Court dismisses appeal against address registration decision based on expired sublease rights.

NORAKSTS Lieta Nr. A 42599207 A 00019-12/21

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2012.gada 19.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Ilona Petrovska,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc I.Z. pieteikuma par Rīgas Domes Personu dzīves vietu reģistrācijas komisijas 2007.gada 16.aprīļa lēmuma (sēdes protokols Nr. 7) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 16.aprīlī Rīgas Domes Personu dzīves vietu reģistrācijas komisija pieņēma lēmumu (sēdes protokols Nr. 7) (turpmāk - Lēmums), ar kuru anulētas ziņas par pieteicējas I.Z. deklarēto dzīvesvietu /adrese/, pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas 2.punktu.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja to pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā. Pieteicēja paskaidro, ka viņai ir tiesības dzīvojamās telpas /adrese/, deklarēt, ka savu

1.lappuse no 4 dzīvesvietu, pamatojoties uz 1998.gada 6.jūlija īres līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „/Nosaukums/”, kas bija dzīvokļa īrnieks.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2008.gada 18.janvārī saņemtajā rakstveida paskaidrojumā Rīgas Domes Personu dzīves vietas reģistrācijas komisija pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem, papildus norādot sekojošo.

Pieteicēja nav norādījusi nevienu tiesību normu, kura attiecībā uz viņu ir pārkāpta. Kārtība, kādā pašvaldība izīrē savā īpašumā esošo dzīvojamo fondu ir paredzēta likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 5.pantā, kas nosaka, ka dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks; Valstij vai pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgumu uz valsts vai pašvaldības institūcijas lēmuma pamata slēdz vadītājs.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 17.pantu, īrniekam tiesības nodot apakšīrē visu viņa aizņemto dzīvojamo telpu vai tās daļu ir tikai ar izīrētāja piekrišanu. Šāda piekrišana no izīrētāja netika saņemta.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 18.pants nosaka, ka, ja dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzas, vienlaikus izbeidzas arī apakšīres līgums, līdz ar to pieteicējai ir zudis tiesiskais pamats būt deklarētai /adrese/.

[4] Uz tiesas sēdi 2012.gada 4.oktobrī pieteicēja nav ieradusies. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu pieteicēja informēta likumā noteiktajā kārtībā.

Uz tiesas sēdi Rīgas Domes pilnvarotā pārstāve nav ieradusies. Administratīvajā rajona tiesā 2012.gada 28.janvārī saņemts Rīgas Domes pilnvarotās pārstāves lūgums atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, nekonstatē Administratīvā procesa likuma

268. un 269.pantā paredzētos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tādējādi, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmajai daļai, tiesa atzīst, ka lietu var skatīt bez pieteicējas un Rīgas Domes pilnvarotās pārstāves klātbūtnes.

Motīvu daļa

[5] Izvērtējot procesa dalībnieku lietā sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar lietas apstākļiem un lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[6] Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas 2.punktu ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulē, ja attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

Kā izriet no minētā likuma 3.panta otrās daļas, personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums,

2.lappuse no 4 attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ir ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

No minētā izriet, ka dzīvesvietas deklarēšanas tiesības ir personām, kurām ir attiecīgs tiesisks pamats dzīvot attiecīgajā nekustamajā īpašumā. Tiesiskais pamats cita starpā rodas arī uz cita līgumiska pamata.

Konkrētajā lietā nekustamais īpašums /adrese/, ir Rīgas pašvaldības īpašums.

Pieteicēja uzskata, ka viņai ir tiesības deklarēt kā savu dzīvesvietu dzīvojamās telpas /adrese/, pamatojoties uz 1998.gada 6.jūlija apakšīres līgumu ar SIA „/Nosaukums/”.

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 153.panta otro daļu fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tā rezolutīvajā daļā, no jauna nav jāpierāda, izskatot administratīvo lietu.

Savukārt, saskaņā ar minētā panta trešo daļu, fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tā motīvu daļā, no jauna nav jāpierāda, izskatot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši procesa dalībnieki.

Kā izriet no Tiesu informatīvā sistēmā esošās informācijas, 2012.gada 1.augustā stājies spēkā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 7.marta spriedums civillietā Nr.C31314708, Rīgas Domes un SIA „/Nosaukums 2/” prasībās pret pieteicēju par izlikšanu un pieteicējas pretprasībā par īres tiesību atzīšanu un īres līguma noslēgšanu.

Minētā sprieduma motīvu daļā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa atzīst, ka pieteicēja dzīvokli /adrese/ lieto bez tiesiska pamata, kā arī to, ka īres līgums par dzīvojamās telpas /adrese/, īri atzīstams par izbeigtu ar SIA „/Nosaukums/” likvidācijas brīdi, proti, 2007.gada 17.janvāri. Secīgi, ievērojot likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 18.panta otrajā daļā noteikto, tobrīd izbeidzies arī starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums/” noslēgtā apakšīres līguma termiņš.

Līdz ar to, konkrētajā lietā no jauna nav jāpierāda fakts, ka pieteicējai pēc 2007.gada 17.janvāra nav tiesisks pamats dzīvot attiecīgajā dzīvoklī /adrese/, jo uz Lēmuma pieņemšanas brīdi, proti, 2007.gada 16.aprīli, bija izbeidzies starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums/” noslēgtā apakšīres līguma termiņš.

Tādējādi tiesa secina, ka ir zudis tiesiskais pamats pieteicējas dzīvesvietas deklarācijai minētajā adresē.

[8] Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pamatotu iestādes secinājumu, ka pieteicējai nav tiesiska pamata deklarēt savu dzīvesvietu /adrese/.

3.lappuse no 4 Ievērojot minēto, pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks un pamatots, un pieteikums par tā atcelšanu ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, tiesa nosprieda

noraidīt I.Z. pieteikumu par Rīgas Domes Personu dzīves vietu reģistrācijas komisijas 2007.gada 16.aprīļa lēmuma (sēdes protokols Nr. 7) atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) I.Petrovska

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnese I.Petrovska

Rīgā, 2012.gada 19. oktobrī.

4.lappuse no 4