pieteicēja iesniegumus

un tiem pievienotos dokumentus, pamatoti konstatēja, ka pieteicēja gadījumā

ir piemērojams noteikumu Nr.9 3.1.7.punkts un pieteicējam piešķirams NĪN

atvieglojums 25% apmērā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja ir izdarījusi nepieciešamos

lietderības apsvērumus un tie konkrētajā lietā ir pietiekami.

[16] Ievērojot iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka Lēmums pārsūdzētajās

daļās ir tiesisks un pamatots administratīvais akts, savukārt pieteikums par tā

atcelšanu pārsūdzētajās daļās ir noraidāms kā nepamatots.

Tā kā tiesa atzīst Lēmumu pārsūdzētajās daļās par tiesisku un pamatotu,

tad nav pamata pieteikuma apmierināšanai par pienākuma uzlikšanu

atbildētājai piemērot pieteicējam kā NĪN maksātājam atvieglojumu 25% un

90% apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un

289.-291.pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt pilnībā AS „Juridiskais birojs „SPECIALIS”” pieteikumu par

Rīgas domes priekšsēdētāja 2006.gada 15.septembra lēmuma Nr.1.43./RD-06-

3341-nd atcelšanu daļā un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā

apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Spriedums sastādīts 2009.gada 10.martā.

Tiesnese (paraksts) A.Reitupe

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese __________________ A.Reitupe

2009.gada 10.martā