Court dismissed bid protest as procurement authority's low-price assessment falls within discretionary power.

Lietas arhīva Nr. A42-00483-23/13

ECLI:LV:ADRJRIT:2023:0310.A420224422.3.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2023. gada 10. martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S. Kuškina,

tiesnese I. Andruškina,

tiesnese D. Lubāne,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA /Nosaukums A/ pieteikuma par Iepirkumu uzraudzības biroja 2022. gada

9. maija lēmuma Nr. 4-1.2/22-72 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] Pasūtītāja Jēkabpils novada pašvaldība izsludināja atklātu konkursu „Būvprojekta „Daudzdzīvokļu īres nama pārbūve Celtnieku ielā 23,

Jēkabpilī, Jēkabpils novadā” izstrāde un autoruzraudzība” (id. Nr. JNP 2022/11) (turpmāk – konkurss).

Konkursā pieteicās četri pretendenti, tostarp pieteicēja un SIA /Nosaukums B/. Pasūtītāja 2022. gada 24. martā pieņēma lēmumu iepirkuma

līguma slēgšanas tiesības piešķirt pretendentam SIA /Nosaukums B/, jo tās iesniegtais piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko. Pieteicēja

vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā (turpmāk – birojs) ar lūgumu aizliegt pasūtītājai noslēgt iepirkuma līgumu ar SIA /Nosaukums B/ un atcelt lēmumu

par konkursa rezultātiem, jo pasūtītāja nebija pārliecinājusies, ka SIA /Nosaukums B/ iesniegtais piedāvājums nav atzīstams par nepamatoti lētu.

[2] Birojs ar 2022. gada 9. maija lēmumu Nr. 4-1.2/22-72 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atstāja spēkā pasūtītājas iepirkuma komisijas lēmumu

par konkursa rezultātiem un atļāva pasūtītājai slēgt iepirkuma līgumu. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pasūtītāja vērtēja visu konkursā iesniegto pretendentu piedāvātās līgumcenas un atzina, ka visu pretendentu finanšu piedāvājumi atbilst

konkursa nolikuma prasībām un nav pamatotu šaubu, ka kāds no pretendentu piedāvājumiem varētu būt nepamatoti lēts.

Lai pārliecinātos, ka pretendenta SIA /Nosaukums B/ piedāvājums nav nepamatoti lēts, pasūtītāja vērtēja vispārpieejamo informāciju par SIA

/Nosaukums B/. Pasūtītāja konstatēja, ka pretendents nodarbojas ar arhitektūras pakalpojumiem kopš 2007. gada, tam ir uzkrāta pietiekoši liela

pieredze projektēšanas jomā, ir izstrādāts izpildāmo darba izpildes mehānisms, pretendenta finanšu apgrozījums pēdējā gadā audzis, kā arī nodokļu

maksājumi valsts kopbudžetā ir auguši. Pretendents ir uzvarējis vairākos publiskajos iepirkumos par projektēšanas darbiem un autoruzraudzības

veikšanu. Tāpat pasūtītāja ņēma vērā savu iepriekšējo sadarbības pieredzi ar SIA /Nosaukums B/, proti, iepriekš noslēgti līgumi ar pretendentu ir izpildīti

kvalitatīvi, savlaicīgi un atbilstoši tehniskajai specifikācijai.

[2.2] Vienīgi SIA /Nosaukums B/ piedāvātā līgumcena iekļaujas pasūtītājas konkursā paredzamajā līgumcenā, kas savukārt ir noteikta, pasūtītājai

balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, realizējot līdzīga darba izpildi un izvērtējot vispārpieejamo informāciju par būvprojektēšanas izcenojumiem citos

līdzvērtīgos iepirkumos. Tāpat vērā ņemams tas, ka salīdzināt pretendentu piedāvāto līgumcenu būvprojekta izstrādei pie vienādiem nosacījumiem nav

korekti, jo intelektuālā darba novērtējums ir katra pretendenta subjektīvais vērtējums, sava atbildība un sava darba izvērtējums.

[3] Pieteicēja iesniedza tiesā pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Pieteikums un tā precizējums pamatots ar turpmāk

minētajiem argumentiem.

[3.1] Birojs nepamatoti ierobežojis savu kompetenci pasūtītājas rīcības pārbaudē. Birojs ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, un tās kompetence kā

funkcionāli augstākai iestādei rīcības brīvības izmantošanas kontrolē ir būtiski atšķirīga no tiesas kompetences, proti, birojam jāizskata lieta vēlreiz pēc

būtības. Birojs radījis tādu situāciju, ka neviens neīsteno pilnu kontroli pār pasūtītājas rīcības tiesiskumu, bet šāda pieeja ir uzskatāma par prettiesisku un

nepamatotu. Birojs pilnvērtīgi nepārbaudīja, vai objektīvi SIA /Nosaukums B/ piedāvājums nav atzīstams par nepamatoti lētu, kas noveda pie prettiesiska

lēmuma pieņemšanas.

[3.2] 2022. gada 25. maijā pasūtītāja informēja visus pretendentus, ka iepirkums tiek pārtraukts, jo SIA /Nosaukums B/ ir atteicies slēgt līgumu.

Savukārt nākamā pretendenta, kas ir pieteicēja, piedāvātā līgumcena vairākkārtīgi pārsniedz pasūtītājas paredzamo līgumcenu. SIA /Nosaukums B/

atteikšanās no līguma slēgšanas uzskatāmi pierāda, ka tā piedāvājums ir nepamatoti lēts.

[3.3] Attiecībā uz pārsūdzētajā lēmumā minēto, ka tikai SIA /Nosaukums B/ piedāvātā līgumcena pilnīgi iekļaujas konkursā paredzētā līgumcenā,

norādāms, ka pasūtītāja iepirkuma dokumentos paredzamo līgumcenu nebija norādījusi. Pēc pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas pieteicēja iepazinās ar

pasūtītājas skaidrojumu par Jēkabpils novada pašvaldības budžetu 2022. gadam, kas paredzēja konkursam 50 000 euro, savukārt SIA /Nosaukums B/

piedāvātā līgumcena bija vairāk kā divreiz zemāka par projektēšanas darbiem pasūtītājas budžetā paredzētiem līdzekļiem, tāpēc bija jārodas šaubām par

cenas pamatotību.

[3.4] Pieteicējai pārsūdzētā lēmuma atzīšana par prettiesisku ir nepieciešama, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos un atgūtu samaksāto

depozītu.

[4] Birojs paskaidrojumā tiesai norādīja, ka pieteicējas pieteikums ir nepamatots un noraidāms, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā un turpmāk

norādītajiem argumentiem.

[4.1] Attiecībā uz kompetences apjomu, birojs paskaidro, ka ir funkcionāli augstāka iestāde attiecībā uz iesniegumu par iepirkuma procedūras

pārkāpumiem izskatīšanu, un attiecīgi birojs, īstenojot šo funkciju, neiestājas un nepieņem lēmumu pasūtītāja vietā, bet gan vērtē pasūtītāja pieņemtā

lēmuma pamatotību jeb tiesiskumu.

[4.2] Pieteicēja ne apstrīdēšanas iesniegumā, ne pieteikumā nav norādījusi konkrētus, objektīvi pārbaudāmus faktus vai aprēķinus, kas liecinātu, ka

ar SIA /Nosaukums B/ piedāvāto līgumcenu vispār nevar izpildīt līgumā noteiktos darbus.

[4.3] Attiecībā uz pieteicējas norādīto, ka paredzētā līgumcena nebija iekļauta iepirkuma dokumentos, birojs norāda, ka paredzamā līgumcena

konkursam ir norādīta pasūtītājas 2022. gada 19. februārī biroja tīmekļvietnē publicētajā paziņojumā par līgumu.

[4.4] Pretendenta piedāvātā līgumcena, kas ir zemāka par paredzēto līgumcenu, pati par sevi neliecina par to, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts.

[5] Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumos tiesai norādīja, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz paskaidrojumā birojam un

turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[5.1] Ne pieteicējai, ne pasūtītājai nav tiesību lemt par biroja kompetenci sūdzību izskatīšanā. To var darīt iestādes vadītājs vai augstākās

institūcijas.

[5.2] Piedāvātās cenas atšķirība no citu piedāvājumu cenas pati par sevi nevar būt pietiekams pamats pretendenta automātiskai izslēgšanai no

iepirkuma procedūras.

[5.3] Pieteicējas apgalvojums, ka SIA /Nosaukums B/ atteikusies slēgt līgumu, jo viņas piedāvājums ir nepamatoti lēts, ir tikai pieteicējas

viedoklis. SIA /Nosaukums B/ norādīja, ka atsakās slēgt iepirkuma līgumu, jo no pretendenta neatkarīgu iemeslu dēļ līguma noslēgšanas termiņi pārcelti

par 6 nedēļām, un pretendentam ir mainījušies faktiskie apstākļi (speciālistu pieejamība) darbu izpildei, līdz ar ko nav iespējams nodrošināt darbu izpildi

noteiktajos termiņos.

Motīvu daļa

[6] Publiskā iepirkuma procedūras mērķis ir, no vienas puses, aizsargāt pretendentu tiesības uz brīvu konkurenci un vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi

pret tiem, no otras puses – pasūtītāja intereses iegūt izdevīgāko, tostarp lētāko, piedāvājumu, vienlaikus gādājot par līdzekļu efektīvu izmantošanu. Valsts

un pašvaldības līdzekļu efektīva izmantošana, maksimāli samazinot pasūtītāja risku, neietver vienīgi formālu lētākā piedāvājuma izvēli, bet arī droša un

nopietna piedāvājuma izvēli (Senāta 2014. gada 15. aprīļa sprieduma lietā Nr. A420472212 (SKA–24/2014) 6. punkts).

Lai samazinātu šo pasūtītāja risku, Publisko iepirkumu likuma 53.pants (redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas laikā) (arī

iepriekš spēkā esošā likuma 43.pants ar analoģisku saturu) paredzēja kārtību, kādā pasūtītājam jāpārliecinās par cenas pamatotību, pirms tas noraida

piedāvājumu nepamatoti zemas cenas dēļ. Saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu līgumam šķiet nepamatoti

lēts, pasūtītājs pieprasa skaidrojumu par piedāvāto cenu vai izmaksām. Panta otrā daļa noteica tipiskākos apstākļus, par kuriem šāds skaidrojums varētu

tikt prasīts.

Tātad pretendenta cena var tikt atzīta par nepamatoti zemu, ja tā rada bažas par piedāvājuma nopietnību un īstumu un pretendenta spēju to

norādītajā veidā izpildīt.

[7] Senāts skaidrojis, ka paredzētā šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūra ir vērsta uz to pretendentu tiesību aizsardzību,

kuriem „draud” izslēgšana no iepirkuma zemās cenas dēļ. Pasūtītājam nav jāveic Publisko iepirkumu likuma 53.pantā paredzētā procedūra pretendentu

piedāvāto cenu veidošanas noskaidrošanai, ja tam nav radušās šaubas par cenas pamatotību un tas neapsver atteikšanos no piedāvājuma kā nepamatoti

lēta (sal. Senāta 2014. gada 15. aprīļa sprieduma lietā Nr. A420472212 (SKA-24/2014) 8. punkts, 2018. gada 31. oktobra sprieduma lietā

Nr. A420180417 (SKA-1006/2018) 16. punkts).

Ja pasūtītājam, konkrētā iepirkumā piepildot nepamatoti zemas cenas jēdzienu ar saturu, šaubas par cenu nav radušās, tiesa nevar iejaukties

pasūtītāja novērtējuma brīvībā, bet tai ir jāpārbauda vienīgi tas, vai pasūtītāja rīcība, neveicot cenas pamatojuma pārbaudi, nav acīmredzami kļūdaina.

Proti, vai pasūtītājs nav pieļāvis kļūdas novērtējuma brīvības izmantošanā. Vispārīgi nav izslēdzams, ka šādas kontroles ietvaros tiesa var atzīt pasūtītāja

kļūdu, tam nesaskatot pamatu cenas pārbaudes nepieciešamībai, bet attiecīgo pretendentu atzīstot par uzvarētāju. Tomēr tiesai principā nav jāveic tik

detalizēta attiecīgā pretendenta cenas pārbaude, kāda tā varētu būt šā mehānisma piemērošanas gadījumā. Secinājums, ka pasūtītājam noteikti vajadzēja

rasties šaubām par piedāvājuma cenu, balstāms uz objektīviem faktiem un no tiem izrietošiem racionāliem apsvērumiem, ka par piedāvāto cenu nav

iespējams izpildīt līgumu (Senāta 2014. gada 16. aprīļa sprieduma lietā Nr. A420652611 (SKA-179/2014) 8. punktu, 2014.gada 15.aprīļa

sprieduma lietā Nr. A420472212 (SKA-24/2014) 8.punktu, arī 2021. gada 22. marta lēmuma lietā Nr. A420289019 (SKA-652/2021)

2. punkts).

Tātad šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma konstatēšana un no tās izrietošā tālākas pārbaudes nepieciešamība ir pasūtītājas novērtējuma brīvībā

ietilpstoša kompetence. Veicot kontroli pār šo pasūtītājas brīvību, pārbaudāms, vai pasūtītāja nav pieļāvusi būtiskas kļūdas tās izmantošanā. Šāda

kontrole nav vērtējama kā formāla, jo konstatējums, ka pasūtītāja ir pieļāvusi kļūdu novērtējuma brīvības izmantošanā, novestu pie tās lēmuma atzīšanas

par prettiesisku.

[8] Pieteicēja argumentē, ka SIA /Nosaukums B/ cena ir nepamatoti zema, norādot uz tās samēru ar citu pretendentu norādītajām cenām un

pasūtītājas plānoto līgumcenu. Citi apsvērumi, kādēļ SIA /Nosaukums B/ norādītā cena ir neatbilstoši zema, nav norādīti.

No lietā esošā pasūtītājas iepirkumu komisijas 2022. gada 21. marta sanāksmes protokola piedāvājumu atvēršanai (lietas 109. -110. lapa)

konstatējams, ka SIA /Nosaukums B/ piedāvātā cena (bez pievienotās vērtības nodokļa) bija 23 111 euro, pieteicējas piedāvātā cena – 87 433 euro,

bet divu pārējo pretendentu cenas bija 92 000 euro un 110 000 euro. Tādējādi var piekrist, ka SIA /Nosaukums B/ piedāvātā cena bija ievērojami

zemāka nekā pārējiem pretendentiem. Tāpat lietā nav strīda, ka šī cena bija arī zemāka par pasūtītājas plānoto līgumcenu un iepirkumam paredzētajiem

finanšu līdzekļiem (50 000 euro).

Senāts līdzīgā lietā skaidrojis, ka piedāvātās cenas atšķirība pati par sevi var būt kritērijs pirmšķietami nepamatota lēta piedāvājuma identificēšanai.

Arī Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka principā nepamatoti lēta piedāvājuma identificēšanai var tikt izmantoti matemātiski kritēriji, piemēram,

piedāvātās cenas atšķirība salīdzinājumā ar visu iesniegto piedāvājumu vidējo cenu (Senāta 2014. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. A420577611

(SKA-78/2014) 11. punktu un tajā norādītais Eiropas Savienības Tiesas 2001. gada 5. jūnija spriedums apvienotajā lietā C-285/99 un C-

286/99, īpaši tā 73.punkts).

Tomēr ne jebkura cenas atšķirība ir pietiekams pamats šaubām par to, ka piedāvājums ar zemāku cenu varētu būt nepamatoti lēts un tādēļ

neuzticams (nenopietns). Tiesas vērtējumā cenu atšķirībai, lai tās dēļ rastos šaubas par piedāvājuma īstumu, ir jābūt tādai, kas pati par sevi rada

neizpratni, kā zemākās cenas piedāvātājs spētu līgumu izpildīt par šādu cenu, ja pārējie pretendenti ir norādījuši, ka līgumu spēj izpildīt par ievērojami

augstāku cenu.

Kā jau minēts, secinājums par nepamatoti lētu piedāvājumu var tikt balstīts vienīgi uz objektīviem faktiem un no tiem izrietošiem racionāliem

apsvērumiem, ka par piedāvāto cenu nav iespējams izpildīt līgumu. Tādēļ, nepastāvot objektīvi pamatotām šaubām par piedāvātās cenas atbilstību,

pasūtītājam pat būtisku cenu atšķirību gadījumā nav pienākums uzsākt nepamatoti lietā piedāvājuma pārbaudei paredzēto procedūru.

[9] Pasūtītāja birojam skaidrojusi (paskaidrojums lietas 50.-55. lapā), ka tai neradās šaubas, ka SIA /Nosaukums B/ nevarētu izpildīt līgumu.

Pasūtītāja, lemjot par iesniegtajiem piedāvājumiem, pārliecinājās par publiski pieejamo informāciju par pretendentiem, tostarp par to, ka SIA

/Nosaukums B/ ir pietiekami liela pieredze projektēšanas jomā, ir audzis apgrozījums un nodokļu maksājumi valsts budžetā, kā arī, ka SIA /Nosaukums

B/ ir iepriekš uzvarējis publiskajos iepirkumos par projektēšanas un autoruzraudzības pakalpojumiem. Veiksmīga sadarbība iepriekš bijusi arī ar

pasūtītāju divos citos iepirkumus, kur arī bijušas atšķirīgas piedāvātās cenas, un līgums izpildīts kvalitatīvi, savlaicīgi un atbilstoši prasībām. Turklāt

būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība ir intelektuāls darbs, un katrs šāda darba veicējs pats novērtē tā cenas apmēru.

Izvērtējot paskaidrojumā norādīto, tiesa turpmāk norādīto apsvērumu dēļ nesaskata, ka pasūtītāja būtu kļūdījusies savas novērtējuma brīvības

izmantošanā.

Pasūtītājas iepirkumu komisijas 2022. gada 24. marta protokolā (lietas 70.-72. lapa) atspoguļotas komisijas veiktās pārbaudes. No protokola

neizriet, ka komisija būtu īpaši pievērsusies ievērojami zemākas cenas jautājumam. Tomēr birojam vēlāk sniegtais skaidrojums par pasūtītājas

apsvērumiem, neveicot papildu pārbaudi, attiecas uz apstākļiem, kas pasūtītājai bija jau zināmi vai tika aplūkoti protokolā atspoguļotajā pārbaudē

(pretendenta vispārīgie darbības rādītāji, iepriekšēja sekmīga sadarbība ar pasūtītāju, kas arī veikta par salīdzinoši zemāku cenu kā konkurentiem). Tādēļ

nav saskatāms, ka pasūtītāja atsauktos uz apstākļiem, kas izvēles brīdī nebija zināmi. Savukārt šie apstākļi pēc būtības apliecina, ka pretendents ir spējīgs

sniegt prasīto pakalpojumu un ir, arī par salīdzinoši zemāku cenu, sekmīgi izpildījis līdzīgus pakalpojumus iepriekš, tādēļ tie netieši norāda uz piedāvājuma

patiesumu.

Tāpat par būtisku apstākli izskatāmajā lietā tiesa uzskata iepirkuma priekšmetu, kas – kā pamatoti norāda pasūtītāja – ir intelektuāla darba

rezultāts. Lai gan nešaubīgi pretendentam rodas kādi izdevumi, šāda pakalpojuma sniegšanā tā cena ir galvenokārt atkarīga nevis no būtiskiem,

neizbēgamiem un pārbaudāmiem izdevumiem, bet gan pakalpojuma sniedzēja sava intelektuālā darba novērtējuma, kas nav vienīgi matemātiski

pārbaudāma un pamatojama vērtība. Aplūkojot Publisko iepirkumu likuma 53. panta otro daļu, redzams, ka jautājumi, kurus tālākas cenas pārbaudes

ietvaros pasūtītāja parasti būtu varējusi uzdot, galvenokārt būtu saistīti ar pietiekami nozīmīgiem un neizbēgamiem izdevumiem pakalpojuma sniegšanas

nodrošināšanai. Arī tiesu praksē jautājums par to, kā pārbaudāms, vai ir iespējams izpildīt līgumu par piedāvāto cenu, tiek saistīts ar pretendenta

izdevumu pārbaudi (sal. Senāta 2014. gada 15. aprīļa sprieduma lietā Nr. A420472212 (SKA-24/2014) 8. punkts, 2018. gada 31. oktobra

sprieduma lietā Nr. A420180417 (SKA-1006/2018) 16. punkts).

Konkrētajā gadījumā SIA /Nosaukums B/ piedāvātā cena ir pietiekami liela, lai neradītu šaubas par spēju segt nepieciešamos izdevumus par

projekta sagatavošanu un autoruzraudzības veikšanu. Lietā nav izvirzīti argumenti, ka pastāvētu šaubas par to, vai SIA /Nosaukums B/ norādītie

speciālisti bija piekrituši veikt projektēšanu un autoruzraudzību (par, iespējams, cenas dēļ ierobežotu atlīdzību) vai, ka konkrētā iepirkuma īpatnības

prasītu tādus izdevumus, kuru gadījumā SIA /Nosaukums B/ piedāvātā cena būtu neadekvāta. Šādos apstākļos arī fakts, ka pretendenta piedāvātā

līgumcena ir mazāka par pasūtītājas plānoto līgumcenu, nav patstāvīgs iemesls piedāvājuma nopietnības apšaubīšanai, jo šāds paredzētās un piedāvātās

cenas samērs tieši veicina sekmīgu iepirkuma noslēgšanos (iepretim riskam, ka cenas pārsnieguma dēļ būs nepieciešams pārtraukt iepirkumu).

Līdz ar to tiesai nerodas šaubas, ka tālāka pārbaude, ciktāl tā šāda veida pakalpojuma gadījumā būtu racionāla, nebija nepieciešama.

[10] Tiesa nesaskata, ka šos secinājumus jebkā ietekmētu tālākā iepirkuma virzība – SIA /Nosaukums B/ atteikšanās slēgt līgumu un iepirkuma

procedūras pārtraukšana.

Pasūtītājas novērtējuma brīvības izmantošanas vērtējums, kas ir galvenais šīs lietas pārbaudes objekts, nav atkarīgs no pretendenta vēlākas rīcības.

Tāpat nav pamata piekrist pieteicējas pieņēmumam, ka šī atteikšanās bija skaidri saistīta ar norādīto zemo cenu. Lietas materiālos ir SIA /Nosaukums B/

2022. gada 23. maija vēstule pasūtītājai (lietas 123. lapa), kurā norādīta ar cenu nesaistīta atteikšanās motivācija, proti, vēlāka līguma slēgšanas laika

ietekme uz plānoto speciālistu pieejamību un no tās izrietošu nespēju izpildīt līgumu paredzētajā termiņā. Norādītie apstākļi par līguma noslēgšanas laika

nobīdi un līgumā noteiktajiem striktajiem izpildes termiņiem vispārīgi atbilst lietā esošajām ziņām (uzvarētājs noteikts 2022. gada 24. martā, uzaicinājums

SIA /Nosaukums B/ slēgt līgumu nosūtīts 28. martā, biroja lēmums atļaut līguma slēgšanu pieņemts 9. maijā, bet atteikums sagatavots 23. maijā, savukārt

konkursa nolikuma 5.1. pielikumā esošajā Projektēšanas līguma projekta 6.2. punktā paredzēts, ka darbi izpildāmi 100 kalendāro dienu laikā no līguma

stāšanās spēkā).

Tādēļ tiesai nav pamata SIA /Nosaukums B/ norādītos apsvērumus apšaubīt un piešķirt ticamību pieteicējas pieņēmumam, ka atteikšanās būtu

saistāma ar nespēju izpildīt līgumu cenas dēļ. Līdz ar to detalizētāku šī argumenta pārbaudi nav lietderīgi veikt.

[11] Ievērojot iepriekš aplūkotās tiesību normas un tiesu praksi, no kā izriet, ka nepamatoti zemas cenas konstatēšana ir pasūtītāja kompetence,

tiesa nesaskata, ka birojs būtu veicis savai kompetencei neatbilstošu pārbaudi. Lai gan birojs ir funkcionāli augstāka iestāde, tas nav pasūtītājs un nevar

izdarīt tādus apsvērumus, kas ir vienīgi pasūtītāja kompetencē (salīdzinājumam, arī gadījumā, ja birojam iesniegts iesniegums par lēmumu, ar kuru noteikts

uzvarētājs iepirkumā, birojs, konstatējot kļūdu, nenosaka pareizo uzvarētāju, bet gan uzdot pasūtītājam pieņemt jaunu lēmumu). Tādēļ biroja kontroles

tvērums jautājumā par nepamatoti zemu cenu ir tāds pats kā tiesai – novērtējuma brīvības izmantošanas pārbaudes robežās. Tas, ka Senāta atziņas tieši

attiecinātas uz tiesas kompetenci, acīmredzami skaidrojams ar to, ka tiesa aplūkojusi savu kompetenci, nevis tādēļ, lai nošķirtu tiesas un biroja

kompetenci šajā jautājumā.

Tādēļ ir noraidāms arī pieteicējas arguments par biroja kompetences robežām.

[12] Apkopojot minēto, birojs pamatoti secinājis, ka nav acīmredzamu kļūdu pasūtītājas novērtējuma brīvības izmantošanā. Līdz ar to nav pamata

lēmuma atzīšanai par prettiesisku, un pieteikums par to ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 72. panta otro daļu un Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt SIA /Nosaukums A/ pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja 2022. gada 9. maija lēmuma Nr. 4-1.2/22-72 atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese Tiesnese Tiesnese

S. Kuškina I. Andruškina D. Lubāne