Unemployment benefit recalculation rejected despite employer backpay due to legislative intent and civil remedy availability.

Lietas arhīva Nr. A42-02007-17/34

ECLI:LV:ADRJJTN:2017:0927.A420200717.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2017. gada 27. septembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L. Apšeniece

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu /pers. A/ pieteikumā par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru pārrēķinātu izmaksāto bezdarbnieka

pabalstu, izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) reģionālā nodaļa ar 2016. gada 15. janvāra lēmumu Nr. 16/101952 (turpmāk –

sākotnējais lēmums) pieteicējam /pers. A/ piešķīra bezdarbnieka pabalstu 25,5765 euro par kalendāra dienu par periodu no 2016. gada 12. janvāra līdz

11. oktobrim.

2017. gada 16. februārī pieteicējs vērsās aģentūrā ar iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta pārrēķinu, lūdzot iekļaut vidējās sociālās

apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā 2017. gada 20. janvārī, pamatojoties uz Valsts robežsardzes 2017. gada 6. janvāra lēmumu Nr. 23 “Par

atlīdzības pārrēķinu un mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu”, izmaksāto nesaņemto darba samaksu par laika periodu no 2014. gada 16. jūnija līdz 2015.

gada 31. decembrim.

Ar aģentūras direktora 2017. gada 14. marta lēmumu Nr. 17/553802 (turpmāk –Lēmums) atteikts pārrēķināt pieteicējam piešķirto un izmaksāto

bezdarbnieka pabalstu. Lēmumā norādīti šādi apsvērumi.

[1.1] Bezdarbnieka pabalsts pieteicējam izmaksāts līdz 2016. gada 10. jūlijam, jo 2016. gada 15. jūnijā pieteicējs no tā atteicās. Tā kā sākotnējais

lēmums jau ir izpildīts un vairs nav spēkā, nav tiesiska pamata uzsākt administratīvo procesu no jauna.

[1.2] Aģentūrai nav tiesiska pamata veikt bezdarbnieka pabalsta pārrēķinu, jo darba ņēmēja darba ienākumu un obligāto iemaksu precizēšana

nemaina jau piešķirtā sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru, izņemot valsts vecuma pensijas apmēru. Līdz ar to pieteicējam izmaksātais

bezdarbnieka pabalsts nav pārrēķināms.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, norādot šādus apsvērumus.

[2.1] Izpildot tiesas spriedumu, Valsts robežsardze 2017. gada 6. janvārī nolēma atlīdzināt pieteicējam zaudējumus saistībā ar neizmaksāto

atlīdzinājumu par darbu dienesta pārtraukumu laikā. Finanšu ministrija 2017. gada 20. janvārī šo Valsts robežsardzes lēmumu izpildīja, pārskaitot

mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas summu uz pieteicēja bankas kontu. Mantiskā zaudējuma atlīdzība par neapmaksātajām dienesta pienākumu izpildes

stundām palielina bezdarbnieka pabalsta lielumu.

[2.2] Aģentūra tiesību normas tulko tikai gramatiski, neievērojot tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu. Tādējādi tiek pieļauta netiešā

diskriminācija, atšķirīga attieksme un pārkāpti vienlīdzības, tiesiskās paļāvības un samērīguma principi. Paredzot tiesību normā nemainīt jau piešķirto

sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru, ja tiek precizēti darba ņēmēja darba ienākumi un obligātās iemaksas, likumdevējs ir ierobežojis atsevišķas

personas tiesības, rūpējoties par sabiedrības interesēm kopumā, ievērojot tiesiskās drošības principu.

Konkrētajā gadījumā kolidē vienlīdzības un tiesiskās drošības principi. Aplūkojot vienlīdzības principu no materiālo tiesību viedokļa, tiesību norma

pieļauj netiešo diskrimināciju un atšķirīgu attieksmi. No procesuālo tiesību viedokļa, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, jāpieņem

vienādi lēmumi. Sabiedrības ieguvums, veicot atsevišķu personu tiesību ierobežošanu, nav samērojams ar sabiedrības ieguvumu, veicot daudzskaitlīgas

personu grupas tiesību ierobežošanu. Tādējādi vienlīdzības princips prevalē pār tiesiskās drošības principu. Tām personām, kas par bezdarbnieka

pabalsta saņēmējiem kļuva pirms zaudējumu atlīdzinājumu izpildes, bezdarbnieka pabalsta aprēķinā nav iekļauta šī mantiskā zaudējuma atlīdzība par

neapmaksātajām dienesta pienākumu izpildes stundām. Savukārt personām, kas kļuva vai kļūs par bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem pēc zaudējumu

atlīdzinājumu izpildes, bezdarbnieka pabalsta aprēķinā būs iekļauta šī mantiskā zaudējuma atlīdzība par neapmaksātajām dienesta pienākumu izpildes

stundām.

Tiesību principi atrodas hierarhiski augstāk par likumiem. Ja tiesību norma ir pretrunā tiesību principiem, tad jāveic tāda tiesību normu interpretāciju,

lai sasniegtu lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu.

[3] Rakstveida paskaidrojumā aģentūra pieteikumu neatzīst, balstoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem. Papildus aģentūra norāda, ka

bezdarbnieka pabalsta piešķiršana ir administratīvais akts ar īslaicīgu ietekmi. Neskatoties uz to, ka pieteicēja darba ienākumi un obligātās iemaksas ir

precizētas, aģentūrai jādarbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un novērtējusi procesa dalībnieku argumentus, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots.

[5] Lietā nav strīda, ka laika periodā no 2016. gada 12. janvāra līdz 10. jūlijam pieteicējs saņēma bezdarbnieka pabalstu un ka 2017. gada 20.

janvārī Finanšu ministrija izmaksāja pieteicējam nesaņemto darba samaksu par laika periodu no 2014. gada 16. jūnija līdz 2015. gada 31. decembrim.

Lietā ir strīds par to, vai pēc sākotnējā lēmuma izpildes pieteicējam ir tiesības pieprasīt jau piešķirtā un izmaksātā bezdarbnieka pabalsta pārrēķinu.

[6] Lēmums ir pamatots ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 20.1 panta otro daļu, kas, cita starp, noteic, ka darba ņēmēja darba

ienākumu un obligāto iemaksu precizēšana nemaina jau piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru, izņemot valsts vecuma pensijas apmēru

(tai skaitā priekšlaicīgi piešķirtās valsts vecuma pensijas apmēru).

Tiesa piekrīt aģentūras norādītajam, ka tiesību norma skaidri pauž likumdevēja viedokli nepieļaut jau piešķirto sociālās apdrošināšanas

pakalpojumu, tai skaitā arī bezdarbnieka pabalsta, apmēra pārskatīšanu, ja darba ņēmēja darba ienākumi un obligātās iemaksas tikušas precizētas.

Konkrētajā gadījumā nav šaubu, ka, izmaksājot pieteicējam nesaņemto darba samaksu par laika periodu no 2014. gada 16. jūnija līdz 2015. gada 31.

decembrim, pieteicēja darba ienākumi ir precizēti. Taču atbilstoši normatīvajam regulējumam tas nav pamats pārskatīt jau aprēķināto un izmaksāto

bezdarbnieka pabalstu.

Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 20.1 panta anotācijā ir norādīts uz likumdevēja mērķi, lai šī tiesību norma tiktu interpretēta tieši tā, kā to

veikusi aģentūra. Proti, lai izvairītos no gadījumiem, kad tiktu precizēti darba ņēmēja darba ienākumi un obligātās iemaksas, kuras jau ir ņemtas vērā,

personai piešķirot īslaicīgos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus (piemēram, slimības pabalstu, vecāku pabalstu, u.c.), nepieciešams noteikt, ka

precizēšana nesamazina darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas un nemaina jau piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru,

izņemot valsts vecuma pensijas apmēru. Savukārt gadījumos, kad darba devējs precizē darba ienākumus un obligātās iemaksas par agrāku periodu,

precizētos darba ienākumus un obligātās iemaksas neņem vērā piešķirot sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, kas ir īslaicīgi un kas nav uz faktiskajām

iemaksām balstīti. Šajos gadījumos darba ņēmējam civiltiesiskā kārtībā ir tiesības radītos zaudējumus piedzīt no darba devēja (http://titania.

saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/24E96D4B6082FF4FC2257A85002EBC97?OpenDocument#b).

Likumprojekta anotācija ir viens no avotiem, kurā gūt informāciju par likumdevēja mērķi, ar kādu tas tiesību normu izstrādājis. Konkrētajā

gadījumā tiesa nekonstatē, ka tiesību norma būtu pretrunā pieteicēja norādītajiem tiesību principiem un ka ar tās piemērošanu pieteicējs tiktu diskriminēts.

Izstrādājot šādu tiesību normu, likumdevējs ir paredzējis privātpersonu aizsardzības mehānismu gadījumiem, kad darba devējs nav pareizi veicis darba

ņēmēja darba ienākumu un obligāto iemaksu aprēķinu, kā rezultātā ticis ietekmēts darba ņēmēja saņemto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs.

Proti, darba ņēmējam ir tiesības radušos zaudējumus piedzīt no darba devēja civiltiesiskā kārtībā.

Pie šādiem apstākļiem tiesa noraida pieteicēja argumentus par vienlīdzības, tiesiskās paļāvības un samērīguma principu pārkāpumu un pieļauto

diskrimināciju, jo pieteicējam pastāv iespēja savas aizskartās intereses aizstāvēt civiltiesiskā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā prasībā pret darba

devēju.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251., 289.–291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

pilnībā noraidīt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru pārrēķinātu izmaksāto bezdarbnieka pabalstu, izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L. Apšeniece