Legislator Case Law & Legislation
C31429914 / C-0511-16 AI generated

Court allows debt collection claim against insolvent company, awarding principal, interest, and costs.

Case Number C31429914 / C-0511-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's bankruptcy defense and ordered the payment of the claimed debt, court costs, and state expenses. The plaintiff successfully proved a loan agreement and the transfer of funds between the two companies, which were properly recorded in their books. Consequently, the court ruled in favor of the creditor to recover the principal amount, statutory interest, and litigation expenses.

Legislator headnote

AI generated

Civillikuma 1934., 1940., 1587., 1590. panti; Civilprocesa likuma 8., 41.-42., 44., 92.-94., 97., 189.-195., 204.1 panti: In a debt collection suit against an insolvent entity, the court may award the principal debt, statutory interest, and litigation costs if the creditor proves the existence of the obligation and the transfer of funds.

Keywords

AI generated
debt collection bankruptcy proceedings loan agreement statutory interest litigation costs insolvent company civil procedure

Cited Legislation

AI generated
Civillikuma 1934. pants
Civillikuma 1940. pants
Civillikuma 1587. pants
Civillikuma 1590. pants
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
Civilprocesa likuma 44. pants
Civilprocesa likuma 92. pants
Civilprocesa likuma 93. pants
Civilprocesa likuma 94. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 189. pants
Civilprocesa likuma 190. pants
Civilprocesa likuma 191. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C31429914

Lietas arhīva Nr. C-0511-16/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 23.februārī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Vazdiķe

ar tiesas sēžu sekretāru A.Kazāku

piedaloties zvērinātam advokātam E.Berķim

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Baložu ielā 14, izskatīja civillietu SIA /NosaukumsA/ prasībā pret MSIA ,,/Nosaukums B/” par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 4.augustā, vēlāk to grozot, prasītāja SIA ,,/Nosaukums A/” cēla tiesā prasību pret atbildētāju MSIA ,,/Nosaukums B/” par parāda piedziņu,

kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1934., 1940., 1587., 1590.pantu lūdzu piedzīt no MSIA ,,/Nosaukums B/” par labu SIA ,,/Nosaukums A/”, parādu EUR

2638,20 un visus tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka laika posmā no 2010.gada līdz 2012.gadam starp divām komercsabiedrībām notika sadarbība, cita starpā arī aizņēmēja

un aizdevēja saistības. Tā, piemēram, 2011.gada 27.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts aizdevuma līgums saskaņā ar kuru laika posmā līdz

2011.gada 31.decembrim prasītājs uzņēmās aizdot un nodot atbildētāja lietošanā naudas līdzekļus summā LVL 5684 ( EUR 8087,60). Atbilstoši līguma

2.2.punktam, aizņēmējam, t.i. atbildētājam lietā, bija jāatmaksā aizdevējam visa no aizdevēja saņemtā summa.

Prasītājs norāda, ka laika posmā no 2011.gada 27.jūnija līdz 2011.gada 12.decembrim prasītājs faktiski aizdeva atbildētājam un nodeva tā lietošanā

pārskaitot uz viņa norēķinu kontu bankā summu LVL 5814,00, jeb EUR 8272,58. Aizdodot naudu prasītājs maksājuma uzdevumā norādīja mērķi ,,naudas

atgriešana”, kas bija saistīts ar to, ka prasītājs, lai nekļūdītos bankas konta norādē un ievērojot prasītāja valdes locekļu ierobežotās latviešu valodas zināšanas

izmantoja vienreiz izmantotu maksājumu to ikreiz kopējot. Tajā pašā laikā starp abām komercsabiedrībām bija sadarbība, kuras ietvaros notika naudas aprite,

piem., aizdevumu veidā. Šādu sadarbību puses uzskatīja par pieņemamu, starp līdzējiem strīda par naudas aprites mērķiem nebija, katrs maksājums tika

atbilstoši faktiskajam mērķim iegrāmatots un atspoguļots grāmatvedībā, tostarp 2010.gada, 2011.gada, 2012.gada pārskatos un bilancē, kas iesniegti arī Valsts

ieņēmumu dienestam.

Prasītāja norāda, ka uz prasības dienu atbildētājs ir parādā LVL 1854 jeb EUR 2638,20.

Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 28.novembra lēmumu ir pasludināts atbildētāja SIA ,,/Nosaukums B/" maksātnespējas

process un tajā par administratoru iecelts /pers. B/. Maksātnespējas process ir uzsākts pamatojoties uz paša parādnieka tiesā iesniegto pieteikumu.

2014.gada 26.maijā prasītāja iesniedza MSIA ,,/Nosaukums B/” savu nenodrošinātā kreditora prasījumu par summu EUR 2638,20, kuru izvērtējot,

sabiedrības administrators /pers. B/ (turpmāk – administrators), 2014.gada 28.maijā pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 73.panta sesto daļu un 74.panta

pirmo daļu, 75.panta pirmo daļu pieņēma lēmumu Nr.73-2/JS, ar kuru neatzina iesniegto nenodrošinātā kreditora prasījumu pilnā apmērā.

Nepiekrītot minētajam lēmumam, prasītājs vērsās tiesā ar sūdzību, lūdzot atcelt administratora lēmumu, taču ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas

tiesas 2014.gada 9.jūlija lēmumu lietā Nr.C31370114 ir noraidīta prasītāja iesniegtā sūdzība un dots laiks prasības sagatavošanai un iesniegšanai līdz

2014.gada 11.augustam.

Atbildētājs paskaidrojumos par prasību norāda, ka to neatzīst. Norāda, ka iepazīstoties ar atbildētāja bankas kontu pārskatiem, administrators

konstatēja, ka MSIA „/Nosaukums B/” veikusi priekšapmaksas pārskaitījumus 2010. gada 30. augustā LVL 12 170,30 apmērā, kā arī citus maksājumus

prasītāja norādītājā laika periodā. Kā maksājuma mērķis norādīts „priekšapmaksa saskaņā ar FR 01.08.2010”. Ņemot vērā, ka no maksājuma uzdevuma

nebija saprotams, kādas preces vai pakalpojumus prasītāja ir piegādājusi atbildētājai, administrators vēlējās noskaidrot, par ko veikti pārskaitījumi, līdz ar ko

administrators nosūtīja vēstuli Prasītājai ar lūgumu sniegt informāciju.

Atbilde netika saņemta. Norāda, ka jau 2014. gada 28. maija lēmumā Nr. 73-2/JS, ar kuru tika nolemts neatzīt prasītāja iesniegto nenodrošinātā

kreditora prasījumu pilnā apmērā par summu EUR 2638,20 apmērā, tika norādīts, ka no aizdevumu izsniegšanu pamatojošiem norēķinu konta izrakstiem kopā

uz 31 lpp. jeb maksājuma uzdevumiem neizriet, ka SIA ,,/Nosaukums A/” tik tiešām izsniegusi aizdevumu MSIA „/Nosaukums B/”, jo kā veikto maksājumu

mērķis norādīts „naudas atgriešana”. Tādējādi administrators secināja, ka nauda nav tikusi aizdota, bet gan tieši pretēji - atdota atpakaļ.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis zvērināts advokāts E.Berķis prasību uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem, lūdza apmierināt.

Atbildētāja pārstāve /pers. D/ tiesas sēdē prasību pilnā apmērā atzina, par ko parakstījusies tiesas sēdes protokola pielikumā.

Motīvu daļa

Noklausoties pušu paskaidrojumus un pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 193.panta sestā daļa paredz gadījumos, kad atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļaut tikai norādi uz

normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

No lietas materiāliem redzams, ka 2011.gada 27.jūnijā starp pusēm noslēgts aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru, laika posmā līdz 2011.gada

31.decembrim prasītājs uzņēmās aizdot un nodot atbildētāja lietošanā naudas līdzekļus summā EUR 8087,60.

Civillikuma 1934.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Atbilstoši Civillikuma 1943.panta noteikumiem, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Prasītāja norāda, ka uz prasības celšanas dienu atbildētājs saskaņā ar aizdevuma līgumu nav norēķinājies un atbildētāja parāds pēc minētā līguma ir

2638,20 euro.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Savukārt Civillikuma 1590.pants paredz, ka

katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..).

Ievērojot to, ka atbildētāja pārstāve tiesas sēdē prasību pilnībā atzinusi, tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos argumentus un

vadoties no Civillikuma 1934., 1943., 1587. un 1590.panta tiesa atzīst prasību par pamatotu un pilnā apmērā apmierināmu.

Bez tam, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās

pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa

seši no simta gadā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kas noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram, no atbildētājas prasītājas labā piespriežami prasītāja samaksātie tiesas

izdevumi – valsts nodeva 340,27 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro. Bez tam, ievērojot Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas

1.punkta ,,a” apakšpunktu, otro daļu, ņemot vērā, ka prasītājam radušos izdevumi advokāta palīdzības samaksai nepārsniedz minētā panta ceturtās daļas

noteikto apmēru (lietas 97.lapa), no atbildētājas par labu prasītājam piespriežami minētie izdevumi prasītāja norādītajā apmērā – 193,60 euro.

No lietas materiāliem redzams, ka lietā radušies papildus ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas nav samaksāti līdz lietas izskatīšanai un

saskaņā ar lietā esošo izziņu ir 14,49 euro. Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta un 39.panta pirmās daļas 5.punkta noteikumiem, minētie izdevumi

piespriežami no atbildētāja valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumiem atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.-42., 44., 92. - 94., 97., 189.-195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no MSIA ,,/Nosaukums B/”, vienotais reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu SIA ,,/Nosaukums A/”, vienotais reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, parādu 2638,20 euro, tiesas izdevumus 344,97 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 193,60 euro, kopā 3176,77 euro (trīs

tūkstoši simtu septiņdesmit seši euro, 77 centi).

Noteikt SIA ,,/Nosaukums A/”, vienotais reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 (sešus)

procentus gadā no piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums

sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no MSIA ,,/Nosaukums B/”, vienotais reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,49

euro (četrpadsmit euro, 49 centi), kas jāiemaksā šādā kontā: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods:

TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000, Iemaksas mērķis: 21499, civillieta Nr. C31429914.

Noteikt termiņu atbildētājai sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas,

nosakot, ka maksājumus apstiprinoši dokumenti sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzami Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas

kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma teksta sastādīšanas dienas – 2016.gada 8.marta, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ L.Vazdiķe