Court allows child support claim based on statutory minimum wage calculation without assessing parents' financial status.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's request for child support in a small claims proceeding where the defendant failed to appear or respond. The plaintiff sought the statutory minimum amount of 90 EUR monthly, calculated as 25% of the national minimum wage, while the defendant did not contest the claim. The court ruled that this specific statutory minimum is binding regardless of the parents' financial situations or the child's specific needs, thereby awarding the full amount and associated court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.25 panta; Civilprocesa likuma 34. panta 1. punkta a) apakšpunkts; Civilprocesa likuma 35. panta 1. punkta 3. punkts; Civilprocesa likuma 42. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 43. panta 4. daļa; Civilprocesa likuma 193. pants; Civilprocesa likuma 204.1 pants: In small claims proceedings, child support may be awarded at the statutory minimum wage rate without requiring an assessment of the parents' financial status.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C11091415
Lietas arhīva Nr. C-0914-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs, 2015. gada 7. oktobrī
Cēsu rajona tiesa, tiesnese L. Karlsone,
izskatot rakstveida procesā civillietu /pers. A/ (turpmāk - prasītāja) maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk - atbildētājs) par uzturlīdzekļu
piedziņu,
k o n s t a t ē j a ,
ka 2015. gada 15. jūnijā tiesā saņemts prasītājas maza apmēra prasības pieteikums pret atbildētāju par uzturlīdzekļu piedziņu un saskaņā ar
Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas nosacījumiem pakļauts izskatīšanai tiesā.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus nepilngadīgā bērna – meitas /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam. Pieteikumā
prasītāja norāda, ka laulības laikā ar atbildētāju 2009. gada 19. aprīlī dzimusi meita /pers. C/. Atbildētājs ir bērna tēvs, ko apliecina ieraksts dzimšanas
apliecībā. 2012. gada 2. janvārī laulība tika šķirta un atbildētājs no ģimenes aizgājis, uzturlīdzekļus meitas uzturam nemaksā. Prasītāja lūdz piedzīt no
atbildētāja bērna uzturam uzturlīdzekļus 90 EUR mēnesī, jeb 1 080 EUR gadā, bet ne mazāk, kā Ministru kabineta noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu
apmērā. Norādījis ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.
2015. gada 13. maijā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem un pamatojoties uz 2015. gada 13. maija lēmumu par civillietas
ierosināšanu, atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojuma veidlapa. Tiesneses noteiktajā termiņā paskaidrojums no atbildētāja nav
saņemts. 2015. gada 28. jūlijā tiesas sūtītie dokumenti atbildētājam saņemti atpakaļ ar norādi, ka adresātam atstāts aicinājums, sūtījumam beidzies
glabāšanas laiks.
Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Ar tiesneses 2015. gada 19. augusta lēmumu nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā, noteikts datums – 2015. gada 7. oktobris, no kura
sprieduma noraksts saņemams tiesas kancelejā, kā arī nolemts atbildētājam ar sludinājumu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” paziņot par lietas
izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma noraksta saņemšanu, vienlaicīgi izskaidrojot viņam procesuālās tiesības, kuras viņš var izmantot līdz 2015.
gada 30. septembrim.
Prasītājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmās daļas noteikumiem ar 2015. gada 19. augusta paziņojumu paziņots par sprieduma
noraksta saņemšanas datumu tiesas kancelejā. Atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 59. panta pirmās daļas noteikumiem par sprieduma noraksta
saņemšanas datumu un izmantojamām procesuālajām tiesībām paziņots ar sludinājumu, kas ievietots oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” 2015. gada
24. augusta laidienā Nr. 164 (5482), vienlaicīgi nosūtot paziņojumu par sprieduma noraksta saņemšanas datumu uz atbildētāja pēdējo zināmo
dzīvesvietu. 2015. gada 25. septembrī tiesas sūtītais paziņojums atbildētājam saņemts atpakaļ ar norādi, ka adresātam atstāts aicinājums, sūtījumiem
beidzies glabāšanas laiks.
Pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, tiesa atzīst, ka prasība par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam ir
pamatota, likumīga un apmierināma pilnībā.
Ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – meitas /pers. C/ dzimšanas apliecības kopiju (lietas 6. lapa) prasītāja ir pierādījusi, ka nepilngadīgā
bērna tēvs ir atbildētājs, bet par bērna māti reģistrēta prasītāja, kā arī to, ka uz tiesas sēdes dienu meita ir 6 gadus veca. Ar lietā esošo dati no VMIS
izdruku (lietas 20. lapa) pierādīts, ka nepilngadīgā bērna dzīvesvieta ir noteikta kopā ar prasītāju – /adrese/.
Tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pamatojoties uz Civillikuma 179. pantu, kas nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu
spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem
bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem
vecākiem.
Vecāku pienākums apgādāt savus bērnus ir absolūts. Tas apstāklis, ka atbildētājas ienākumi tiesai nav zināmi, neatņem tiesai tiesību noteikt
uzturlīdzekļu apmēru atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru”, kuros noteikts, ka katram
vecākam neatkarīgi no viņu mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus katram savam bērnam no dzimšanas līdz 7 gadu vecuma
sasniegšanai – 25% apmērā, bet no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās
minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 27. augusta noteikumiem Nr. 665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas
tarifa likmi” grozījumiem (spēkā no 2015. gada 1. janvāra) sākot ar 2015. gada 1. janvāri valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga normālā darba laika
ietvaros ir 360 EUR . Tādējādi pēc matemātiska aprēķina bērnam no dzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā (25% no 360 EUR =
0,25 x 360 EUR = 90 EUR), mēnesī maksājamais minimālais uzturlīdzekļu apmērs neatkarīgi no vecāka mantiskā stāvokļa ir 90 EUR mēnesī.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna uzturam valdības noteiktajā minimālajā apmērā. Tādēļ tiesa uzskata, ka nav tiesiskas
nozīmes atbildētāja mantiskā stāvokļa izvērtējumam un no atbildētāja piedzenamais uzturlīdzekļu apmērs nepilngadīgā bērna uzturam nav saistāms un
samērojams, ne ar atbildētāja, ne ar prasītājas mantisko stāvokli, ne ar bērna vajadzībām.
Ņemot vērā augstāk norādīto, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma un no atbildētāja prasītājas labā piedzenami līdzekļi nepilngadīgā bērna –
meitas /pers. C/ uzturam 90 EUR mēnesī, bet ne mazāk par Ministru kabineta valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.
Uzturlīdzekļu piedziņa uzsākama no 2015. gada 15. jūnija un turpināma līdz bērns pats sevi spēs apgādāt.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 1. punktu šajā daļā tiesas spriedums izpildāms nekavējoši.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītāja no to samaksas bijusi atbrīvota, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktu,
35. panta pirmās daļas 3. punktu konkrētajā lietā valsts nodeva pēc matemātiska aprēķina (90 EUR x 12 = 1 080 EUR; 15% no 1 080 EUR =
162 EUR) nosakāma 162 EUR apmērā. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – par tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu lietā ir 5,15 EUR.
Tādējādi no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami tiesas izdevumi 167,15 EUR apmērā, jo prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās
daļas 3. punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvota.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam dodams 10 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktu, 35. panta pirmās daļas 3. punktu,
42. panta pirmo daļu, 43. panta ceturto daļu, 193. pantu, 250.25 pantu tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt pilnā apmērā.
Piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. A/, uzturlīdzekļus meitas /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturēšanai 90 EUR (deviņdesmit euro) ik
mēnesi, bet ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā.
Piedziņu uzsākt nekavējoši no 2015. gada 15. jūnija un turpināt līdz bērns pats sevi spēs apgādāt.
Piedzīt no /pers. B/, par labu valstij valsts nodevu 162 EUR (simt sešdesmit divi euro) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,15 EUR (pieci
euro un 15 centi).
Noteikt /pers. B/ termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu, skaitot no dienas, kad spriedums
stājies likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.
Tiesnese L. Karlsone