Court allows utility company's claim for unpaid heating bills and interest against a tenant in a written procedure.

ECLI:LV:AIRT:2018:0219.C07062917.4.S

Lietas Nr.C07062917

Lietas arhīva Nr. C-0165-18/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2018.gada 19.februārī

Aizkraukles rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S.Vikentjeva

rakstveida procesā izskatīja civillietu pašvaldības SIA “Ventspils siltums” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Pašvaldības SIA “Ventspils siltums” (turpmāk - prasītāja) 2017.gada 30.oktobrī cēlusi Aizkraukles rajona tiesā prasību par parāda par piegādāto

siltumenerģiju 1588,26 EUR un likumisko nokavējuma procentu 215,57 EUR piedziņu no /pers. A/ (turpmāk - atbildētāja).

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājas īpašumā esošais dzīvoklis /adrese/, ir apgādāts ar centrālo apkuri un karsto ūdeni. Apsaimniekotājs ir

nodevis tiesības iekasēt maksu no dzīvokļu īpašniekiem tieši pakalpojumu sniedzējiem. Minētajam dzīvoklim prasītājs piegādā siltumenerģiju apkurei un

siltā ūdens apgādei. Dzīvoklim piegādā siltumenerģiju apkurei un siltā ūdens apgādei, bet atbildētāja par saņemto siltumenerģiju maksājusi neregulāri un

nepilnā apmērā. Atbildētājas parāds uz 2017.gada 30.septembri ir 1588,26 EUR. Atbildētāja ir pielaidusi nokavējumu un prasītāja aprēķinājusi

likumiskos nokavējuma procentus, kas uz 2017.gada 31.augustu bija 215,57 EUR.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas 1588,26 EUR parādu par piegādāto siltumenerģiju, 215,57 EUR likumiskos nokavējuma procentus, tiesas

izdevumus un noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu, Civillikuma 1587.-1590., 1779.,

1785., 1759., 1765. pantu, Civilprocesa likuma 41.,44. pantu.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Rakstveida paskaidrojumus par celto prasību atbildētāja tiesā nav iesniegusi.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka – ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26pantu, lietu izskata rakstveida

procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas

datumu.

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2017. gada 2. novembrī prasītājai un atbildētājai ir

izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu

tiesnesim (lietas 25.lapa).

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2018.gada 19.februārī (lietas 4.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu 2017.gada 11.decembrī pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā. Puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas

53.lapa).

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa paredz, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Tiesas paziņojumi atbildētājam nosūtīti saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta piekto daļu uz prasības

pieteikumā norādīto adresi, kas ir viņa deklarētās dzīvesvietas adrese (lietas 6., 46., 51., 53.lapa). Papildu adrese atbildētājam nav norādīta, kā arī nav

norādīta cita adrese saziņai ar tiesu. Tiesas dokumenti atbildētājam nosūtīti Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā, un atbilstoši

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktam uzskatāms, ka tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu 2018.gada 16.janvārī atbildētājai un prasītājai ir paziņots par datumu, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas 31.,32.lapa).

Atbildētājai tiesas dokumenti nosūtīti uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir atbildētājas deklarēta dzīvesvietas adrese, proti, tiesas

dokumenti nosūtīti saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu un atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktam uzskatāms,

ka tiesas dokumenti atbildētājai izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas. Atbildētāja paziņošanas prezumpciju nav atspēkojusi, norādot uz

objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņas gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai deklarētās dzīvesvietas adresē. Saskaņā ar Dzīvesvietas

deklarēšanas likuma 1.pantu dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Zemesgrāmatu

likuma 1.pantā ir noteikts, ka nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.

No Zemesgrāmatas informācijas par īpašumu redzams, ka uz 2008.gada 25.jūlija pirkuma līguma pamata atbildētājai 2008.gada 31.jūlijā tika

nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/ (lietas 11.lapa).

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī

norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un

apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Arī Dzīvokļa īpašuma likuma

10.panta 3.punkts noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

No prasības pieteikuma un parāda aprēķina redzams, ka parāds par piegādāto siltumenerģiju no 2012.gada 1.oktobra līdz 2017.gada

30.septembrim atbildētājai ir 1588,26 EUR. Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret celto prasību un parāda summu un tiesai nav pamata apšaubīt parāda

aprēķinu (lietas 8.,9.lapa).

No 2016.gada 28.janvāra līguma Nr. par siltumenerģijas piegādi un lietošanu (lietas 14.-15.lapa) un 2005.gada 5.septembra līguma Nr.5 par

siltumenerģijas piegādi (lietas 16.-17.lapa) redzams, ka prasītāja apņēmusies piegādāt siltumenerģiju apkures un karstā ūdens apgādes vajadzībām mājai

/adrese/.

Civilprocesa likuma 93.pants noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda

savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa atbrīvo vienu pusi no

pierādīšanas pienākuma, ja otra puse neapstrīd norādītos faktus.

Atbildētāja savas procesuālās tiesības iesniegt paskaidrojumus un apstrīdēt prasītājas prasījumu nav izmantojusi. Atbildētāja nav cēlusi iebildumus

par parāda aprēķinu, nav norādījusi uz tādiem faktiem, kas liecinātu, ka prasītāja pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījusi savu pienākumu piegādāt

siltumenerģiju. Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja savas maksājumu saistības būtu izpildījusi, jo atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai

samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz parādnieku.

Tiesa secina, ka atbildētāja nav pildījusi likuma „Par dzīvokļa īpašumu” un Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto dzīvokļa īpašnieces pienākumu

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, līdz ar ko no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams parāds par piegādāto siltumenerģiju no 2012.gada

1.oktobra līdz 2017.gada 30.septembrim 1588,26 EUR apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.augustam

215,57 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Ar procentiem, atbilstoši

Civillikuma 1753.pantā noteiktajam, saprotama atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai

kavējuma samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1759.panta 1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Tiesa atzīst, ka ir pamatots prasītājas lūgums piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra

līdz 2017.gada 31.augustam. Nenorēķinoties par piegādāto siltumenerģiju, atbildētāja ir pielaidusi nokavējumu, un par nokavējuma laiku atbildētājai ir

pienākums maksāt nokavējuma procentus. Turklāt saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu ir nosakāmas prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas

likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītāja, ceļot prasību, samaksājusi valsts nodevu 270,57 EUR (lietas 6.lapa), samaksājusi izdevumus, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 3,30 EUR apmērā (lietas 2.,7.lapa). Minētie tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo

daļu piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas tiesāšanas izdevumus. Ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās, ka prasītājam ir radušies ar

lietas vešanu saistītie izdevumi, proti, izdevumi par zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību, proti prasības pieteikuma sagatavošanu 39,60 EUR

apmērā (lietas 23.lapa).

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas „a” apakšpunkts noteic, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir

mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 EUR, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu

apmierinātās daļas. Tā kā prasītājam radušies izdevumi par advokāta sniegto juridisko palīdzību nepārsniedz likumā noteikto ierobežojumu, tie atlīdzināmi

to faktiskajā apmērā – 39,60 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas, no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 193. pantu, 204.1, 250.25, 250.27pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu pašvaldības SIA “Ventspils siltums”, reģistrācijas Nr.40003007655, parādu par

piegādāto siltumenerģiju par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.septembrim 1588,26 EUR (viens tūkstotis pieci simti astoņdesmit

astoņi euro un 26 centi), likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.augustam 215,57 EUR (divi

simti piecpadsmit euro un 57 centi), tiesas izdevumus: valsts nodevu 270,57 EUR (divi simti septiņdesmit euro un 57 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3,30 EUR (trīs euro un 30 centi) un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 39,60 EUR (trīsdesmit deviņi euro un 60 centi).

Noteikt pašvaldības SIA “Ventspils siltums”, reģistrācijas Nr.40003007655, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,

likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātā pamatparāda 1588,26 EUR par laiku līdz sprieduma izpildei.

Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2018.gada

19.februāra, iesniedzot apelācijas sūdzību Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese S. Vikentjeva