Legislator Case Law & Legislation
C26190516 / C-1905-16 AI generated

Court orders father to pay child support based on statutory duty to maintain children.

Case Number C26190516 / C-1905-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's request for dismissal and ordered the father to pay child support to the mother for their two minor children. The plaintiff argued that the defendant failed to provide financial assistance after the family separated, while the defendant claimed they received state benefits and employment income. The court ruled that parents have a statutory duty to maintain children according to their ability, resulting in an order for monthly payments based on the minimum wage.

Legislator headnote

AI generated

Civillikuma 179. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 191., 193. pants: Parents have a statutory duty to maintain children according to their ability, and courts must order child support when one parent fails to fulfill this obligation.

Keywords

AI generated
child support obligation parental duty to maintain minimum wage calculation separation of parents state benefits impact

Cited Legislation

AI generated
Civillikuma 179. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 191. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 42. pants 1. daļa
Civilprocesa likuma 39. pants 1. daļa 5. un 6. punkts
Civilprocesa likuma 44. pants 1. daļa 3. punkts
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Ministru kabineta noteikumi Nr. 37
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Civillieta Nr. C 26190516

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rēzeknē, 2016.gada 31.augustā

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Jonikāns,

izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasībā pret /pers. C/, personas kods /personas

kods/, par uzturlīdzekļu piedziņu bērniem.

Aprakstošā daļa

2016.gada 28.jūnijā Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasībā pret /pers. C/ (turpmāk arī – atbildētāja) par uzturlīdzekļu

piedziņu bērniem iesniedzis /pers. B/ (turpmāk arī – prasītājs) norādot, ka pusēm dzimuši bērni – 2014.gada 10.janvārī meita /pers. D/, personas kods

/personas kods/, un 2015.gada 20.jūnijā dēls /pers. E/, personas kods /personas kods/, kuri dzīvo kopā ar prasītāju un atrodas viņa apgādībā. Pušu

kopdzīve pārtraukta 2016.gada 18.februārī, kad atbildētāja kopā ar saviem diviem vecākiem bērniem pārcēlās uz citu dzīvesvietu. Prasītājs vēlas piedzīt

no atbildētājas uzturlīdzekļus bērnu uzturam, jo atbildētāja materiālo palīdzību bērniem nesniedz. Atbildētāja strādā, kā arī turpina saņemt ģimenes valsts

pabalstu par bērniem. Pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo

uzturlīdzekļu apmēru bērnam” prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas, par labu viņam, uzturlīdzekļus bērnu /pers. D/, personas kods /personas kods/, un

/pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturam 25 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi līdz 7

gadu vecuma sasniegšanai un no 7 gadu vecuma sasniegšanas – 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik

mēnesi katram bērnam, sākot ar prasības pieteikuma iesniegšanas dienu tiesā un līdz bērnu pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām.

Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1,

59.pantam, pusēm ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 45.-

68.lapa).

Civillieta, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25pantam, nerīkojot tiesas sēdi, nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā, jo ne prasītājs, ne

atbildētāja lietas iztiesāšanu tiesas sēdē nelūdza, tiesa lietu iztiesāt mutvārdu procesā par nepieciešamu neuzskata.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta pirmajai daļai, pusēm izskaidrotas to civilprocesuālās tiesības, puses informētas par tiesas, kas

izskatīs lietu, sastāvu, pusēm izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Noraidījumi tiesnesim nav pieteikti.

Pusēm savlaicīgi, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajai daļai, 56.1panta pirmās daļas 3.punktam, 59.pantam, paziņots datums

– 2016.gada 31.augusts, kad sprieduma norakstu var saņemt tiesas kancelejā. Šis datums ir pilna sprieduma sastādīšanas datums (lietas 60., 63.-

68.lapa).

Atbildētāja – /pers. C/, rakstveida paskaidrojumu par prasības pieteikumu nav iesniegusi, iebildumus pret prasību nav cēlusi. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma un no atbildētājas piedzenami uzturlīdzekļi

bērnu uzturēšanai.

Tiesa noskaidroja, ka 2014.gada 10.janvārī Rēzeknē dzimusi /pers. D/, personas kods /personas kods/, un 2015.gada 20.jūnijā Rēzeknē

dzimis /pers. E/, personas kods /personas kods/, kuru vecāki ir: tēvs – /pers. B/, personas kods /personas kods/, māte – /pers. C/, personas kods

/personas kods/ (lietas 8.-16., 18.-27., 29.-38., 40.-43.lapa). Puses dzīvo atsevišķi un pušu kopīgie bērni dzīvo kopā ar prasītāju, tas redzams no

prasības pieteikuma, Iedzīvotāju reģistra datu bāzes izdrukām par prasītāja, pušu bērnu un atbildētājas deklarētajām dzīvesvietām (lietas 6., 17., 28., 39.,

45.lapa.), pārējiem lietas materiāliem. Prasītājs, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantam, pierādījumus par atbildētājas ienākumiem nav piestādījis, līdz ar

ko tiesa pieņem, ka atbildētājai ienākumu nav.

Tiesa uzskata, ka atbildētājai ir pienākums uzturēt bērnus, jo saskaņā ar Civillikuma 179.panta otro daļu pienākums gādāt par bērna

uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem. Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu vecākiem ir pienākums rūpēties par bērnu, viņu

uzturēt, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšana, bērna kopšana un viņa izglītošana un audzināšana (garīgās un fiziskās attīstības

nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Tiesa uzskata, ka apstāklis, ka atbildētājai, iespējams, nav nekādu ienākumu, neatbrīvo viņu no pienākuma rūpēties par bērnu dzīvību un

labklājību, sagādāt viņiem uzturu. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.pantu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu

sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Saskaņā ar Bērnu

tiesību aizsardzības likuma 5.pantu bērna tiesību aizsardzības subjekti pirmām kārtām ir bērna vecāki.

Nosakot ikmēneša pabalsta summu, kas piedzenama no atbildētājas, tiesa ņem vērā atbildētājas materiālo stāvokli, to, ka ziņu par viņas

ienākumiem nav. Apstāklis, ka prasītājs audzina, kopj bērnus, dod uzturu samērā ar savām iespējām, neierobežo viņa likumā noteiktās tiesības prasīt

uzturnaudu bērniem no otra vecāka.

Tiesa uzskata, ka primārās ir bērnu intereses un situācija, kad bērni paliek bez uzturlīdzekļiem, nav pieļaujama. Saskaņā ar Civillikuma

179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu

un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu. Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra

noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.1. un 2.2.punkts nosaka, ka katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām

uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus katram savam bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma

sasniegšanai – 25 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., šobrīd 92,50 euro apmērā ik mēnesi, un no 7 gadu

vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., šobrīd

111 euro apmērā ik mēnesi.

Novērtējot pušu materiālo stāvokli, ņemot vērā pušu apgādībā esošo personu skaitu, tiesa uzskata, ka atbildētājai ir pienākums maksāt

uzturlīdzekļus bērnu uzturēšanai līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai 25 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik

mēnesi, un no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša

darba algas ik mēnesi katram bērnam, jo saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli

uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu, 44.panta pirmās daļas 3.punktu, no

atbildētājas valsts ienākumos, jo prasītājs no to samaksas valsts ienākumos atbrīvots ar likumu, piespriežama valsts nodeva, izdevumi sakarā ar

rakstveida pierādījumu iegūšanu – izdevumu faktiskajā apmērā, ar publikācijas ievietošanu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un ar tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi (lietas 2., 44., 64.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājai nosakāms termiņš

sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 191., 193.pantu, tiesa

NOSPRIEDA

/pers. B/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasību pret /pers. C/, personas kods /personas kods/, par uzturlīdzekļu piedziņu

bērniem apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, meitas /pers. D/, personas kods

/personas kods/, uzturēšanai uzturlīdzekļus līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 (divdesmit piecu) procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas ik mēnesi un no 7 gadu vecuma sasniegšanas – 30 (trīsdesmit) procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas ik mēnesi, dēla /pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturēšanai uzturlīdzekļus līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 (divdesmit

piecu) procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi un no 7 gadu vecuma sasniegšanas – 30 (trīsdesmit)

procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, sākot ar 2016.gada 28.jūniju, līdz bērnu pilngadībai vai pušu

materiālā stāvokļa izmaiņām.

Uzturlīdzekļu samaksa veicama /pers. B/, personas kods /personas kods/, norādītajā kredītiestādes – akciju sabiedrības /Nosaukums B/,

kontā Nr./konta numurs/.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 323,54 (trīs simti divdesmit trīs euro 54 centi) euro apmērā,

izdevumus sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu 2,85 (divi euro 85 centi) euro apmērā, ar publikācijas ievietošanu oficiālajā izdevumā saistītos

izdevumus 1,71 (viens euro 71 cents) euro apmērā un ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītos izdevumus 12,56 (divpadsmit euro 56

centi) euro apmērā, kopā 340,66 (trīs simti četrdesmit euro 66 centi) euro.

Noteikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma, daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, labprātīgai izpildei 10 dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 31.augusta, apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no

Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis A.Jonikāns