Court allows partial claim for land rent and property tax compensation against apartment owner.

Lietas Nr. C33678216

Lietas arhīva Nr. C-1569-17/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2017.gada 25.maijā

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ineta Riekstiņa

ar tiesas sēdes sekretāri Ivetu Jungu

piedaloties atbildētājai /pers. C/, tulkam Marekam Vimbam, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS „Mājokļu aģentūra” maza apmēra

prasībā par naudas piedziņu pret /pers. C/, un

k o ns t a t ē ja

2016.gada 5.septembrī tiesā saņemts prasītājas AS „Mājokļu aģentūra” prasības pieteikums maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers.

C/, prasības priekšmetu norādot zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma kompensācijas parādu par laiku no 2008.gada 1.janvāra līdz 2016.gada

29.martam.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja saskaņā ar ierakstu Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./numurs/ no 13.10.2015. ir zemes

nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/, kopīpašniece, kura no iepriekšējā zemes īpašnieka /pers. D/ ieguvusi viņa prasījuma tiesības

pret dzīvokļu īpašniekiem par zemes nomas maksas samaksu.

Zemes īpašuma daļa tiek lietota un izmantota dzīvojamās ēkas /adrese/, uzturēšanai un apsaimniekošanai.

Atbildētāja laikā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 29.martam bijusi dzīvokļa īpašuma /adrese/, īpašniece.

Minētie fakti pierāda, ka lietā pastāv likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību

daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.pantā paredzētie apstākļi, t.i., zeme un uz tās esošā dzīvojamā māja ir patstāvīgi īpašuma tiesību objekti. Līdz ar

to starp zemes īpašniekiem un ēkas dzīvokļu īpašniekiem, tostarp, atbildētāju, pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības, kuras

regulē likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrā prim daļa un likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50. un 54.pants, kur abas līguma būtiskās sastāvdaļas ir noteiktas - nomas maksa ar likumu un nomājamā platība ar administratīvo aktu.

Rakstveida līguma noslēgšana pušu starpā nav nepieciešama, jo likumiskā (piespiedu) noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un bez parakstītiem

līgumiem (sal. sk. Senāta lietas SKC-71/2009 un SKC-43/2011, K.Torgāns, Saistību tiesības, TNA, R., 2014, 347.lpp.). Pušu starpā nav panākta

vienošanās ne par nomājamās platības maiņu, ne par zemes nomas maksu, kas būtu atšķirīga no likumā noteiktās, secīgi dzīvokļa īpašuma īpašniekam ir

jāmaksā nomas maksa 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā par laiku no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30.septembrim un 6% apmērā

no zemes kadastrālās vērtības gadā par laiku no 2009.gada 1.novembra, kā arī laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim jākompensē

nekustamā īpašuma nodoklis atbilstoši tam piederošajām ēkas domājamām daļām par to zemes gabala daļu, kas noteikta kā funkcionāli nepieciešamā,

ēku nododot privatizācijai.

Prasītāja atsaukusies uz Civillikuma 1069., 1071., 1838.pantu, norādot, ka tādējādi katram dzīvokļa īpašniekam jāveic zemes nomas maksas

samaksa atbilstoši tam piederošajām daudzdzīvokļu ēkas domājamām daļām.

Atbilstoši judikatūrai, kas nostiprināta ar Augstākās tiesas 2016.gada 17.jūnija spriedumu lietā SKC-252/2016, 2016.gada 30.maija spriedumu

lietā SKC-118/2016, uz likuma pamata pastāvošu piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvaros zemesgabala kopīpašniekam ir tiesības prasīt likumā

noteikto nomas maksu proporcionāli tam piederošajai zemesgabala domājamai daļai neatkarīgi no citu kopīpašnieku piekrišanas šādam prasījumam un

Civillikuma 1068.pants nav šķērslis šādas prasības apmierināšanai, tādējādi zemes gabala kopīpašnieka pieaicināšana lietā nav nepieciešama.

Pieteikumā norādīts, ka strīdos starp zemes īpašniekiem un dzīvokļu īpašniekiem par zemes nomas maksas piedziņu jau izveidojusies stabila tiesu

prakse, sk. tiesu nolēmumus līdzīgās lietās, piemēram, lietās Nr.C34029616, C30422416, C30422316, C29361616, C33409516, C33393716,

C30425716, C30427516.

Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu, 54.panta pirmo daļu, likuma “Par

zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otro prim daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.4panta ceturto un piekto daļu, Dzīvokļa

īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu, Civillikuma 1069., 1071., 1838., 2141., 2142.pantu, lūdz piedzīt no

atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu - zemes nomas maksu 1167,69 euro apmērā un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu 95,13

euro apmērā par laiku no 2008.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 29.martam, kopā 1262,82 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā;

noteikt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas 6% no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Lūdz lietu izskatīt rakstveida procesā.

2016.gada 11.oktobrī tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasību atzīst daļēji, t.i., galvenā parāda 162,06 euro apmērā,

paskaidrojumu pamatojot ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

12.panta otro prim daļu, Civillikuma 3., 1587., 1660., 1838., 1839., 1842., 2145.pantu un Komerclikuma 390., 406.pantu (lietas 43.-49.lapa).

Piekrīt lietas izskatīšanai rakstveida procesā.

2016.gada 14.novembrī tiesā saņemta prasītājas atsauksme uz atbildētājas paskaidrojumiem (lietas 94.-97.lapa).

Atsauksmē norādīts, ka tikai pēc prasības iesniegšanas tiesā atbildētāja norādījusi, ka veikusi zemes nomas maksājumus par laika periodu līdz

2014.gada 30.septembrim iepriekšējam zemes īpašniekam /pers. D/ un iesniegusi tiesā zemes nomas līgumu, internetbankas izdrukas un apliecinājumus.

Atbildētāja atzinusi, ka veiktie maksājumi /pers. D/ ir par laika periodu līdz 2014.gada 30.septembrim, kā arī, ka par periodu no 2014.gada

1.oktobra līdz 2016.gada 29.martam maksājumi par zemes nomu nav veikti.

Ņemot vērā, ka atbildētāja izrādījusi gribu un norēķinājusies par ēkai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu proporcionāli dzīvokļa īpašniekam

piederošās ēkas domājamai daļai par laika periodu līdz 2014.gada 30.septembrim saskaņā ar /pers. D/ noslēgto “zemes nomas līgumu”, neskatoties uz

darījuma trūkumiem (nomas priekšmets ir neiespējams, jo iznomāts dabā neeksistējošs abstrakts zemes gabals), prasītājs pieņem, ka saistības par zemes

nomu līdz 2014.gada 30.septembrim ir nokārtotas.

Prasītāja norāda, ka par pārējo prasījuma periodu – laiku no 2014.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 29.martam atbildētāja prasītāja prasījumu nav

apmierinājusi.

Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1. un 3.punkts nosaka, ka prasītājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības; samazināt prasījuma

apmēru, rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījuma apmēru, iekāms nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.

Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 6.punkts nosaka, ka pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā

daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi lietās, kurās atbildētājs atzinis prasījumu.

Ņemot vērā minētos apstākļus, prasītāja samazinājusi prasījumu apmēru un lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu - zemes

nomas maksu 179,50 euro apmērā un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu 7,56 euro apmērā par laika periodu no 2014.gada 1.oktobra

līdz 2016.gada 29.martam, kopā 187,06 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā; noteikt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas 6% no

piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei; noteikt sprieduma nekavējošu izpildi prasības atzītajā daļā.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2017.gada 9.maijā tiesā saņemts prasītājas pārstāvja iesniegums, kurā norādīts, ka, izmantojot

Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta otrās daļas 6.punktu, 156.panta pirmo daļu un 220.pantu, lūdz

lietu izskatīt bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē, uzturot prasību 187,06 euro apmērā un pamatojot to ar prasības pieteikumā un 2016.gada

11.novembra atsauksmē minēto (lietas 101.lapa).

Izvērtējusi prasītājas pārstāvja pieteikto lūgumu, tiesa uzskata, ka lietu ir iespējams skatīt bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes.

Tiesas sēdē atbildētāja prasību atzina pilnībā, par ko parakstījās pielikumā tiesas sēdes protokolam (lietas 107.lapa).

Norādīja, ka papildus neko nevēlas paskaidrot.

M o t īv u da ļa

Noklausījusies atbildētājas paskaidrojumus un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota, līdz ar ko

apmierināma.

No lietas materiāliem pievienotās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma

Nr./numurs/ izdrukas redzams, ka zemes gabala 6113 m2 platībā, ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, atdalīts no nekustama īpašuma /adrese B/ (Rīgas

pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs C/), kas atrodas /adrese/, īpašnieks laikā no 2003.gada 8.augusta līdz 2015.gada 12.oktobrim bija /pers.

D/, savukārt no 2015.gada 13.oktobra īpašniece ir AS “Mājokļu aģentūra” (lietas 6.lapa).

Lietas materiāliem pievienots 2015.gada 7.septembrī starp /pers. D/ kā Cedentu un SIA “Mājokļu aģentūra” kā Cesionāru noslēgtais Cesijas

līgums, kura 1.punktā puses vienojušās, ka lūguma parakstīšanas dienā Cedents nodod un Cesionārs pieņem prasījumus, kas Cedentam ir pret ēkas

/adrese/ (..) dzīvokļu īpašniekiem un/vai apsaimniekotāju, un izriet no Cedenta īpašuma tiesībām uz nekustamiem īpašumiem, kas atrodas /adrese/

(kadastra Nr./numurs A/), Rīgā, no īpašuma tiesību iegūšanas dienas līdz īpašuma tiesību izbeigšanās dienai, tai skaitā un jo īpaši - zemes piespiedu

nomas maksas prasījumus (lietas 17.lapa).

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs D/izdrukas redzams,

ka dzīvokļa Nr./adrese/, 483/42478 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas, īpašniece līdz 2016.gada 29.martam bijusi atbildētāja /pers. C/ (lietas

7.lapa).

Atbilstoši likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punktam atzīstams, ka zeme un uz tās esošā daudzdzīvokļu māja ir patstāvīgi īpašuma tiesību objekti.

Saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otro prim daļu, ja uz zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās

mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma seši procenti gadā no zemes

kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomnieks, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi

maksājumu.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otrā daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2009.gada 1.novembra līdz

2014.gada 31.decembrim) noteica, ka zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas

maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma seši procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Privatizētā dzīvokļa un

mākslinieka darbnīcas īpašnieks kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

Savukārt likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otrā daļa (redakcijā, kas ir spēkā no 2015.gada 1.janvāra)

noteic, ka zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa

un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Atbildētāja tiesas sēdē prasību atzinusi pilnā apmērā.

Civilprocesa likuma 193.panta piektā daļa noteic, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem

aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

Ņemot vērā, ka atbildētāja tiesas sēdē prasību tās samazinātajā apmērā atzina pilnībā, par ko parakstījās tiesas sēdes protokola pielikumā (lietas

107.lapa) tiesa atzīst, ka spriedumā nav jāsniedz iesniegto pierādījumu vērtējums, bet vienīgi atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta piektajai daļai

jānorāda atsauce uz normatīvajiem aktiem, uz kuriem tiesa pamato spriedumu.

Civillikuma 1069.pantā noteikts, ka visiem kopīpašniekiem samērā ar viņu daļu ir jānes izdevumi, kas gulstas uz kopējo lietu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums, cita starpā, maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus,

maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā piespiedu nomas tiesiskās attiecības pastāv uz likuma pamata, līdz ar to

prasītājas prasījums par zemes nomas maksas parāda piedziņu 179,50 euro apmērā ir pamatots. Tāpat arī tiesa atzīst, ka atbildētājai ir pienākums

maksāt prasītājai nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 7,56 euro apmērā saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 54.panta otro daļu.

Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama zemes nomas maksa 179,50 euro par laika periodu no 2014.gada 1.oktobra līdz

2016.gada 29.martam un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāds 7,56 euro, kopā – 187,06 euro.

Civilprocesa likuma 223.panta 4.punkts noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

2016.gada 14.novembrī tiesā saņemtajā atsauksmē uz atbildētāja paskaidrojumiem prasītāja norādījusi, ka, ņemot vērā, ka atbildētāja izrādījusi

gribu un norēķinājusies par ēkai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu proporcionāli dzīvokļa īpašniekam piederošās ēkas domājamai daļai par laika

periodu līdz 2014.gada 30.septembrim saskaņā ar /pers. D/ noslēgto Zemes nomas līgumu, neskatoties uz darījuma trūkumiem, prasītāja pieņem, ka

saistības par zemes nomu līdz 2014.gada 30.septembrim ir nokārtotas.

Atsauksmē norādīts, ka, ņemot vērā minētos apstākļus, prasītāja samazina savu prasījumu apmēru.

Tā kā prasītāja neuztur prasību prasības daļā par zemes nomas maksas parāda 988,19 euro piedziņu un nekustamā īpašuma nodokļa

kompensācijas parāda 87,57 euro piedziņu, tiesa atzīst, ka tiesvedība šajā prasības daļā ir izbeidzama.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā.

Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu nosakāmas AS „Mājokļa aģentūra” tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas, kā to lūgusi prasītāja.

Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa noteic, ka tiesas izdevumi ir:

1) valsts nodeva;

2) kancelejas nodeva;

3) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti administratori prasībās,

kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tādejādi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu no atbildētājas par labu valstij piedzenama valsts nodeva

71,14 euro.

No lietas materiāliem – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 6,70 euro, tādēļ šie izdevumi valsts labā piedzenami no atbildētājas.

Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 6.punkts noteic, ka pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā

nekavējoties izpildāmi spriedumi lietās, kurās atbildētājs atzinis prasījumu.

Tā kā tiesas sēdē atbildētāja prasību atzina pilnā apmērā, tiesa uzskata, ka apmierināms prasītājas lūgums noteikt sprieduma nekavējošu izpildi daļā

par zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda piedziņu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš tiesas izdevumu samaksai 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 204.1 , 205.panta pirmās daļas

6.punktu, 250.26 , 250.27 panta otro daļu, tiesa

no s pri e da

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Mājokļu aģentūra”, reģistrācijas Nr.40003562416, zemes nomas

maksas parādu par laika periodu no 2014.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 29.martam 179,50 euro (viens simts septiņdesmit deviņi euro un 50 centi),

nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu 7,56 euro (septiņi euro un 56 centi), kopā piedzenot 187,06 euro (viens simts astoņdesmit septiņi

euro un 06 centi), nosakot, ka samaksa veicama AS „Privatbank” kontā Nr.LV16PRTT0260023696601.

Izbeigt tiesvedību prasības daļā par zemes nomas maksas parāda 988,19 euro (deviņi simti astoņdesmit astoņi euro 19 centi) un nekustamā

īpašuma nodokļa kompensācijas parāda 87,57 euro (astoņdesmit septiņi euro un 57 centi) piedziņu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus: valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit viens euro

un 14 centi), nosakot tās samaksu šādā kontā: saņēmējs: Valsts kase NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde:

Valsts kase BIC kods TRELLV22 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,70 euro (seši euro un 70 centi) nosakot to samaksu šādā kontā:

saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Noteikt AS “Mājokļu aģentūra”, reģistrācijas Nr.40003562416, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas 187,06 euro.

Noteikt sprieduma nekavējošu izpildi daļā par zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda piedziņu.

Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par tiesas izdevumu piedziņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese I.Riekstiņa