Court partially allowed small claims debt recovery, rejecting procedural costs claim as non-material right.

Lietas Nr. C15167313

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā , 2013.gada 9.oktobrī

Jelgavas tiesas tiesnese N.Paņkiva,

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „Ātrais kredīts” maza apmēra prasība pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs SIA „Ātrais kredīts” iesniedzis tiesā maza apmēra prasība pret atbildētāju /pers. A/ par parāda piedziņu, kurā lūdz

tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam Ls 330, tajā skaitā galveno parādu Ls 40, nolīgtos procentus Ls 40, līgumsodu Ls 250,

piedzīt nodarītos zaudējumus Ls 5,25 apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus, nosakot prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt likumiskos 2% gadā no neatmaksātās summas Ls 40.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 13.janvārī atbildētājs prasītājas mājas lapā www.atraiskredits.lv aizpildījis

reģistrācijas formu, kur apliecinājis, ka piekrīt Kredītlīguma noteikumiem (Kredīta līguma kopējie noteikumi, kuru AKST kods ir B588

0AB6 AC57 FE7A EBC4 E1CC 1B9B C4DE, turpmāk – noteikumi), apstiprinājis reģistrāciju un no sava konta uz prasītāja kontu

veicis reģistrācijas maksājumu Ls 0,01 apmērā. Atbildētājs izvēlējies kredīta nosacījumus, tos apstiprinājis, saņēmis no prasītājas

kredītu nosacījumus apstiprinošu īsziņu. Prasītājs 2011.gada 13.janvārī pārskaitījis pieprasīto kredītu Ls 40 apmērā uz atbildētāja

/pers. A/ norādīto bankas kontu, nosakot atmaksas termiņu līdz 2011.gada 11.februārim, un procentus par kredīta lietošanu, kas par

28 dienām ir Ls 8. Noteiktajā termiņā atbildētājs aizdevumu neatgrieza, kā arī neveica kredīta procentu summas maksu. Prasītājs

atbildētājam nosūtīja vairākus atgādinājumus, paziņojumus, brīdinājumus īsziņas veidā uz atbildētāja norādīto telefona numuru, kā arī

uz norādīto elektroniskā pasta adresi. Atbildētājs nav paziņojis kreditoram par adrešu maiņu, nereaģēja uz prasītāja nosūtītajiem

brīdinājumiem un joprojām neuzskatīja par vajadzīgu doto aizdevumu atmaksāt norādītajā termiņā, kā arī nav centies vienoties ar

prasītāju par citiem atmaksas termiņiem. Prasītājs līdz ar to uzsācis aprēķināt līgumsodu 2% apmērā no laikā neapmaksātā kredīta

summas par katru nokavēto dienu. Atbildētājs ir kavējis 760 (no 12.02.2011. līdz 12.03.2013.). Atbildētājs nav veicis kredīta procentu

iemaksas, līdz ar to atbildētāja kredīta procentu summas parāds ir Ls 225,14 (par periodu no 2011.gada 13.janvāra līdz 2013.gada

12.martam).

Tā kā atbildētājs saistības nepildīja labprātīgi un prasītājs bija spiests vērsts pret atbildētāju ar pieteikumu par saistības

piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Līdz ar to prasītājam radušies zaudējumi Ls 5,25 apmērā, kas izriet no ar brīdinājuma

izsniegšanu saistīto izdevumu samaksas. Tā kā zaudējumi radušies atbildētāja bezdarbības rezultātā, šie zaudējumi ir atzīstami par

tiešiem zaudējumiem.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1401., 1402., 1403., 1587., 1590., 1716., 1717.pantu, 1720.panta 2.punktu, 1721., 1724.,

1756., 1763., 1773., 1775., 1943. pantu.

Civilprocesa likuma 250 25.panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Prasītājam izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē (lietas 26.lapa). Tiesā nav saņemts prasītāja paziņojums

par nepieciešamību iztiesāt lietu tiesas sēde.

Atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta prasībām, nosūtīts prasības pieteikums un atbilstoši Civilprocesa likuma

250.22 panta prasībām atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības (lietas 25.lapa).

Laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 2013.gada 12.jūnijā publicēts paziņojums /pers. A/ (lietas 39.lapa), kurā atbildētājam

izskaidrotas procesuālās tiesības, paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, paziņots, ka sprieduma norakstu varēs saņemt

no 2013.gada 9.oktobra, kas uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu. Atbildētājs paskaidrojumus nav iesniedzis,

nekādi iesniegumi tiesā nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pret prasību nav celti.

Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, pusēm savlaicīgi paziņojot par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Tā kā puses nav izteikušas lūgumu lietu iztiesāt tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt sēdē, atbilstoši

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, lieta izskatāma rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Tiesa, novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civillikuma 1402. panta noteikumiem saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai

pēc likuma.

Ar 2011.gada 13.janvāra Kredīta līguma kopējiem noteikumiem, kuru AKST kods ir B588 0AB6 AC57 FE7A EBC4 E1CC

1B9B C4DE (lietas 11.-12.lapa) un tā pielikumu (lietas 13.lapa), klienta profilu (lietas 20.lapa), konta pārskatu (lietas 21.lapa)

pierādīts, ka starp SIA „Ātraiskredīts” un atbildētāju /pers. A/ noslēgts distances Kredīta līgums, saskaņā ar kuru prasītājs aizdod

atbildētājam aizdevumu Ls 40 apmērā uz 28 dienām, nosakot kredīta procentu summu Ls 8.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un

pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta

iespieddarba, tipveida vēstules, kataloga, presē publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila,

Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.

Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumu „Par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” 2. un

3.punkts nosaka, ka šie noteikumi piemērojami distances līgumiem par finanšu pakalpojumu sniegšanu (turpmāk - distances līgums),

kas tiek slēgti starp finanšu pakalpojumu sniedzēju (turpmāk - pakalpojuma sniedzējs) un patērētāju, kas ir fiziska persona (turpmāk -

patērētājs). Finanšu pakalpojums šo noteikumu izpratnē ir jebkurš kredītiestādes, kreditēšanas (arī patērētāju kreditēšanas),

apdrošināšanas, privāto pensiju, ieguldījumu vai maksājumu pakalpojums, ko pakalpojuma sniedzējs savas profesionālās darbības

ietvaros sniedz patērētājam.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. Lietā nav strīda par to, ka

atbildētājs prasītājas izsniegto kredītlimitu ir saņēmis, ko apliecina konta pārskats (lietas 21.lapa).

Izvērtējot starp pusēm noslēgto līgumu, tiesa atzīst, ka tas ir distances līgums Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un

noslēgts atbilstoši Ministru Kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumos „Par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu”

noteiktajai kārtībai.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.panta noteikumiem tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī

atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Prasības pieteikumā ietvertajā parāda aprēķinā, prasītāja norādījusi, ka kopējā prasības summa ir Ls 330, tajā skaitā,

galvenais parāds Ls 40, nolīgtie procenti Ls 40, līgumsods Ls 250, vienlaicīgi izskaidrojot, ka nolīgto procentu parāds ir Ls 40

apmērā, kas aprēķināts par 788 dienām, dalot to skaitu ar 28 dienām un reizinot ar Ls 8, bet ievērojot Civillikuma 1763.panta

noteikumus nolīgtie procenti ir samazināti līdz Ls 40. Tāpat attiecībā par līgumsoda aprēķinu prasītāja norādījusi, ka līgumsods Ls 608

apmērā aprēķināts par 760 dienām, Ls 40 reizinot ar 2 % un kavēto dienu skaitu, samazinot to līdz Ls 250.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.panta noteikumiem aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš

saņēmis.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektās daļas noteikumiem, pusei nav jāpierāda tie fakti, kurus šajā likumā noteiktajā

kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Pamatojoties uz minēto likuma normu, kā arī ņemot vērā to, ka atbildētājs pēc prasības pieteikuma

noraksta saņemšanas nav cēlis iebildumus pret prasību ne kopumā, ne kādā tās daļā, tiesai nav pamata apšaubīt to, ka atbildētājs

pilnībā nav izpildījis uzņemtās saistības par aizdevuma pamatsummas Ls 40 apmērā atdošanu. Samaksas pierādīšanas pienākums,

atbilstoši Civillikuma 1838.pantam gulstas uz parādnieku. Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā

piedzenams pamatparāds Ls 40. Savukārt prasība daļā par aizdevuma lietošanas procentu piedziņu apmierināma daļēji Ls 8

apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Aizdevuma līguma speciālie noteikumi (lietas 13.lapa) paredz, ka prasītāja izsniedz atbildētājam aizdevumu Ls 40 apmērā uz

28 dienām, nosakot aizdevuma lietošanas procentus par šo periodu Ls 8 apmērā. Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu,

procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Tiesa uzskata, ka par līgumisko procentu apmēru puses bija vienojušās tikai uz laiku līdz nolīgtā aizdevuma atmaksas termiņa

beigām, un šī vienošanās nav attiecināma uz laiku pēc šī termiņā beigām.

Prasītājs bija tiesīgs vērsties tiesā saprātīgā termiņā pēc aizdevuma atmaksas termiņa, nevis divus ar pus gadus vēlāk,

atzīstot, ka lietā esošajā sūtījumu žurnālā (lietas 14.-16.lapa) redzamie atgādinājumi neattaisno prasītāja novēloto tiesību vērties tiesā

ar prasību izmantošanu.

Vērtējot prasījumu par aizdevuma lietošanas procentu pamatotību, tiesa ņem vērā Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģijas 2012.gada 6.novembra spriedumā lieta Nr.C15293409 un 2012.gada 29.novembra spriedumā lieta Nr.C15225811

izdarītās atziņas līdzīgās lietās, ka aizdevēja rīcības rezultātā, proti, trīs gadi pēc kredītlimita termiņa beigām ceļot tiesā prasību, radīta

situācija, kas ir neizdevīga aizņēmējam.

Tādējādi prasītājas labā no atbildētāja piedzenami līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu par laiku no 2011.gada

13.janvāra līdz 2011. gada 11.februārim Ls 8 apmērā. Minēto apsvērumu dēļ prasība daļā par procentu Ls 32 piedziņu, kā

nepamatota noraidāma.

Savukārt prasība daļā par līgumsoda piedziņu Ls 250 apmērā noraidāma pilnībā šādu apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar PTAL 6.panta vienpadsmitās daļas noteikumiem tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai

pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda

atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.

Atbilstoši minētā likuma normas trešās daļas 1.punkta noteikumiem, līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji

nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu

tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam. Par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas ir pretrunā ar šā

likuma 5.pantu.

Saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punkta noteikumiem, līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās

vienlīdzības principu, ja tie patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām.

Tiesa pievienojas Augstākās tiesas Senāta 12.03.2013. lietā Nr.SKC-108/2013 paustajam viedoklim, ka tiesa ir tiesīga

izvērtēt ikvienu līguma noteikumu, lai pārliecinātos, vai tas atbilst labticīguma prasībām. Tiesa pievienojas arī zinātniskajā literatūrā

paustajām atziņām, ka civiltiesiskos strīdos pārmērīgi augsti procenti var kalpot par pamatu līguma noteikumu atzīšanai par

neatbilstošiem labiem tikumiem.” (skat. Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. TNA, Rīga, 2006, 145.lpp.).

Kredīta līguma kopējo noteikumu 5.1.punktā ietverts nosacījums, ja Kredīta ņēmējs nepilda savus pienākumus un neveic

Kredīta atmaksu tā atmaksas dienā, kreditoram jāmaksā nokavējuma procenti 2 % apmērā no laikā nesamaksātās kredīta summas

par katru nokavēto dienu.

Tiesa atzīst, ka šāds līguma noteikums rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos

par sliktu atbildētājam, nesot nesamērīgi lielus augļus kreditoram un uzliekot pārāk augstu atbildības nastu parādniekam.

Līguma 5.1.punkts, kurā puses vienojas par līgumsodu 2% apmērā, tiesas ieskatā ir nesamērīgs, netaisnīgs līguma

nosacījums, kas neatbilst labiem tikumiem, jo pieļauj prasītājai aprēķināt nesamērīgi lielas sankcijas par līguma nosacījumu

nepildīšanu.

Tiesas ieskatā līguma 5.1.pielīgtā līgumsoda likme 2% dienā (mēnesī 60%, gadā -720%) judikatūrā un tiesu praksē

nostiprinātajai izpratnei par samērīguma principu, pieļauj nesamērīgi īsā laikā, sasniegt pamatparāda apmēru.

Saskaņā ar PTAL 6. panta trešās daļas 4.punkta noteikumiem Līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav

apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu

tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam. Par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam,

kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi

vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā

citus apstākļus.

Tiesa secina, ka atbildētāja tiesības uz līguma punktu par līgumsodu apspriešanu bija ierobežotas, jo līgums noslēgts kā

distances līgums (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.pants). Atbildētājam nebija iespējams ietekmēt šī līguma nosacījumu

saturu attiecībā uz līgumisko atbildību.

Tādēļ Kredīta līguma Vispārīgo noteikumu 5.1.punktā ietvertais noteikums par nokavējuma procentu, kurus prasītājs atzīst par

līgumsodu, piemērošanu 2 (divu) procentu apmērā no termiņā nesamaksātās kredīta summas par katru nokavēto dienu atzīstams par

netaisnīgu, līdz ar ko atbilstoši PTAL 6.panta 8.punktam nav spēkā no noslēgšanas brīža un konkrētās lietas izspriešanā nav

piemērojams.

Tiesas ieskatā, tiesai nav tiesību pārkāpt pušu autonomijas principu, nosakot citu nokavējuma procentu jeb līgumsoda apmēru,

līdz ar to prasība daļā par līgumsoda Ls 250 piedziņu, kas aprēķināts pēc Kredīta līguma Vispārīgo noteikumu 5.1.punkta, kā

nepamatota noraidāma.

Tiesa uzskata, ka prasītājs ir tiesīgs saņemt likumiskos 6% gadā no aizdevuma pamatsummas atbilstoši Civillikuma 1759. un

1765.panta nosacījumiem, kas par laika periodu no 2011.gada 12.februāra līdz 2013.gada 12.martam par kavētajām 759 dienā ir Ls

4,86 apmērā (Ls40 x 0.016% x 759).

Attiecībā uz prasītājas iespējamiem iebildumiem par tiesībām piemērot samērīgas sankcijas, tiesa uzskata, ka prasītājai bija

tiesības piedāvāt atbildētājam tādu līgumisko atbildību, kas nebūtu netaisnīga, ievērojot, ka noslēgts distances līgums un kredīta

noteikumus izstrādājis pats prasītājs.

Tāpat, tiesa atzīst, ka noraidāma arī prasība daļā par zaudējumu Ls 5,25 piedziņu. Prasītāja norādījusi, ka minētie zaudējumi

tai radušies sakarā ar brīdinājuma izsniegšanu atbildētājam.

Lai arī izdevumi, ko samaksājusi puse, kuras labā taisīts spriedums, atzīstami par tās zaudējumiem šī jēdziena plašākā

izpratnē, tomēr nav pamata tos saistīt ar puses tiesībām celt materiāltiesisku prasījumu par zaudējumu piedziņu, jo, kā to uzsvēris

dr.jur. V.Bukovskis, „...jautājums par tiesas izdevumiem pieder procesuālajām, bet ne materiālajām tiesībām.” ( skat.V.Bukovskis.

Civilprocesa mācību grāmata. Rīga, 1933., 421.lpp.).

No prasības pieteikuma satura un lietā esošās Iekšzemes maksājuma (lietas 10.lapa) ir redzams, ka minētā summa Ls 5,25

maksāta kā ar lietas izskatīšanu saistīti izdevumi /pers. A/ lietā. Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas pienākums noteikts

Civilprocesa likuma 406.3 panta trešajā daļā īpašas tiesvedības lietās - par saistību nodošanu piespiedu izpildīšanai brīdinājuma

kārtībā saskaņā ar Civilprocesa likuma 50.1 nodaļas noteikumiem.

Procesuālā kārtība, kādā ir vai nav atlīdzināmi šādi procesuālie tiesvedības izdevumi, noteikta minētajā Civilprocesa likuma

50.1nodaļā. Līdz ar to secināms, ka nav materiāltiesiska pamata tiesas izdevumu Ls 5,25 apmērā, kas radušies citā tiesvedības

procesā, piedziņai no atbildētāja.

Tādēļ prasītājas lūgums par zaudējumu piedziņu Ls 5,25 apmērā, kas radušies kā procesuāli ar lietas izskatīšanu saistīti

izdevumi citā lietā par saistības nodošanu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā, noraidāms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas noteikumiem, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no

otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež

prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Prasītāja samaksājusi valsts nodevu Ls 50,29 un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 16,61.

Tā kā tiesa apmierināja prasību par summu Ls 52,86 jeb 16,02% apmērā, par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva, kas

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram ir Ls 8,06 (Ls 50,29 x 16,02%) apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistīties

izdevumi Ls 2,66 (Ls 16,61 x 16,02%).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumiem, atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Ātrais kredīts” pamatparādu Ls 40, aizdevuma lietošanas

procentu par laiku no 2011.gada 13.janvāra līdz 2011.gada 11.februārim Ls 8 un likumiskos nokavējuma procentus par laiku no

2011.gada 12.februāra līdz 2013.gada 12.martam Ls 4,86, kopā Ls 52,86 (piecdesmit divi lati 86 santīmi), kā arī tiesas izdevumus

Ls 10,72 (desmit lati 72 santīmi), kas jāieskaita kontā Nr.LV41HABA0551021740568, AS „Swedbank”.

Atzīt SIA „Ātrais kredīts” tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no tiesas piedzītās, bet

nesaņemtās aizdevuma pamatsummas.

Noraidīt SIA „Ātrais kredīts” prasību daļā par procentu Ls 32, līgumsoda Ls 250 un zaudējumu Ls 5,25 piedziņu.

/pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas

dienas - 2013.gada 9.oktobra Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam, iesniedzot kasācijas sūdzību

Jelgavas tiesā.

Tiesnese N.Paņkiva