Court imposes administrative detention for repeated curfew violations despite defendant and police absence.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of violating curfew restrictions and imposed a five-day administrative detention sentence. Although neither the defendant nor the police officer appeared at the hearing, the court proceeded based on written evidence and prior notifications. The decision relied on the defendant's history of similar unenforced violations to justify detention over a monetary fine.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177., 289.6, 289.7, 289.16, 289.17, 289.18 panti: The court may conduct administrative proceedings without the presence of the accused or the authority if they have been properly notified and choose not to attend, and may impose administrative detention when monetary fines are deemed ineffective for repeat offenders.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 107005416
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē, 2016. gada 5. maijā
Aizkraukles rajona tiesas
tiesnese S. Daukšte,
ar tiesas sēdes sekretāri A.Ondzuli-Petrovu,
izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. C/, personas kods /personas kods/, dzīvojoša /adrese/, pārkāpumu, kas
paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.
Aprakstošā daļa
2016. gada 7. aprīlī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas kārtībniece J.
Pičoha sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC132969 par to, ka 2016. gada 24. martā, plkst. 22.10 /pers. C/ neatradās savā
dzīvesvietā /adrese/, kas viņam ir uzlikts kā pienākums, pamatojoties uz lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu 1. punktā –aizliegums
atstāt dzīvesvietu no plkst. 22:00 līdz plkst. 06:00, līdz ar to /pers. C/ izdarījis tīšu policijas kontroles noteikumu pārkāpumu. Atbildība par pārkāpumu
paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.
Uz tiesas sēdi nav ieradies ne pārkāpējs, ne arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – Iestādes) pilnvarotais pārstāvis.
Pārkāpējam par tiesas sēdi paziņots 2016. gada 15. aprīlī ierakstītā sūtījumā nosūtot tiesas pavēsti (lietas 1.,18. lapa). Iestāde par tiesas sēdi informēta
2016. gada 15. aprīlī nosūtot tiesas pavēsti uz iestādes elektroniskā pasta adresi (lietas 1.,17. lapa).
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. pantā noteikts, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties
lietas izskatīšanā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteikts, ka Iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības
piedalīties tiesas sēdē.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi
nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un Iestādei par tiesas sēdi ir bijis paziņots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6
panta kārtībā. Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un Iestādes
pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes. Tiesnese secina, ka, neierodoties uz tiesas sēdi persona, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, un Iestāde nav
vēlējusies izmantot savas tiesības piedalīties tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka /pers. C/ vaina administratīvā pārkāpumā izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā, ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem, un administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta septītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir noticis
administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas
mīkstina vai pastiprina atbildību, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar lietiskajiem
pierādījumiem (..).
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9. panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar
nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai
noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantu administratīvā atbildība iestājas par policijas kontroles noteikumu tīšu
pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole.
Par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi
lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsoda izpildi, noteiktos
pienākumus.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24. punkta 4. apakšpunkts noteic, ka policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru
kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479 “Papildsoda — policijas kontrole — īstenošanas kārtība”.
Lai personu sauktu pie administratīvā atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzēto pārkāpumu,
jākonstatē, ka personai ir noteikta policijas kontrole, kā arī tas, ka persona tīši ir pārkāpusi noteiktās policijas kontroles noteikumus.
No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izdrukas zināms, ka /pers. C/ 2013.gada 19.jūnijā ar Aizkraukles rajona tiesas spriedumu atzīts
par vainīgu Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un policijas
kontroli uz diviem gadiem. 2015.gada 2.septembrī atbrīvots pēc soda izciešanas no Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valmieras cietuma(lietas 12.lapa).
No Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa 2015. gada 17. septembra lēmuma par policijas kontroles
ierobežojumu piemērošanu zināms, ka /pers. C/ aizliegts atstāt dzīvesvietu /adrese/ laikā no plkst. 22:00 līdz plkst. 06:00. Ar minēto lēmumu un tā
neievērošanas sekām /pers. C/ iepazinies 2015. gada 17. septembrī, ko apliecinājis ar savu parakstu (lietas 7.-8. lapa).
No Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektora V. Bešmenova 2016.
gada 24. marta rakstveida ziņojuma zināms, ka 2016. gada 24. martā plkst. 22:10, pildot dienesta pienākumus, devies pārbaudīt policijas kontrolē esošo
/pers. C/ viņa dzīvesvietā /adrese/. Pārbaudes laikā konstatējis, ka /pers. C/ neatrodas savā dzīvesvietā. Adresē sastapis /pers. C/ māti /pers. F/, kura
paskaidrojusi, ka dēls mājās neatrodas, pēdējo reizi bijis 16. janvārī rīta pusē. Kur viņš atrodas, nezinot (lietas 4. lapa).
No akta par policijas kontrolē esošās personas pārbaudi dzīvesvietā zināms, ka /pers. C/ pārbaudes brīdī 2016. gada 24. martā, plkst.
22:10 neatrodas savā dzīvesvietā /adrese/ (lietas 6. lapa).
No /pers. F/ 2016. gada 24. marta rakstveida paskaidrojuma zināms, ka viņa līdz 2016. gada janvārim dzīvojusi kopā ar dēlu /pers. C//
/adrese/. Dēlam piemērots papildsods- policijas kontrole. Pārbaudes brīdī 2016. gada 24. martā, plkst. 22.10 dēls nav atradies dzīvesvietā, viņa
atrašanās vieta nav zināma viņu savstarpējā konflikta dēļ. Pēdējo reizi dēlu redzējusi 2016. gada janvārī (lietas 5. lapa).
2016. gada 30. martā /pers. C/ nosūtīts uzaicinājums ierasties Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknī 2016. gada
7. aprīlī, plkst. 09:00(lietas 15.lapa). Uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu /pers. C/ nav ieradies.
2016. gada 7. aprīlī par /pers. C/ administratīvo pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC132969 bez viņa klātbūtnes
(lietas 2. lapa). 2016. gada 7. aprīlī administratīvā pārkāpuma protokola kopija nosūtīta /pers. C/ (lietas 16. lapa).
Minētie rakstveida pierādījumi apstiprina to, ka /pers. C/ ir noteikts papildsods policijas kontrole un viņš ir izdarījis tīšu policijas kontroles
noteikumu pārkāpšanu. /pers. C/ kā personai, kurai noteikts papildsods - policijas kontrole, neskatoties uz to, ka informēts par pienākumu laikā no plkst.
22:00 līdz plkst. 06:00 atrasties savā dzīvesvietā, pārbaudes brīdī 2016. gada 24. martā, plkst. 22:10 nav tur atradies.
Tiesnese secina, ka /pers. C/ tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus, tas ir, būdams informēts par pienākumu laikā no plkst. 22:00 līdz
plkst. 06:00 atrasties savā dzīvesvietā /adrese/, nav tur atradies. Tiesnese atzīst, ka viņa rīcība atzīstama par tīšu policijas kontroles noteikumu
pārkāpumu.
Tātad /pers. C/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.
Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantam, tiesnese ņem vērā pārkāpēja personību un pārkāpuma
raksturu, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.
Lietas izskatīšanas laikā nav noskaidrots, vai /pers. C/ strādā, kādi ir viņa ienākumi. No administratīvā pārkāpuma protokola redzams, ka
viņa apgādībā neatrodas neviena persona. No Informācijas centra Sodu reģistra izziņas par personas administratīvajiem pārkāpumiem zināms, ka /pers.
C/ agrāk ir vairākkārt administratīvi sodīts, tostarp 2015. gada 4. novembrī un 2016.gada 26. janvārī par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
177. pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, bet nav samaksājis nevienu piemēroto naudas sodu (lietas 9.-10. lapa).
/pers. C/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesnese nekonstatē, bet par atbildību pastiprinošu apstākli tiesnese atzīst to, ka gada laikā atkārtoti
izdarījis līdzīgu pārkāpumu, par kuru jau sodīts.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu, kura
izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus
pārkāpumus. Tiesneses ieskatā, pārkāpējam par izdarīto administratīvo pārkāpumu piemērojams administratīvais arests un tas būs taisnīgs un samērīgs
sods, jo piemērojot naudas sodu tas būtu formāls un neizpildāms.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 33., 34., 177., 289.6, 289.7 , 289.16, 289.17, 289.18 pantu, tiesnese
n o s p r i e d a:
Atzīt par vainīgu /pers. C/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā
pārkāpuma izdarīšanā un piemērot administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm.
Sprieduma izpildi uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknim.
Spriedumu 10 (desmit) darbadienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot
Aizkraukles rajona tiesā.
Tiesnese S. Daukšte