130080018 / 1-0800-18 · Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

Lietas arhīva Nr. 1-0800-18/2

ECLI:LV:RVPT:2018:1017.130080018.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2018.gada 17.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā : tiesnese K.Maike

ar sekretāri Ž.Brokāni, tulku N.Beruli

piedaloties /pers. A/ un viņa aizstāvim /pers. B/

2018.gada 15.oktobrī

Rīgā, Abrenes ielā 8, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu attiecībā pret /pers. A/, personas kods

/personas kods/, dzīves vieta /adrese/, un

konstatēja:

2018.gada 17.septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.PC363852, par to, ka 2018.gada 17.septembrī plkst.06.52, Rīgā, vadītājs /pers. A/ vadīja transportlīdzekli BMW

X 5 /reģistrācijas numurs/, pa Ropažu ielu no Džutas ielas puses Palmu ielas virzienā alkoholisko dzērienu ietekmē, kas

konstatēts ar mēraparātu AlcoQuant 6020 A107330, ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 2,1344% promiles.

Saskaņā ar CSL 30.panta 1.daļu stājas spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību aizliegums.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtās

daļas par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola

koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

/pers. A/ 2018.gada 20.septembra tiesas sēdē paskaidroja, ka savu vainu pārkāpuma izdarīšanā neatzīst. Tajā dienā brauca

pie drauga uz Ropažu ielu, kur viņu apturēja policijas ekipāža, policijas darbinieks palūdza doties uz policijas transportlīdzekli,

lai veiktu alkohola pārbaudi. Viņu palūdza iepūst alkometrā, bet viņam netika parādīts, vai alkometra rādītājs bija uz nulles,

tāpat alkometrā nebija ielikts vienreizējās lietošanas uzgalis. Tāpat arī alkometra rādītāji viņam netika uzrādīti, pēc kāda laika

lika iepūst vēlreiz un atkal nebija vienreizējās lietošanas uzgalis un rādītājus viņam neuzrādīja. Pēc tam viņam iedeva kaut

kādus čekus un palūdza parakstīt, viņš parakstīja un atdeva atpakaļ, tad iedeva parakstīt lielu lapu, kuru viņš parakstīja. Tā kā

viņš nesaprot valsts valodu, nesaprata, kas šajā dokumentā rakstīts. Pēc tam viņam tika iedots protokols, nesaprata, kas tajā

rakstīts, bet saprata ciparus, kas norādīja uz viņa promilēm. Pateicis, ka nepiekrīt promilēm, uz ko policijas darbinieks norādīja,

ka būs jābrauc uz ekspertīzi. Uz medicīnas iestādi nevēlējās braukt, jo policijas darbinieks bija pateicis, kas tā būs veltīga laika

izšķērdēšana, bez tam viņš nevarēja vairs aizkavēties, jo bija jāstrādā. Norādīja, ka policijas darbinieks neizskaidroja viņa

tiesības un pienākumus, viņam nebija citas iespējas kā parakstīties, kur norādīja policijas darbinieks. Uzskata, ka nebija

reibumā.

Nopratināts kā liecinieks Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu

policijas bataljona 3.rotas jaunākais inspektors M.Aliks, 2018.gada 15.oktobra tiesas sēdē liecināja, ka no vadības centra tika

saņemta informācija, ka pa Ropažu ielu pārvietojas BMW džips, kura vadītājs atrodas alkoholisko dzērienu ietekmē. Minētais

transportlīdzeklis tika apturēts, vadītājs bija tiesas sēžu zālē esošā persona. Tika sastādīti dokumenti un vadītājs ar to tika

iepazīstināts, nekādus iebildumus neizteica, paskaidroja tikai to, ka viņam ir jārisina kaut kādas problēmas un tādēļ viņam ir

jābrauc, /pers. A/ piekrita tam, ka ir izdarījis pārkāpumu. Komunikācija ar /pers. A/ norisinājās krievu valodā, viņam tika

izskaidrotas viņa tiesības, tajā skaitā arī tas, ka viņam ir tiesības apstrīdēt alkometra rādījumus, viņš visam piekrita un nekur

nevēlējās braukt. Darbā izmanto alkometru, kurš ir verificēts un kalibrēts. Katram vadītājam tiek izmantots savs uzgalis, kas

tiek ievietots alkometrā, bez šī uzgaļa alkometrā iepūst nemaz nevar. Liecināja, ka /pers. A/ nevēlējās sniegt paskaidrojumus,

viņš gribēja ātrāk tikt līdz Ropažu ielai, kur atradās SIA “LMT”.

/pers. A/ aizstāvis debatēs norādīja, ka administratīvā pārkāpuma lietā nav ziņu par mēraparāta verificēšanu, jo lietā esošā

kopija nav atzīstama par atbilstošu “Dokumentu juridiskā spēka likumam”. Norādīja, ka administratīvā pārkāpuma lietā nav

/pers. A/ paskaidrojuma par faktiskajiem apstākļiem, kurā viņš nepiekrīt pārbaudes rezultātiem. Uzskata, ka Satversmes

92.pantā norādītā personas nevainības prezumcija attiecas arī uz šo konkrēto lietu. Norādīja, ka konkrētajā gadījumā /pers. A/

bija jānogādā medicīnas iestādē, jo nebija piekritis pārbaudes rezultātiem. Gadījumā, ja tiek izteikti iebildumi par iegūtajiem

rezultātiem, ir jāveic medicīniskā pārbaude, kas ir vienīgais likumā pieļautais veids, kas dod iespēju pie administratīvās

atbildības saucamajai personai aizstāvēt savas tiesības izmeklēšanas procesā. Līdz ar to šādu tiesību ierobežošanai jābūt

pamatotai. Lūdza izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc

savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc

likuma un tiesiskās apziņas.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, noklausījusies /pers. A/ paskaidrojumus, liecinieka /pers. C/ liecības, aizstāvja

/pers. B/ debašu runu tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta

ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu un viņa vaina pierādīta ar:

2018.gada 17.septembra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC363852 fiksēto;

VP Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 3.rotas jaunākā

inspektora M.Alika 2018.gada 17.septembra dienesta ziņojumā norādīto, kā arī ar /pers. C/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām;

2018.gada 17.septembra Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB361691 un tam pievienotajām izdrukām

par veikto alkohola koncentrācijas pārbaudi /pers. A/ izelpā, 2018.gada 17.septembrī konstatējot minimālo alkohola

koncentrāciju 2,1344 promiles. /pers. A/ ir parakstījis Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu, tādā veidā apliecinot, ka

piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem.

Vērtējot sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu un lietā esošos materiālus, kā arī /pers. A/ sniegtos paskaidrojumus

un liecinieka /pers. C/ liecības, tiesa secina, ka nav pamata apšaubīt Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā konstatēto

alkohola koncentrāciju /pers. A/ izelpā, un administratīvā pārkāpuma protokolā norādītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus.

No lietas materiāliem izriet, ka lietā esošajam transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolam Nr.NB361691 klāt

pievienota mēraparāta (alkometra) izdruka atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.15 ,,Kārtība, kādā nosakāma alkohola

koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” (turpmāk – MK

noteikumi) 8.punktam. Līdz ar to transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols sastādīts atbilstoši normatīvajos aktos

paredzētajai procesuālajai kārtībai un ir izmantojams pierādīšanā. Turklāt, šo transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu ir

sastādījis un parakstījis liecinieks /pers. C/, ko viņš apliecināja tiesas sēdē, kā arī parakstījis izdrukas par veikto alkohola

koncentrācijas pārbaudi /pers. A/ izelpā, līdz ar to tiesa atzīst par nepamatotiem aizstāvja iebildumus, ka liecinieks /pers. C/

melo, jo šo protokolu ir parakstījusi cita persona.

Izvērtējot /pers. A/ un aizstāvja argumentu, ka viņam netika izskaidrotas tiesības apstrīdēt alkometra mērījumus un

pieprasīt medicīnisko pārbaudi un kādā kārtībā tas izdarāms, tiesa norāda, ka šāds viedoklis attiecībā uz šādu policijas

darbinieku pienākumu ir nepamatots.

MK noteikumu 2.punkts nosaka, ka alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda Valsts

policijas darbinieks[..], izmantojot portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai [..]. MK noteikumu 3.punkts nosaka, ka

transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic ar viņa mutisku piekrišanu. MK noteikumu 14.punkts nosaka, ka medicīnisko pārbaudi,

pamatojoties uz darbinieka izsniegto nosūtījumu (3.pielikums), veic šādos gadījumos: 14.1. ja darbiniekam ir pamatotas

aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā; 14.2. saskaņā ar šo noteikumu 4. un

5.punktu.

Attiecīgi MK noteikumu 4.punkts nosaka – ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai

izelpotajā gaisā nav iespējams veikt vai ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai tās rezultātiem, darbinieks

izdara attiecīgu ierakstu šo noteikumu 8.punktā minētajā protokolā un attiecīgo personu divu stundu laikā nogādā tuvākajā šo

noteikumu 1.pielikumā minētajā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.

Ņemot vērā MK noteikumos paredzēto pārbaudes kārtību, nav pamata atzīt, ka attiecībā uz /pers. A/ šī kārtība nav

ievērota.

/pers. A/ labprātīgi piekrita policijas darbinieka veiktai pārbaudei ar portatīvo ierīci, kā arī veiktās pārbaudes rezultātiem,

par ko liecina viņa paraksts pārbaudes protokolā.

Turklāt, no /pers. A/ paskaidrojumiem un liecinieka /pers. C/ liecībām izriet, ka /pers. A/ nevēlējās braukt uz medicīnas

iestādi, jo nevarēja ilgāk uzkavēties notikuma vietā.

Parakstot dokumentu ar šādu saturu persona apzinās, ka viņa apliecina to, ka piekrīt veiktajiem pārbaudes rezultātiem.

Ņemot vērā, ka, /pers. A/ veicot pārbaudi, nebija konstatēti MK noteikumos 4.punktā norādītie gadījumi, viņa nosūtīšanai

pārbaudes veikšanai uz medicīnisko iestādi nebija pamata, līdz ar to viņa tiesību aizskārums, veicot pārbaudi, nav konstatējams.

Tāpat tiesa atzīst par nepamatotu /pers. A/ norādi, ka policija pārkāpa viņa tiesības uz procesa norisi viņam saprotamā

valodā, kā viņš to norādīja 2018.gada 20.septembra tiesas sēdē, jo saskaņā ar liecinieka /pers. C/ liecībā saziņa ar /pers. A/

notika krievu valodā, ko 2018.gada 15.oktobra tiesas sēdē apliecināja arī pats /pers. A/, turklāt administratīvā pārkāpuma

protokolā Nr.PC363852 ir ieraksts, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā noteiktās pie administratīvās

atbildības sauktās personas pienākumi un tiesības viņam saprotamā valodā ir izskaidrotas. /pers. A/ protokolā ir parakstījies, ka

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā noteiktās tiesības viņam ir izskaidrotas un viņš pats nekādus iebildumus

nav izteicis.

Tiesa nekonstatē, ka /pers. A/ pēc administratīvā pārkāpuma fiksēšanas būtu jebkādā veidā norādījis, ka viņam nav

saprotama administratīvā pārkāpuma būtība un ir nepieciešami tulka pakalpojumi, līdz ar to tiesa atzīst, ka attiecībā uz /pers. A/

nav pārkāptas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā noteiktās tiesības, jo /pers. A/ lūgumu par tulka

pieaicināšanu nav izteicis, līdz ar to viņam bija saprotama administratīvā pārkāpuma būtība un alkometra pārbaudes rezultāti.

Iepriekš minētais tiesai ļauj secināt, ka attiecībā uz /pers. A/ nav pārkāptas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

260.pantā noteiktās tiesības lietot viņam saprotamu valodu vai izmantot tulka pakalpojumus.

Turklāt, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta ceturtās daļas nosacījumiem, personai, kas

izdarījusi pārkāpumu, ir tiesības iesniegt protokolam pievienojamus paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kā arī

minēt motīvus, kuru dēļ tā atsakās to parakstīt.

/pers. A/ šīs tiesības nav izmantojis un nekādus lūgumus, iebildumus vai pretenzijas nav izteicis, kā dēļ arī tiesa atzīst par

nepamatotu aizstāvja atsaukšanos uz Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2013.gada 21.maija spriedumu kā pamatu

administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanai, jo šajā lietā tika konstatēts, ka transportlīdzekļa vadītājs, neskatoties uz to, ka bija

parakstījis transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu, bija arī sniedzis paskaidrojumus, ka tomēr nepiekrīt pārbaudes

rezultātiem, nevis kā šajā lietā, kad /pers. A/ nav izmantojis savas tiesības iesniegt protokolam pievienojamus paskaidrojumus

un piezīmes par protokola saturu. Līdz ar to minētā lieta nav attiecināma uz konkrēto situāciju.

Tāpat arī tiesai nav nekāda pamata apšaubīt policijas darbinieka ziņojumā fiksēto ziņu patiesumu un atbilstību faktiskajiem

apstākļiem, kā arī liecinieka /pers. C/ tiesas sēdē sniegtās liecības. Policijas darbinieks /pers. C/ ir nopratināts tiesas sēdē un

tiesai nav pamata neticēt viņa tiesas sēdē sniegtajām liecībām, ņemot vērā, ka viņš bija brīdināts par kriminālatbildību par

nepatiesu ziņu sniegšanu.

Tiesa nekonstatē policijas darbinieka ieinteresētību sniegt nepatiesas ziņas par administratīvā pārkāpuma apstākļiem vai

aprunāt /pers. A/. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi.

Tiesa šādus pierādījumus nekonstatē. Tiesa norāda, ka publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības princips, un

policijas amatpersonu sastādītiem dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu protokoliem, a apriori ir publiskā ticamība, un

tos iespējams apšaubīt iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina.

Tiesa secina, ka ne /pers. A/ ne viņa aizstāvis nevienu pierādījumu, kas apšaubītu policijas darbinieku patiesumu, nav

iesniedzis. Tāpat administratīvā pārkāpuma lietas iztiesāšanas laikā nav konstatēti fakti, kas norādītu uz to, ka policijas

darbinieki tieši vai netieši, kaut kādu personīgu motīvu vadīti, būtu ieinteresēti /pers. A/ administratīvi sodīt.

Tiesa, ņemot vērā tiesu praksi, atzīst, ka, lai gan policijas darbinieku sastādītie dokumenti (arī protokoli un ziņojumi) paši

par sevi nav uzskatāmi par absolūti ticamiem un neapstrīdamiem, tomēr policijas darbinieku sastādītajiem dokumentiem par

notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka

policijas darbinieki ir pieļāvuši nepilnības vai kļūdas dokumentu sastādīšanā, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (sk.

Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra sprieduma lietā AA 13-05/5 17.1.apakšpunktu, 2005.gada 9.decembra

sprieduma lietā 666-05/5 15.1.apakšpunktu). Policijas darbinieka ziņojums pats par sevi nav uzskatāms par absolūti ticamu un

neapstrīdamu. Tomēr, lai apšaubītu policijas darbinieka sniegtās ziņas, kas ir arī apstiprinātas ar rakstveida pierādījumiem,

konkrētajā gadījumā ar administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu, lietā ir jāpastāv īpašiem apstākļiem, kas spēj šādas

šaubas izraisīt (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr.113007108 9.punktu).

Tāpat arī tiesa nekonstatē, ka fiksējot administratīvo pārkāpumu, kā arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu,

policijas darbinieki būtu pārkāpuši viņu pienākumu reglamentējošo normatīvo aktu prasības, tāpat arī tiesa nekonstatē apstākļus,

kas būtu par pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti un iespējas fiksēt administratīvo pārkāpumu, viņu kompetences

ietvaros.

Turklāt arī tiesai nav pamata apšaubīt policijas darbinieku kompetenci, rīkojoties ar mēraparātu AlcoQuant 6020

Nr.107330, jo šādu mēraparātu izmantošana ir neatņemama sastāvdaļa Ceļu policijas darbinieku darba pienākumu veikšanai, kā

dēļ arī tiesa atzīst par nepamatotiem /pers. A/ un viņa aizstāvja apgalvojumus, ka veicot transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi

mēraparātā netika ievietots uzgalis.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka nav pamata atzīt policijas darbinieka rīcību par negodprātīgu un viņu ziņojumā un

liecībās minētās ziņas par nepatiesām un tās apšaubīt.

Attiecībā par aizstāvja norādīto argumentu, ka lietas materiālos esošā sertifikāta kopija ir prettiesiska, to izgatavojusi,

apliecinājusi institūcija, kurai nav šādu tiesību, tiesa norāda, ka minētā dokumenta oriģināls Ministru kabineta 2006.gada

5.decembra Noteikumu Nr.981 noteiktajā kārtībā izsniegts klientam – Valsts policijai, kura ir tiesīga noformēt dokumenta

atvasinājumu saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas un

noformēšanas kārtība” prasībām. Līdz ar to aizstāvja norādītais par mērījumu ar konkrēto alkometru kā pierādījumu

nepieļaujamību šajā administratīvā pārkāpuma lietā nav pamatots.

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem izriet, ka /pers. A/ pārbaude veikta izmantojot mēraparātu AlcoQuant

6020 Nr.107330. Minētajam mēraparātam 2018.gada 23.jūlijā veikta verificēšana, ko apstiprina lietā esošā un 2018.gada

23.jūlijā izsniegtā atkārtotās verificēšanas sertifikāta Nr.A-11182V18 kopija, minētais sertifikāts derīgs līdz 2019.gada

23.janvārim. Līdz ar to sertifikāts bija derīgs dienā, kad /pers. A/ tika veikta transportlīdzekļa vadītāja pārbaude, proti,

2018.gada 17.septembrī. Tiesai nav pamata apšaubīt atkārtotās verificēšanas sertifikātā norādīto informāciju, ka mērīšanas

līdzeklis atbilst Noteikumu Nr.981 6.punktā minētajām prasībām, kā arī Noteikumos Nr.977 minētajām prasībām.

Tiesa/pers. A/ un viņa aizstāvja norādītos argumentus vērtē kā pretrunīgus un neatbilstošus lietā konstatētajiem faktiem,

sniegtus nolūkā maldināt tiesu, tie ir vērtējami kritiski un viņu izvirzītā versija par notikušā apstākļiem acīmredzami norāda uz

centieniem izvairīties no administratīvās atbildības par izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa uzskata, ka lietā nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC363852

norādītajā vietā un laikā vadīja transportlīdzekli, atrodoties alkohola reibumā, un tādējādi ir izdarījis administratīvo pārkāpumu,

kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 14915.panta ceturtajā daļā.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma

raksturs, pārkāpēja personību raksturojošie dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. un 34.pantu, atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši

apstākļi lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti.

Lietas materiālos nav atrodamas ziņas, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31.pantu, pastāvētu

gadījumi, kad /pers. A/ nav piemērojams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā paredzētais

sods administratīvais arests.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 29.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka personai par transportlīdzekļa vai

atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā

noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas tiesības. Savukārt Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 29.3panta pirmā un trešā daļa paredz, ka aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu

vadīšanas tiesības piemēro atpūtas kuģu vadītājiem, kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta

atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšana. Atpūtas kuģu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši

konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem neizriet, ka /pers. A/ ir ieguvusi atpūtas kuģa vadīšanas tiesības, sakarā ar

ko viņam ir piemērojams aizliegums tās iegūt.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek

piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Administratīvā soda uzlikšanu reglamentē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pants, kurš noteic, ka sodu par

administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā

saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem (pirmā daļa).

Konkrētajā gadījumā par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 14915.panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu

noteiktā sankcija transportlīdzekļa vadītājam ir administratīvais arests no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, naudas sods no

tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro, un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz četriem gadiem.

Tātad par šajā normā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu likumdevējs nav imperatīvi noteicis piemērojamā

administratīvā soda apmēru attiecībā uz naudas soda un administratīvā aresta piemērošanu, bet atstājis šā jautājuma izlemšanu

iestādes kompetencē. Savukārt iestādei rīcības brīvības ietvaros, piemērojot konkrētu administratīvā soda apmēru, nepieciešams

izdarīt lietderības apsvērumus.

Izvērtējot izskatāmās lietas apstākļus, nodarītā pārkāpuma raksturu un būtību, /pers. A/ attieksmi pret izdarīto pārkāpumu,

to, ka viņš nav izdarījis secinājumus par izdarīto pārkāpumu, kā arī nav apzinājies un izvērtējis tā kaitīgās sekas, to, ka

pārkāpums izdarīts diennakts gaišajā laikā, pilsētas teritorijā, kā arī ņemot vērā transportlīdzekļa vadītājam fiksēto alkohola

reibuma pakāpi, kas atzīstama par smagu, tiesa atzīst par atbilstošu izdarītajam pārkāpumam /pers. A/ piemērot administratīvo

arestu uz četrpadsmit diennaktīm, uzliekot naudas sodu EUR 1300 apmērā un atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz

četriem gadiem, kā arī nosakot aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.15 “Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un

izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 2.punkts nosaka, ka alkohola koncentrāciju

izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda Valsts policijas darbinieks (...), izmantojot portatīvo ierīci alkohola

koncentrācijas noteikšanai. Ministru kabineta Nr.15, 11.punkts nosaka, ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola

koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru

sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, pārbaudes izdevumus 15,65 euro apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs.

2018.gada 17.septembra Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā Nr.NB361691 minimālā alkohola koncentrācija

izelpojamā gaisā /pers. A/ konstatēta 2,1344 promiles, kas pārsniedz Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju

asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, līdz ar ko, izdevumus par veikto alkohola koncentrācijas pārbaudi, /pers.

A/ jāieskaita institūcijas, kuras darbinieks ir veicis viņa pārbaudi ar portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai

izelpotajā gaisā, tas ir, Valsts policijas kontā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6pantu lietā pieņemtajā nolēmumā jāizlemj jautājums par

izņemtajām mantām, savukārt 274.1panta pirmās daļas 2.punkts paredz, ka vērtības un lietas, kuras lietotas pārkāpuma

izdarīšanai, ir konfiscējamas vai atdodamas atpakaļ to īpašniekiem. Saskaņā ar lietā esošo informāciju un CSDD datu bāzi,

transportlīdzekļa BMW X5, ar valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, īpašnieks ir /pers. A/. Pamatojoties uz minēto,

/pers. A/ izņemtais transportlīdzeklis BMW X5 (valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/), pēc naudas soda samaksas

atdodams atpakaļ šī transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam īpašniekam.

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu izņemta arī /pers. A/ vadītāja apliecība Nr.BA016463.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 291.panta otrās daļas 2.punktu, ja lēmums par administratīvā soda

uzlikšanu pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, tas jāizpilda pēc sūdzības vai protesta noraidīšanas, izņemot lēmumus par

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu. Līdz ar ko izņemtā transportlīdzekļa vadītāja apliecība sprieduma izpildei daļā

par speciālo tiesību atņemšanu, nosūtāma Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 10.,

22.-24., 26., 29., 29.3, 31.- 34., 149.15panta ceturto daļu, 213., 243., 248., 258., 268.1, 274., 274.1, 275., 276., 289.7, 289.6,

289.16, 289.17, 289.18, 291., 299., 299.1 pantu, tiesa

no sprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta

ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot:

1) administratīvo arestu uz četrpadsmit diennaktīm,

2) uzlikt naudas sodu EUR 1300 (viens tūkstotis trīs simti euro) apmērā,

3) atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem, aizliegt iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz

četriem gadiem.

Izņemto transportlīdzekli BMW X5 (valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/), pēc naudas soda samaksas atdot

atpakaļ šī transportlīdzekļa īpašniekam.

Sprieduma izpildi daļā par speciālo tiesību atņemšanu uzdot Ceļu satiksmes drošības direkcijai, nosūtot /pers. A/ vadītāja

apliecību Nr.BA016463.

Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts

kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot

lēmuma par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā.

Noteikt /pers.A/, personas kods /personas kods/, ar alkohola koncentrācijas veiktās pārbaudes izdevumu apmēru EUR

15,65 (piecpadsmit euro 65/100), kas 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad lēmums stājies spēkā, ieskaitāmi jebkurā

bankas iestādē (saņēmējs: Valsts policija; banka: Valsts kase; reģ.Nr.90000099040; Bankas kods: TRELLV22; konta

Nr.LV96TREL2140091033000, ar maksājuma mērķi – Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr.NB361691 no

17.09.2018.), par ko informēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo

pārkāpumu izskatīšanas biroju Rīgā, Gaujas ielā 15.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā

2018.gada 17.oktobrī.

Tiesnese K.Maike