Legislator Case Law & Legislation
15220023723 / KA04-0961-23 ECLI:LV:RAT:2023:1219.15220023723.6.S AI generated

Appeal court overturned first instance verdict on driver's license revocation period due to new Criminal Law sanctions.

Case Number 15220023723 / KA04-0961-23
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The appeal court overturned the first instance judgment regarding the defendant's sentence and final penalty while leaving other parts intact. The lower court incorrectly applied a shorter license revocation period based on outdated sanctions, whereas the new Criminal Law mandates a five-year revocation for driving under the influence without a license. Consequently, the court re-sentenced the defendant to four months imprisonment with a five-year license revocation and combined this with probation from a prior judgment.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 262. panta 1. daļa; Krimināllikuma 51. panta 1. daļa: When the primary penalty's duration is determined based on sanctions effective after the judgment, the appellate court must apply the current statutory limits, not the ones in force at the time of the first instance decision.

Keywords

AI generated
Criminal Law sanctions license revocation period driving under influence appellate review probation combination

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 262. panta 1. daļa
Krimināllikuma 51. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 563. panta 1. daļa 3. punkts

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. KA04-0961-23/14

ECLI:LV:RAT:2023:1219.15220023723.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023.gada 19.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Ģirts Aizsils,

tiesnese Diāna Dumbre,

tiesnese Signe Grīnberga,

piedaloties prokurorei Viktorijai Soldatovai

atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, saistībā ar Daudznozaru specializētās prokuratūras prokurores Viktorijas Soldatovas apelācijas

protestu par Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada 17.jūlija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1 ] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada 17.jūlija spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, pieskaitīts neizciestais papildsods pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

2019.gada 21.oktobra sprieduma un galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 4 (četriem) mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz 2

(diviem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Noteikts soda izciešanas termiņu skaitīt no soda faktiskā izciešanas brīža.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitīts aizturēšanā pavadītais laiks no

2023.gada 16.marta plkst.21.10 līdz 2023.gada 17.martam plkst.19.20, t.i., viena diena.

Noteikts /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā –, atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās

brīdim.

Noteikts piedzīt no /pers. A/ par labu valstij 160,50 euro par aizstāvju Daira Anučina un Raita Tiltiņa sniegto juridisko palīdzību.

Noteikts saskaņā ar Krimināllikuma 70.14panta 1.1daļu piedzīt no /pers. A/ transportlīdzekļa /marka,modelis/, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, daļēju vērtību 300 euro apmērā par labu valstij.

[2] Pirmās instances tiesa spriedumā atzina, ka /pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa

vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē šādos apstākļos:

2023.gada 16.martā ap plkst.18.18 /pers. A/ vadīja transportlīdzekli – automašīnu /marka,modelis/, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, ar kuru brauca /pilsētas nosaukums/, pa /ielas nosaukums/ ielu no /ielas nosaukums/ ielas puses /ielas

nosaukums/ielas virzienā, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas) un

atrodoties alkohola ietekmē. Minimālā alkohola koncentrācija /pers. A/ izelpotajā gaisā konstatēta 1,61 promiles.

/pers. A/ vadītais transportlīdzeklis /marka,modelis/ ietriecās stāvošā automašīnā /marka,modelis/, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, pēc tam apstājās pie nama Nr./numurs/ /nosaukums/ ielā, /pilsētas nosaukums/.

Šādas /pers. A/ darbības pirmās instances tiesa kvalificēja atbilstoši Krimināllikuma 262.panta pirmajai daļai.

[3] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas protestu iesniedza Daudznozaru specializētās prokuratūras prokurore

Viktorija Soldatova, pārsūdzot spriedumu daļā par noteikto papildsodu pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un galīgo sodu

saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu.

Prokurore konstatē pirmās instances tiesa spriedumā norādīto, ka Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcija paredz brīvības

atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu,

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem (likuma redakcijā, kas spēkā no 2022.gada 25.novembra).

Tajā pašā laikā pirmās instances tiesa ir noteikusi /pers. A/ papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz četriem

gadiem un nav motivējusi vieglāka papildsoda nekā sankcijā noteikts piemērošanas iemeslus. Prokurores ieskatā tas ir pretrunā ar

Krimināllikuma 49.panta pirmo un trešo daļu.

Prokurore lūdz atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētajam noteikto papildsodu pēc Krimināllikuma 262.panta

pirmās daļas un noteikt sodu brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem )

gadiem.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 51.pantu, pēc spriedumu kopības /pers. A/ noteikt galīgo sodu brīvības atņemšanu uz 4 (četriem)

mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5

(pieciem) gadiem.

[4] Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneša Ģirta Aizsila 2023.gada 28.augusta lēmumu lieta pieņemta

iztiesāšanai apelācijas kārtībā rakstveida procesā.

[5] Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023.gada 28.septembra lēmumu nolemts lietu izskatīt mutvārdu

procesā.

[6] Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ atzina prokurores iesniegto protestu, papildus paskaidrojumus nesniedza.

[7] Apelācijas instances tiesas sēdē prokurore Viktorija Soldatova uzturēja iesniegto apelācijas protestu pilnā apjomā pēc tajā

norādītajiem motīviem.

Motīvu daļa

[8] Tiesas kolēģija, iepazinusies ar krimināllietas materiāliem, izvērtējusi apelācijas protestā norādītos argumentus, uzklausījusi

apsūdzētā viedokli, atzīst, ka prokurores protests ir apmierināms un pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā par /pers. A/

noteikto sodu un daļā par noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, taisot šajās daļās jaunu spriedumu.

[9] Tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesā lieta iztiesāta mutvārdu procesā. Pirmās instances tiesā, ņemot vērā, ka

apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā, tiesas sēdē pieteica un uzturēja lūgumu lietā

neveikt pierādījumu pārbaudi, pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas apsūdzētajam tika izskaidrotas, kā arī

pirmās instances tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes neradās šaubas par apsūdzētā /pers. A/ vainīgumu viņam izvirzītajā

apsūdzībā, kriminālprocess pamatoti tika iztiesāts, neveicot pierādījumu pārbaudi.

Tiesas kolēģijai, pārbaudot lietas materiālus, neradās šaubas par /pers. A/ celtās apsūdzības apjomu un noziedzīga nodarījuma

kvalifikāciju.

Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa pamatoti atzina /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 262.panta

pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Ņemot vērā, ka no apelācijas protesta satura nepārprotami izriet, ka pirmās instances tiesas spriedums protestēts daļā par /pers. A/

noteikto papildsodu un tā pareizu noteikšanu pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un galīgā soda noteikšanu, tiesas kolēģija

apelācijas protestu izskata tajā izteikto prasību apjomā.

[10] Tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa apsūdzētajam /pers. A/ pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas

pamatsodu –brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem – noteica atbilstoši Krimināllikuma 46.pantā noteiktajiem soda noteikšanas

vispārīgajiem principiem, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi. Pirmās instances tiesa spriedumā vērtēja un

motivēja, kādēļ apsūdzētajam nosakāms brīvības atņemšanas sods.

Tiesas kolēģija pirmās instances tiesas secinājumus un atzinumus par apsūdzētajam piespriežamā pamatsoda soda veidu un mēru

atzīst par tiesiskiem un pamatotiem.

Tiesas kolēģija pirmās instances tiesas secinājumiem, atzinumiem un motivācijai par apsūdzētajam noteikto pamatsodu

pievienojas pilnībā, līdz ar to uzskata, ka vēlreiz tos pašus motīvus atkārtot šajā nolēmumā nav nepieciešams.

[11] Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti /pers. A/ noteica papildsodu – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību

atņemšana, jo to obligāti noteikt paredz Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcija.

Tiesas kolēģija, vērtējot protestā norādītos argumentus, konstatē, ka pirmās instances tiesa /pers. A/ papildsodu noteica

Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022.gada 25.novembrim un paredzēja transportlīdzekļa vadīšanas

tiesību atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, tai pašā laikā sprieduma motīvu daļā atreferējot spēkā esošo Krimināllikuma 262.panta

pirmās daļas sankciju, kas paredz transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem. Pirmās instances tiesa spēkā esošo

Krimināllikuma normu nav ievērojusi, kā arī nav motivējusi, kamdēļ noteikts mazāks papildsoda mērs nekā to paredz panta sankcija.

Līdz ar to pirmās instances spriedums atceļams daļā par apsūdzētajam noteikto papildsodu pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas,

nosakot to atbilstoši Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcijai, kas spēkā no 2022.gada 25.novembra, proti, transportlīdzekļa

vadīšanas tiesību atņemšana uz 5 gadiem.

[12] Apelācijas protests apmierināms arī daļā par galīgā soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta nosacījumiem.

Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa, nosakot galīgo sodu pēc spriedumu kopības, pamatoti noteiktajam sodam

pievienoja neizciesto papildsodu – probācijas uzraudzība – pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 21.oktobra

sprieduma, taču, nosakot galīgo sodu, nepareizi noteica papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – mēru, tāpēc arī

šajā daļā pirmās instances tiesas spriedums atceļams.

Ievērojot iepriekš norādītos apstākļus, pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā par /pers. A/ noteikto sodu un galīgo sodu,

jo atceļot spriedumu daļā par papildsodu, spriedums atceļams arī daļā par pamatsodu un galīgo sodu, un no jauna nosakāms sods pēc

Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu.

[13] Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesas kolēģija pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas /pers. A/ nosaka brīvības

atņemšanas sodu uz 4 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 5 gadiem un, pamatojoties uz Krimināllikuma 51.panta

pirmo daļu, /pers. A/ nosaka galīgo sodu – brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem 6 mēnešiem,

atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstājams negrozīts kā tiesisks un pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda

atcelt Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada 17.jūlija spriedumu daļā par /pers. A/ noteikto sodu un noteikto galīgo sodu.

/pers. A/ pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, galīgo sodu /pers. A/ noteikt pēc spriedumu kopības, noteiktajam

sodam pilnīgi pievienojot neizciesto papildsodu – probācijas uzraudzība – pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada

21.oktobra sprieduma, – brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem 6 (sešiem)

mēnešiem, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.

Pārējā daļā Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada 17.jūlija spriedumu atstāt negrozītu.

Nolēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā par kasācijas iemesliem, kas paredzēti

Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesā.

Pilns nolēmums pieejams tiesas kancelejā 2024.gada 2.janvārī.

Tiesnesis Ģirts Aizsils

Tiesnese Diāna Dumbre

Tiesnese Signe Grīnberga

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.