Court allows landlord's claim for property management fees, interest, and state fees against tenant.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the property management company, ordering the tenant to pay outstanding management fees, interest, and state fees totaling over 2,200 euros. The tenant had not signed a management contract but had received services, creating a debt based on the management agreement and property ownership laws. The court found the claim valid and set a ten-day period for voluntary payment before enforcing the judgment.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8. panta, 41. panta pirmās daļas, Civillikuma 1402., 1651., 1652. panta 3. punkta, 1753., 1756., 1757., 1759. panta 1. punkta, 1763. panta 1. punkta, 1765. panta pirmās daļas, 1770., 1775., 1779. panta, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13. panta: A court may order payment of property management fees and related interest when a tenant receives services without a specific contract, establishing a debt based on the management agreement and property ownership laws.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1955-18/13
ECLI:LV:RVPT:2018:1206.C30571617.3.S
S P RIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
2018.gada 06.decembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis S.Lorencs
ar tiesas sēdes sekretāri K.Nikrus,
2018.gada 07.novembrī
Rīgā, Abrenes ielā 8
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vienkāršotās procedūras prasībā (pirms likuma grozījumiem – maza apmēra
prasībā) pret /pers. A/ par naudas piedziņu, un
k o ns t a t ē ja :
2017.gada 02.augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2017.gada 31.jūlija
vienkāršotās procedūras prasības pieteikums (pirms likuma grozījumiem – maza apmēra prasības pieteikums) pret atbildētāju /pers. A/ par naudas
piedziņu.
Prasības pieteikumā ir norādīts, ka prasības summu EUR 1099,55 veido: 1) galvenais parāds EUR 1076,11 (samaksa par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par periodu no 2016.gada 01.augusta līdz 2017.gada 01.jūlijam); 2)
procenti EUR 23,44 (periods no 2016.gada 01.decembra līdz 2017.gada 24.jūlijam).
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīšanā, saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju
pārvaldīšanas līguma projektu apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” (2016.gada 8.jūlija Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas līgums Nr.RD-16-418-lī,) atrodas dzīvojamā māja /adrese/ (turpmāk - Dzīvojamā māja).
Saskaņā ar 2001.gada 8.augusta pirkuma līgumu, Atbildētāja ir ieguvusi īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. 3, /adrese/.
Atbildētāja nav slēgusi ar Prasītāju Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgumu.
Saskaņā ar Pārvaldīšanas līgumu Prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret Atbildētāju, taču Atbildētāja pilnā apmērā nav
samaksājusi Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas maksu un nav norēķinājusies par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā
rezultātā radies maksājumu parāds.
Pamatojoties uz 2017.gada 24.jūlija Rēķinu Nr. 19322439/07971 par Dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī
saskaņā ar uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu, komunālo maksājumu un kavējuma naudas aprēķinu, Atbildētājas parāds par Dzīvojamās mājas
apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunāliem pakalpojumiem sāk veidoties no 2016.gada 1.augusta un (pastāvīgi pieaugot) uz 2017.gada 1.jūliju veido
kopējo prasības summu.
Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas maksājumu un komunālo pakalpojumu maksājumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem
pakalpojumiem, aprēķiniem un ieņēmumiem par augstāk norādīto periodu.
Kavējuma nauda aprēķināta, ievērojot kavēto dienu skaitu (01.12.2016.-24.07.2017.), kopējā parāda summu, un Civillikuma 1759.panta un
1765.panta pirmās daļas nosacījumus.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no Civillikuma 1071., 1759., 1765.panta, 28.10.2010. likuma “Dzīvokļa īpašuma likums” 10.panta,
Latvijas Republikas 21.06.1995. likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta 7.daļas, 09.12.2008. MK noteikumiem
Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un 09.12.2008. MK noteikumiem Nr.1013
“Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, prasītājs lūdz
tiesu: piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam maksu par dzīvojamās mājas /adrese/-3, pārvaldīšanu un uzturēšanu, komunālo maksājumu parādu EUR
1076,11 un likumiskos procentus EUR 23,44, bet kopā EUR 1099,55; noteikt prasītājam tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus) likumiskos
procentus gadā no pamatparāda summas; piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam visus tiesas un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.
2018.gada 22.februārī tiesā tika saņemts prasītāja 2018.gada 20.februāra pieteikums par prasības pieteikuma summas pieaugumu, kurā cita
starpā norādīts, ka tā kā atbildētāja līdz šim nav samaksājusi parādu, kopš prasības iesniegšanas dienas līdz izlīguma noslēgšanas dienai 2018.gada
13.februārī ir palielinājies parāda un likumisko procentu apmērs. Pamatojoties uz iepriekš minēto, atbildētājas parāds uz 2018.gada 31.janvāri sastādīja:
pamatparāds- EUR 2`050,38, likumiskie procenti- EUR 75,62, kas kopsummā veido EUR 2`126,00. 2018.gada 13.februārī puses noslēgušas izlīgumu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, prasītājs lūdz tiesu: apstiprināt 2018.gada 13.februāra izlīgumu un izbeigt tiesvedību civillietā; saskaņā ar izlīguma
16.punktu nesamaksātos tiesas izdevumus piedzīt no atbildētājas.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus atbilstoši Civilprocesa likuma 148. un 250.21 panta noteikumiem tiesai nav sniegusi.
Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Uz tiesas sēdi atbildētāja tika aicināta atbilstoši Civilprocesa likuma 54., 55.panta, 56.panta otrās un
piektās daļas prasībām.
Atbildētāja likumā noteiktajā kārtībā tiesu nav informējusi par savas neierašanās iemesliem un nav lūgusi tiesu atlikt lietas izskatīšanu.
Pastāvot norādītajiem apstākļiem, saskaņā ar Civilprocesa likuma 561.panta pirmās daļas 3.punkta un 156.panta pirmās daļas noteikumiem tiesa
atzina par pamatotu lietu izskatīt tiesas sēdē bez atbildētājas klātbūtnes, jo tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos lietas
izskatīšanas atlikšanas tiesiskos pamatus.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ neuzturēja pieteikumu par izlīguma apstiprināšanu, paskaidrojot, ka atbildētāja nepilda
2018.gada 13.februāra izlīguma nosacījumus, proti, neveic izlīgumā paredzētos ikmēneša maksājumus. Pēc izlīguma parakstīšanas atbildētāja 2018.gada
februārī ir veikusi prasītājam tikai vienu maksājumu EUR 162,75, tādējādi atlīdzinot 50% no prasītāja samaksātās valsts nodevas, kā arī pilnībā atlīdzinot
prasītāja samaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Prasītāja pārstāvis prasību uztur tādā apmērā, kā norādīts 2018.gada 20.februāra
pieteikumā par prasības summas pieaugumu, pamatojoties uz prasības pieteikumā un pieteikumā par prasības summas pieaugumu izklāstītajiem
apstākļiem un argumentiem. Neraugoties uz to, ka atbildētāja nav sniegusi tiesai savus paskaidrojumus, prasību viņa ir atzinusi, jo 2018.gada 13.febuārī
starp pusēm tika noslēgts izlīgums par pamatparāda un likumisko procentu samaksu. Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums starp
pusēm nav noslēgts, taču prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju, kurā atrodas atbildētājai piederošais dzīvoklis, kā arī sniedz komunālos pakalpojumus
atbildētājas dzīvoklim, par ko atbildētāja pienācīgā kārtā nav norēķinājusies. Atbildētājai regulāri viņas dzīvokļa pastkastītē tika atstāti prasītāja izrakstītie
rēķini, tādējādi atbildētāja bija informēta par nepieciešamību veikt attiecīgos maksājumus prasītājam. Nekādas sūdzības par prasītāja sniegto
pakalpojumu kvalitāti vai par prasītāja izrakstītajiem rēķiniem no atbildētājas puses netika saņemtas. Atbildētājas pamatparāds EUR 2`050,38 ir
izveidojies laika posmā no 2016.gada 01.augusta līdz 2018.gada 31.janvārim. Likumiskie procenti EUR 75,62 ir aprēķināti par laika posmu no
2016.gada 01.decembra līdz 2018.gada 31.janvārim. Prasītāja pārstāvis lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam pamatparādu EUR
2`050,38, procentus EUR 75,62, neatlīdzināto valsts nodevas daļu EUR 159,45, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6%
gadā no pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.
Tiesa, noklausījusies prasītāja pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi civillietas materiālus, novērtējusi tiesas
rīcībā esošos rakstveida pierādījumus, nāk pie slēdziena, ka prasība tās uzturētajā apmērā ir pamatota un apmierināma zemāk izklāstītu
apsvērumu dēļ:
Lietā nav strīda par to, ka prasītājs ir dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldnieks (apsaimniekotājs).
Civillikuma 994.pants noteic, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.
No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājai kopš 2002.gada 18.decembra uz 2001.gada 08.augusta pirkuma līguma pamata pieder dzīvoklis Nr.
3 /adrese/ (l.l. 8).
Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums pušu starpā nav noslēgts.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā (1.punkts), segt
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā (2.punkts); norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) (3.punkts).
Iepriekš minētās likumu normas paredz dzīvokļa īpašnieka pienākumu veikt dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo
pakalpojumu maksājumus, maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ko atbildētāja pienācīgā kārtā nav darījusi.
No prasītāja sastādītajiem aprēķiniem un izrakstītā rēķina izriet, ka no 2016.gada 01.augusta līdz 2018.gada 31.janvārim atbildētāja nav veikusi
prasītājam maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar ko ir izveidojies šo
maksājumu parāds EUR 2`050,38.
Tiesai nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētājai būtu likti jebkādi šķērsli izmantot viņai piederošo dzīvokli un saņemt komunālos pakalpojumus.
Tāpat tiesai nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētāja likumā noteiktajā kārtībā līdz prasības celšanai tiesā vai līdz lietas iztiesāšanas dienai būtu
vērsusies pie prasītāja ar jebkādām sūdzībām par komunālo pakalpojumu kvalitāti vai apstrīdējusi prasītāja izrakstītajos rēķinos norādīto maksājumu
summu pareizību.
Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Lietas materiāliem ir pievienots prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” un atbildētājas /pers. A/ 2018.gada 13.februārī noslēgtais izlīgums, kurā
atbildētāja ar savu parakstu ir apliecinājusi, ka viņai ir nenokārtotas maksājumu saistības pret prasītāju par dzīvokļa Nr. 3 /adrese/,
apsaimniekošanu/pārvaldīšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem; ka uz 2018.gada 13.februāri pamatparāda summa ir EUR 2050,38, bet
likumisko procentu summa ir EUR 72,62.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētājas parāda summas apmēru, atbildētāja pret to nav iebildusi, atbildētāja nav tiesai iesniegusi
pierādījumus tam, ka līdz lietas iztiesāšanas dienai viņa būtu nomaksājusi parādu prasītājam.
Pastāvot norādītajiem apstākļiem, no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenams dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas,
komunālo pakalpojumu maksājumu parāds EUR 2`050,38 apmērā.
Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma
1759.panta 1.punkta noteikumiem procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī
parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1757.pantam, nolīgstot procentus,
jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiski procenti (1765.p.), savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic,
ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši
procenti no simta gadā.
Pastāvot norādītajiem apstākļiem, no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti EUR 75,62 par savlaicīgi neveiktiem
maksājumiem laika posmā no 2016.gada 01.decembra līdz 2018.gada 31.janvārim.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Civillikuma 1756., 1757.panta, 1759.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās daļas noteikumiem, tiesa atzīst prasītāja
tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus (6% gadā) no pamatparāda summas par laika posmu no dienas, kad iztecēs sprieduma
labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildes dienai, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus par to, ka procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot kapitāla lielumu.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
No prasītāja pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka pēc prasības celšanas atbildētāja veica prasītājam vienu maksājumu EUR 162,75
apmērā, tādējādi atlīdzinot pusi no samaksātās valsts nodevas EUR 318,90 un pilnībā atlīdzinot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30.
Prasītājam neatlīdzinātā viņa nomaksātās valsts nodevas summa sastāda EUR 159,45.
Pastāvot norādītajiem apstākļiem, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama valsts nodevas summa EUR 159,45.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.panta otro daļu, ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu
noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, kā arī vadoties no Civillikuma 1402., 1651.panta, 1652.panta 3.punkta, 1753., 1756., 1757.panta, 1759.panta
1.punkta, 1763.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās daļas, 1770., 1775., 1779.panta, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.panta, Civilprocesa likuma
8.panta, 41.panta pirmās daļas, 92.panta, 93.panta pirmās un otrās daļas, 97., 187., 189.-193.panta, 195, 2041.panta (likuma redakcijā, kas bija spēkā
līdz 2018.gada 28.februārim), tiesa
n o s p r i e d a:
apmierināt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību tās uzturētajā apmērā.
Piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, dzīvojamās mājas uzturēšanas,
apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu EUR 2`050,38, kas izveidojies laika posmā no 2016.gada 01.augsuta līdz 2018.gada
31.janvārim, likumiskos nokavējuma procentus EUR 75,62 par savlaicīgi neveiktiem maksājumiem laika posmā no 2016.gada 01.decembra līdz
2018.gada 31.janvārim, kā arī valsts nodevu EUR 159,45, kas kopsummā sastāda EUR 2`285,45 (divi tūkstoši divi simti astoņdesmit pieci euro
un 45 centi).
Naudas summas EUR 2`285,45 (divi tūkstoši divi simti astoņdesmit pieci euro un 45 centi) apmērā samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu
atbildības „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, norādītajā kontā: kredītiestāde: AS “Citadele banka”, konta numurs: LV 83
PARX 0013 0443 8001 9.
Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības no brīža, kad iztecēs sprieduma labprātīgas izpildes termiņš līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no pamatparāda summas EUR 2050,38
(divi tūkstoši piecdesmit euro un 38 centi), nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot kapitāla (pamatparāda) lielumu.
Noteikt /pers. A/, /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas (pieejamības) dienas 2018.gada 06.decembrī, Rīgas apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnesis S.Lorencs