Court orders father to pay child support based on statutory duty to maintain children.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's request for dismissal and ordered the father to pay child support to the mother for their two minor children. The plaintiff argued that the defendant failed to provide financial assistance after the family separated, while the defendant claimed they received state benefits and employment income. The court ruled that parents have a statutory duty to maintain children according to their ability, resulting in an order for monthly payments based on the minimum wage.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 179. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 191., 193. pants: Parents have a statutory duty to maintain children according to their ability, and courts must order child support when one parent fails to fulfill this obligation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Civillieta Nr. C 26190516
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rēzeknē, 2016.gada 31.augustā
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Jonikāns,
izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasībā pret /pers. C/, personas kods /personas
kods/, par uzturlīdzekļu piedziņu bērniem.
Aprakstošā daļa
2016.gada 28.jūnijā Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasībā pret /pers. C/ (turpmāk arī – atbildētāja) par uzturlīdzekļu
piedziņu bērniem iesniedzis /pers. B/ (turpmāk arī – prasītājs) norādot, ka pusēm dzimuši bērni – 2014.gada 10.janvārī meita /pers. D/, personas kods
/personas kods/, un 2015.gada 20.jūnijā dēls /pers. E/, personas kods /personas kods/, kuri dzīvo kopā ar prasītāju un atrodas viņa apgādībā. Pušu
kopdzīve pārtraukta 2016.gada 18.februārī, kad atbildētāja kopā ar saviem diviem vecākiem bērniem pārcēlās uz citu dzīvesvietu. Prasītājs vēlas piedzīt
no atbildētājas uzturlīdzekļus bērnu uzturam, jo atbildētāja materiālo palīdzību bērniem nesniedz. Atbildētāja strādā, kā arī turpina saņemt ģimenes valsts
pabalstu par bērniem. Pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo
uzturlīdzekļu apmēru bērnam” prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas, par labu viņam, uzturlīdzekļus bērnu /pers. D/, personas kods /personas kods/, un
/pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturam 25 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi līdz 7
gadu vecuma sasniegšanai un no 7 gadu vecuma sasniegšanas – 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik
mēnesi katram bērnam, sākot ar prasības pieteikuma iesniegšanas dienu tiesā un līdz bērnu pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām.
Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1,
59.pantam, pusēm ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 45.-
68.lapa).
Civillieta, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25pantam, nerīkojot tiesas sēdi, nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā, jo ne prasītājs, ne
atbildētāja lietas iztiesāšanu tiesas sēdē nelūdza, tiesa lietu iztiesāt mutvārdu procesā par nepieciešamu neuzskata.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta pirmajai daļai, pusēm izskaidrotas to civilprocesuālās tiesības, puses informētas par tiesas, kas
izskatīs lietu, sastāvu, pusēm izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Noraidījumi tiesnesim nav pieteikti.
Pusēm savlaicīgi, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajai daļai, 56.1panta pirmās daļas 3.punktam, 59.pantam, paziņots datums
– 2016.gada 31.augusts, kad sprieduma norakstu var saņemt tiesas kancelejā. Šis datums ir pilna sprieduma sastādīšanas datums (lietas 60., 63.-
68.lapa).
Atbildētāja – /pers. C/, rakstveida paskaidrojumu par prasības pieteikumu nav iesniegusi, iebildumus pret prasību nav cēlusi. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma un no atbildētājas piedzenami uzturlīdzekļi
bērnu uzturēšanai.
Tiesa noskaidroja, ka 2014.gada 10.janvārī Rēzeknē dzimusi /pers. D/, personas kods /personas kods/, un 2015.gada 20.jūnijā Rēzeknē
dzimis /pers. E/, personas kods /personas kods/, kuru vecāki ir: tēvs – /pers. B/, personas kods /personas kods/, māte – /pers. C/, personas kods
/personas kods/ (lietas 8.-16., 18.-27., 29.-38., 40.-43.lapa). Puses dzīvo atsevišķi un pušu kopīgie bērni dzīvo kopā ar prasītāju, tas redzams no
prasības pieteikuma, Iedzīvotāju reģistra datu bāzes izdrukām par prasītāja, pušu bērnu un atbildētājas deklarētajām dzīvesvietām (lietas 6., 17., 28., 39.,
45.lapa.), pārējiem lietas materiāliem. Prasītājs, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantam, pierādījumus par atbildētājas ienākumiem nav piestādījis, līdz ar
ko tiesa pieņem, ka atbildētājai ienākumu nav.
Tiesa uzskata, ka atbildētājai ir pienākums uzturēt bērnus, jo saskaņā ar Civillikuma 179.panta otro daļu pienākums gādāt par bērna
uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem. Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu vecākiem ir pienākums rūpēties par bērnu, viņu
uzturēt, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšana, bērna kopšana un viņa izglītošana un audzināšana (garīgās un fiziskās attīstības
nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Tiesa uzskata, ka apstāklis, ka atbildētājai, iespējams, nav nekādu ienākumu, neatbrīvo viņu no pienākuma rūpēties par bērnu dzīvību un
labklājību, sagādāt viņiem uzturu. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.pantu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu
sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Saskaņā ar Bērnu
tiesību aizsardzības likuma 5.pantu bērna tiesību aizsardzības subjekti pirmām kārtām ir bērna vecāki.
Nosakot ikmēneša pabalsta summu, kas piedzenama no atbildētājas, tiesa ņem vērā atbildētājas materiālo stāvokli, to, ka ziņu par viņas
ienākumiem nav. Apstāklis, ka prasītājs audzina, kopj bērnus, dod uzturu samērā ar savām iespējām, neierobežo viņa likumā noteiktās tiesības prasīt
uzturnaudu bērniem no otra vecāka.
Tiesa uzskata, ka primārās ir bērnu intereses un situācija, kad bērni paliek bez uzturlīdzekļiem, nav pieļaujama. Saskaņā ar Civillikuma
179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu
un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu. Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra
noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.1. un 2.2.punkts nosaka, ka katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām
uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus katram savam bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma
sasniegšanai – 25 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., šobrīd 92,50 euro apmērā ik mēnesi, un no 7 gadu
vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., šobrīd
111 euro apmērā ik mēnesi.
Novērtējot pušu materiālo stāvokli, ņemot vērā pušu apgādībā esošo personu skaitu, tiesa uzskata, ka atbildētājai ir pienākums maksāt
uzturlīdzekļus bērnu uzturēšanai līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai 25 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik
mēnesi, un no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas ik mēnesi katram bērnam, jo saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli
uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu, 44.panta pirmās daļas 3.punktu, no
atbildētājas valsts ienākumos, jo prasītājs no to samaksas valsts ienākumos atbrīvots ar likumu, piespriežama valsts nodeva, izdevumi sakarā ar
rakstveida pierādījumu iegūšanu – izdevumu faktiskajā apmērā, ar publikācijas ievietošanu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un ar tiesas
dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi (lietas 2., 44., 64.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājai nosakāms termiņš
sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 191., 193.pantu, tiesa
NOSPRIEDA
/pers. B/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasību pret /pers. C/, personas kods /personas kods/, par uzturlīdzekļu piedziņu
bērniem apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, meitas /pers. D/, personas kods
/personas kods/, uzturēšanai uzturlīdzekļus līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 (divdesmit piecu) procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās
minimālās mēneša darba algas ik mēnesi un no 7 gadu vecuma sasniegšanas – 30 (trīsdesmit) procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas ik mēnesi, dēla /pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturēšanai uzturlīdzekļus līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 (divdesmit
piecu) procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi un no 7 gadu vecuma sasniegšanas – 30 (trīsdesmit)
procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, sākot ar 2016.gada 28.jūniju, līdz bērnu pilngadībai vai pušu
materiālā stāvokļa izmaiņām.
Uzturlīdzekļu samaksa veicama /pers. B/, personas kods /personas kods/, norādītajā kredītiestādes – akciju sabiedrības /Nosaukums B/,
kontā Nr./konta numurs/.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 323,54 (trīs simti divdesmit trīs euro 54 centi) euro apmērā,
izdevumus sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu 2,85 (divi euro 85 centi) euro apmērā, ar publikācijas ievietošanu oficiālajā izdevumā saistītos
izdevumus 1,71 (viens euro 71 cents) euro apmērā un ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītos izdevumus 12,56 (divpadsmit euro 56
centi) euro apmērā, kopā 340,66 (trīs simti četrdesmit euro 66 centi) euro.
Noteikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma, daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, labprātīgai izpildei 10 dienas
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 31.augusta, apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no
Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis A.Jonikāns