Court dismisses plaintiff's claim to declare purchase contracts void due to non-payment of loan.

Lieta Nr. C04197214;

Arhīva Nr.

C-1972/25; 2014.g.

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS vārdā

2014.gada 26.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese L.Volberga,

ar sekretāru M.Karlsonu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34,

civillietu akciju sabiedrības /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par darījuma atzīšanu par

spēkā neesošu un

konstatēja:

2014.gada 20.maijā AS /Nosaukums A/ Rīgas apgabaltiesā cēlusi prasību pret /pers. A/ un /pers.

B/ par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, lūdzot tiesu:

1. Atzīt par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža 2009.gada 25.marta Pirkuma līgumu un 2009.gada

30.marta Pirkuma līgumu un atjaunot iepriekšējo stāvokli;

2. Piedzīt no /pers. A/ un /pers. B/ par labu AS /Nosaukums A/ tiesas izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp AS /Nosaukums A/ (turpmāk – Banka) un /pers. C/ un

/pers. A/, kā kredīta ņēmēju 2006.gada 24.februārī noslēgts Kredīta līgums Nr.064/2006, ar visiem tā

grozījumiem, (turpmāk - Kredīta līgums) saskaņā ar kuru kredīta ņēmējam tika izsniegts kredīts EUR 530

000, kas kredīta izsniegšanas dienā veidoja Ls 372486,12, nosakot kredīta atmaksas termiņu līdz

2026.gada 24.februārim (ieskaitot).

Kredīta atmaksas maksājumi, kas izriet no kredīta līguma, tiek kavēti kopš 2009.gada 05.janvāra.

Banka 2009.gada 19.oktobrī atkāpās no kredīta līguma, kā to paredz kredīta līguma 20.5.1. punkts,

un jauns no kredīta līguma izrietošo saistību izpildes datums tika noteikts 2009.gada 8.novembris.

Iestājoties minētajam kredīta atmaksas beigu termiņam un līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai,

no kredīta līguma izrietošās maksājumu saistības nav izpildītas, kredīts Bankai nav atmaksāts pilnā

apmērā.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 5.janvāra lēmumu apmierināts Bankas

pieteikums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pret /pers. C/ un /pers. A/ un nodota bezstrīdus

piespiedu izpildīšanai /pers. C/ un /pers. A/ saistība pret Banku pēc Hipotēkas līguma Nr./numurs/, no

kredīta līguma izrietošo saistību izpildei Ls 373 441,03 apmērā, tāpat nosakot Bankai tiesības saņemt 6%

gadā no pamatparāda summas, kā arī piedzīta valsts nodeva Ls 200 apmērā.

Pamatojoties uz minēto tiesas lēmumu Banka uzsāka piedziņas procesu, piedziņu vēršot uz par

labu Bankai ieķīlāto nekustamo īpašumu /adrese/. Nekustamā īpašuma /adrese/, pārdošanas rezultātā

saņemtā nauda Ls 137 545,18 apmērā tika novirzīta /pers. C/ un /pers. A/ maksājuma saistību pret Banku

daļējai dzēšanai.

Uz 2014.gada 8.aprīli no kredīta līguma un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada

5.janvāra lēmuma izrietošais parāds ir EUR 414437,16, kas sastāv no: neatmaksātās kredīta

pamatsummas - EUR 265516,02; neatmaksātā procentu parāda - EUR 89829,24; nesamaksātiem

likumiskiem 6% gadā - EUR 14085,29; - nesamaksātā līgumsoda - EUR 45006,61.

Lai gan kopējais parāds uz 2014.gada 8.aprīli sastāda EUR 414 437,16, Banka ir cēlusi prasību

Rīgas apgabaltiesā, lūdzot solidāri piedzīt no /pers. C/ un /pers. A/ tikai neatmaksātā kredīta

pamatsummas parādu EUR 265 516,02 (LVL 186 605,72) apmērā.

Prasībā norādīts, ka 2009.gada 25.martā /pers. A/ noslēdza pirkuma līgumu ar /pers. B/, saskaņā ar

kuru /pers. A/ pārdeva /pers. B/ sev piederošās ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma /Nosaukums

B/, Mērsraga nov., kadastra Nr./numurs A/, par Ls 2500 (EUR 3557,18). /datums//pers. A/ noslēdza

pirkuma līgumu ar /pers. B/, saskaņā ar kuru /pers. A/ pārdeva /pers. B/ atlikušās sev piederošās ½

domājamās daļas no nekustamā īpašuma /Nosaukums B/, Mērsraga nov., par Ls 1400 (EUR 1 992,02).

Kredīta līguma 18.1.punktā /pers. A/ apņēmās savlaicīgu kredīta, procentu un citu nolīgto

maksājumu samaksu ar visiem viņam piederošajiem naudas līdzekļiem, ar kustamo mantu un nekustamo

īpašumu.

Tas nozīmē, ka laikā, kad /pers. A/ neveica maksājumus Bankai saskaņā ar kredīta līgumu

(maksājumi Bankai netiek veikti kopš 2009.gada 05.janvāra), /pers. A/ pretēji kredīta līgumā pielīgtajam,

kredīta līguma darbības laikā atsavināja sev piederošo nekustamo īpašumu trešajai personai /pers. B/ un

neveica kredīta līgumā noteiktos maksājumus Bankai.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Bankas rīcībā ir informācija, kas apliecina, ka /pers. A/ apzināti

un mērķtiecīgi atsavināja sev piederošos nekustamos īpašumus, lai izvairītos no saistību izpildes pret

Banku, proti:

1. 2009.gada 26.martā /pers. A/ noslēdza pirkuma līgumu ar /pers. D/, saskaņā ar kuru /pers. A/

pārdeva /pers. D/ sev piederošās ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/, par Ls

1500 ( EUR 2 134,31). Bet 2009.gada 27.martā /pers. A/ noslēdza pirkuma līgumu ar /pers. D/,

saskaņā ar kuru /pers. A/ pārdeva /pers. D/ atlikušās sev piederošās ½ domājamās daļas no

nekustamā īpašuma /adrese A/, par Ls 1500 ( EUR 2134,31).

2. 2009.gada 23.martā /pers. A/ noslēdza pirkuma līgumu ar /pers. E/, saskaņā ar kuru /pers. A/

pārdeva /pers. E/ sev piederošās ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma /Nosaukums C/,

Ķegums, Ķeguma nov., par Ls 2500 (EUR 3 557,18). Bet 2009.gada 27.martā /pers. A/ noslēdza

pirkuma līgumu ar /pers. E/, saskaņā ar kuru /pers. A/ pārdeva /pers. E/ atlikušās sev piederošās ½

domājamās daļas no nekustamā īpašuma /Nosaukums C/, Ķegums, Ķeguma nov., par Ls 2500

(EUR 3 557,18).

3. 2009.gada 31.martā /pers. A/ noslēdza pirkuma līgumu ar /pers. F/, saskaņā ar kuru /pers. A/

pārdeva /pers. F/ sev piederošo nekustamo īpašumu /adrese B/, par Ls 1500 (EUR 2 134,31).

4. 2009.gada 27.martā /pers. A/ ir uzdāvinājis /pers. G/ (radiniecei), sev divus piederošos nekustamos

īpašumus: dzīvokļa īpašumu Nr.34, 53.8 kv.m. platībā un pie tā 538/21986 piederošās kopīpašuma

domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas, pēc adreses /adrese C//adrese/; zemes gabalu ar kopējo

platību 0.119 ha, uz kura atrodas viena divstāvu dzīvojamā ēka, pēc adreses /adrese D/

Bez tam prasītājs norādījis, ka Bankas rīcībā ir arī informācija, ka 2009.gada 27.martā solidārais

kredīta ņēmējs /pers. C/ noslēdza pirkuma līgumu arī ar /pers. B/, saskaņā ar kuru /pers. C/ pārdeva /pers.

B/ sev piederošās ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese/., par Ls 1500 (EUR 2 134,31).

Bet /datums//pers. C/ noslēdza pirkuma līgumu ar /pers. B/, saskaņā ar kuru /pers. C/ pārdeva /pers. B/

atlikušās sev piederošās ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese/par Ls 1500 (EUR 2 134,31).

Ņemot vērā visu augstāk minēto, /pers. A/, apzinoties, ka pastāv maksājuma kavējumi Bankai un

ka Banka var uzsākt piedziņas darbības, piedziņu vēršot arī par labu Bankai neieķīlātiem nekustamajiem

īpašumiem, /pers. A/ atsavināja visus sev piederošos nekustamos īpašumus (izņemot vienu, kas bija

ieķīlāts par labu Bankai) trešajām personām ar nolūku izvairīties no saistību izpildes pret Banku. Turklāt

saņemto naudu no nekustamo īpašumu pārdošanas /pers. A/ nenovirzīja savu saistību izpildei pret Banku,

bet izlietoja pēc sava ieskata.

Bez tam nekustamais īpašums /Nosaukums B/, Mērsraga nov., /pers. B/ tika atsavināts vismaz par

divreiz zemāku cenu nekā ir šī nekustamā īpašuma tirgus vērtība (saskaņā ar SIA /Nosaukums D/ sniegto

izziņu nekustamā īpašuma tirgus vērtība ir kadastrālās vērtības apmērā - EUR 14 579), kas liecina par

Atbildētāju negodprātību un steigu pēc iespējās īsākā laikā panākt nekustamā īpašuma pārreģistrēšanu

uz /pers. B/ vārda, par ko /pers. B/ noteikti vajadzēja rasties šaubām, ja /pers. B/ savas tiesības izmantotu

godprātīgi.

Ņemot vērā minēto, Banka uzskata, ka 2009.gada 25.marta Pirkuma līgums un 2009.gada

30.marta Pirkuma līgums, kas noslēgti starp /pers. A/ un /pers. B/, ir noslēgti, lai apietu likumu, Bankas

tiesības un intereses, un ir atzīstami par spēkā neesošiem, jo tapuši ar nolūku izvairīties no saistību

izpildes pret Banku.

Prasītājs atsaucies uz Civillikuma 1.pantu un norādījis, ka, atbilstoši doktrīnā paustajām atziņām

Civillikuma 1.pantā nostiprinātais labas ticības princips ietver sekojošo: „Labas ticības princips nozīmē,

ka katram savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ievērojot citu personu

pamatotās intereses. Civillikuma 1.pants palīdz novērst gadījumus, kuros civiltiesību subjekti savas

tiesības izmanto vai. pienākumus izpilda neattaisnojama veidā vai neattaisnojamu mērķu sasniegšanai,

rīkodamies pēc likuma vai tiesiska darījuma burta, taču pretēji tā patiesajiem mērķiem. Tāpēc saskaņā ar

labas ticību principu personai var tikt liegta subjektīvo tiesību īstenošana vai pat subjektīvo pienākumu

izpilde, ja izrādās, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar likuma mērķi un konkrētās lietas

apstākļiem ir atzīstamas par svarīgākām (K.Balodis. Ievads civiltiesības. Rīga, Zvaigzne ABC, 2007.,

141.lpp.).

No minētā izriet, ka formāli atbildētāji varēja slēgt apstrīdētos pirkuma līgumus, taču šīs viņu

tiesības bija jāizlieto vienīgi, ievērojot citu personu pamatotās intereses. Tā kā minētais netika ievērots,

Bankas tiesības ir atzīstamas par svarīgākām salīdzinājumā ar Atbildētāju interesēm.

Izvairīšanās no parāda piedziņas ir pretēji ne tikai labiem tikumiem, bet arī Civillikuma

1587.panta nostiprinātajam pacta sunt servanda principam. /pers. A/ bija jāizpilda visas savas saistības

pret Banku pēc kredīta līguma, lai varētu brīvi rīkoties ar savu mantu un slēgt pirkuma līgumus ar /pers.

B/, neizpildot minēto, tiesības nav izlietotas un pienākumi nav pildīti pēc labas ticības.

Tāpat prasītājs atsaucies uz Civillikuma 1587. pantu un norādījis, ka tiesiski noslēgtajā kredīta

līgumā, atbildētājs /pers. A/ ir izteicis gribu garantēt savlaicīgu kredīta, procentu un citu nolīgto

maksājumu samaksu ar visiem viņam piederošajiem naudas līdzekļiem, ar kustamo mantu un nekustamo

īpašumu. Ar šo apsolījumu ir radusies tiesiskā attiecība un Bankai ir tiesības sagaidīt, ka atbildētājs /pers.

A/ pildīs uzņemto. Taču /pers. A/ rīkojies prettiesiski, pārkāpjot kredīta līguma un likuma noteikumus.

Kredīta līguma pārkāpums ir būtisks, jo Banka zaudējusi iespēju parāda piedziņas gadījumā saņemt

apmierinājumu no atbildētāja /pers. A/ piederošās nekustamās mantas, uz ko Bankai bija tiesības

rēķināties saskaņā ar kredīta līgumu.

Darījuma juridisko spēku (tā spēkā esamību) nosaka obligātie tiesību institūti - dalībnieki,

priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma - kā katrs par sevi, tā arī savstarpējā sakarībā kā

obligātas tiesiskā darījuma sastāvdaļas (faktori) (Civillikuma 1404.pants). Obligātās tiesiskā darījuma

kādas sastāvdaļas neesamība padara par spēkā neesošu (fiktīvu) pašu darījumu.

Prasītājs atsaucies uz Civillikuma 1427.pantu un norādījis, ka gribas izteikums - kā tiesiska

darījuma obligāta sastāvdaļa - šā un turpmāko Civillikuma pantu izpratnē atspoguļo dalībnieku motīvus

un nodomus, izpaužot tos darbībās izvirzīto un sasniedzamo mērķi vai nu to, kas ir atspoguļots darījuma

aktā, vai arī to mērķi, kas ir paslēpts zem paša darījuma, t.i., darījums faktiski neatbilst dalībnieku gribai,

taču ar šādu darījumu dalībnieki cenšas sasniegt citus mērķus.

Saskaņā ar Civillikumu – kā vienu no tiesiskā darījuma obligātām sastāvdaļām – ar noteikto gribas

izteikumu ir jāsaprot tas, ka gribas izteikums par attiecīgā darījuma taisīšanu ir bijis īsts un patiess un

šāda griba ir radusies brīvi – ne tikai bez maldības, viltus vai spaidiem, t.i., gribas īstuma saturs no paša

darījuma dalībnieka un otras puses subjektīvās attieksmes (bez maldības, viltus vai spaidiem), bet arī

gribas īstums no objektīva viedokļa, t.i., vai attiecīgā darījuma taisīšanas nepieciešamība objektīvi

nepastāvēja “ārpus” šī darījuma dalībnieku gribas un tātad “ārējie” objektīvi pastāvošie faktori lika

darījuma dalībniekiem taisīt attiecīgu darījumu, ar mērķi novērst (izslēgt) “ārēji” un objektīvi pastāvošos

faktorus, jo nenovēršot šos objektīvi pastāvošos faktorus caur darījuma taisīšanu nenovēršami iestāsies

nelabvēlīgas materiālas sekas.

Nelabvēlīgas materiālas sekas, t.i., piedziņas vēršana, šajā gadījumā objektīvi pastāv pašam /pers.

A/ un tieši izriet no noslēgtajiem Kredīta līguma un nenokārtotajām kredītsaistībām pret Banku.

Prasītājs norādījis, ka atbildētāju gribas īstums nav bijis vērsts uz tiesisku darījumu noslēgšanu, šo

darījumu noslēgšana tika izdarīta objektīvi pastāvošo faktoru ietekmē, lai maldinātu trešo personu –

Banku un novērstu nelabvēlīgas materiālās sekas, kas iestātos piedziņas rezultātā.

Prasītājs atsaucies uz Civillikuma 1438.pantu un norādījis, ka „ … Fiktīvs gribas izpaudums,

piemēram, lietas šķietama pārdošana, var maldināt kādu trešo personu, piemēram, kreditoru ... tādā

gadījumā darījums nerada gribas izpaudumam adekvātās sekas, manta nepāriet pircēja īpašumā ...” (skat.

Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga,

2000.g.,43.1pp.).

Ar apstrīdētajiem Pirkuma līgumiem viennozīmīgi tiek aizskartas trešās personas tiesības, tie

noslēgti Bankai par ļaunu.

Tātad apstrīdēto Pirkuma līgumu dalībnieku mērķis, kā tas ir pierādīts augstāk ir bijis nevis

nodibināt tiesiskus darījumus, bet gan aiz šāda darījuma paslēpt citu rīcību – izvairīties no piedziņas

vēršanas uz /pers. A/ piederošo nekustamo īpašumu /Nosaukums B/, Mērsraga nov., tādā veidā prettiesīgi

maldinot trešo personu – AS /Nosaukums A/, kā prasītāju, šajā lietā.

Prasītājs atsaucies uz Civillikuma 1415.pantu un norādījis, ka tā mērķis ir mērķis subjektīvā

nozīmē, t.i., darījuma dalībnieku motīvs (causa), kura dēļ un kura pēc tiek slēgts darījums, darījuma

mērķis, tāpat kā darījuma priekšmets, ir pilnīgi patstāvīgs darījuma tiesiskuma vai prettiesiskuma

konstatēšanas kritērijs.

Līdz ar to, šajā lietā apstrīdētie Pirkuma līgumi, lai gan formāli izskatās kā tiesiski darījumi, taču

šo darījumu dalībnieku motīvi, lai izvairītos no piedziņas vēršanas uz /pers. A/ piederošo nekustamo

īpašumu /Nosaukums B/, Mērsraga nov., t.i., lai apietu tiesību normas, kas uzliek par pienākumu izpildīt

uzņemtās saistības (likumu), tiesību izlietošana un pienākumu nepildīšana pēc labas ticības, padara šo

darījumu par spēkā neesošu. Prettiesiski nodibinātas saistības – šajā lietā, lai izvairītos no saistību

izpildes, prettiesīgi maldinot prasītāju nevar radīt paliekošas tiesiskas sekas, un likums neaizsargā

darbības, kas pretējas šajā prasības pieteikumā norādītiem likumiem un labiem tikumiem (skat. “Par

Civillikuma 1415.panta piemērošanu”. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta un Judikatūras

nodaļas tiesību prakses apkopojums., 2013.gada 2.aprīļa Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

spriedumu civillietā Nr.C30675210, 2012.gada 20.decembra Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas

spriedumu civillietā Nr.C32361210).

Prasībā norādītie apstākļi kopsakarā liecina par to, ka Pirkuma līgumi noslēgti, lai izvairītos no

saistību izpildes pret Banku, kā arī pārkāpjot ar Kredīta līgumu uzņemto pienākumu garantēt savlaicīgu

kredīta, procentu un citu nolīgto maksājumu samaksu ar visiem /pers. A/ piederošajiem naudas

līdzekļiem, ar kustamo mantu un nekustamo īpašumu. Tādējādi ir pierādīta atbildētāju nelabticība,

Pirkuma līgumu slēdzēju nodoms un mērķis, noslēdzot darījumus, apiet likumu.

Tātad atbildētāji šajā lietā, pretēji tiesību izlietošanai un pienākumu pildīšanai pēc labas ticības,

noslēdza Pirkuma līgumus, kas vērsti uz to, lai apietu likumu - /pers. A/ saistību pienākumu izpildījumu

par piedziņas vēršanu uz tam piederošo mantu, līdz ar to šāda darbība nevar būt par tiesiska darījuma

priekšmetu, kas tādā veidā rada tiesiskas sekas. Prettiesiski nodibinātas saistības nevar radīt paliekošas

tiesiskas sekas.

Prasītas norādījis, ka ir tiesīgs celt prasību par starp atbildētājiem noslēgto Pirkuma līgumu

atzīšanu par spēkā neesošiem, jo Prasītājs ir persona, kura ir pamatoti ieinteresēta apstrīdēto darījumu

spēkā neesamībā un iepriekšējā stāvokļa atjaunošanā.

Prasība tiesā celta, pamatojoties uz (..) Civillikuma 1415.pantu, uz kura pamata darījumu var atzīt

par spēkā neesošu tā nederīguma dēļ, un kuru tādēļ var apstrīdēt ikviens, kam ir pamatota interese šī

darījuma spēkā neesamībā, (skat. Andris Grūtups, Erlens Kalniņš. Civillikuma komentāri, trešā daļa Lietu

tiesības īpašums, Rīgā, 2002., 217. lpp).”(LR AT Senāta 2007. gada 14. februāra tiesas spriedums lietā

Nr. SKC-30). Tāpat arī 1438.pants ļauj apstrīdēt aktus, kuros skartas trešo personu tiesības.(skat.

Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga,

2000.g.,44.1pp.) Tāpat prasītājam, atbilstoši Civilprocesa likuma 1.pantam, ir tiesības uz savu aizskarto

interešu aizsardzību tiesā.

Prasības pieteikumā ietverts pieteikums par prasības nodrošināšanu, kurš ar Rīgas apgabaltiesas

2014.gada 27.maija lēmumu ticis apmierināts, t.i., ierakstīta Talsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas

Mērsraga novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/uz /pers. B/, piederošo nekustamo īpašumu

– /Nosaukums B/, Mērsraga novads, atsavināšanas, dāvināšanas, iznomāšanas, patapinājumā nodošanas,

apgrūtinājuma ar lietu un saistību tiesībām aizlieguma atzīme, nosakot, ka piemērotais prasības

nodrošinājums sniedzas līdz prasības summas apmēram, tas ir EUR 5 549,20 (l.l. 59-62).

2014.gada 02.jūlijā atbildētājs /pers. B/ iesniedzis tiesā paskaidrojumus par celto prasību (l.l.65),

norādot, ka celtā prasība ir nepamatota un noraidāma.

Paskaidrojumos norādīts, ka 2009.gada 25.martā atbildētājs /pers. B/ noslēdza pirkuma līgumu

ar /pers. A/, par ½ domājamās daļas iegādi, no zemes gabala nekustamā īpašuma /Nosaukums B/,

Mērsraga novads, par summu Ls 2500 (EUR 3 557,18). /datums/noslēdza vel vienu pirkuma līgumu ar

/pers. A/, par atlikušo ½ domājamo daļu iegādi no zemes nekustamā īpašuma /Nosaukums B/, Mērsraga

novads, par summu Ls 1400 (EUR 1992,02).

Minētos līgumus noslēdza rakstveidā un pēc pilna norēķina veikšanas pēc abiem līgumiem tika

parakstīts pie zvērināta notāra nostiprinājuma lūgums īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Kopš tā laika atbildētājs netraucēti lieto un valda nekustamo īpašumu.

Uzskata, ka noslēgtie darījumi atbilst Civillikuma 1403.pantā ietvertai tiesiska darījuma definīcijai

(tiesisks darījums ir apļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai

izbeigšanai) un darījums satur visus 1404.pantā uzskaitītos piecus darījumam nepieciešamos elementus 1)

darījuma dalībnieki, 2) tiesisku darījumu priekšmets, 3) gribas izteikums un īstums, 4) tiesiska darījuma

sastāvdaļas, 5) tiesiska darījuma forma.

Paskaidrojumos norādīts, ka uz pirkuma slēgšanas brīdi atbildētājam nebija zināmi nekādi

ierobežojumi, kas liegtu iegādāties minēto īpašumu. Īpašuma maksa atbilda pušu gribai un tā brīža

ekonomiskajai situācijai. Darījumus atbildētājs /pers. B/ slēdzis labā ticībā, ir izteicis savu gribu patiesi un

brīvi, bez maldiem un viltus un ir izpildījis pirkuma līguma nosacījumus.

2014.gada 04.jūlijā atbildētājs /pers. A/ iesniedzis tiesā paskaidrojumus par celto prasību (l.l.68).

Paskaidrojumos norādīts, ka 2006.gada 22.februārī kopīgi ar /pers. C/ /pers. A/ noslēdza līgumu

par zemes gabala iegādi automašīnu tirdzniecības laukuma izveidei Rīgā par kopējo summu 710 000 eiro.

Ar piederošajiem finanšu līdzekļiem nebija pietiekami, tāpēc pirkuma līdzfinansēšanai 2006.gada

24.februārī tika noslēgts kredīta līgums Nr.064/2006 ar AS /Nosaukums A/ par kredītu 530 000,- eiro

apmērā dotā zemes gabala iegādei, vienlaikus uzliekot hipotēku par labu kredītiestādei uz minēto

īpašumu. Pēc sertificētā vērtētāja /Nosaukums E/ izsniegtā vērtējuma tajā brīdī zemes gabala tirgus

vērtība sastādīja 560 000,- latu, jeb gandrīz 800 000,- eiro.

Vairākus gadus godprātīgi veica visus kredīta pamatsummas un procentu maksājumus, vienīgi

ierobežotie finanšu līdzekļi un tirdzniecības apjomu samazināšanās, kā arī strauji pieaugušās celtniecības

izmaksas neļāva attīstīt tirdzniecības laukuma izveidi. Tomēr paralēli, neskatoties uz ierobežotajiem

finanšu līdzekļiem, veica apbūvei nepieciešamās dokumentācijas kārtošanu (to apgrūtināja Rīgas Domes

aizkavētā detālplānojuma izstrāde šai teritorijai), maksāja visas attiecīgās nodevas un nodokļus, kā arī

godprātīgi veica kredīta maksājumus bankai.

2007.gada beigās un 2008. gada sākumā biznesu piemeklēja vissmagākā iespējamā krīze.

Automašīnu tirdzniecība, kas bija pamata bizness, apstājās, piederošo lietoto automašīnu vērtības strauji

kritās un tās tobrīd Latvijā nebija iespējams realizēt. Bankas nepieciešamo maksājumu veikšanai nācās

ņemt privātus aizdevumus, tomēr /pers. A/ ar /pers. C/ to darīja un godprātīgi pildīja savas saistības pret

banku. Pāris gadu laikā kredīta pamatsummas un procentu apmaksā samaksāja vairāk nekā 70 000,- eiro.

Lai atrisinātu samilzušās biznesa problēmas un sekmētu esošo automašīnu realizāciju, 2008.gada

janvārī tika nodibināts kopuzņēmums Krievijas Federācijas sastāvā esošās Abhāzijas Republikā un tika

nosūtīta daļa piederošo automašīnu tirdzniecībai uz Abhāzijas Republiku. Diemžēl, plānotā biznesa

vietā, /pers. A/ ar /pers. C/ tika apkrāpti un naudu par piegādātajām automašīnām nesaņēma.

Minētie notikumi sagrāva atbildētāja iespējas pildīt saistības pret kreditoriem. Palicis bez biznesa

un iztikas līdzekļiem, intensīvi mēģināja pārdot sev piederošos nekustamos īpašumus, lai par no to

realizācijas iegūtajiem līdzekļiem varētu atsākt biznesa darbību un turpināt norēķināties ar kreditoriem.

Diemžēl īpašumu realizācija tobrīd nesekmējās, jo Latvijā bija visdziļākā krīze nekustamo

īpašumu jomā. Turklāt, ņemot vērā visu iepriekš minēto, strauji pasliktinājās atbildētāja un tuvinieku

veselība. Arī ārstēšanās vajadzībām bija nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, kuru tobrīd nebija un nebija

arī citu iespēju tos iegūt, kā pārdodot piederošos nekustamos īpašumus par summām, ko kāds potenciālais

pircējs būtu gatavs maksāt. Rezultātā, 2009.gada martā atbildētājs bija izmisuma stāvoklī un realizēja sev

piederošos īpašumus par summām, kuras toreiz kāds bija gatavs maksāt un kuras bija adekvātas tā brīža

ātrās realizācijas vērtībām, pie tam ņemot vērā, ka toreiz atrastie pircēji bija gatavi arī segt tobrīd

uzkrājušos nodokļu un apsaimniekošanas parādus.

Ņemot vērā detalizētu situācijas izklāstu, uzskata, ka AS /Nosaukums A/ prasība atzīt doto

darījumu par spēkā neesošu ir pilnībā nepamatota. /pers. B/ par īpašuma iegādi ir norēķinājies pilnā

apmērā un pēc tā brīža tirgus cenām, turklāt minētais īpašums nekādi neattiecās uz kredīta līgumu, kas

bija noslēgts ar AS /Nosaukums A/. Zemes gabalu, kura iegādei AS /Nosaukums A/ izsniedza aizdevumu,

banka /pers. A/ ar /pers. C/ atsavināja un īpašumu, kura iegādē bija ieguldīti savi līdzekļi, kā arī vairāku

gadu laikā veikti godprātīgi maksājumi vairāk nekā 70 000,- eiro apmērā, par nesamērīgi zemu cenu

pārdeva sev piederošai kompānijai.

Tiesas sēdē prasītājas – AS /Nosaukums A/ – pārstāve uz pilnvaras pamata /pers. S/ prasību

uzturēja pilnā apmērā un apstiprināja visus argumentus, kas norādīti prasībā. Papildus paskaidroja, ka

laikā, kad /pers. A/ un /pers. C/ bija jāmaksā kredīta līguma maksājumi, tika atsavināti nekustamie

īpašumi, tādā veidā pārkāpjot kredīta līguma noteikumus. Arī no īpašumu pārdošanas saņemtā nauda

netika novirzīta saistību dzēšanai. Bez tam īpašumi tika atsavināti par nesamērīgi zemu cenu, kas norāda

uz mērķi izvairīties no saistību izpildes.

Atbildētāja – /pers. A/ – pārstāvis uz pilnvaras pamata /pers. V/ prasību neatzina un apstiprināja

paskaidrojumos par prasību norādītos argumentus. Papildus paskaidroja, ka no lietas materiāliem

redzams, ka ieķīlāto nekustamo īpašumu banka ir atsavinājusi par 130 000 Ls savai meitas kompānijai, lai

gan novērtējums bija 560 000 Ls. Ja atsavināšana notiktu par novērtējuma summu, tad šī lieta nebūtu un

nebūtu kredīta pārpalikuma. Bankai bija tiesības slēgt līgumu tādā veidā, kā uzskatīja par vajadzīgu un

prasīt tādu nodrošinājumu, kādu uzskatīja par vajadzīgu. Banka uzskatīja, ka nepieciešams ieķīlāt tikai

vienu īpašumu. Par strīdus īpašumu zemesgrāmatā nekādas ķīlas nav bijušas. Arī citas prasības līdz šim

banka nav izvirzījusi. Punkts, uz kuru banka atsaucas, kas ir aizdevuma līgumā, galīgi nenozīmē to, ka

atbildētājam nebūtu brīvas tiesības rīkoties ar saviem īpašumiem, uz kuriem nav hipotēkas. Kredītu ir

ņēmušas divas fiziskas personas, tā nav nekāda maksātnespējas shēma vai kas tamlīdzīgs. /pers. T/ un

/pers. U/ ir apķīlāti konti, viņu finansiālais stāvoklis ir ļoti slikts. Lietā ir VSAA izziņa par /pers. A/

ieņēmumiem par periodu pirms īpašumu pārdošanas, no kuras redzams, ka viņam strauji kritās ieņēmumi.

Lai varētu dabūt trūcīgas personas statusu nevar piederēt nekustamie īpašumi, tātad viņam, faktiski, tas

bija jādara, lai iegūtu valsts pabalstus. SIA /Nosaukums D/ vēstulē, kuru iesniedzis prasītājs, paustais

viedoklis neko nenozīmē, jo tas nav vērtējums. Arī banka ir līdzīgi rīkojusies, pārdodot ieķīlāto

nekustamo īpašumu. Prasītāja sniegtais novērtējums ir uz 2014.gadu un nekādi nevar tikt attiecināts uz

2009.gadu, kad notika darījums.

Atbildētāja – /pers. B/ – pārstāvis uz pilnvaras un ordera pamata zvērināts advokāts Valdis

Tīkmanis prasību neatzina un apstiprināja visus paskaidrojumos par prasību norādītos argumentus.

Papildus paskaidroja, ka atbildētājs īpašumu nopirka labā ticībā, ievērojot visus līguma slēgšanas

nosacījumus, viņam nebija zināmi nekādi citi blakus apstākļi pat to, ka nevarētu slēgt šādu līgumu.

Prasībā norādītais, ka ir viena kopīga adrese un kaut kāda pazīšanās, tie nav argumenti. Šis konkrētajā

gadījumā nav tiesību subjekts, ieinteresētā persona attiecībā pret kaut ko, lai varētu pateikt, ka viņam bijis

kāds nodoms vai viņš kaut ko zināja un darīja pretēji labai gribai, slēdzot līgumu. Īpašums vēl joprojām

atrodas atbildētāja valdījumā un viņam ir plāni uz to arī nākotnē. Uzskata, ka prasība ir pilnībā

nepamatota un prasības argumenti nevar tikt attiecināti uz to, lai lauztu šo līgumu.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausījusi pušu paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi tos kopsakarā ar lietā esošajiem

pierādījumiem, atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.

Tiesa atzīst, ka lietā nav strīda par to, ka 2006.gada 24.februārī starp AS /nosaukums A/” un /pers.

C/ un /pers. A/ kā aizņēmējiem tika noslēgts Kredīta līgums Nr./numurs/(ar grozījumiem 2009.gada

27.aprīlī) par kredīta EUR 530 000,00 apmērā izsniegšanu ar atmaksas termiņu līdz 2026.gada

24.februārim (l.l. 16-22; 23-25).

Nav strīda arī par to, ka no minētā Kredīta līguma izrietošo saistību nodrošināšanai starp tām

pašam 2006.gada 24.februārī tika noslēgts Hipotēkas līgums Nr./numurs/(l.l. 27-31), saskaņā ar kuru

bankai tika ieķīlāts nekustamais īpašums Rīgā, Maskavas ielā (zemes gabals 20893 m2 platībā). No

Hipotēkas līguma 2.1. punkta izriet, ka maksimālā summa, līdz kurai sniedzas nodrošinājums, ir EUR

941 492,00.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka no Kredīta līguma izrietošie maksājumi tika kavēti no 2009.gada

janvāra, līdz ar ko banka 2009.gada 19.oktobrī vienpusēji atkāpās no kredīta līguma (l.l. 26), nosakot

visu no Kredīta līguma izrietošo saistību izpildes termiņu uz 2009.gada 8.novembri ( Kredīta līguma

20.3.punkts).

No lietas materiāliem redzams, ka AS/Nosaukums A/ Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā

iesniegusi pieteikumu par /pers. C/ un /pers. A/ parāda saistību Ls 373 441,03, kas izriet no augstākminētā

Kredīta līguma, bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, vēršot piedziņu uz jau minēto nekustamo īpašumu. Ar

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 5.janvāra lēmumu minētais pieteikums tika

apmierināts (l.l. 32-35).

Savukārt no Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.gada 15.septembra lēmuma (l.l.

36-39), ar kuru tika apstiprināts 2010.gada 9.jūlija nekustamā īpašuma – zemes gabala /adrese/ m2

platībā, izsoles akts, izriet, ka, izpildot augstākminēto tiesas lēmumu, minētais nekustamais īpašums tika

pārdots izsolē par Ls 148 561,74.

Tiesa atzīst, ka atbildētājs /pers. A/ nav apstrīdējis prasībā norādīto faktu, ka pēc minētā

nekustamā īpašuma pārdošanas izsolē parāda saistību dzēšanai tika novirzīti Ls 137 545,18.

Lietā nav strīda arī par to, ka /pers. A/ ar 2009.gada 25.marta un 2009.gada 30.marta Pirkuma

līgumiem atsavinājis /pers. B/ nekustamo īpašumu /Nosaukums B/ Mērsraga novadā, ar katru no

minētajiem Pirkuma līgumiem atsavinot ½ domājamo daļu no minētā nekustamā īpašuma attiecīgi par Ls

2 500 un Ls 1 400,00 (l.l. 42- 43).

Bez tam no lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ laika posmā no 2009.gada 26.marta līdz

2009.gada 31.martam bez jau minētā nekustamā īpašuma citām personām atsavinājis vēl sešus viņam

piederošos nekustamos īpašumus (l.l. 44-55).

Kā tas izriet no prasības pieteikuma, atbildētājs /pers. A/ apstrīdētos pirkuma līgumus noslēdzis,

pārkāpjot Civillikuma 1.panta nosacījumus. Prasītāja ieskatā /pers. A/ tiesības rīkoties ar savu

nekustamo īpašumu bija jāizlieto vienīgi tā, lai tiktu ievērotas citu, personu, konkrētajā gadījumā bankas

pamatotās intereses, jo bankas tiesības atzīstamas par svarīgākām salīdzinājumā ar atbildētāju interesēm.

Prasītāja ieskatā atbildētāju gribas īstums, noslēdzot apstrīdētos darījumus, nav bijis vērsts uz

tiesisku darījumu noslēgšanu, bet tie tika slēgti bankas maldināšanai un lai novērstu nelabvēlīgas

materiālās sekas, kas iestātos piedziņas rezultātā. Tā kā apstrīdētās saistības nodibinātas, lai izvairītos no

saistību izpildes, tās saskaņā ar Civillikuma 1415.panta nosacījumiem nav spēkā.

Civillikuma 1403.pantā ir noteikts, ka tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku

attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.

Savukārt Civillikuma 1404.pants nosaka, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki,

priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma.

Tiesa atzīst, ka lietā nav strīda par to, ka abi apstrīdētie pirkuma līgumi ir tikuši noslēgti

rakstveidā.

Lietas izskatīšanas gaitā nav iegūti pierādījumi tam, ka kāda no līgumslēdzējpusēm būtu

apstrīdējusi faktu, ka pušu starpā veikts pilnīgs norēķins par līgumā noteikto pirkuma samaksu.

Ņemot vērā apstākli, ka /pers. B/ īpašuma tiesības, pamatojoties uz apstrīdētajiem pirkuma

līgumiem, ir nostiprinātas zemesgrāmatā, nav pamata apšaubīt faktu, ka pirkuma līguma puses pēc to

noslēgšanas ir parakstījušas nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Tiesas ieskatā minētās darbības liecina par pušu gribas īstumu nodibināt tieši šādus tiesiskus

darījumus, t.i. noslēgt pirkuma līgumus attiecībā uz /pers. A/ piederošo nekustamo īpašumu /Nosaukums

B/ Mērsraga pagastā.

No lietas materiāliem nav redzams, ka uz pirkuma līgumu noslēgšanas brīdi uz strīdus

nekustamo īpašumu zemesgrāmatā būtu ierakstīti kaut kādi apgrūtinājumi vai atsavināšanas aizliegums.

Ņemot vērā augstākminēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam /pers. A/ saskaņā ar Civillikuma

927.panta un 1036.panta nosacījumiem, bija tiesības brīvi rīkoties ar viņam piederošo nekustamo īpašumu

/Nosaukums B/`, tai skaitā to atsavināt bez saskaņošanas ar AS /Nosaukums A/.

No lietas materiālos esošā Hipotēkas līguma izriet, ka maksimālā summa, līdz kurai sniedzas

nodrošinājums, t.i. ieķīlātais zemesgabals Rīgā, Maskavas ielā, ir EUR 941 492,00.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka tieši atbildētājam /pers. A/ bija pamats paļauties, ka parāda

saistību neizpildes gadījumā pēc 2006.gada 24.februāra Kredīta līguma, ieķīlātais nekustamais īpašums

pilnībā nodrošinās parāda atmaksu.

Līdz ar to tiesa atzīst par nepamatotu prasībā norādīto apstākli, ka atbildētājs /pers. A/

augstākminēto nekustamo īpašumu tika atsavinājis tādēļ, lai izvairītos no parāda saistību izpildes pēc

augstākminētā Kredīta līguma.

Tiesas ieskatā būtiski šajā gadījumā ir arī tas, ka /pers. A/ strīdus nekustamo īpašumu tika

atsavinājis vēl pirms Banka vienpusēji atkāpās no Kredīta līguma un uzsāka piedziņas procesu Kredīta

līgumā norādītās parāda summas atgūšanai.

Nav strīda par to, ka saskaņā ar Kredīta līguma 18.1 punkta nosacījumiem kredīta ņēmējs ir

garantējis savlaicīgu kredīta procentu un citu nolīgto maksājumu samaksu ar visiem viņam piederošajiem

naudas līdzekļiem, ar kustamo mantu un nekustamo īpašumu.

Tajā pat laikā no Kredīta līguma 18.2 punkta 3) apakšpunkta nosacījumiem izriet, ka kredīta

ņēmējs līguma darbības laikā apņemas bez bankas iepriekšējas rakstiskas piekrišanas neslēgt

darījumus, kuros paredzēta sava naudas līdzekļu un/vai mantas bezatlīdzības sadalīšanu ar trešajām

personām, jebkāda bezatlīdzības atsavināšana un/vai dāvinājums.

Pirkuma līgums nav uzskatāms par bezatlīdzības darījumu, līdz ar ko /pers. A/, noslēdzot

apstrīdētos pirkuma līgumus, nebija pienākums saņemt bankas rakstveida piekrišanu šāda darījuma

noslēgšanai.

Juridiskajā literatūrā (K.Balodis. Ievads civiltiesībās. Apgāds Zvaigzne ABC, 2007. 176.-177.lpp.)

atzīts, ka līguma brīvība nozīmē to, ka līdzēji var veidot līgumattiecības un noteikt līguma saturu uz

savstarpējas saprašanās un brīvas izvēles pamata. Viena no līguma brīvības principa izpausmēm, kā atzīts

juridiskajā doktrīnā, ir līguma noslēgšanas brīvība, kas nozīmē, ka katrs tiesību subjekts var brīvi izlemt,

vai noslēgt līgumu.

Ņemot vērā augstākminēto, tiesa atzīst, ka AS /Nosaukums A/, slēdzot 2006.gada 24.februāra

Hipotēkas līgumu ar tā grozījumiem, varēja brīvi izlemt, vai slēgt to noteiktajā redakcijā, vai nodibinātā

ķīla saistību izpildes nodrošināšanai ir pietiekama.

Tiesas ieskatā prasītājs, noslēdzot minēto Hipotēkas līgumu, ir atzinis, ka nodibinātā ķīla pilnībā

nodrošinās saistību izpildei pēc augstākminētā Kredīta līguma.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasībā norādītie argumenti nevar kalpot par pamatu

apstrīdēto Pirkuma līgumu atzīšanai par spēkā neesošiem.

Kā vienu no argumentiem tam, ka pirkuma līgumi faktiski uzskatāmi par fiktīviem darījumiem un

ka atbildētāja /pers. A/ griba, noslēdzot apstrīdētos pirkuma līgumus, faktiski bija vērsta uz izvairīšanos

no Kredīta līguma saistību izpildes, prasītājs norādījis to apstākli, ka strīdus nekustamais īpašums

atsavināts par divreiz zemāku cenu nekā tā tirgus vērtība.

Kā pierādījumu prasītājs iesniedzis SIA /Nosaukums D/ 2014.gada 28.marta novērtējumu (l.l. 41),

kurā ir norādīts, ka nekustamā īpašuma /Nosaukums B/ tirgus vērtība visticamāk nepārsniegs tā

kadastrālo vērtību, t.i. EUR 14 579,00.

Kā redzams, minētais novērtējums ir sastādīts 2014.gada 28.martā, bet apstrīdētie darījumi

noslēgti 2009.gada martā, tātad pirms pieciem gadiem.

Tiesas ieskatā ir vispārzināms fakts, ka 2009.gadā nekustamo īpašumu vērtība bija ievērojami

zemāka nekā 2014.gadā.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka 2014.gada novērtējums nevar kalpot par pierādījumu

apgalvojumam, ka strīdus nekustamie īpašumi 2009.gadā tika atsavināti par divreiz zemāku cenu, nekā to

tirgus vērtība.

Tiesa atzīst, ka lietas izskatīšanas gaitā nav iegūti objektīvi pierādījumi tam, ka strīdus Pirkuma

līgumos norādītā pirkuma maksa neatbilda tā brīža ekonomiskajai situācijai.

Kā pierādījumus tam, ka strīdus nekustamie īpašumi tika pārdoti tāpēc, ka pasliktinājās atbildētāja

finansiālā situācija un arī veselības stāvoklis, un viņa un viņa ģimenes locekļu ārstēšanai bija

nepieciešami ievērojami naudas līdzekļi, atbildētājs /pers. A/ iesniedzis VSAA paziņojumu par

apdrošinātās personas iemaksām un arī izrakstus no dažādām ārstniecības iestādēm, gan attiecībā uz sevi,

gan attiecībā uz /pers. AB/ un /pers. AC/.

Tiesa atzīst, ka iesniegtie izraksti no ārstniecības iestādēm nepierāda faktu, vai un cik lielā

apmērā atbildētājam ir bijuši ar viņa un viņa ģimenes locekļu ārstēšanos saistīti izdevumi.

Savukārt no atbildētāja iesniegtās VSAA izziņas izriet, ka viņa ienākumi 2008.gadā, salīdzinot ar

2007.gada, ir ievērojami samazinājušies.

Pie šādiem apstākļiem tiesai nav pamata apšaubīt faktu, ka atbildētājs /pers. A/ strīdus nekustamo

īpašumu atsavināja, lai uzlabotu savu materiālos stāvokli.

Ņemot vērā visu augstākminēto, tiesa atzīts, ka lietas izskatīšanas gaitā nav guvuši apstiprinājumu

prasībā norādītie argumenti, ka strīdus Pirkuma līgumi ir noslēgti prettiesiski, t.i., lai izvairītos no saistību

izpildes, līdz ar ko celtā prasība kā nepierādīta noraidāma pilnā apmērā.

No lietas materiāliem redzams, ka ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas

tiesneses 2014.gada 27.maija lēmumu šajā lietā ir piemērots prasības nodrošinājums –

atsavināšanas, dāvināšanas, iznomāšanas, patapinājumā nodošanas, apgrūtinājuma ar lietu

un saistību tiesībām aizlieguma atzīmes ierakstīšanu Talsu rajona tiesas zemesgrāmatu

nodaļas Mērsraga novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/uz /pers. B/ piederošo

nekustamo īpašumu – /Nosaukums B/, Mērsraga novads, kadastra Nr./numurs A/.

Tā kā prasība tiek noraidīta, tiesa, ņemot vērā Civilprocesa likuma 140.panta sestās daļas

nosacījumus, atzīst, ka minētais prasības nodrošinājums ir atceļams, nosakot, ka tas

saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

Tā kā prasītāja prasība tiek noraidīta, atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta

nosacījumiem, tiesai nav pamata piedzīt no atbildētājiem prasītāja labā tā samaksātos

tiesas izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot tiesā prasību, samaksājis ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 7,83 (l.l. 7).

Tā kā kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā sastāda EUR 12,27, tiesa,

ņemot vērā Civilprocesa likuma 42.panta otrās daļas nosacījumus, atzīst, ka iepriekš

nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistīti izdevumi EUR 4,44 apmērā valsts ienākumos ir

piedzenami no prasītāja – AS /Nosaukums A/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta nosacījumiem prasītājam nosakāms termiņš

sprieduma labprātīgai izpildei daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu

valsts ienākumos – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 1., 3., 5., 41., 93., 97., 193.,

195., 204.1 pantiem, tiesa

nosprieda:

Noraidīt pilnā apmērā AS /Nosaukums A/ prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par darījumu

atzīšanu par spēkā neesošiem.

Atcelt prasības nodrošinājumu - atsavināšanas, dāvināšanas, iznomāšanas, patapinājumā

nodošanas, apgrūtinājuma ar lietu un saistību tiesībām aizlieguma atzīmes ierakstīšanu Talsu rajona

tiesas zemesgrāmatu nodaļas Mērsraga novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/uz /pers. B/

(personas kods /personas kods/), piederošo nekustamo īpašumu – /Nosaukums B/, Mērsraga novads,

kadastra Nr./numurs A/, kas piemērots ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneses

2014.gada 27.maija lēmumu.

Noteikt, ka augstākminētais prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas

likumīgā spēkā.

Piedzīt no AS /Nosaukums A/ (reģ.Nr./reģistrācijas numurs/) valsts ienākumos ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,44 (četri euro 44 euro centi).

AS /Nosaukums A/ noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas,

izskaidrojot, ka sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz

Rīgas apgabaltiesas kancelejā.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 26.novembrī.

Tiesnese L.Volberga